Pēkšņas asas sāpes, no kurām aizsitas elpa, pārtrauca Simonas nodarbību sporta zālē. Steidzami jāiedzer zāles, kuras nav tālu jāmeklē, jo tā notiek regulāri. Vienmēr pēc treniņa bija nepieciešama tablete, kas remdinātu sāpes. Tā bija Simonas ikdiena vēl nesen, tomēr jaunā meitene nodarbojās ar sportu, neskatoties uz veselības problēmām.

“Pirms pieciem gadiem iekļuvu avārijā, man tika traumēts mugurkauls un es nokļuvu slimnīcā. Pēc tam nevarēju vairs dzīvot ierasto, aktīvo dzīvesveidu, jo mugurkaula vidusdaļā bija izbīdījies skriemelis, kas sagādāja lielas sāpes. Līdz negadījumam nespēju iedomāties savu dzīvi bez sporta, tas bija kā daļa no manis, bet pēc avārijas par to vajadzēja aizmirst uz pusotru gadu. Tas bija smags periods manā dzīvē, jo šai laikā mana ikdiena bija fizioterapeita apmeklējumi un pretsāpju medikamenti. Ārsti sacīja, ka ar mugurkaula problēmu būs jāsadzīvo visu mūžu un ka ilgstoši, iespējams, nekad nevarēšu fiziski smagi strādāt un vismaz pusotru gadu man bija aizliegts celt smagumus virs 3 kg.

Tai laikā mācījos un, ilgāk sēžot lekcijās, man bija neizturamas sāpes, tās jutu arī staigājot. Regulāri nācās lietot pretsāpju medikamentus. Krasi mainoties laika apstākļiem, vajadzēja intensīvu masāžas kursu, jo sāpes šajos periodos pastiprinājās. Uz izmeklēšanām un pie ārstiem pārstāju iet gadu pēc avārijas, jo viss, ko viņi varēja man palīdzēt, bija pretsāpju zāļu izrakstīšana. Tomēr gāja laiks un pamazām iemācījos samierināties ar mugurkaula problēmām.

Pēc pusotra gada atgriezos trenažieru zālē, neskatoties uz to, ka sportošana man sagādāja lielas grūtības. Tajā laikā paralēli mācībām sāku strādāt. Savā darbavietā sadraudzējos ar kādu meiteni, kura man pastāstīja, ka ir iespējams nevis sadzīvot ar problēmām, bet tās uzvarēt Dieva spēkā. Viņas stāstītais mani ieinteresēja un es atsaucos aicinājumam apmeklēt draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupiņu. Mani pārsteidza tas, cik cilvēki tur bija laipni, atvērti, sirsnīgi. Pēc tam jutos ļoti priecīga un nolēmu svētdien apmeklēt arī dievkalpojumu. Mans mērķis nebija saņemt dziedināšanu, vairāk interesēja iepazīt un piedzīvot Dievu tā, kā man bija stāstījuši cilvēki mājas grupiņā. Dievkalpojumā mācītājs aizlūdza par cilvēkiem zālē un es sajutu tirpas pa visu mugurkaulu, biju ļoti pārsteigta. Vēlāk devos uz individuālo aizlūgšanu, kuras laikā piedzīvoju spēcīgu Dieva klātbūtni. Tai pašā dienā pēc dievkalpojuma devos uz trenažieru zāli. Man pašai par lielu pārsteigumu nejutu nekādas sāpes ne sportošanas laikā, ne arī dienas beigās. Dievs mani ir dziedinājis! Nu jau ir pagājis ilgāks laiks pēc šī notikuma un neesmu ne reizes jutusi sāpes. Ilgstoši sēžot un staigājot man nav pat ne vismazākā diskomforta. Medikamentus nelietoju un arī masāžas man vairs nav vajadzīgas.

Šis brīnums radīja manī vēlēšanos vēl vairāk iepazīt Dievu. Tagad ne tikai regulāri apmeklēju dievkalpojumus un mājas grupiņu, bet arī mācos Bībeles skolā un esmu sākusi pavadīt laiku ar Dievu – lasīt Bībeli un lūgt.”

Simona iesaka nesamierināties ar savām problēmām, bet meklēt Dievu, kurš dara brīnumus un vēlas atrisināt tieši tavu problēmu.

Simonas Birkas liecību pierakstīja Dace Daubere