Nav vērts grēkot šeit virs zemes, jo tas, kas ar cilvēku notiek pēc tam, kad viņš dzīvo grēkos un ir atkāpies no dzīvā Dieva Dēla, nav tā vērts. Šodien būs kas pozitīvāks, bet evaņģēlijs bez elles nav evaņģēlijs. Ir debesis un ir elle, un vienīgais ceļš no elles uz debesīm ir Jēzus Kristus. Bez elles nav pilns evaņģēlijs, pat ne tuvu tam. Šī sprediķa tēma būs – “Nekad negriez muguru!” Tas nenozīmē, ka tu attiecīgās situācijās nekad nevari pagriezt muguru un bēgt. Tas nenozīmē, ka nav pareizi reizēm atkāpties un aizbēgt. Es runāju vispārīgi par tavu dzīves pozīciju, par tavu ticību Dievam, par taviem mērķiem, par tavu ikdienas darbu, ejot uz mērķiem, par tavu raksturu, par problēmām tavā dzīvē, galu galā mums ir jāaiziet līdz galam. Tu tici, ka esi izglābts, tomēr, kā Pāvils saka: „Skrējiens ir jāpabeidz.” Jāaiziet ir līdz galam un mērķis ir jāsasniedz, jo tu vēl neesi pilnībā pestīts. Pilnīga pestīšana būs tikai debesīs, bet, lai līdz turienei tiktu, ir jāaiziet līdz galam un ne tikai līdz galam, līdz debesīm, bet mums ir noteikts mērķis šeit virs zemes. Kāpēc Dievs mūs šeit ir atstājis? Lai mēs plauktu, lai mēs veidotos kā personības, kā pilnvērtīgi, ticīgi kristieši, lai mēs nestu gaismu šeit virs zemes, lai celtu Dieva valstību. Lai aizietu līdz galam, ir svarīgi negriezt muguru problēmām, negriezt muguru izaicinājumiem, gan ikdienā, gan globāli.

Es šobrīd pamanu tādu tendenci, ka pasaulē veidojas diktatūras. Varbūt cilvēki, ēd, dzer, priecājas, precas, šķiras, skatās televizoru un to īsti nepamana, tāpēc ka šobrīd tas nav vēl sataustāms, bet ir tāda tendence. Kāpēc tā notiek? Mēs vēsturē nepārtraukti redzam, ka valstīs ir kāds brīvības periods, pēc kura nāk kārtējā vara, kas apspiež cilvēku brīvību. Izveidojas vara, kas ierobežo citu cilvēku brīvību. Es nerunāju par tādu brīvību, kas ļauj vaļu miesai, bet par tādu “brīvību”, kas ierobežo citu cilvēku brīvību. Es šodien redzu tādas tendences, ka cilvēki ir tik brīvi, ka ar savu brīvību cenšas ierobežot citu cilvēku brīvību. Tā vairs nav brīvība. To var dēvēt dažādi, piemēram, par fašismu. Vēsturē tādu precedentu ir ļoti daudz. Bībele saka: „Jūs atzīsiet patiesību, un patiesība jūs darīs brīvus.” Dievs caur Savu vārdu – Bībeli – atklāj cilvēkam, ka viņš ir dzimis brīvībai! Tu esi dzimis brīvībai! Tu neesi dzimis, lai citi noteiktu to, ko tev darīt un ko tev nedarīt, jo tu esi dzimis brīvībai. Tu neesi dzimis, lai tevi apspiestu, iesaistītu kaut kādās sistēmās, kas ir pret tavu pašu gribu.

Daudzi no draudzē esošajiem cilvēkiem ir piedzīvojuši komunistisko Latviju. Cilvēki tad nevarēja domāt, nevarēja rīkoties pretēji tam, kā māca konkrētu cilvēku grupa, neeksistēja personiskā brīvība. Brīvība nāk no Dieva! Tas ir Dieva lolojums, tā ir Dieva griba, tas ir Dieva prāts. Nākas secināt, ka ikviena organizācija, valsts diktāts, jebkas, vai tas būtu kāds cilvēks ģimenē, kurš ierobežo tavu brīvību, vai arī vēlas saglabāt kaut kādas savas privilēģijas uz tavas brīvības rēķina, ir Bībeles pretinieks jeb Dieva pretinieks. Sātans tulkojumā nozīmē “pretinieks”, “Dieva pretinieks”, “viss, kas pretojas Dieva gribai, Dieva vārdam”. Viss, kas pretojas Dieva vārdam, ir viss, kas pretojas cilvēka brīvībai. Ir kustības, kas cenšas sava labuma dēļ ierobežot tavu brīvību. Ja kāds vēlas kādas privilēģijas, viņam nākas ierobežot kāda cita brīvību, un visi cilvēki, kas tā rīkojas, ir Dieva pretinieki. Kāpēc šādās valstīs, šādās cilvēku grupās viņi pretojas Dieva vārdam? Kāpēc viņi cenšas traucēt draudžu darbību? Kāpēc viņi vispār cenšas aizvērt draudzes? Vai pat tās pasludināt ārpus likuma. Mūsu draudzes māsai Daigai nesen bija saruna ar draugu Pēterburgā. Daiga zina, ka Krievijā evaņģēliskajām draudzēm neļauj darboties, tāpat arī Krievijas politika Latvijā un Baltijas valstīs ir līdzīga. Ir speciālas cilvēku grupas, Krievijas ielikteņi, kas rūpējas par to, lai evaņģēliskām draudzēm sabiedrībā būtu tāds tēls – sekta, – šeit ēd bērnus, dzer asinis un dara kaut ko tamlīdzīgu. Viņi par to rūpējas. Tieši tāpat ir ar organizācijām, kas nāk no Eiropas, arī viņi manipulē ar likumu un cenšas ierobežot tieši draudzes darbības. Netieši, bet parādās tādi likumi. Kas ir tas, ko es gribu tev pateikt? Kāpēc viņi cīnās pret draudzi? Daiga šim draugam teica, ka pie viņiem dzīvās draudzes nemaz nedrīkst būt, un viņš atbildēja, ka drīkst gan, un pie viņiem vispār ir gan krišnaīti, gan jogas, gan visādas draudzes. Pie viņiem nedrīkst būt tikai sektas. Daiga atbildēja, ka mums ir tieši tāda draudze, par kuru cilvēki domā, ka tā ir sekta. Daiga prasīja viņam, kas ir sekta? Un šis cilvēks no Pēterburgas teica – tur, kur nohipnotizē, ieved transā un atņem naudu. Tie, protams, ir meli, ko saka par evaņģēliskajām draudzēm.

Pirms daudziem gadiem, draudzes sākuma posmā, mēs uz dievkalpojumiem pulcējāmies viesnīcā „Maritim” un taisījām daudz reklāmu, pievērsām uzmanību, un uz draudzi atbrauca žurnālists Ansis Pūpols. Viņš mierīgi nāca iekšā dievkalpojumā ar kamerām, neprasot pat atļauju. Viņi teica, ka pafilmēs raidījumam “Nekā personīga”. Ko tad viņi tādu sliktu varētu parādīt? Dievkalpojumā bija kādas piecpadsmit liecības. Bomzis liecināja, kā kļuvis par normālu cilvēku. Bija visādi brīnumi, bet viss, ko viņi beigās parādīja ar savām lielajām kamerām, bija tas, kā vāc ziedojumu. Ar kameru viņi bija ielīduši grozā. Tas bija viss, ko viņi parādīja no dievkalpojuma. Žurnālists objektīvi neparādīja to, ko viņš redzēja, bet parādīja to, ko kāds gribēja, lai parāda. Šādā veidā vienkārši nomelnoja draudzi. Bet viss, kas notiek, notiek uz labu. No visām lietām mēs izdarām secinājumus, un pēc tam viss ir daudz labāk nekā iepriekš.

Ir tādas cilvēku grupas, ģimenēs ir tādi cilvēki, kas nezin kāpēc iedomājas, ka sava labuma dēļ viņi var ierobežot otru cilvēku. Piemēram, ja tu iesi tur, tad es no tevis aiziešu, ja tu darīsi to, es tev naudu nedošu. Kas tas ir? Kāpēc viņi vienmēr ir Dieva pretinieki? Piemēram, Indra dzīvoja kā lupata, tad viņa ienāca draudzē, atgriezās pie Dieva, bija laimīga, iesāka savu biznesu, bet ko darīja viņas tētis? Pateica, ka viņa nav vairs viņa meita. Lūk, kāpēc mācītājs bieži, kad notiek laulības, ieved līgavu, nevis to dara līgavas tēvs. Kāpēc šiem cilvēkiem ir tāda pretestība pret Dievu? Tāpēc, ka viņi zina, apzināti vai neapzināti, politiķi noteikti to dara un rīkojas apzināti, ka DIEVA VĀRDS ATNES CILVĒKIEM BRĪVĪBAS APZIŅU! Brīvības apziņu, jo tu esi dzimis brīvībai! Neviens tevi nekontrolēs. Tu esi dzimis brīvībai, jo tu draudzē esi brīvprātīgi. Ja tev kāds saka, ka šeit tevi kontrolē, tad tu taču zini, ka šeit esi brīvprātīgi. Te var ienākt un iziet. Kontrolēt mēģina tie cilvēki, kuri grib kādu labumu sev – vara, sekss, nauda. Tiklīdz cilvēku dzīvē ienāk Dieva vārds, ienāk Svētais Gars, cilvēks apzinās savu brīvību un krata nost šo neveselīgo kontroli. Tu zināji, ka Ukrainas revolūciju lielā mērā izraisīja evaņģēliskās draudzes? Viņi bija vieni no pirmajiem, kas gāja ārā uz ielām, jo Kijevā tādu ir liels daudzums. Tur draudzes nav tādas, kā pie mums, kur simts cilvēki ir jau megadraudze. Tur draudze ir mērāma vairākos tūkstošos. No kurienes ukraiņiem radās tāda doma, ka viņi var būt brīvi? No Dieva vārda.

Nesen skatījos filmu par Amerikas vēsturi, kas ir balstīta patiesos notikumos. Amerikā bija divi kari, un viens no tiem bija par verdzības atcelšanu. Amerika sadalījās divās daļās – viena bija pret verdzību, otra bija par verdzību. Vieni centās paturēt cilvēkus (melnādainos) verdzībā. Otri bija tie, kuri apzinājās brīvību un gribēja valstī normālu iekārtu, kas neļauj paverdzināt otru cilvēku. Bija karš un vergturi zaudēja. Filmā ir labi parādīts, no kurienes nāca brīvība. Viens personāžs jautāja kādai verdzenei, kura bija izbēgusi, kā viņa zina, ka ir brīva. Viņa atbildēja – viņa zina, jo bija to izlasījusi Bībelē! Viņa izlasīja Bībelē, kādu Dievs viņu ir radījis. Kādēļ patiesībā notika šis karš? Šis karš dzima tāpēc, lai cilvēki no sevis nokratītu tos, kas centās viņiem uzkundzēties. No kurienes nāk šī apziņa, ka esi brīvs? No Dieva vārda!

Kad mēs redzam, ka cilvēki vai valstis pretojas vai kavē draudzes darbību, tad mēs redzam apspiedējus, diktatorus, fašistus. Lūk, kāpēc bieži ģimenēs kāds pretojas vai uzbrūk draudzei, jo ģimenes cilvēks, kurš ir bijis zem kontroles, pēkšņi atklāj sevi kā brīvu cilvēku Kristū. Piemēram, ir vīrs un sieva, ir ģimene, un viss ir ļoti labi līdz tam brīdim, kad viens no viņiem iepazīst Dievu un saprot, ka visu laiku ir ticis kontrolēts, nospiests, dzīvojis kā lupata. Viņš sāk dzīvot normālu dzīvi, bet tas otrs ir pieradis pār viņu valdīt. Viņš visus šos gadus ir valdījis pār tevi, un tu jau esi pieradis dzīvot kā vergs, bet pēkšņi tu apzinies, ka esi brīvs un sāc ignorēt viņa prasības. Kas tad notiek? Veidojas konflikts, Dievs ir vainīgs un pēc tam ir sūdzības Bāriņtiesā. Kas tad būs vainīgs? Dievs, draudze būs vainīgi. Lūk, kāpēc cilvēki vaino Dievu, vaino draudzi. Dievs, draudze ir viņiem kaut ko atņēmusi, atņēmusi varu pār cilvēkiem. Cik daudz nedzirdam cilvēkus sakām, ka viņiem atņemta meita vai dēls. Vai tad otrs cilvēks ir kāda personīgais īpašums? Es vēlos tev pateikt, ka brīvību nav iespējams iegūt bez cīņas! Gribi būt brīvs? Esi gatavs cīņai un nekad negriez muguru!

„Ko gan varu vēl teikt, ak, Kungs, kad Israēla tauta sava ienaidnieka priekšā ir pagriezusi muguru? Kad kānaānieši un visi šīs zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs ielenks no visām pusēm un izdeldēs mūsu vārdu no šīs zemes. Ko tad Tu darīsi Sava lielā Vārda labā?” Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: “Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga? Israēls ir grēkojis un pārkāpis Manu derību, ko Es esmu tiem pavēlējis; viņi ir arī ņēmuši no tā, kas bija ar lāstu iznīcībai nolemts, viņi ir zaguši un ir melojuši, un ir ielikuši paņemto starp saviem rīkiem. Tādēļ arī Israēla bērni nespēj vairs savu ienaidnieku priekšā pastāvēt, bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie paši ir kļuvuši nolādēti. Es turpmāk vairs nevarēšu būt ar jums, ja jūs neiznīcināsit no sava vidus ar lāstu apkrauto. Celies augšā! Šķīsti tautu un saki: dariet sevi svētus rītdienai, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: iznīcības lāsts ir tavā vidū, Israēl; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, kamēr tu neiznīcināsi šo lāstu no sava vidus. Tāpēc ierodieties rītu agri, pēc savām ciltīm; un tā cilts, uz kuru Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savām dzimtām, bet tā dzimta, uz ko Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savu tēvu namiem, bet tie tēvu nami, uz ko Tas Kungs norādīs, lai nāk priekšā pa vienam vīram. Un, kurš tiks atrasts, ka tam iet līdzi iznīcības lāsts, tas un viss, kas vien tam pieder, ir jāsadedzina ugunī, tādēļ ka viņš ir lauzis Tā Kunga derību un darījis negodīgas lietas Israēlā.” Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nostāties pēc viņa ciltīm, un norādījums krita uz Jūdas cilti. Un, kad viņš pieaicināja Jūdas cilti, tad ar norādījumu tika apzīmēta Zeraha dzimta, un, kad viņš lika tuvoties Zeraha dzimtai, tēvu namam pēc tēvu nama, tad norādīts tika Zabdija tēvu nams. Un, kad viņš lika tuvoties šī nama atsevišķiem vīriem, tad tika ar norādījumu apzīmēts Ahans, Karmija dēls, kas bija Zabdija dēls, un tas Zeraha dēls no Jūdas cilts. Tad Jozua sacīja Ahanam: “Mans dēls, dod godu Tam Kungam, Israēla Dievam, un dod Viņam slavu, un saki man, ko tu esi izdarījis, bet neslēp manā priekšā itin neko.” Tad Ahans Jozuam atbildēja un sacīja: “Tiešām, es esmu grēkojis Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā. Un redzi, kādu pārkāpumu es esmu izdarījis. Kad es laupījuma vidū ieraudzīju kādu ļoti labu babiloniešu apmetni un divi simti sudraba seķeļu, un zelta kausējuma stieni, kas svēra piecdesmit seķeļus, tad es iekāroju šīs lietas un tās paņēmu; un redzi, tās ir paslēptas manas telts vidū, ieraktas zemē, bet sudrabs apakšā zem tām.” Tad Jozua sūtīja sūtņus, un tie skrēja uz telti, un redzi, tiešām viņa teltī bija paslēpti šie priekšmeti, bet sudrabs tiem apakšā. Un tie tos paņēma no telts vidus un atnesa Jozuam un visiem Israēla bērniem, un tos nolika Tā Kunga priekšā. Tad Jozua un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Ahanu, Zeraha dēlu, kā arī to sudrabu, apmetni, zelta kausējuma stieni, viņa dēlus, viņa meitas, viņa vēršus, viņa ēzeļus, viņa sīklopus, viņa telti, itin visu, kas tam piederēja, un tos visus noveda Ahoras ielejā. Un Jozua tad sacīja: “Kā tu mūs esi ievedis nelaimē, tā Tas Kungs tagad tevi ieved nelaimē.” Un viss Israēls to nomētāja ar akmeņiem, un viņi tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva tiem virsū akmeņus. Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kaudzi, kas ir palikusi līdz šai dienai. Un Tas Kungs mitējās Savā dusmu karstumā. Šo vietu līdz pat šai dienai tādēļ vēl sauc par Ahoras ieleju.” (Jozua 7:8-26)

Izraēls ir iegājis apsolītajā zemē, Jērikas mūri ir sagrauti. Viss nolādētais pēc Dieva pavēles ir iznīcināts. Un stāv priekšā nākamais cietoksnis, nākamā uzvara, kas jāiegūst. Tur ir pilsēta Aja. Tur ir savs ķēniņš, sava valstība. Dievs saka, ka tieši šī ir nākamā pilsēta. Tiek izsūtīti izlūki, un viņi redz, ka šī pilsēta nav īpaši nocietināta, nav īpaši daudz karojošo cilvēku. Viņi nāk ar priekšlikumu, ka nevajag iet visai armijai. Pāris tūkstošu karavīru devās uzbrukumā un tika sakauti. No viņu pulka tika nogalināti kādi četrdesmit cilvēki, viņi sāka bēgt, pagrieza pretiniekam muguru. Dieva uzdevumā viņi devās cīņā, tika sakauti un bēga. Kāds ir iemesls viņu sakāvei? Jozua žēlojās Dievam, krita uz ceļiem un kurnēja: “Kāpēc Tu ievedi mūs šajā zemē, lai mūs šeit nogalinātu?” Un Dievs atbildēja: “Ko tu žēlojies, tavā vidū ir lāsts”. Bet nedomā, draugs, ka tagad tik vienkārši tiks salauzti lāsti. Tu vari maksāt lielu naudu, bet tas nenotiks bez tavas paša cīņas. Visi cilvēki, kuri piedāvā tevi vienā mirklī atbrīvot no lāstiem, ir šarlatāni. Tas nav iespējams, ka tu sēdi mierīgi uz dīvāna, samaksā kādam naudu un tavā vietā visu tavu dzīvi sakārto. Var palīdzēt, var lūgt par tevi, bet tā ir tava dzīve un tikai tu to vari ietekmēt uz labo vai slikto pusi.

Kas tas bija par lāstu, kas bija uz Izraēla? Dieva pavēle bija Jērikā pilnīgi visu iznīcināt. Dievam ļoti rieba, ko šie kanaānieši darīja. Bet kāds cilvēks no izraēliešiem bija paņēmis sev no tā, kas bija pavēlēts iznīcināt. Dievs norādīja uz konkrētu cilvēku, tas bija Ahans, kurš bija paņēmis zelta stieni, sudrabu un babiloniešu mēteli, kurš visticamāk bija ļoti vērtīgs, izšūts ar dārgakmeņiem. Izraēlieši tās lietas atrada, Ahans atzinās un tika sadedzināts, virsū viņam tika uzbērta akmeņu kaudze. Tika iznīcināts pilnīgi viss, viņa ģimene, viņa lopi un viņš pats. Pēc tam Izraēla tauta gāja jau ar vairākiem tūkstošiem karavīru un mierīgi iekaroja Aju.

Kāpēc izraēlieši pagrieza muguru pirmajā reizē? Tāpēc, ka iekšēji bija problēma, iekšēji pats Izraēls bija pagriezis muguru Dievam. Mēs to varam pielīdzināt sev kā personībai. Piemēram, tu dodies uzbrukumā, bet tu tiec sakauts, tu padodies un griez muguru savām problēmām. Jo tu iepriekš savā ikdienā, varbūt lietās, kas nav redzamas, pagriezi muguru. Tu jau esi pieradis pagriezt muguru savām problēmām, tu esi pieradis peldēt pa straumi. Tu zini, kas notiks, ja tu nepagriezīsies ar seju pret savu ienaidnieku? Ienaidnieks var būt atbildības neuzņemšanās, baušļu ignorēšana, iekšēja problēma, jebkāda rīcība, kas nesaskan ar Dieva vārdu. Izraēls piedzīvoja sakāvi, jo bija iekšējas problēmas.

Es tev pastāstīšu kādu ļoti labu stāstu. Kāds tirdzniecības aģents gatavojās noslēgt ļoti izdevīgu darījumu Romā. Pirms tam viņš aizgāja pie sava friziera, un frizieris grieza viņam matus. Sarunas gaitā viņš pastāstīja, ka lidos uz Romu, bet frizieris ar nepatiku pateica, ka Roma ir šausmīga pilsēta. Tad frizieris pajautāja: “Ar kādu aviokompāniju jūs lidosiet?” Vīrietis nosauca aviokompāniju, ar kuru plānoja lidot uz Romu, bet frizieris teica: “Tā ir ļoti slikta aviokompānija, tai ir izsēdēti sēdekļi lidmašīnām, vienmēr reisi kavējas un ir drausmīga apkalpošana.” Tad frizieris jautāja: “Bet kādā viesnīcā jūs paliksiet?” Vīrietis nosauca viesnīcu, kurā ir rezervēts numuriņš, bet frizieris noniecināja arī to. Tad vīrietis piemetināja, ka grib noslēgt savu lielo darījumu un grib aprunāties ar Romas pāvestu. Un frizieris atbildēja: “Romas pāvests tiekas tikai ar augstas kārtas cilvēkiem, tev nav nekādu izredžu.” Viņš nogrieza matus, aizlidoja uz Romu, pēc vairākām nedēļām atgriezās, atkal sēdēja pie sava friziera, un frizieris jautāja: “Kā gāja ceļojumā?” Viņš atbildēja: “Roma bija brīnišķīga pilsēta, aviokompānijā bija ļoti laba apkalpošana, viesnīca bija ļoti laba, es noslēdzu ļoti veiksmīgu un izdevīgu darījumu, kā arī satiku Romas pāvestu. Es nometos viņa priekšā ceļos un noskūpstīju viņa gredzenu, mana galva bija pret viņu, un viņš man jautāja: “Mans dēls, kurš tev nogrieza tik neveiksmīgu frizūru!?”

Te var skaidri redzēt divu cilvēku tipus, viens ir veiksminieks, uzvarētājs ar pozitīvu domāšanu, uzņēmējs, no vārda “uzņēmīgs”, otrs ir cilvēks, kurš sen ir pagriezis savām problēmām muguru un uzskata, ka nekas dzīvē nav iespējams, negatīvi noskaņots, vienmēr upura lomā. Ja tu ikdienā ej uz kompromisiem ceļā uz mērķu sasniegšanu, rezultātā tu pagriezīsi muguru un nesasniegsi to. Jēzus saka: “Esi uzticams par mazumu, un tad Es tevi iecelšu pār lielumu.” Nu, ja tu neesi iemācījies mazās lietās pierādīt sevi, kā tu pierādīsi sevi lielās lietās? Kā tu spēsi pastāvēt lielākās lietās? Tieši tāpēc šīs svētrunas tēma ir “Nekad negriez muguru!” Sāc ar šodienu, pārstāj sapņot, ka kādreiz tev būs, kādreiz tev izdosies, sāc šodien, negriez muguru, bet stājies pretī grūtībām. Esi pozitīvi noskaņots.

Kas notiek, ja tu tomēr griez muguru?

“Ko gan varu vēl teikt, ak, Kungs, kad Israēla tauta sava ienaidnieka priekšā ir pagriezusi muguru? Kad kānaānieši un visi šīs zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs ielenks no visām pusēm un izdeldēs mūsu vārdu no šīs zemes. Ko tad Tu darīsi Sava lielā Vārda labā?” (Jozuas grāmata 7:8-9)

Kad tu kaut vienā vietā sāc griezt muguru, velns kritīs virsū tev visās sfērās, un tu nespēsi pastāvēt. Līdzīgi kā Krievija paņēma daļu no Gruzijas. Paskaties Eiropas karti, un tur pie Krievijas robežas ir zemes gabaliņi gaišā krāsā ar svītriņām, tās ir tā saucamās iesaldētās zonas. Patiesībā tās ir Krievijas okupētās zonas. Tās ir pilnībā Krievijas kontrolētas zonas, kurām oficiāli statuss vēl nav piešķirts. Krimai Krievija paspēja piešķirt statusu, bet kartē Krima ir Ukrainas daļa. Čečenija vispār vairs nav kartē, tā visa tagad ir iekļauta Krievijas teritorijā. Noslaucīja no zemes virsas Grozniju. Tātad paņēma gabaliņu Gruzijas, paņēma gabaliņu Čečenijas, paņēma gabaliņu Moldāvijas, tagad paņēma gabaliņu no Ukrainas zemes. Cik tālu ies? Tik tālu, cik tālu aizstāvji griezīs muguru. Kad tu griez muguru savās lietās, jo vairāk tu to dari, jo vairāk no tevis ņems, ņems, līdz vairs nebūs ko ņemt. Kā vien tavu dvēseli paraut ellē.

“Tādēļ arī Israēla bērni nespēj vairs savu ienaidnieku priekšā pastāvēt, bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie paši ir kļuvuši nolādēti. Es turpmāk vairs nevarēšu būt ar jums, ja jūs neiznīcināsit no sava vidus ar lāstu apkrauto.” (Jozuas grāmata 7:12)

Iznīcini no sevis ar lāstu apkrauto. Muguras pagriešana pret problēmām ir lāsts. Pasaki, draugs, kā var noņemt cilvēkam lāstu? Var noņemt, kad izstāsta par to, viņš pats izdara pareizus lēmumus savā dzīvē, un lāsta vairs nav. Un neviens neko tev nebija uzlicis, tu pats pagriezi sev muguru. Ja tu piederi Viņam, ja tu piederi Dievam, neviens neko ļaunu tev nevar izdarīt, pat uzlikt lāstu nevar, kā tikai tu pats. Nevajag lāstu saprast un izskaidrot burtiski. Kristus ir nolādēts, piesists pie krusta mūsu vietā, lai mēs būtu svētīti. Tiešā nozīmē lāsts nav iespējams vispār.

Lasīju vienu rakstu, kurā tika aprakstīta uzņēmēju tēma, bet ļoti sakarīga, biju izbrīnīts. Divdesmit procenti Latvijā strādājošo strādā valsts struktūrās. Kā tu domā, no kurienes šiem cilvēkiem ir darbs un kurš viņiem maksā algu? Mazie un lielie uzņēmēji. No kurienes nauda? Tikai no tiem, kas kaut ko ražo. Un, ja piektā daļa ir visa šī struktūra, viņiem būtu jābūt pateicīgiem, ka ir tādi uzņēmīgi cilvēki, kuri vēlas kaut ko darīt, pelnīt naudu un maksāt valstij nodokļus. Un iedomājies, cik ir cilvēku, kuri vispār nestrādā, tiem arī ir jāmaksā bezdarbnieku pabalsts. Un ne jau valsts maksā, maksā atkal tie, kas ražo. Tauta parasti uz uzņēmējiem skatās kā uz tādiem, kuri ņem un ņem, bet īstenībā viņi ir tie, kuri dod cilvēkiem darbu. Valsts tev neko nedos. Kādu darbu tev var dot valsts? Tikai bezdarbnieka pabalstu. Un no kurienes valstij nauda bezdarbnieku pabalstam? Es uzskatu, ka tāds bezdarbnieka pabalsts vispār nedrīkst būt. Tas ir absurds, kā var maksāt par to, kad tu neesi neko izdarījis!? Tas ir pretbībeliski. Ko tu sēsi, to arī pļausi. No tā, ko tu pļausi, tu ēdīsi. Ko tu sēsi, no tā tu ēdīsi. Tu nevari ēst, ja tu neesi strādājis. Rakstā bija minēts, ka uzņēmēju privilēģija ir brīvība. Es pie sevis domāju, ka viņu privilēģija ir arī dot. Uzņēmējs ir neatkarīgs, viņš pats nosaka savu laiku, un no viņa sabiedrībai ir labums. Nav uzņēmēju, nav valsts. Nav armijas, nav valsts.

Dati no interneta avotiem. Pagājušajā gadā tika dibināti vienpadsmit tūkstoši divi simti astoņi uzņēmumi. Bet likvidēti divpadsmit tūkstoši divi simti divdesmit astoņi. Šie statistikas dati ir pietiekami spēcīgi, lai ar uzņēmējdarbību nenodarbotos. Bet kurš tad vispār glābs mūsu valsti? Kurš būs tas, kurš dod, nevis tikai ņem, mācās piecās skolās un tad sēž līdz pensijai? Nezinu, vai Krievijas federācija maksās tev pensiju pēc tam, kad okupēs Latviju, par to, ka tu strādāji šajā valdībā. Tu domā, ka tas nav iespējams? Tas ir iespējams. Kāpēc čekas maisus never vaļā? Tie paši vārdi jau sēž augšā. Nevar jau publicēt, jo liela daļa valdības būs bijušie čekisti. Ir pietiekošidaudz negatīvu apstākļu, attieksme no cilvēku puses, no valdības, bet tas tev neļauj griezt muguru. Ja tu esi uzņēmējs, tad tu arī esi uzņēmējs! Un uzņēmējs nav tikai biznesmenis. Uzņēmējs ir arī katrs līderis, kurš ceļ mājas grupu! Nekad negriez muguru! Uzņēmējs ir katrs, kurš ceļ savu raksturu, personību un dzīvi, kā arī citu cilvēku dzīves. Šis cilvēks kaut ko dod. Viņš pats mainās un palīdz mainīties arī citiem visās lietās. Tu pats pazīsti Dievu un arī citus iepazīstini ar Viņu. Lūk, kas ir uzņēmīgi cilvēki! Nekad neuzgriez muguru! Ir laiks pašam uzņemties atbildību par sevi un cilvēkiem.

Lūk, tā ir brīvība, kad tu uzņemies atbildību par sevi, visu savu dzīvi un arī par citiem cilvēkiem. Vai tu esi spējīgs normāli pieņemt kritiku, kad tev garīgais līderis mājas grupiņā to izsaka? Iegaumē – cilvēks, kurš nespēj pieņemt kritiku, ir par sevi nepārliecināts cilvēks. Tas ir cilvēks, kurš nevar augt. Vai zini, kāpēc? Tāpēc, ka šis cilvēks nepieņem sevi tādu, kāds viņš ir. Es nesaku, ka jāpieņem viss pēc kārtas, ja kāds par tevi kaut ko murgo, bet, kad kāds normāls, autoritatīvs cilvēks Dieva lietās, kurš tevi pazīst, kaut ko pasaka (arī tādu kritiku, kuru tev nav patīkami dzirdēt no kādiem citiem cilvēkiem), uz to tev nebūtu jāatbild ar uzbrukumu. Vienkārši izvērtē to, ko šis cilvēks tev saka, un paņem kaut ko sev. Varbūt kaut kāda daļa no tā ir taisnība. Maini sevi! Cilvēki, kas bubina kaut ko pretī un vienmēr saceļas, kad dzird par sevi kritiku, ir tie, kuri nevar pieaugt. Iemesls – viņi nespēj uz sevi objektīvi paskatīties. Viņi pat nesaprot, kādi viņi ir. Un, ja viņi to nesaprot, tad kāpēc gan mainīties? Džons Maksvels kādā savā grāmatā raksta, ka reiz viņš uzstājās kopā uz vienas skatuves ar amerikāņu alpīnistu, kurš pirmais no Amerikas uzkāpa Everestā (Jim Whittaker). Starplaikā Džons Džimam uzdeva jautājumu: ”Kas ir tavs lielākais sasniegums?” Saņemtā atbilde viņu izbrīnīja. Lielākais sasniegums Džimam bija tas, ka viņš bija palīdzējis daudziem cilvēkiem izdarīt to, ko viņi paši nebūtu varējuši. Viņš ir palīdzējis uzkāpt Everestā tiem cilvēkiem, kuri pašu spēkiem to nespēja. Lūk, kāpēc es nevaru pagriezt muguru, kāpēc man ir jāiekaro everesti, augstienes, jāņem arī līdzi citi, un šīs augstienes jāpalīdz iekarot arī viņiem. Šajā gadījumā tie esat jūs. Kāpēc es esmu šeit? Pirmkārt, lai kalpotu Dievam un darītu Viņa gribu. Otrkārt, lai mīlētu savu tuvāko, lai palīdzētu tev uzkāpt augstienēs. Realizē savu potenciālu uz simts procentiem ticībā uz Dievu, personīgajā dzīvē, biznesā, kalpošanā, itin visā un visur.

”Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts. Bet kāda sieva, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, par Viņu dzirdējusi, tūliņ nāca un nometās pie Viņa kājām. Bet šī sieva bija grieķiete, dzimusi sirofeniķiete, un lūdza Jēzu, lai Viņš izdzītu ļauno garu no viņas meitas. Un Viņš tai sacīja: “Lai papriekš bērni top paēdināti, jo neklājas maizi atņemt bērniem un sunīšiem mest priekšā.” Bet viņa atbildēja un Tam sacīja: “Tā gan ir, Kungs; bet tomēr sunīši ēd apakš galda no bērnu druskām.” Un Viņš uz to sacīja: “Šī vārda dēļ ej! Ļaunais gars ir izgājis no tavas meitas.” Un, nogājusi savās mājās, viņa atrada meitiņu gultā guļam, un ļaunais gars bija izgājis.” (Marka evanģēlijs 7:24-30)

Jēzus izdarīja to, ko Viņš negribēja darīt. Jēzus izdarīja to, ko nevajadzēja darīt, jo Viņam jāiet bija tikai pie izraēliešiem. Dziedināta tika grieķiete. Tika nojauktas robežas starp grieķiem, pagāniem un izraēliešiem. Un te ir tas, par ko es gribu tevi iedrošināt. Tā ir ticība, kas nojauc jebkādas robežas. Kristietis, bezkompromisu cilvēks, kurš negriež muguru, ar savām kļūdām un kritieniem ceļas un iet tālāk – tas ir cilvēks, kurš nojauc jebkādas robežas. Lietas, kuras šķiet neiespējamas, notiek tavā dzīvē. Lietas, kuras tu loģiski nespētu, tomēr spēj. Šķietami neiespējamas lietas kļūst iespējamas. Paskaties uz mani – vai tas ir loģiski, ka es stāvu šeit? Vai tas ir loģiski, ka esmu vienas no Latvijā vai pat Baltijā lielākās draudzes mācītājs? Līdz 2000.gadam biju narkomāns, dzērājs, cietumnieks un lupata. Vai tas ir loģiski un normāli? Vai vispār cilvēki spēj to saprast un normāli pieņemt? Es nekaunos par to stāstīt un liecināt, jo tā ir mana liecība. Un tomēr, kur šeit ir loģika? Es nebiju nekas. Arī tagad es nesaku, ka kaut kas esmu. Un tomēr Dievs kaut ko pie manis un caur mani ir izdarījis. Es esmu pacēlies kopā ar Dievu un vēl pacēlis citus cilvēkus. Dievs kopā ar mani ir pacēlis daudz cilvēku, arī jūs. Kur ir loģika? Tā ir ticība, kas negriež muguru. Kā Dieva vārds saka, tā es eju. Viss pārējais man ir pilnīgi vienaldzīgs. Agrāk, kad strādāju lauksaimniecībā, es uzreiz pateicu priekšniekam, ka trešdienu otro pusi ņemšu brīvu, taču bija reize, kad brigadieri man lika strādāt, jo ar nokavēšanos tika atvesta krava, kura bija jāizkrauj. Un tomēr, pāri visiem apstākļiem, es nepiekāpos. Un tikai tāpēc Dievs varēja kaut ko vairāk ar mani darīt – es nepagriezu Viņam muguru. Es neieņemu negatīvu pozīciju, es ticu tam, kas ir rakstīts Dieva vārdā – valdības un varas ir kalpones mūsu labā. Un tā tas arī ir – valsts struktūra ir tam, lai nodrošinātu tev demoktrātisku brīvību un tiesības. Es ticu, ka tā ir, un manā dzīvē tā arī būs. Un, ja arī nebūs, es tik un tā tam ticu – tā ir man, lai nodrošinātu visu. Ja tu negriez muguru, tad tu vari dabūt to, kas pēc loģikas tev nepienākas. Ticība to tev dod. Viss, kas tev jāizdara – nekad negriez muguru.

Reiz bija varena un spēcīga valsts – Prūsija. Tās karalis Frīdrihs Lielais reiz pastaigājās pa Berlīnes priekšpilsētām. Viņam garām pagāja kāds īpašs, majestātisks sirmgalvis. Karalis viņu apstādināja un jautāja: ”Kas tu esi?” Sirmgalvis atbildēja: ”Es esmu karalis.” Karalis turpināja jautāt: ”Pār kādu valstību tu valdi?” Un šis vīrs atbildēja: ”Pār savu karaļvalsti.” Viņš bija valdnieks pār sevi. Un, ja arī tu esi valdnieks pār sevi, tad tu valdi un gūsti panākumus it visā. Ja tevī ir noslēpies kāds ahāts, zelta stienītis vai sudraba gabali un babiloniešu mētelis, kas norāda uz to, ka tu griez muguru un ka tev nav pareiza pozīcija, tad izmaini to! Negriez muguru. Darbība uzreiz nenozīmē to, ka tev būs panākumi. Konkrēti mērķi konkrētā virzienā, pareizi mērķi un pareizas darbības norāda uz panākumiem. Mīli Dievu un savu tuvāko. Maksā cenu, negriez muguru personiskām attiecībām ar Dievu. Ja tev klibos personiskās attiecības ar Dievu, tad visas garīgās lietas sāks klibot. Negriez muguru cilvēku glābšanai! Ja tu vari pār sevi valdīt, tad tu arī citus vari vadīt un palīdzēt viņiem uzkāpt augstienēs. Negriez muguru arī personīgās dzīves un rakstura lietām. Tāpat arī biznesam, darbam un naudas pelnīšanai. Cīnies arī par svētumu un svētu dzīvi. Arī kalpošanā un Dieva darbā negriez muguru – attīsties! Mums ir mērķi un virziens. Mēs nesīsim upuri un negriezīsim muguru! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Nekad negriez muguru!” rakstīja Inguna Kazāka, Daila Lielbārde un Marta Līdeka, rediģēja Ieva Našeniece