Vēl pirms pāris gadiem Daigas dzīvi varēja uzskatīt par visādā ziņā izdevušos.
Viņai bija laimīga ģimene ar bērniem un vīru, kuru viņa ļoti mīlēja, pat dievināja. Abiem ar vīru bija labs darbs, kas ļāva pietiekami nopelnīt, lai ģimenei nekā netrūktu. Dzīve bija pilnībā nokārtojusies, un nekas neliecināja, ka kādreiz tas varētu izmainīties. Taču pienāca diena, kad viss, kas šķita stabils, sabruka. Vīrs aizgāja no ģimenes, atstājot Daigu vienu ar bērniem. Šis smagais dzīves periods sakrita arī ar darba zaudējumu, kas atnesa trūkumu un lielus parādus. Sākot meklēt darbu, Daiga nosūtīja pat līdz piecdesmit CV dienā, tomēr valsts ekonomiskās krīzes dēļ nesaņēma nevienu darba piedāvājumu.
Lai izkļūtu no bezcerīgās situācijas, Daigai vajadzēja meklēt citas iespējas sākt pašai pelnīt. Viņa nolēma riskēt un uzsākt individuālās mašīnadītājas praksi, ko bija jaunībā apguvusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā. Par valsts kompensāciju, ko saņēma par atlaišanu no darba, viņa iegādājās adāmmašīnu un sāka meklēt pirmos klientus, kas gribētu pirkt adījumus. Taču sākums nebija tik daudzsološs, kā cerēts. Nopelnītā nauda bija ļoti niecīga, tā kā visām vajadzībām tomēr nepietika.
Daigu šīs dzīves grūtības pamudināja meklēt Dievu. Tad kāda paziņa piedāvāja viņai aizbraukt uz draudzes „Kristus Pasaulei” trīs dienu lūgšanu semināru. Pēc šī semināra Daiga sāka apmeklēt šo draudzi un uzcītīgi iet Dieva ceļus. Viņa atceras: „Sapratu, ka savu turpmāko dzīvi saistīšu ar Dievu un uzticēšos Viņam. Es sāku no visas sirds Viņu meklēt – katru dienu lasīt Bībeli, uzcītīgi lūgt, regulāri apmeklēt dievkalpojumus un kalpot cilvēkiem. Es sapratu, ka vispirms ir jācenšas pildīt Dieva griba, tad Viņš atrisinās manas problēmas un gādās par manu labklājību.” Daiga sāka arī pastiprināti lūgt, lai Dievs dod viņai klientus.
Ir pagājuši gandrīz četri gadi, un Daiga šodien ir veiksmīga uzņēmēja. Tagad viņai ir daudz klientu un pasūtījumu vairs netrūkst. Brīžiem klientu pieprasījums ir tik liels, ka ir grūti tikt galā ar pasūtījumu izpildi. Tiek slēgti līgumi ar citiem uzņēmumiem, kas vēlas izplatīt Daigas adījumus. Viņa ir brīva no parādiem, un naudas pietiek visām vajadzībām. Daiga vairs nesatraucas par savu rēķinu apmaksāšanu, jo zina, ka Dievs atbildēs un gādās par viņu.
„Es vēlos redzēt piepildītu draudzi ar izmainītām cilvēku dzīvēm un ar laimīgiem cilvēkiem. Es daru Dieva darbu, un Viņš caur to svētī un vairo manas finanses.” Dievs ir atjaunojis Daigas dzīvi, piepildījis to ar mīlestību, devis tai jaunu jēgu un parūpējies par finansiālajām vajadzībām.
Daigas Lapsas liecību pierakstīja Lolija Sprancmane
