Strauji tuvojas Ziemassvētku laiks un tas iespaido arī evaņģelizācijas pasākumu noskaņu un idejas. 
Vairāku grupu cilvēki aicināja savus paziņas un draugus kopā veidot nelielas, pašu rokām gatavotas dāvaniņas, ar ko iepriecināt savus tuvākos vai sevi pašu. Daži mācījās interesantas tehnoloģijas, kas palīdz ikdienā ierasto pārvērst par unikālām un neatkārtojamām lietām. Citi savukārt domāja par to, kā posties un greznoties svētku svinībām.
Evitas grupas cilvēki savus viesus sagaidīja ar garšīgām pusdienām. Viņa stāsta: „Mums bija pasākums, kuram devām interesantu nosaukumu – „Andele, mandele”. Ideja vienkārša – ja man ir džemperis, kuru nelietoju, bet manai draudzenei – svārki, tad es varu tikt pie viņas svārkiem, bet viņa – pie džempera. Pēc pusdienām izvērtās interesanta diskusija par to, ko mēs darām un kam mēs ticam. Mēs daudz liecinājām un stāstījām viņām par Dievu.
Sandijas grupā bija četrpadsmit meitenes, kas svētdienu aizvadīja draudzīgā atmosfērā un lēja sveces. „Iepriekš internetā tika sameklēta informācija, kā tas pareizi jādara, sapirkāmies parafīnu un citus nepieciešamos materiālus. Svecītes iznāca skaistas, dažādās krāsās, ar ziediem, pērlītēm un gliemežvākiem. Mums bija vairāki ciemiņi, kuriem ļoti patika svecīšu liešana. Daži paņēma recepti un teica, ka arī paši pamēģināšot atkārtot to mājās. Vakaru īpašu darīja vairākas meiteņu liecības par to, ko Jēzus darījis viņu dzīvēs. Dieva klātbūtne bija tik jūtama, ka cilvēki pēc liecībām kādu brīdi sēdēja klusējot, pārdomāja dzirdēto un vairs īsti nevēlējās runāt par citām lietām.”
Indra O: „Mēs mājās pie manis šuvām lācīšus no filca. Tās bija kā Ziemassvētku dāvaniņas. Meitenēm, kuras bija ciemos pie mums, tā bija tuvāka iepazīšanās ar kristiešiem, mūsu draudzi un Dievu. Bija diskusijas par to, vai pastāv debesis un elle, mēs varējām liecināt un stāstīt par to, ko Dievs izmainījis mūsu dzīvēs.”
Evitas, Sandijas un Indras stāstīto pierakstīja Artūrs Danenbaums
