Šodien ir brīnišķīga diena, ko Tas Kungs mums devis, priecāsimies un līksmosimies šajā dienā. Mums ir šī diena. Mēs neko nezinām par rītdienu, vakardiena ir pagājusi, tās vairs nav. Ir tikai tas, ko mēs no tās varējām mācīties un varam vēl šodien mācīties. Ir tas, ko mēs sapņojam, pēc kā mēs tiecamies, bet tā vēl nav. Mums ir šodiena. Tas, kā mēs šodien rīkojamies, tas nosaka arī to, kāda būs mūsu rītdiena. Šodien ir nepieciešams būt nomodā. Var nogulēt visu dzīvi, kā Salamans saka: „Tu, sliņķi, apgulies vēl, saliec rociņas, vēl pafantazē, paslinko, un tad trūkums pienāks kā bruņots laupītājs.” Šeit nav runa tikai par fiziskām un materiālām lietām, te ir runa arī par garīgām. Atklāsmes grāmatā, kur ir atklāsme Jānim un mums, visai draudzei: tu saki, ka esi bagāts, bet patiesībā tu esi nabags. Tu esi bagāts, bet patiesībā tu esi nabags, akls un kails. Dievs saka, lai tu pērc no Viņa un maksā šodien par patieso vērtību, garīgā vērtība. Lai ko tu nedarītu savā dzīvē, tieši garīgais pamats, tas virziens, kompass, pareizie ziemeļi, ir Viņa principi, tā ir Viņa pazīšana, tā ir Viņa griba, Viņa baušļi, likumi. Tas ir tā, kā Dievs ir iekārtojis šo pasauli. Es tagad nerunāju par fiziku, es runāju par garīgām lietām, jo visa pamatā ir garīgās lietas. Priekš kam tev vajag garīgas lietas, ja tu nekur nevirzies? Tādā gadījumā tev nav vajadzīgs virziens, ja tu neko nedari, nerīkojies šodien, ja tev nav plānu, tev nav mērķu, ja tavs mērķis nav augt Dievā.
Es šodien ieliku citātu. Man ir jau vesela kaudze sataisīta. Tas bija mans citāts, ka mūsu dzīves misija ir dzīvot un palīdzēt dzīvot citiem. Tu nevari dzīvot tikai sev, mēs dzīvojam arī citiem. Šis ir pareizais garīgais virziens, ka mēs pazīstam Kristu, mums ir garīgās mājas, garīgais pamats, ka mēs palīdzam arī citiem, lai viņiem arī ir garīgās mājas un garīgais pamats. Pareizais virziens visam, ko mēs darām. Lūk, kāda funkcija ir draudzei. Draudze ir labi, te tu atrodi draugus, tu draudzē pat atrodi savu laulāto partneri. Citi meklē ārpusē, tā ir viņu problēma. Neesmu nekāds tiesnesis, jo mēs paši esam savas laimes kalēji. Pamatā mēs visi kaut kādos brīžos nonākam kaut kādās situācijās, kaut kādās krustcelēs, grūtībās, tās ir dažādas, un tu esi viens, nav tev nekā vairāk – tu esi viens ar saviem lēmumiem. Tikai tu vari pats izcīnīt šo garīgo vai fizisko cīņu, vai tā būtu slimība, nabadzība vai kādas attiecības ar cilvēkiem, kāds drošības jautājums, galvas problēmas, mentālās, intelektuālās problēmas, tikai tu pats vari šo cīņu izcīnīt. Draudze ir vide, kurā tu vari augt, pirmkārt garīgi. Tas ir ļoti ļauni, bet tā ir tava paša izvēle, ka tu gadus būsi gājis kādā virzienā, bet, galu galā, atskārtīsi un labākā gadījumā sapratīsi, ka ne tajā virzienā esi gājis, jo ne tajos cilvēkos esi klausījies, jo ne tajā vidē esi mīlējis atrasties. Draudze, cilvēki, draugi, kā jau es minēju, ka pat apprecamies šeit, bet pašu cīņu var izcīnīt tikai tu pats. Tu vari staigāt pie dažādiem guru, vari darīt, ko tu vēlies, bet pašu cīņu tikai tu pats. Tu un Dievs. Es zinu, ka grūtās situācijās mēs ceram uz Dievu, bet te ir viens “bet”. Mēs dzīvojam ļoti nepilnīgā pasaulē, mēs esam ļoti nepilnīgi cilvēki, pēc Dieva līdzības radīti, mēs esam ļoti nepilnīgā draudzē, tomēr pašā labākajā draudzē, tu esi šāds tāds it nekāds, tomēr perfekts. Tā ir patiesība, ko es saku, tā tas ir. Lai kā tu ticētu, lai kā tu ticētu Dieva pilnībai, ir realitāte. Mēs dzīvojam samaitātā, nepilnīgā un nolādētā pasaulē, bet tomēr skaistā pasaulē. Tā ir kaut kāda pretruna, skaistā, tomēr sabojātā. Nolādēts nozīmē – no Dieva nošķirts un tur nav svētības. Tu nevari izbēgt no nāves. Jūs visi slimojat. Lūk, perfektais Dievs, kurš darīs priekš tevis visu, uzklās tev galdu, ienaidniekiem redzot. Mīļie draugi, nav viss tik vienkārši.
Bībele saka, ka jūs dzīvosiet septiņdesmit gadus, ja kāds ļoti stiprs, tad astoņdesmit gadus. Nedomā, ka tev visa dzīve priekšā, jo ātri paiet laiks. Slimo jauni un veci cilvēki, citam labāka tā veselība, citam ne tik laba. Viens ir pilnīgais dzērājs, un viņš dzīvo ilgāk nekā taisnais. Mēs redzam dažādas ačgārnības. Tie, kas aizraujas ar dažādām vielām, ilgi nedzīvo. Kādi mēs esam piedzimuši, katrs ar savu ģenētiku, kāda ir bijusi mūsu ģimene, kas arī ietekmē visu mūsu dzīvi pēc tam, un tur ir ļoti grūti kaut ko mainīt. Mēs dzīvojam ierobežotās iespējās. Kad sievietes dzemdē bērnus, vai viņas ir šausmīgi laimīgas tajā brīdī? Tieši paradīzes dārzā, kad Ādams un Ieva tika izdzīti no paradīzes dārza, kā grēka sekas tam, ka viņi paši nolēma izdomāt to, kas ir labs un kas ir slikts, vienas no sekām bija – sievietēm būs sāpēs bērnus dzemdēt. Tas nozīmē, ka kopš radīšanas tas tā nebija. Kad dzird no mācītāja, kādam ir jābūt vīrietim, aste ir kājstarpē un domā, kā mācītājs varēja tā pateikt. Tu jau subjektīvi to uztver, es to vispārīgi runāju, jo es par konkrētiem cilvēkiem nekad nerunāju. Tas ir tas lāsts, ka tev būs sūri, grūti strādāt. Vīrietim būs sūri, grūti strādāt, sievietēm – grūti dzemdēt. Visādas problēmas sākās ar grēkā krišanu. Zeme izdos dadžus un nezāles – tas ir rakstīts Dieva vārdā. Tu nāc pie Kristus, un tev laimīgie sludinātāji saka, ka viss mainīsies. Jā, tev daudz kas mainīsies, cik tu spēsi savā dzīves laikā kaut ko mainīt, bet ir lietas, ko tu nevari izmainīt. Man ir mūžīgā dzīvība. Kurš ir bijis tajā mūžīgā dzīvībā un atgriezies? Visādas pasakas stāsta. Es tam neticu, ko tur raksta. Es ticu Bībelei, un tur ir rakstīts, ka neviens nav redzējis Dievu un tas, kā tur būs, neviena cilvēka prātā un sirdī nav nācis, jo to neviens nezina. Mēs ticam, ja mēs runājam par šo sprīdi, ko mēs pavadām virs zemes, esam ierobežoti. Tad, kad tu sāc ticēt un tad, kad tevi iedvesmo, ka tu visu spēj tā spēkā, kas dara tevi stipru, tas tevi emocionāli paceļ, bet realitāte no tā nemainās, tā ir tāda, kāda ir, jo esi tu un tavas izvēles. Īsāk sakot, esot Kristū, tu šo dzīvi šeit, virs zemes, mūžīgai dzīvībai bonusā vēl viens bonuss, labāk nodzīvota dzīve, pilnvērtīgi nodzīvota dzīve un ne tikai sev, bet arī citiem. Ne tikai tā, kā tu pats esi izdomājis, bet saskaņā ar Dieva vārdu. Lūk, ko tu vari izdarīt, bet tas neatņem to, ka ir lietas, kurām visi cilvēki iet cauri. Jo neviens tavu dzīvi nevar nodzīvot. Vai nenotiek brīnumi? Notiek brīnumi no Dieva žēlastības, kad mēs paši esam paņēmuši simtprocentīgi atbildību par savu dzīvi un arī par citiem. Brīnumi notiek, bet tas nav tas pamata veids, kā Dievs svētī. Ne jau tas ir tas brīnums. Kristū nodzīvota dzīve, pilnvērtīga dzīve, līdz galam – lūk, kas ir brīnums pirmkārt. Viss pārējais ir sekundāri, par ko mēs priecājamies. Te cilvēki staigā ar vēžiem. Mums draudzē maz slimo. Es esmu redzējis, ka meitene šeit, priekšā, pie manis atnāk, izskatās labi, es vēl pasaku, ka viss būs labi, nekas jau nebija labi, jo pēc dažām dienām viņa nomira. Viņa neticēja, vai vecāki neticēja, vai draudze neticēja? Nenotiek viss tā, kā mēs vēlamies, bet tev ir šodiena, tu šodien vari dzīvot Viņam par godu.
Pāvils teica sevi laimīgu esam arī ciešanās. Tu saproti, ka mēs nevaram izbēgt no zemes realitātes? Tas nav iespējams, bet tava attieksme var būt pavisam citāda uz šo realitāti. Es kā piemēru vēlreiz varu teikt, ka tajā laikā es biju smagā situācijā. Es atpakaļ skatos uz to kā uz svētību. Es nesākšu stāstīt, ka slimības ir svētība, tā nav svētība, tas ir lāsts. Man pat nebūtu jāsaka šie Bībeles teksti par lāstiem, tas tā briesmīgi skan, tā ir vienkārša zemes realitāte. Tā ir vienkārši parasta šīs zemes realitāte, un šeit izdzīvo stiprākie. Dzīvo, pirmkārt, garīgi stiprākie, kuru kompass pareizi rāda. Otrkārt, ka viņiem ir virziens, kuru likt lietā, ka viņi vispār kaut kur virzās. Viņi ļauj šim dzīvajam ūdenim caur sevi tecēt, ka viņi mācās un aug, aug Kristū, aug savās profesijās. It visā, ko viņš dara, viņš dara Dievam par godu. Lūk, zemes realitāte. Visā šajā pasaulītē tu vari būt laimīgs cilvēks, bet tu nevari izbēgt no tām grūtībām, kas ir visiem cilvēkiem. Kā jau es minēju, pat aiziet pie zobārsta ir bailīgi. Neviens jau nesaka, nav priecīgs aiziet pie zobārsta un raut ārā zobus. Normālam cilvēkam tas nav patīkami, bet tu ej tam cauri. Jēzus saka, lai mēs ņemam Viņa krustu un sekojam Viņam, ņemiet Jēzus nastu un nesiet, Jēzus jūgs ir patīkams un nasta ir viegla. Lūk, kur ir atšķirība, cilvēkiem, kuriem ir garīgais virziens, garīgais pamats, kuri ir nomodā, tas nozīmē, ka viņi iegulda sevī, viņi izmanto, ka var draudzē augt, un tajos brīžos, kad ir vieni paši, viņi spēj labi dzīvot arī tad. Viņiem ir iekšējā dzīvība un ir iekšējā dzīve.
Šodien es gribu runāt par būšanu nomodā. Būs dažas rakstvietas par būšanu nomodā un gatavošanos. Bībelē ir daudz rakstīts, ka Jēzus nāks otrreiz, ka mums ir jābūt gataviem, jābūt ir nomodā. Ir līdzība par desmit jaunavām, piecas bija gudras, piecas bija ģeķīgas jeb ne tik gudras. Tur viss bija ačgārni, ne jau šīm sievietēm bija jāgaida, vīriešiem bija šī loma, bet tur ir viss otrādi stāstīts. Jaunavas laikam ir domātas kā draudze. Vairāk kā Kristum pievesta līgava. Piecas bija gudras, kas gaidīja līgavaini. Viņas bija sev sataupījušas, nopirkušas eļļu, lai sagaidītu, bet otras piecas nebija gudras, viņām eļļas pietrūka, kamēr gaidīja. Tās, kurām pietrūka, nāca pie tām, kurām bija eļļa un teica, lai dod no savas eļļas, bet viņas nedeva, jo tad viņām pašām nepietikšot. Lai pietiktu visām, tad pašām bija jāiet un jāpērk. Tur ir teikts, ka viņas nebija gatavas. Kamēr aizgāja pirkt, bija jau par vēlu, atnāca līgavainis un iegāja priekā.
Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev. Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. (Mateja evaņģēlijs 25:8-10)
Arī līdzība par talentiem, vienam pieci, otram trīs, tie, kas bija sapelnījuši vēl, kas bija darbojušies, garīgi auguši, kas līdz mūža galam bija iepazinuši Kristu, kas savu ceļu bija turējuši. Kā Pāvils saka: “Es esmu turējis savu ticību.” Viņa laiks ir pienācis, viņš dzīvoja pa cietumiem, un tam bija piemērots nāves sods, bet viņš nebaidījās, jo savu ticību bija turējis. “Es visu no savas puses esmu izdarījis, esmu gatavs.” Šīs piecas jaunavas nebija gatavas, tavā dzīvē notiek tikai tas, kam esi gatavs. Es tev tikko iedevu labu padomu, tu vari arī to noraidīt, īpaši kamēr cilvēki ir jauni, jauniešiem tā lieta var vilkties arī ilgāku laiku, ja tu dzīvo citu dzīves ritmu nekā normāli cilvēki, agri vai vēlu tas attieksies uz tavu mentalitāti, iespējams uz veselību, var nobrukt visa tava fizioloģiskā sistēma, piemēram, es katru rītu ceļos sešos, nesaku, ka visiem tā būtu jādara, bet tas būtu ieteicams. Es ieeju sociālos tīklos un redzu online cilvēkus, kuri nevis nav pamodušies, bet vēl nav aizgājuši gulēt, tik un tik draugi ir tiešsaistē, viņi vēl nezina, ka viņus sagaida ļoti lielas problēmas. Viņi ir ārpus ritma, viņiem jāpatērē daudz lielāka enerģija, lai kaut ko savā dzīvē sasniegtu, vispār fizioloģiskām vajadzībām darbības, jo viņi visu dara otrādi. Naktī, kad visas sistēmas guļ un atpūšas, viņi ir augšā. Tāda vide tevi uz neko labu neved. Pa dienu, kad viss notiek un vari kārtot visas lietas, satikt īstos cilvēkus, tu vienkārši guli. Tev jātērē daudz vairāk enerģijas, lai vispār kaut ko uz priekšu kustētos, tevi gaida, iespējams, nervu traucējumi. Sākotnēji būs kaut kādi signāliņi, tad tev liksies, ka būs par daudz kalpošanas un citu lietu, bet nekas nav par daudz, tu pats saproti, kur ir problēma. Vienkāršs princips, neviens nevar dzīvot normāli bez miega. Tās ir fizioloģiskas vajadzības, tāpat kā neviens nevar dzīvot ilgi bez ēdiena, bez ūdens, neēst ilgāku laiku var, bet paskaties tos šausmīgos skatus no koncentrācijas un kara gūstekņu nometnēm, tāds tu būsi, tas nav pārāk veselīgi. Mums daudz kas ir vajadzīgs, piemēram, kustības, bet visam tam ir vajadzīgs garīgais pamats un virziens, kāpēc es to daru, dzīvoju un kā?
Viena lieta ir, ka ar Dievu viss ir iespējams, es ticu. Gan draudze, personīgās attiecības ar Dievu, ka tu lūdz un pateicies, garīgā disciplīna, kalpošanā draudzē, iespējams, ka kādi cilvēki, kas ir kalpošanās un kuriem ir atbildība cilvēku priekšā kalpošanu izdarīt, varbūt vēl tāpēc ķieģelis nav uzkritis uz galvas, es pārnestā nozīmē saku par to ķieģeli, bet kad tev šis mentālais stāvoklis ir negatīvs, tu arī pievelc negatīvas lietas un tas ķieģelis arī kādu gaida. Ne jau pašā kalpošanā sāls, bet ka šī kalpošana tur tevi pie šīs vides, kur tu vari gatavoties un būt nomodā, tajos brīžos, kad tu esi viens. Jo divi gulēs vienā gultā, un vienu paņems, bet otru atstās. Visa Jaunā Derība ir pilna “esiet nomodā, jo Es nākšu kā zaglis naktī”. Jēzus skaidro, ja mēs zinām to stundu, kad Viņš nāks, mēs nebūtu nomodā, tad jūs izrēķinātu, būtu 50 vai 100 gadi palikuši, varbūt tas nebūs manā dzīves laikā, bet mums visiem mūsu dzīves laikā būs nāve, mēs Bībelē lasām, ka Jēzus nāks otru reizi. Viņš priekš tevis atnāks tajā brīdī, kad tu būsi viens ar nāvi. Neviens nevar izglābt savu brāli no tā. Neviens nevar tavā vietā nomirt un nonākt debesīs. Mums nav jāskatās, ka kaut kad nāks Jēzus otrreiz, Viņš ir atnācis jau. Ja Vecajā Derībā bija princips “tev nebūs”, Jaunajā Derībā šis jautājums pat netiek izskatīts, tev jābūt tādam, kas dzīvo pēc Viņa gribas. Tev jābūt gatavam un jāgatavojas. Tavā dzīvē notiek tas, kam tu esi gatavs. Dažādas labas lietas un, par nožēlu, arī sliktas lietas. Apzināta negulēšana, mazkustīgums, dzīves ritma traucēšana, tās ir fiziskas lietas, tāpat ir ar garīgām lietām. Pāvils saka, kad miesas vingrināšana maz kam der, tas vispār nav būtiski, ir svarīgi, bet nav tik svarīgi kā garīgas lietas, disciplīna, Pāvils saka: lūdziet Dievu un esiet nomodā. Ja tu esi nomodā un gatavs, tad viss iet pēc Dieva žēlastības. Tu pieņem, visam izej cauri un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, un tā ir dzīvība. Jēzus saka: “Kam slāpst, lai tas nāk pie Manis un dzer. Un no viņa miesām plūdīs dzīvā ūdens straumes.”
[..] “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” (Jāņa evaņģēlijs 7:37-38)
Tā ir iekšējā garīgā dzīvība, kas izriet no attiecībām ar Viņu, izriet no tā, ka mēs regulāri gatavojamies, mācāmies, tuvojamies Viņam. Ko vispār nozīmē – tuvoties Viņam? Šis sprediķis der jebkuram, kas seko mums internetā šobrīd, problēma sākas, kad tu apliecini un saki, domā un tici tam, ko tu reāli nevari izdarīt. Citiem vārdiem sakot, tu dzīvo ilūzijā. Ir labi lūgt, ticēt, lielus sapņus sapņot, bet notiek šie sapņi tādā mērā, cik tu esi pats sagatavojies, cik iekšēji kļūsti gatavs. Problēma ir tā, ka mēs pat zvēram, ka darīsim attiecīgas lietas, bet attiecīgās situācijās tu vienkārši izšķīsti, tie brīži pienāk katram, tu paliec viens, ir ļoti labi, ka tev ir kāds blakus un atbalsta. Draudzē tevi arī atbalsta, bez atbalsta ir ļoti grūti. Piemēram, iemīlēšanās ir reālas jūtas, tas ir ļoti spēcīgi, ja cilvēks nav gatavs tādai lietai un nenotiek pa cilvēka prātam, kā tu esi izdomājis, kā būtu jānotiek, ja neesi bijis gatavs, neesi bijis nomodā, tad šī pati lietiņa tevi iznīcina, tu un tava psihe sabrūk, un tu sāc darīt stulbas lietas. Problēma ir, kad mēs domājam, ka varam, patiesībā mēs neesam tam gatavi. Visi tavi lozungi, apņemšanās izkūp vienā mirklī. Izmantosim šo laiku, jo tas ir īss, lai investētu sevī. Dieva vārds, Viņa principi, lai Viņa kurss un virziens būtu visā, ko mēs darām, lai mēs varētu realizēt savu potenciālu, sevi 100% attīstīt, nodzīvot šo dzīvi laimīgi un efektīvi sev, ģimenei, draudzei, Latvijai, cilvēkiem. Mums ir jādomā par savas iekšējās paradigmas maiņu. Zini, kur ir pārdabiskā dziedināšana manā skatījumā? Neskatoties uz ļoti retiem gadījumiem, notiek pārdabiskas lietas, bet vienreiz, otrreiz, kas tālāk? Vai tā būs tava vienīgā problēma, no kā tu izkūlies ar Dieva žēlastību? Būs citas grūtības, ar ko nāksies saskarties, notiks tikai tas, kam tu esi iekšēji sagatavojies, iekšēji izaudzis līdz tam, viena lieta ir teikt, es to varu, izdarīšu, man tas būs, otra lieta kļūt par to, lai tas tā notiktu. Mēs varam uzmundrināt, iedrošināt, pravietot, bet tā ir paša cilvēka cīņa visos jautājumos, garīgajās kalpošanās, ikdienā, attiecībās – itin visā. Dievs tev nedos daudz, ja pats nemācēsi iegūt, paturēt, piemēram, ar naudu apieties. Tu neesi gatavs to saturēt un lietot. Tas, kas ir amata pratējs, nestāvēs šādu tādu cilvēku vidū, bet ķēniņa priekšā. Iekšēji, ārēji un ieradumos tādam jābūt. Tu nevari pārlekt pāri tai latiņai jeb tam stāvoklim, kurā tu iekšēji pats esi, mums nepārtraukti ir jāgatavojas. Tāpēc, ja nav garīgā pamata, tie ir tikai vārdi, vilšanās, un var sanākt ļaunāk nekā sākumā, kad cilvēks vēl pacenšas ielekt tur, kur viņam nevajag, pa augstu ieleca.
Mēs zinām, lai sasniegtu kaut ko, no komforta zonas ir jāiet ārā, es dzīvoju tādā filozofijā, ka es neiešu ārā no komforta zonas, bet +10% diskomforta. Tu nevari nepārtraukti dzīvot 50% diskomfortā, +10% nozīmē, ka kaut kur ir jāiet diskomforta zonā, lai izdarītu lietas, kuras tev nepatīk darīt. Runājot par personas motivācijas kopienu, parādās jūsu paštulkotā mācība, kura nav mana – ka jādara tikai tas, ko pats gribi. Tu droši vari darīt tā, kā tu vēlies, bet iespējams tam būs sekas. Tad tam visam liec nevis plus desmit procentus, bet plus piecdesmit. Nekas nenotiks, kamēr nesāksi rīkoties. Es daudz ko negribu darīt, kas man ir jāizdara, bet tas ietilpst manā komfortā. Kopumā es esmu laimīgs un dzīvs cilvēks, kurš palīdz dzīvot citiem. Marka evaņģēlija 14. nodaļā ir stāstīts, ka Jēzus baudīja ar mācekļiem pēdējo vakarēdienu.
Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā, un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēra mielastu. Un, kad vakars metās, Viņš nāca ar tiem divpadsmit. Un, tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: “Patiesi Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos.” Un tie sāka skumt, un cits pēc cita Viņam sacīja: “Taču ne es?” Bet Viņš tiem sacīja: “Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā [..] un Jēzus tiem saka: “Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas. [..] Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi.” Bet tas runāja vēl daudz vairāk: “Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi nekad neaizliegšu.” Un tāpat arī visi sacīja. (Marka evaņģēlijs 14:16-20; 27; 29-31)
Visi teica, ka “ne es taču”. Barā jau visi ir drosmīgi, bet Jēzus redzēja, ka Pēteris nav gatavs. Jēzus pateica publiski visiem:
[..] “Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi.” (Marka evaņģēlijs 14:30)
Pēc laika notika sekojošais.
Un, kad Pēteris bija pils pagalmā, nāk viena no augstā priestera kalponēm un, redzēdama Pēteri sildāmies, to uzlūkoja un sacīja: “Tu arī biji ar Jēzu Nacarieti.” Bet viņš liedzās, sacīdams: “Es Viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā.” Un tas izgāja priekšnamā. Un kalpone viņu atkal redzēja un sāka stāstīt tiem, kas klāt stāvēja: “Šis vīrs ir viens no tiem.” Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt stāvēja, atkal Pēterim sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi galilietis.” Un viņš sāka lādēties un dievoties: “Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat.” Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus tam bija sacījis: “Pirms gailis divi reizes dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi.” Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt. (Marka evaņģēlijs 14:66-72)
Kad Kornēlijs sūtīja savus kalpus, lai pie viņa nāk eņģeli un sludina evaņģēliju, tad, atverot durvis, Pēteris bija uz jumta un lūdza Dievu, konkrētā laikā un vietā. Pēteris beidzot darīja to pašu, ko pirmkārt darīja Jēzus. Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana – tik vienkāršas lietas, kuras ir jāpaskaidro no visām pusēm. Tikai tu pats, esot šajā vidē, vari augt. Pēteris noliedza, un Marka evaņģēlijā tiek uzskatīts, ka tas jauneklis, kurš aizbēga kails, bija Marks, bet tas nav pierādīts, bet tas bija kāds no mācekļiem. Visi atstāja Jēzu Kristu. Pētera dzīvībai pat tā īsi nedraudēja briesmas, bet viņš Jēzu noliedza trīs reizes. Bībelē vēl ir rakstīts par to, ka tad, kad Pēteris noliedza Jēzu, tad Jēzus pat esot uz viņu paskatījies. Ģetzemanes dārzā, kad viņi visi bija zvērējuši un dievojušies, notika visādas lietas. Jēzus bija gan Dievs, gan cilvēks, un Viņam bija jāiet cauri visam tam, kam ejam cauri mēs, cilvēki, lai parādītu, ka var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi šajā nepilnīgajā pasaulē. Tāpēc jau saka, lai mēs ņemam Viņa krustu uz sevis un sekojam Viņam. Jēzus lūdza, nedaudz šauboties.
Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. (Marka evaņģēlijs 14:35)
Jēzus gatavojās krusta nāvei, kas nebija nemaz tik vienkārši. Bet pēc tam teica:
[..] “Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi.” (Marka evaņģēlijs 14:36)
Jēzus saprot, ka tas ir grūti, pat neizdarāmi, bet Viņš ir nolēmis, jo tas ir Viņa plāns virs zemes. Ej lūgšanā un saki: “Tavs prāts, lai notiek!” Lai arī kas tava dzīvē nebūtu noticis, tev ir jābūt gatavam, tāpēc apliecini, lai notiek Tā Kunga prāts. Trīs reizes Jēzus nāca pie mācekļiem tajā brīdī, bet viņi gulēja.
“Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Marka evaņģēlijs 14:38)
Garīgi mēs varam teikt visu ko, bet to, ko mēs paveiksim miesā, būs atkarīgs no tā, cik daudz garīgi mēs būsim izauguši. Viss atkarīgs no vides, kurā atrodies, un iekšējās paradigmas, ticības un ieradumiem. Jātic nevis lozungiem, bet Jaunajai Derībai, kur uzsvars ir uz iekšējo cilvēku. Jaunajā Derība tev iekšēji jābūt tīram jeb pieskaņotam Dieva prātam. Dievs skatās, kad mēs paliekam nespēcīgi, tad Viņa spēks parādās mūsu nespēkā. Kā arī, kur mēs nespējam, tur sāk darboties Viņa žēlastība, bet žēlastība nedarbosies, ja tu atmetīsi Viņa principus. Lai arī kas tavā dzīvē notiktu, pats svarīgākais ir iekšējā dzīve attiecībās ar Dievu – Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana. Kalpošana tur tevi pie draudzes, un kalpošana ir veids, kā tu ļauj caur sevi tecēt Dieva mīlestībai un žēlastībai. Mācekļi bija aizmiguši trīs reizes, pat stundu nevarēja palikt nomodā. Jēzus zināja, ka Viņš mācekļos ir ielicis pietiekoši, lai viņi varētu sākt kaut ko darīt.
[..] Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas. (Marka evaņģēlijs 14:27)
Tas ir Dieva iedibināts princips virs zemes – nav līdera, nav organizācijas, nav mācītāja – nav draudzes. Šis princips nav jāuztver visās situācijās vienādi. Diezgan apšaubāmi ir tas, ka mācekļi sāka mainīties tikai tāpēc, ka pār viņiem bija Svētais Gars. Ja nonāca Svētais Gars, tad ir jābūt iekšējām izmaiņām. Simtu divdesmit cilvēki bija sapulcējušies augšistabā un lūdza Dievu. Kad Pēteris tika arestēts, tad visi lūdza Dievu. Lūgšana ir visspēcīgākais instruments, caur kuru mainās cilvēku paradigma un notiek sirds izmaiņas. Esiet nomodā, lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā, un, ja tu esi iekritis, tad turpini lūgt, jo tas ir ceļš uz āru. Diemžēl cilvēki, kas kaut kur iekrīt, viņi atstāj draudzi, un tad visam garīgumam ir krusts pāri, jo iespēja atgriezties ir tikai tad, kad tu iekšēji izaudz. Ja tu kaut kur iekriti, tas nozīmē, ka tu nebiji gatavs neiekrist jeb arī speciāli, kā Jūda darīja. Vienpadsmit mācekļi ticēja, ka viņi var, bet nevarēja. Jūda, viens no mācekļiem, apzināti nodeva Kristu. Jūda nomira ļoti ātri, bet mācekļi vēlāk. Neviens saviem bērniem neliek vārdu Jūda Iskariots. Parasti liek vārdus kā Mozus, Ārons, Samuels, Dāvids. Ko aiz sevis atstāja Jūda un ko Pēteris ar Tomu? Visi šie cilvēki aizgāja bojā mocekļa nāvē, jo viņi bija izauguši tik stipri, ka nebaidījās mirt Jēzus dēļ. Tu nevari būt gatavs mirt, ja tu neesi gatavs mirt. Reizēm jābaidās no savas gatavības, nevis realitātes. Vienu reizi es lūgšanu laikā satvēru atziņu, ka mana miesa darīs to, ko es gribēšu. Tad, kad tev atnāk atklāsme, paliek bail un, iespējams, tu pat to negribi, bet neko nevar darīt, jo Dievs tevi ir satvēris. Es neesmu izaudzis līdz bezgalībai, man ir savs limits un robežas. Kad cilvēks izaug, tad tās lietas, par kurām viņš šaubījās, kļūst pašsaprotamas. Es lasu par Pāvilu un domāju, kāpēc viņš aizgāja nāvē, ja pravietojumā Dievs viņu brīdināja, tā bija viņa izvēle. Dievs nelika viņam mirt mocekļa nāvē, tā bija viņa izvēle. Šodien neviens tev dzīvību neprasa, jo tu neatrodies Sīrijā, kur notiek kristiešu vajāšanas. Tu vari domāt, ko tu gribi, un stāstīt kādas vien pasakas vēlies, bet tu esi tas, kas tu esi nomodā, būdams tas, līdz kam esi izaudzis. Dažādas situācijas parāda visu. Būsim nomodā!
Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs. Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. [..] Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs. [..] Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk. [..] Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat. (Mateja evaņģēlijs 24:36-37; 40; 42; 44)
Evaņģēlijs ir par gatavošanos, jo ļoti daudzas rakstvietas ir par gatavošanos, un tam ir jābūt mūsu dzīves stilam. Personības celšanas kalpošanā pats labākais ir process, ka tu esi procesā un baudi no šī procesa. Nav tev vairs vakardienas un par rītdienu tu neko nezini, ir šodiena. Baudi šodienu! Esot draudzē, tu esi kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Tas, par ko es stāstu, pat nav īsti saprotams, tev tas ir iekšēji jāsaņem. Princips “būt vai nebūt draudzē” – tāds jautājums kristiešiem netiek izskatīts. Skaties Efeziešiem vēstulē:
Es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. (Efeziešiem vēstule 1:16-23)
Kristieši nemaz nediskutē – būt vai nebūt draudzē. Mēs esam Kristus miesa, un Viņš ir galva. Tāpēc pirmais nosacījums tam, lai tu būtu nomodā, ir garīga draudze. Ir dažādas valstis un kultūras, kur nemaz nav tik viegli būt kristietim, kā arī draudžu līmenis ir dažādā izaugsmē, tāpēc tev ir ļoti paveicies būt šeit un Latvijā. Cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, tas parādās pie mums, ticīgajiem – kādā sakarā? Jo Viņš ir galva, bet tu esi miesa.
Palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties [..]. (Lūkas evaņģēlijs 21:36)
Palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami – tās ir personīgas attiecības ar Dievu. Tālāk ir rakstīts, ka šī diena nāks:
Jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. (Lūkas evaņģēlijs 21:35)
Un šo slazda valgu nevajag saprast kā tikai tad, kad Jēzus kaut kad nāks otrreiz. Kā ir rakstīts, ka mēs esam dzīvības smarža vieniem uz dzīvi, vienam uz nāvi.
Vieniem nāves smarža uz nāvi, bet otriem dzīvības smarža uz dzīvību. [..] (2. Korintiešiem vēstule 2:16)
Cilvēki saskaras ar mums un Dievu, un dažiem tad kaut kad pielec, citiem nē. Un sanāca, ka tu biji tas saskarsmes punkts, tas cilvēks, kurš bija vajadzīgs, tā bija tā smarža, pasmaržoja un aizgāja, un palika tāpat kā bija. Tu nesāki gatavoties, jo gatavošanās sākas ar draudzi, personīgām attiecībām ar Dievu, Bībeles studijām un nevis vienkārši lasīšanu, ja tu gribi patiešām būt gatavs un augt, tev intensīvi jāstudē Bībele. Priekš tā ir speciālas skolas un vide, mūsu draudzē tas viss ir nodrošināts.
Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pateicību. (Kolosiešiem vēstule 4:2)
Pateicība ir ļoti laba forma – esiet pateicīgi par to, kas jums ir, vērtē to, kas tev ir un neizdomā jaunu riteni. Vērtē tos cilvēkus, kas tev ir blakus, novērtē to, kur tu esi šobrīd, baudi no tā visa. Un kalpošana:
Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā? (Mateja evaņģēlijs 24:45)
Un šeit ir runa par mācekļiem, par kalpotājiem, ja tu esi uzņēmies atbildīgu kalpošanu, tad kurš būs tas, kas ir nomodā un dos barību? Es zinu, ka tik tālu esmu izaudzis, to noteikti zinu, kaut rāpus, bet es došu barību. Par miegu runājot, pirms kaut kāda laika apmēram divus mēnešus normāli negulēju, nu nevaru aizmigt, bet es visu laiku gatavojos, es gatavoju garīgo barību, nepārtraukti es to darīju, daudz kas labs piedzima visā tajā pasākumā. Kas dos barību šim laikam, precīzi tas, kas ir vajadzīgs, kas rūpēsies un turpinās tavu kalpošanu, lai vai kādā kalpošana tev nebūtu.
Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām. Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, – un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. (Mateja evaņģēlijs 24:46-51)
Šeit ir runa par kalpošanu, es jums mācu Bībeli un tās kontekstu, cik svarīgi ir personīgas attiecības caur Dieva vārdu, ka tu pats personīgi lasi Bībeli. Priekšā mūs sagaida četri kursi “50 panākumu principi uz Bībeles pamatiem”, tā ir unikāla iespēja. Ja tu gribi būt gatavs izaugt līdz tam, ko tu līdz šim tikai esi apliecinājis vai ko tu gribētu, bet tas nebūs, kamēr tu neizaugsi līdz tam. Tā ir vieta, kur augt. Pašmācība jeb autodidakts, tu šeit iegūsti un mājās vari studēt tālāk, lasi Dieva vārdu regulāri. Šeit, no kanceles, patiešām skan veselīgs Dieva vārds ar praktisku pielietojumu un dzīviem piemēriem. Es jums stāstu to, ko man varbūt nevajadzētu stāstīt, bet es stāstu jums visu, dodu jums maksimāli visu, ko varu iedot. Kā Pāvils saka: “Neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis.” Par pareizo virzienu runājot, pagājušajā reizē es pieskāros Gara dāvanām, atceries? Korintiešiem bija problēma ar māžošanos, Pāvils izskaidroja par Gara dāvanām. Viena lieta par Gara dāvanām – vai tur bija ticības dāvana? Bija. Kādi cilvēki var saņemt no Dieva ticības dāvanu, ar kuru var kalnus pārcelt. Bet ir viena lieta, kas nav pie dāvanām – mīlestība pāri visam.
Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. (Kolosiešiem vēstule 3:14)
Pāvils neraksta tikai 12. nodaļu, ir arī 13. nodaļa. Nav svarīgas tās dāvanas, nav svarīga ticība. Viņš saka: tagad es varu mocekļa nāvē nomirt, savu miesu nodot, sadedzināt, kalnus pārcelt ticībā, savu miesu nodot sadedzināšanai. Viņš gan vēlāk arī patiesībā nodeva, bet tam nav nekādas jēgas vai vērtības, ja motīvs nav pareizs. Ļoti svarīgi cilvēkiem, arī kristiešiem, pārmeklēt savas sirdis. Tev nav laika to izdarīt, ja tu nepavadi laiku ar Viņu, iztrūkst draudzes vides, izmeklē savu sirdi, jo ļoti nemanāmi pasaule ievelk. Un tikpat nemanāmi pievelk Dieva valstība, ja tu atrodies šajā vidē un tu pats kultivē to. Pārmeklējam savas sirdis, lai visā, ko mēs darām, lai galvenais motīvs patiešām ir mīlestība pret Dievu, sevi un tuvāko. Ko nozīmē mīlestība pret Dievu, tuvāko un sevi? Kad tu rīkojies attiecībā pret Dieva vārdu. Tu rīkojies pret cilvēkiem attiecībā pēc Dieva vārda, pēc Viņa principiem, lūk, mīlestība, tā nav dāvana, neviens tev nekādu mīlestību uzdāvināt nevar. Es nerunāju par iemīlēšanos, tās ir fizioloģiskas sajūtas, tas ir normāli, Dievs tā ir iekārtojis, viss kārtībā, par to dziesmās dzied, tā ir dvēseliska mīlestība. Bet agape mīlestība ir pāri visam, tas ir lēmums, un kad tev ir pāri visam lēmums, tad seko arī emocionāla mīlestība. Lūk, garīgais virziens. Visu laiku esi gatavojies, tu esi lūdzis, veicis mazos solīšus, praktizējis, darījis. Pēkšņi iekšā tevī ir kaut kas noticis, reizēm notiek kaut kāds emocionāls pagrūdiens, kas paātrina šo procesu un kustību. Par visu esiet pateicīgi Dievam, par visu, ko darāt, vai ēdat, vai dziedat – visu dariet Dieva godam un slavai. Lūk, pilnvērtīga dzīve nepilnīgajā pasaulē, kā mēs to tiešām varam dzīvot šodien. Un radošie cilvēki dzīvo ilgāk, ja caur tevi neplūst šīs dzīvais ūdens, tad kam tu dzīvo? Radošie, piemēram, diriģenti, komponisti un tamlīdzīgi cilvēki, dzīvo ilgāk, es nerunāju par cilvēkiem, kam viss ir greizi dzīvē, bet vispār radošie cilvēki. Es nedomāju par “frīkiem”, ne par tādiem radošiem cilvēkiem, kam galīgi nav nekāda virziena, bet par cilvēkiem, kas ir patiešām radoši ar pareizo kompasu.
Ko tas dod, ja cilvēks iemanto visu pasauli, bet zaudē sava dvēseli? (Marka evaņģēlijs 8:36)
Tie ir Jēzus vārdi. Noslēgumā šī pēdējā rakstvieta, es apzināti ieliku beigās, varbūt tu neesi padomājis tieši šādā veidā, bet šeit ir teikts:
Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa [..]. (Salamana pamācības 8:34)
Šeit Salamana pamācībās ir runa par gudrību, kā mēs zinām, ka gudrība ir spēja iekšēji mainīties attiecībā pret Dieva principiem, un tā ir gudrība mainīties un saskatīt visā kopainu. Pareizais virziens, lai vienmēr tas kompass pareizi rādītu, tā ir gudrība izsvērt, ko mediji saka vai kāds cits ko saka, tas tev pašam ir jāizsver. Kad biju slimnīcā, man bija pašam sava palāta, kur biju viens pats. Ārsts pateica, lai es papīru parakstītu, ka šeit tev nevaram palīdzēt un jāpārceļas uz citu slimnīcu, jo nav tādu zāļu un nevaram palīdzēt. Es tai dakterei teicu: “Ziniet, dakter, man šeit ir labi,” tā kā Pēteris teica. Man šie apstākļi šobrīd ir nepieciešami, kaut gan man bija steidzami jāpārbrauc uz citu slimnīcu, bet es pie sevis parēķināju – man svarīgāk tomēr palikt pagaidām ir šeit, pēc pāris nedēļām es tikšu, kur man vajag, tās dažas nedēļas novilkšu, bet man tagad vajag šeit, kāpēc? Tas bija mans lūgšanu kambaris, es nebiju kopējā palātā, tur būtu grūtāk. Atnāk tikai māsiņas iešpricē, atnes tabletīti, arī tam līdzi jāseko, ne vienmēr atnes tā, kā vajag, pēc tam cīnies, lai atnes īstās zāles, protams, cilvēki mēdz sajaukt. Man tur vajadzēja būt, šādus lēmumus, par ko citi varbūt teiktu, ka esmu jucis, bet tu pats tikai to vari izdarīt. Gudrība saprast dotajā brīdī, kā pareizi rīkoties. Lūk, tev Dieva brīnums, pareizi rīkoties, kas arī piesaista pēc tam debesis, bet ne vienmēr notiek tā, kā mēs esam izdomājuši un ieplānojuši, ne vienmēr būs precīzi tieši tāds mehānisms, kā viss darbojas. Par gudrību runājot:
Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem! (Salamana pamācības 8:34)
Gudrība ir tā, ka tu cauru dienu esi nomodā. Tu zini, par ko šeit ir runa? Tajā laikā, ja māceklis gribēja labu skolotāju, agrā rītā parādīja savu labo gribas žestu, viņš stāvēja pie sava skolotāja durvīm atspiedies. Tas rādīja, ka esmu gatavs, pirmais ierados, velti man uzmanību, māci mani! Kad Jēzus staigāja trīs gadus virs zemes un mācīja cilvēkus, ko cilvēki teica? Māci mums, Jēzu! Šajā jūdu kultūrā bija dabiski visi šie skolotāji, arī tagad tas ir dabiski. Jāstāv pie sava skolotāja, jāmaksā sava cena, zināšanas un vide – nepārtraukti zināšanas un vide. Darbu nevari atrast? Izaudz līdz tam, tad tev būs darbs. Tagad ej par sētnieku strādāt, slauki ielas, parādi savu gatavību, izaudz līdz tam sapņu darbam. “Vai, man tur grupiņā maz cilvēku,” izaudz līdz tam, lai tavā grupiņā viss būtu labāk. Tu vairāk klausies šeit, un vēl vairāk, ko Dievs saka: “Esi nomodā, esi pirmais, stāvi pie skolotāja durvīm.” Tevi māca. Kur tā gudrība? Es esmu iztērējis 25 gadus, lai iegūtu to, kas man ir šodien. Un, kā redzi, šie principi, ko es esmu praktizējis, tie darbojas no paša zemākā punkta uz maksimāli augstāko. Vēl es iešu tālāk, protams, tas jau nav viss, es eju tālāk. Bet tas ir bezprecedents, faktiski, es nezinu tādus cilvēkus, tieši principi: Bībele, lūgšana, tas ir šis garīgums, kas vienmēr man ir bijis pamatā. Kalpošana ir pati par sevi saprotama, un tev nav jātērē 25 gadi, atnāc vienu reizi svētdienā uz dievkalpojumu un tev jau ir gatavs komplekts. Padomā, cik tālu tu vari augt, ja es to visu iedodu tev šodien? Tu vari ātrāk, augstāk un tālāk iet, jo tev nav jātērē šis laiks, visiem laiks virs zemes ir ierobežots. Esi nomodā, esi gatavs, gatavojies, un izbaudi pašu ikdienas procesu! Esi laimīgs, esi svētīts! Jēzus Kristus vārdā, Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Nenoguli iespējas!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
