Pirms Vēsma ienāca draudzē „Kristus Pasaulei”, viņa bija nomākta, nepārliecināta jauna sieviete, kura neticēja saviem spēkiem. 
Taču, sākot iepazīt Dievu un regulāri apmeklējot dievkalpojumus, nespēka un mazvērtības sajūta ir pazudusi.
Vēsma atceras situāciju pirms diviem gadiem: „Mēs kopā ar vīru audzinām trīs bērnus, un vienā brīdī sāka šķist, ka es nespēju nopelnīt pietiekami, lai parūpētos un pienācīgi uzturētu savu ģimeni. Mani satrauca, ka nepārtraukti trūka naudas, bet vajadzības tikai vairojās un kļuva aizvien lielākas. Nopelnītās naudas nekad nepietika. Diendienā, par to domājot, kļuvu viegli aizkaitināma, sāku dusmoties par sīkumiem un varēju bez nozīmīga iemesla sākt kliegt uz tuvajiem cilvēkiem. Šķita, ka uz maniem pleciem gulstas viss pasaules smagums un es nesapratu, kā no tā atbrīvoties. Aiz izmisuma bieži raudāju un nepārtraukti mocījos ar negatīvām domām par sevi un savu nākotni. Prātā nemitīgi atkārtojās: „Es neko nevaru! Man neveicas, un nekas nesanāk!” Uzskatīju, ka esmu mazvērtīga, un visi citi manās acīs ir labāki un veiksmīgāki. Sapratu, ka kaut kas dzīvē ir jāmaina, un sāku meklēt atbildes psiholoģijas grāmatās. Tajās izlasīju daudz padomu un ierosinājumu, bet man nebija spēka tos realizēt un pielietot, lai no savas mazvērtības atbrīvotos. Tā tas turpinājās dienas, nedēļas, mēnešus…”
Vēsma ilgu laiku bija cīnījusies ar negatīvajām domām, līdz iepazinās ar kādu sievieti, kas apmeklēja draudzi „Kristus Pasaulei”, un atsaucās uz uzaicinājumu atnākt uz dievkalpojumu. Dzirdētais Dieva vārds Vēsmu uzrunāja un pamazām sāka mainīt jaunās sievietes domas par sevi un savu dzīvi. „Sākumā nebija viegli. Šķita, ka nespēšu tikt galā ar bērniem un būs par grūtu apmeklēt dievkalpojumus. Taču ar katru reizi jutos arvien labāk. Pamanīju, ka negatīvisms un mazvērtība lēnām no manas dzīves pazūd. Ievērojot izmaiņas, es sāku nākt uz draudzi regulāri, un tagad nevēlos izlaist nevienu no dievkalpojumiem vai mājas grupiņām.”
Vēsma turpina: „Klausoties mācītāja svētrunas, es sapratu, cik būtiski ir lasīt Bībeli un lūgt. Jo vairāk laika veltu Dievam, jo vairāk ir spēka un gudrības tikt galā ar visām grūtībām ikdienā. Vairs nepārdzīvoju par savām finansēm, un esmu iemācījusies iztikt ar to, ko nopelnām. No mana prāta ir pazudušas negatīvās domas, ka es neko nespēju un nevaru. Dievs ir paņēmis projām visu smagumu, kas mani nospieda un atjaunojis pašvērtējumu. Saprotu, ka spēju mainīt savu ikdienu un dzīvi, kā pati vēlos un varu paveikt to pašu, ko citi. Esmu atteikusies arī no psiholoģisko grāmatu lasīšanas, jo tās nespēja man palīdzēt. Tagad vairs neesmu nervoza un nedusmojos aiz bezspēcības apstākļu priekšā. Tā vietā, lai raudātu, Dievs man dod spēku rīkoties un problēmas atrisināt. Līdz ar to attiecības ģimenē ir uzlabojušās. Izmisuma pilnā raudāšana vairs nav atkārtojusies, un tā vairs nav iemesls galvas sāpēm.
Iesaku ikvienam, kurš cīnās ar mazvērtību, no sirds sākt meklēt Dievu, nākt uz dievkalpojumiem un mājas grupiņām. Lūdzot un lasot Dieva vārdu, aiziet projām negatīvās domas, parādās cerība nākotnei un spēks dzīvē sasniegt nospraustos mērķus.”
Vēsmas Pavāres liecību pierakstīja Līga Paņina
