Tēmas nosaukums ir „Noguruma valgos”.
Nogurušam viss ir apnicis, un viņš neko vairs negrib darīt, uzņemties jaunus pienākumus ir vienkārši kaut kas drausmīgs, meklē iespēju no esošiem pienākumiem atkratīties. Nogurumu apstākļos mēs esam maz efektīgi, mēs esam tendēti negatīvi noskaņoti uz citiem cilvēkiem. Tautā saka, ka viss besī vai kaitina. Vieglāk ir sagrēkot un nepildīt savus pienākumus, un tad, kad esi noguris, tad nevar darīt uz 100%. Tad, kad mēs esam noguruši, mums ir sakāpinātas emocijas un mēs sakāpināti uztveram katru padomu. Padomā, kad tu pēdējo reizi esi bijis apvainojies, vai tik tas nav bijis laikā, kad esi bijis noguris. Varbūt, ka tas grupas biedrs vai darba kolēģis neko tādu nav pateicis, bet vienkārši tu biji noguris, tāpēc sakāpināti to uztvēri. Nespēja risināt šo nogurumu var uzlikt griestus tavai kalpošanai un veiksmīgai dzīvei. Mācītājs ir stāstījis par to, ko viņš savā dzīvē ir sasniedzis, un ja viņš nespētu risināt nogurumu, tad daudzas lietas, kas jau ir sasniegtas, vienkārši nebūtu. Ar nogurumu ir jātiek galā, tā ir normāla lieta. Nogurums nav kaut kāda ņuņņošanās, kaut arī mums patīk teikt tajos brīžos, kad no rīta esam pamodušies, ka mums neko negribas darīt, ka esam noguruši. Normāls nogurums ir pēc smagas fiziskas piepūles vai ilgstošas nogurdinošas darbības. Tad, kad no rīta pamosties un vienkārši negribi celties, vai vakarā ilgāk gribas pasēdēt sociālajos tīklos, tad tā ir slinkošana, nevis nogurums, bet cilvēki to tā arī sauc.
Atbilstoši “Tēzaurs” skaidrojošajai vārdnīcai “nogurums” nozīmē fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums un izsīkums kādu darbību vai apstākļu iedarbībā. Vārds “izsīkums” nozīmē kļūt mazāk vērtīgam vai radoša darba nespējīgam. Mēs draudzē, kad esam noguruši, esam iemācījušies izturēties piedienīgi, mēs varam smaidīt, bet realitātē mēs esam šajā fiziskā spēka samazinājuma vai izsīkuma stāvoklī. Tas nozīmē, ka mēs turpinām darīt rutīnas darbu, bet nespējam vai ar lielu piepūli ejam darīt kaut ko jaunu, uzsākt kaut ko jaunu, iet tālāk vīzijā. Daudz vairāk laika mēs veltām ikdienas lietām un neatliek laika domāt par kaut ko vairāk. Ir tāds apburtais loks – no vienas puses esmu noguris, tādēļ lietas daru lēnāk, neko jaunu neuzņemos, to visu es nedaru, jo esmu noguris. Riktīgi gribētu izkāpt no tā pastāvīgā noguruma un sākt no sākuma. Ne vārdi pateiks, vai tu esi noguris, vai tu esi izkāpis no šī noguruma valga, bet tā būs tava darbība. Tas, vai tu spēj uzsākt ko jaunu, vai tu spēj to īstenot, tas parāda, vai esi šajā pastāvīgajā nogurumā vai arī nē. Realitātē tie cilvēki, kas izkāp no šī noguruma, citreiz tikai tēlo, ka ir izkāpuši, viņi saka, ka tagad viņi ir baigi atpūtušies un viss ir kārtībā. Citi atkal domā, ka viņiem jāizkāpj no kaut kā vairāk, ne tikai no noguruma. Viņi sāk domāt, ka viņiem ir par daudz kaut kas uzticēts, pārāk liela kalpošana, un kad tās vairs nebūs, tad īstā dzīve sāksies. Īstenībā, kad cilvēks ir aizgājis no darba, mācībām, kalpošanas vai kādiem pienākumiem, viņam nedaudz vairāk laika ir, bet tas tāpat tiek iztērēts tukšām lietām un ikdienas darbiem. Tāpat kā pie atbrīvošanas sadaļas inkaunterā vienmēr māca, ka pēc atbrīvošanas nedrīkst palikt tukša vieta, jo tad, kad esi atbrīvots no dēmoniem, tev jāpiepildās ar Svēto Garu, un ja mēs nepiepildāmies ar Svēto Garu, tad šie dēmoni atgriežas atpakaļ un atkal pārņem mūsu dzīvi. Tāpat arī ir ar mūsu ikdienas darba grafiku, tukša vieta nekad nepaliks, ja mēs kaut ko būsim izņēmuši no savām ikdienas lietām, tad to vajag piepildīt ar kaut ko labu un svētīgu, citādi nemanāmi ikdienas darbi un nevajadzīgas lietas to pārņems. Vēl viena svarīga lieta, ka nogurums parasti ir kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam, un tas ir tikai normāli, ka mums ir noguruma sajūta pēc tam, kad mēs esam kārtīgi gājuši uz kādu mērķi, bet mums nevajag tajā iedzīvoties un to kultivēt. Kad esi noguris, tad ieplāno, kā to atrisināt, lai tas nesabojā attiecības ar citiem cilvēkiem, lai tu neatsakies no kādām svarīgām lietām un neiedzīvojies problēmās.
Ko Bībele saka par nogurumu? Sāksim ar negatīvām lietām, ko Bībele saka par nogurumu. Šis nebūs tāds izsmeļošs uzskaitījums, jo ir arī citas lietas, kas izraisa nogurumu.
Septiņi punkti, kas izraisa nogurumu:
1. Atraušanās un attālināšanās no kopīgiem draudzes mērķiem.
Piemini, ko tev darīja amalekieši ceļā, kad jūs izgājāt no Ēģiptes, kā viņi stājās tev ceļā un kāva tos aizmugurējos, visus nespēcīgos aiz tevis, kad tu biji piekusis un noguris, un tie nebijās Dieva. (5. Mozus grāmata 25:17-18)
Nogurums ir tāds brīdis, kad velnam ir lielāka iespēja tevi pieveikt. To saka šī rakstvieta, ka nespēcīgos, piekusušos un nogurušos apkāva Izraēla naidīgā tauta. Tie, kas bija ierindā, ar tiem pretinieku pulki neko nevarēja izdarīt, bet tiem atsevišķiem indivīdiem vai grupām, kas bija noguruši un attālinājušies, viņiem bija pastiprināti uzbrukumi, kas varēja izraisīt arī garīgu nāvi vai atkrišanu.
2. Nevērība un modrības zudums.
Soģu grāmatā ir tāds stāsts par kara vadoni Siseru.
Tad Jaēla, Hebera sieva, ņēma kādu no telts mietiņiem un veseri savā rokā, un viņa klusītiņām pie tā piegāja, jo viņš bija aiz noguruma iemidzis. Tad viņa izdzina mietiņu caur viņa deniņiem, tā ka tas iedūrās zemē, un tā viņš nomira. (Soģu grāmata 4:21)
Izraēla tautas pretinieks Sisers pēc neizdevušās kaujas bija izdomājis apmeklēt kādu pazīstamu klusu vietiņu un noguruma dēļ viņš iemiga, iesnaudās. Kas notika noguruma dēļ? Viņš nomira. Ja nebūtu bijusi zaudēta kauja, viņš neļautos iemigt, ja kauja būtu uzvarēta, viņš, neskatoties uz nogurumu, būtu gavilējis, priecājies par guvumu, bet zaudējuma dēļ viņš iesnaudās un pazaudēja dzīvību.
3. Nevērība pret Dieva principiem.
Taču tanī dienā tie kāva filistiešus no Mikmašas līdz Ajalonai, kaut arī karotāji bija ļoti noguruši. Bet pret vakaru tauta metās laupīt, un tie ņēma sīklopus, vēršus un teļus, kāva tos turpat nost un ēda tos ar visām asinīm. Kad tas tika pateikts Saulam, paziņojot: redzi, tauta apgrēkojas pret To Kungu, ēzdama gaļu kopā ar asinīm, – tad viņš sacīja: “Jūs esat noziegušies! Atveliet man tagad šurp lielu akmeni!” (1. Samuēla grāmata 14:31-33)
Izraēlieši bija noguruši no neēšanas un rezultātā aiz noguruma vairs Dieva principus neuzskatīja par tik svarīgiem un pārkāpa bauslību, ēdot dzīvnieka gaļu ar visām asinīm. Vēl viens princips – nogurums tevi notrulina jeb rada vienaldzību pret Dieva noteikumiem, un tev ir daudz vieglāk tos pārkāpt.
4. Neiešana Dieva vīzijā.
Kad Dāvids atgriezās pie tiem divi simti vīriem, kuri bija noguruši, nespēdami sekot Dāvidam, un kurus viņš bija atstājis pie Besora strauta, tad tagad tie iznāca pretī Dāvidam un tiem vīriem, kas bija pie viņa [..]. (1. Samuēla grāmata 30:21)
Šeit ir stāstīts par Dāvida karaspēku. Šajā gadījumā noguruma dēļ trešā daļa no Dāvida karavīriem bija palikuši atpūsties. Protams, pēc tam, kad viss ir sanācis, ir prieks būt daļai no uzvarētāju komandas, bet reāli cīņu izdarīja tie pārējie.
Tad Dāvids devās ceļā ar seši simti vīriem, kas bija pie viņa, un, kad tie nonāca pie Besora strauta, tad viņi tur atstāja divi simti vīru. (1. Samuēla grāmata 30:9)
Reālo cīņu izcīnīja šie pārējie 400 karavīri. Kāds labums bija tiem, kas palika? Viņi neapdraudēja savu dzīvību šajā cīņas karstumā, bet realitātē viņi neieguldījās kopējā uzvarā. Nākamais, kad tava grupiņa apņemas ko darīt vai, kad draudzē ir kāda kampaņa, tad nevis esi noguris vai tikai tēlo iesaistīšanos, bet reāli iesaisties. Pēc tam uzvaras laurus jau plūc visa grupiņa, visa draudze. Piemēram, vienalga, cik tu daudz izdalīji bukletus, vienalga, vai tu uztaisīji video vai neuztaisīji, tad kad mācītājs kandidēja. Mācītājs tika ievēlēts Saeimā, kristīgās vērtības būs pārstāvētas, bet vai tu no sirds vari pateikt, ka esi ieguldījies, lai būtu daļa no šī panākuma. Es zinu, ka es varu. Līdz ar to, lai nogurums tev nekļūst par iemeslu, kādēļ daudzas svarīgas lietas neizdari.
5. Nogurums padara ievainojamāku un atvērtu uzbrukumiem.
Un Ahitofels sacīja Absalomam: “Lūdzu, atļauj man, ka es izmeklēju divpadsmit tūkstošus vīru, un tad es celšos vēl šo pašu nakti un došos vajāt Dāvidu. Un es gribu viņam uzbrukt tad, kad viņš būs piekusis un viņa rokas būs nogurušas, un tad es viņu izbiedēšu, ka visi karavīri, kas pie viņa atrodas, bēgs, un tad es ķēniņu nogalināšu vienu pašu.” (2. Samuēla grāmata 17:1-2)
Šeit ir stāts par to, ka Absaloms ir sacēlis kājās visu Izraēlu, tāpēc ka viņš uztaisīja sacelšanos, un viens no viņa padomdevējiem piedāvāja uzbrukt Dāvidam, kad viņš ir noguris, lai viņu nogalinātu. Noguruma stāvoklī mēs esam vieglāk iznīcināmi. Mums tieši noguruma brīžos ir vieglāk atteikties no kāda uzdevuma pildīšanas un izdarīt izvēles par labu destruktīvām lietām kā grēks. Noguruma brīžos mūsu uzmanība un spēja visam sekot līdzi ir samazinājusies un mūs vieglāk var ķert kāds negaidīts uzbrukums. Noguruma apstākļos mēs arī nespējam veikt normāli savus ikdienas darbus.
6. Noguruma brīdī tu neesi spējīgs pienācīgi izdarīt savus ikdienas darbus.
Un vārdos nosauktie vīri cēlās, ņēma gūstekņus un apģērba no laupījuma visus kailos viņu vidū; un viņi tos ar drēbēm apģērba, ar kurpēm apāva, viņi deva tiem ēst un dzert un tos svaidīja ar eļļu, un cēla uz ēzeļiem visus, kas bija noguruši, un pavadīja tos līdz Jērikai, šai palmu pilsētai, tuvu klāt pie viņu brāļiem, un atgriezās atpakaļ Samarijā. (2. Laiku grāmata 28:15)
Šeit bija stāstīts par karavīriem, ka noguruma dēļ viņus bija jāliek uz ēzeļiem, jo viņi paši nevarēja pastaigāt. Nogurušie karavīri ne vien nevarēja paiet, bet viņi pat bija jānes uz lopiņiem. Noguruma brīdī tu neesi spējīgs pienācīgi izdarīt savus ikdienas darbus, vajag atbalstu un palīdzību, lai vismaz kaut kas sanāktu.
7. Nogurums izraisa sevis žēlošanu.
Tu sūdzies: cik man grūti! Tas Kungs pievienojis manām sāpēm vēl bēdas. Noguris es esmu no savas nemitīgās vaidēšanas un nekur es nevaru atrast miera! (Jeremijas grāmata 45:3)
Mēs nogurstam arī no pastāvīgas bēdāšanās vai vaidēšanas par nogurumu. Ja ilgu laiku esam cīnījušies un patiesībā nevis reāli risinājuši kaut kādas problēmas, bet tikai tēlojušie to un gaidījuši, ka atnāks labāks laiks, tad tevi var pārņemt nogurums no tā, ka tu apceri savu problēmu. Tu tēlo kaut kādu darīšanu un kaut kādā mērā neieguldies līdz galam, lai panāktu rezultātu, un arī tas var atnest nogurumu. Tas ir ļaunums, un tas ir jāizmaina, līdz ar to pieņem šodien lēmumu skatīties uz risinājumu, nevis skatīties uz problēmu.
Vēl dažas atziņas par nogurumu, ko es neieliku kopējos punktos.
Esi man žēlīgs, Kungs, jo es esmu noguris; dziedini mani, jo izbailes pārņēmušas visus manus locekļus! (Psalms 6:3)
Pavisam vienkārši – arī slimības un saslimšanas noved līdz nogurumam, tāpat arī patstāvīgu baiļu sajūta, bažas, satraukums ilgstošā laika posmā tevi fiziski nogurdina un padara tevi neefektīvu.
Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs. (Salamana pamācības 24:10)
Ja normālos apstākļos tu esi noguris, kad nav spiediena vai nav aktīva iešana uz kopīgu mērķi, tad tev ir problēmas ar tavu ikdienas grafiku un rutīnu. Ja labos un veiksmes brīžos tu pagursti, tad ko tu darīsi grūtos brīžos? Vienkārši sēdēsi mājās un nīkuļosi vēl vairāk?
Pūles, ko nepraša veltī savam darbam, viņu pārmērīgi nogurdina, tā ka viņš vairs nezina ceļu uz pilsētu. (Salamans mācītājs 10:15)
Nogurumu izraisa neefektīga šaudīšanās uz visām pusēm, pūles bez izpratnes. Kā dabūt šo izpratni Dieva lietās? Ļoti vienkārši – ieklausies tajā, ko saka mācītājs, ko saka līderi, un attiecīgi rīkojies, tad tavas pūles nebūs veltīgas. Arī cilvēki, kam galvā ir putni, viņi domā, ka viņi rīkojas ļoti prātīgi. Ir kādam dzīvē bijusi darīšana ar cilvēku, kurš pilnā nopietnībā pasaka pilnīgas muļķības vai smieklīgu lietu? Un tev ir jāturas, lai viņu nepazemotu, pasmejoties par to, ko viņš pateicis. Man bija tāda situācija, kad man kā vēsturniekam kāds centās ieskaidrot par krievu izcelsmes saistību ar romiešiem. Vārdu sakot, man skaidroja tā, ka romieši saistīti ar krieviem ir tāpēc, ka romieši ir veidojušies etrusku apdzīvotajās teritorijās un etruski, tas ir это русские (skan kā etaruski) – tie ir krievi. Romieši ir saistīti ar krieviem, protams, man tas lika pasmaidīt, un es vienkārši noklusēju, jo tas bija ģimenes draugs. Man arī ir gadījies citu cilvēku priekšā izgāzties un pateikt acīmredzamu kļūdu, bet tas mani nekad nav atturējis iet tālāk. Mums ar sievu ir tāda paruna, ka bērnībā, kad visiem bērniem dalīja kaunu, tad es nebiju mājās.
Tad mani, Daniēlu, pārņēma nogurums, un es biju vairākas dienas slims. Bet tad es atkal cēlos, un, kaut es arī veicu savus pienākumus ķēniņa uzdevumā, tomēr parādība mani ārkārtīgi uztrauca, jo es taču nevarēju to pilnīgi izprast. (Daniēla grāmata 8:27)
Nogurums arī var būt pēc ilgstošas gavēšanas, garīgiem pārbaudījumiem. Es tagad neiedziļināšos garīgajā sfērā, bet šeit ir parādīts par to, kā vajag rīkoties. Neskatoties uz to, ka Daniēls bija noguris, viņš pildīja visus savus pienākumus un visu izdarīja. Savā brīvajā laikā viņš centās risināt tās lietas, kas izraisīja viņa nogurumu.
Bībelē arī ir aprakstītas vairākas labas lietas, kā risina nogurumu. Viena no tām ir rakstvieta no Ījaba grāmatas.
Redzi, tu esi daudzus uzmudinājis, nogurušo rokas stiprinājis. Tavs padoms lika uzcelties pakritušam, tu pats iedvesi slābani kļuvušiem ceļiem spēku. (Ījaba grāmata 4:3-4)
Labs līderis ir tas, kas spēj nogurušos un panīkušos pacelt, tas kurš spēj motivēt. Tātad labam grupas vadītajam ir jāspēj grupas cilvēka nokārto deguntiņu pacelt un iedvesmot iet Dieva gribā. Es jums pastāstīšu par vienu vēsturisku personību Janu Žižku. Viņš jaunībā pazaudēja vienu aci, līdz ar to viņš bija ar vienu aci, un čehu valodā tas vārds “žižka” arī nozīmē “vienacains”.15. gadsimtā katoļu baznīcā bija krīze, vienlaicīgi bija divi pāvesti, viens bija zem Francijas pakļautības, otrs bija zem Romas, viņi savā starpā cīnījās. Un tad bija tāds Jans Huss, kurš bija Prāgā, un viņš sludināja Prāgas universitātes baznīciņā, un daudzi nāca viņā klausīties. Viņš stāstīja par to, ka nepieciešams reformēt katoļu baznīcu, ka nepieciešams, lai viss nenotiek latīņu valodā, bet nacionālajās valodās, lai cilvēki paši varētu saprast, pieņemt vakarēdienu, maizi gan drīkstēja parastie cilvēki, bet vīnu tajā laikā drīkstēja tikai garīdznieki, viņš gribēja, lai visi to varētu dabūt. Par viņa idejām Bohēmijā un Morāvijā (kas ir tagadējās Čehijas teritorijā), viņu visi atbalstīja, bet kad viņš aizbrauca uz Konstances koncilu (augstāko garīdznieku sanāksmi), viņu pataisīja par ķeceri un nodedzināja uz sārta. Viņš nomira 1415. gadā. Tajā brīdī Bohēmijā sacēlās iedzīvotāji un sākās karš, vārdu sakot, bija nomiris arī šis viņu karalis un viņa brālis, kurš vienlaicīgi bija Ungārijas karalis un pārliecināts katolis, viņš mēģināja izbeigt šos husītus. Husīti bija tie, kas turpināja sekot šīm Jana Husa idejām. Husītiem bija novirziens, kuru vadīja Jans Žižka. Viņš ir ģeniāls karavadonis, jo viņš nav zaudējis nevienu savas dzīves kauju. Pastāstīšu jums vienu situāciju. Pret viņiem tika organizēti krusta kari, pavisam kopā pieci krusta kari. Kas ir interesanti? Visi krusta kari tika atsisti. Un tas bija pirmajā vai otrajā krusta karā, kur ar Žižku kopā bija aptuveni 800 parasti zemnieki, kuriem nebija bruņojuma, kuri nebija trenēti, un pretī viņi sastapās ar 2000 cilvēku lielu karaspēku, kas bija bruņinieki, viņi bija jātnieki. Principā, pat ja būtu pretējās pusēs 2000 pret 800, tāpat zemnieki nomirtu. Žižka uzreiz saprata, ka viss būs slikti, gribēja padoties, bet saprata, ja padosies tad taču tāpat mirs. Tāpēc izdomāja, ka tomēr cīnīsies, un Žižka pateica tik iedvesmojošu runu, ka pēc šīs kaujas viņi izdomāja jaunu militāru stratēģiju. Viņi uztaisīja tādus ratus, kas ir pārvietojami un izveido lauka cietokšņus. Tā laika Eiropā tas bija militārais sasniegums. Viņi arī sāka lietot pistoles, kas arī priekš viduslaiku Eiropas bija kaut kas jauns. Un šie 800 knapie zemnieki, izmantojot lauksaimniecības agregātus un visādus rīkus, uzvarēja šo 2000 cilvēku lielo karaspēku. Pirmkārt, tas bija pateicoties stipram līderim. Vēlāk 1421. gadā viņš vienā no kaujām pazaudēja savu otru aci, līdz ar to viņš palika pilnībā akls, bet tas nemainīja būtību, viņš vēl aizvien nevienu kauju nebija zaudējis. Ne jau tāpēc, ka viņam vairs nebija kauju, bet tāpēc, ka viņš paļāvās uz izlūkiem. 1424. gadā viņš nomira no mēra epidēmijas, un viņš palūdza, lai viņa ādu izmanto par materiālu bungās, lai viņš varētu arī turpmāk iet cīņā kaujās. Šī kustība izbeidzās tikai tāpēc, ka viņi sāka cīnīties paši sava starpā.
Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus! (Jesejas grāmata 35:3)
Labā ziņa ir tāda, ka noguruma sajūtu un fāzi var pārvarēt, un Dieva spēkā mēs varam pārvarēt savu nogurumu.
Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos. (Jesejas grāmata 50:4)
Atkal atkārtots viens no šiem svarīgajiem uzdevumiem – stiprināt nogurušos un palīdzēt tiem atgriezties ierindā. Vai zināt, kā strādā grieķu falanga? Droši vien esat redzējuši filmā “Trīs simti spartieši’’. Vārdu sakot, grieķu falanga ir, kad karavīri stāv viens otram blakus. Tur bija tāds nodevējs Efialds, kurš bija ar kuprīti, pusslims, un viņš nevarēja normāli stāvēt ierindā un būt par drošību cilvēkam pa labi un pa kreisi, tāpēc Leonīds, kas bija Spartas valdnieks, neļāva viņam iet starp viņa karavīriem. Līdz ar to pietiek ar vienu cilvēku, kurš nespēj ierindā veikt savu uzdevumu, lai apkārtējie sāktu šaubīties un pat kādos gadījumos nespētu veikt savu uzdevumu. Un arī mēs esam draudze Dieva armijā. Līdera pienākums ir sekot līdzi katra garīgajam stāvoklim un mudināt celt, atbalstīt nogurušos. Dievs mums tam ir devis spēku. Un atļaušos teikt, ka mēs esam visstiprākā draudze un ne jau tāpēc, ka mēs spējam saaicināt visvairāk cilvēku uz pasākumiem, bet tāpēc, ka mēs esam nodevušies un ejam kopējā vīzijā. Mums nav ierinda, kur viens saka vienu un otrs saka otru, un trešais grib atpūsties un nedarīt neko. Tas nekas, ka tu šodien, vakar vai pagaišajā nedēļā juties noguris, mēs esam kā Dieva armijā un mēs esam stipra armija un ejam Dieva dotajā vīzijā, kuru mācītājs mums ir ielicis. Tas, ka mēs nododamies ir mūsu draudzes panākumu atslēga.
Kad tu noguri savā garajā ceļā, tu tomēr nesacīji: velti, tur nekas neiznāk. Bet tu meklēji sevī jaunu spēku, tādēļ tu nepaguri. (Jesejas grāmata 57:10)
Šeit Bībele parāda pareizu nostāju noguruma valgos, ne tikai garīgs vai pārdabisks spēks mūsos var atrisināt nogurumu, bet arī jauna spēka meklēšana jeb vienkāršiem vārdiem – pārskati savu ikdienu. Paskaties, kas ir jāpamaina. Pakārto kaut ko citādāk, lai tu būtu efektīvs un rutīna tevi nenoēd. Tagad jau liela daļa latviešu ir noguruši no politikas, bet tā mums ir visu laiku klātesoša. Mēs atceramies pagājušās Saeimas vēlēšanas un tajās iekļuva iekšā tikai divas liberālas partijas, bet cilvēki vairāk nesekoja līdzi šim valdības veidošanas procesam un beigās mums pie valdības bija Kariņš un zinām, kas mums notika pandēmijas apstākļos un visas liberālās lietas, kuras viņš centās panākt. Bet realitātē velēšanas uzvarēja tikai 21 deputāts, kas bija liberāls. Un tas pats īstenībā arī tagad. Izskatās, ka būs tikai trīs partiju valdība. Tā vismaz izskatās, jo viņa vēl nav apstiprināta, bet jau konservatīvie ir gatavi izteikties pieņemt civilās savienības likumu, taisīs jaunu ministriju, lai turpinātu Latvijas izsaimniekošanu. Līdz ar to mēs nevaram atstāt visu pašplūsmā, tāpēc ir lieliski, jo mūsu mācītājs ir Saeimā un viņš neklusēs.
Kā dzīvot, lai nenogurtu? Desmit ieteikumi, kā dzīvot, lai nenogurtu.
1. Neizmirsti atpūsties.
Mums mācītājs ik gadu draudzes brīvdienās atgādina rakstvietu: “Un Viņš tiem saka: “Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.”” (Marka evaņģēlijs 6:31) Tas nozīmē, ka pēc kārtīga darba vajag ieplānot atpūtu, vienkārši sēdēt mājās un darīt kādus mazos darbiņus. Tomēr atceries, ka atpūta nāk pēc darba. Ja vēlies atpūsties pēc trīs dienu atpūtas, tad apmāni savu slinkumu. Tas nozīme, ja rezultāts nav sanācis, tu neesi strādājis, tu esi strādājis, bet bez pareizas izpratnes vai neieguldot tajā visu savu sirdi. Un reizi gadā vai pusgadā ieplāno ilgāku atpūtu. Vislabāk ja šī atpūta neietekmē dievkalpojumus, kalpošanu, mājas grupiņu. Ja tavs ārzemju ceļojums ir uz Valgu un tu izbrauc svētdienas rītā, tad tavas prioritātes nav pareizas un draudze tev nav svarīga. Braukšanu ceļojumā ieplāno, kad esi to paziņojis citiem un atradis, kas tavā vietā izdara pienākumus. Mācītājs ir ļoti labs piemērs garām atpūtam, kad viņš brauc ceļojumos, viņš visu sakārto un deleģē, lai draudze darbotos arī bez viņa.
2. Atzīsti patiesību.
Ja tev ir tendence novelt vainu uz kādam kalpošanas lietām, darbu vai citām lietām, tad realitātē vainīgs esi tu pats un tavs slinkums, apzinies, ka pats esi savas dzīves noteicējs, izplāno tās savas 24 stundas, kuras Dievs visiem devis vienādi, lai tu varētu visu paspēt izdarīt. Mums reizēm patīk sevi žēlot un aiz aizbildinājuma, ka esi noguris, vārdu sakot, vienkārši gribi slinkot. Mūsu draudzē pateikt, ka esi noguris kalpošanā, īsi nestrādās, vajadzēs izdomāt kaut ko nopietnāku, tur varētu nopietni saslimt, lai kaut ko neizdarītu.
3. Brīvā daba.
Ir cilvēki, kam daba ir milzīgs spēka avots, un tad ir tādi cilvēki kā es, vārdu sakot, ir ļoti jauki, ka var pabūt brīvā dabā, bet man tas galīgi nav svarīgi. Un sociālos tīklos jūs varat redzēt cilvēkus, kas ir dabas bērni, un tad ir tādi, kuriem tas galīgi nav svarīgi. Un tad ir normāli cilvēki, kas ik pa laikam ieliek bildītes no ceļojumiem. Izej pusstundas skrējienā pa tuvāko apkārtni, izvēdini galvu, tas palīdzēs pat augstos stresa apstākļos atgūt enerģiju. Svaigs gaiss dod enerģijas uzrāvienu, un pats galvenais, ka brīvā dabā ir tas, ka mums ir kaut uz neilgu laiku vides maiņa, tur nebūs darba duna, nebūs bērnu klaigas, un turklāt tieši šādas brīvās dabas brīžus mēs daudz vairāk atceramies. Un, lai mani nepārprastu, brīvā daba, tas nav domāts ceļojums uz ārzemēm vai uz Ventspili, bet vienkārši pastaigājies pa tukšām ielām, gar promenādi, gar tuvējo parku.
4. Darba un personīgās dzīves nodalījums.
Ieplāno konkrētu laiku darbam, un pēc darba dari personīgās un kalpošanas lietas. Ieplāno, piemēram, ka pēc pulksten pieciem vakarā tu neskatīsies darba e-pastā, nelasīsi kolēģu čatu, tad tev nebūs satraukuma par darbu brīvajā laikā. Protams, varbūt kādas steidzamas lietas, bet tad palūdz, lai viņi tev piezvana. Nepavadi visas brīvdienas, skaidrojoties ar darba kolēģi, kas tevi aizvieto, kā lietas darāmas. Esi priekš darba nesasniedzams. Bet, protams, par to pabrīdini savu darba devēju. To ir grūti izdarīt pašnodarbinātiem vai tiem, kam ir bizness, tomēr arī šādiem cilvēkiem ir svarīgi apņemties, ka pēc septiņiem vai astoņiem vakarā vairs neatbild uz e-pastiem, ziņām, uzliec pats savu darba režīmu un turies pie tā. Fokusējies uz darba lietām darba laikā un uz personīgām kalpošanas lietām pārējā laikā.
5. Miegs un ēšana.
Guli septiņas līdz astoņas stundas, ej gulēt laicīgi, nevis guli līdz pusdienas laikam, vislabākais miegs ir no desmitiem vakarā līdz sešiem rītā. Ēd normālas ēdienreizes, četras līdz piecas reizes dienā, dzer daudz ūdens, mazāk ēd saldumus. Ja tev liekas, ka maz ēd saldumus, ēd vēl mazāk. Mazāk rij speķi. Ēšana nevis izraisa nogurumu, bet padara puišus par pelmeņiem, bet meitenes par kūciņām. Skan ļoti skaisti, bet tas nav labi.
6. Plānošana.
Plānošana ir viena no atslēgām veiksmīgai dzīvei. Neieplāno pārāk daudz, ieraksti savā plānā pat sīkas lietas, kuras vajadzētu izdarīt. Darba dienās neieplāno vairāk par 5 līdz 10 lietām, bet brīvdienās – 10 līdz 20 lietām. Katrs izdarītais darbs tev dos motivāciju darīt nākamo, un katrs pat sīkais izdarītais darbs tevi iepriecinās un ļaus domāt vairāk par plāna īstenošanu, vīziju, nevis negatīvām lietām. Ja tev nav plānotāja, tad plāno kaut vai uz papīra vai elektroniski. Ja domā, ka visu var atcerēties savā galvā, tad tev ir pārāk maz lietu saplānots. Man varbūt patīk ļoti plānot, bet mans plāns ir tāds: man ir dienas plāns, nedēļas plāns, mēneša plāns.
7. Pārskati savas prioritātes.
Mēs zinām, kas ir piecas prioritātes, tās ir: Dievs, es pats, ģimene, kalpošana, darbs. Tomēr šīs prioritātes dod tikai ieskatu, fokusu, nevis saprast visas dzīves sfēras, ko vajag un ko nevajag darīt. Mums pašiem ir galva uz pleciem. Varbūt nevajag taisīt kolēģiem kādu pasākumu darbā, par ko tev nemaksā, varbūt radinieku satikšanos var organizēt pēc pāris mēnešiem, uz arodbiedrības sanāksmi arī varbūt var neaiziet, ja esi uzņēmējs, profesionālie kursi var pagaidīt un sanāks ietaupīt naudu. Varbūt tieši otrādi, tie tev tieši noderēs, mārketingā palīdzēs.
8. Sports, regulāra sportošana.
Man bija viens pazīstams cilvēks, viņš bija politiski aktīvs jaunietis, pirms daudziem gadiem bija diskusijas, vai vidusskolā vajag vēl vienu sporta stundu. Un viņš ar pilnīgi pilnu nopietnību stāstīja, ka nevajag, jo viņš ļoti daudz sporto, spēlē šahu un ar pulti vada ātrumlaivas, sacīkstes taisa – viņam sportu vairāk nevajag. Man jau tad tas likās smieklīgi. Un man pašam sportošana nav mīļa lieta, bet es cenšos reizi nedēļā aiziet vai nu uz sporta zāli, vai taisīt garas pastaigas, vai skriet, un es apzinos, ka reizi nedēļā tā ir tāda seniora aktivitāte, lai novērstu mugura sāpes vecumdienās, vismaz aizkavētu. Bet tas ir labs sākums. Normāli būtu nedēļā trīs reizes sportot, lai uzturētu sevi fiziskā formā. Izvēlies to, kas tev patīk un vienkārši sāc, vai tā ir braukšana ar riteni, vai tā ir peldēšana, skriešana, dari kaut ko nebūt. Ja tas palīdz, ielādē aplikāciju telefonā, kas sekos līdz tavam grafikam.
9. Sakārto savas finanses.
Ja nemāk uztaisīt uzņēmējdarbību vai pašnodarbinātību, tad apņemies mazāk tērēt un iekrāj. Lai ekonomiskie izaicinājumi, kā tuvojošās ziema, tev nerada satraukumu un stresu, kas noved līdz nogurumam.
10. Apzināties savu temperamenta trūkumu.
Par šo es vairāk nekomentēšu, kādā citā reizē.
Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir tas Kungs, kas radījis zemes galus.Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptverama. Viņš nogurušajiem dod spēku un spirgtumu, nesamaņā kritušajiem atjauno apziņu visā pilnībā. Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk. Bet kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā kā viņiem aug jaunas spārnu vēdas, kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi pārvietojas un nenogurst. (Jesajas grāmata 40:28-31)
Dievs nekad nepiekūst un viņa bērniem nebūs pārmērīgi nogurt un piekust. Dievs dod jaunu spēku un ceļ spārnos. Tas nav tā, kā ar enerģijas dzērieniem, kas dod viltus sajūtu, ka tev ir spēks. Vai kāds pazīst tādu Dītrihu Matešicu? Viņš ir “Red Bull” dibinātājs un konglomerāta īpašnieks. Un kāda neraža, viņš nomira pirms nedēļas. Bet viņš ir tas, kas ieviesa dzērienu segmentu Rietumpasaules tirgū, viņš ir bagātākais austrietis, un bagātība ir 20-25 miljardi. Kad Dītrihs Matešics beidza augstskolu, viņš strādāja mārketinga jomā, viņš bija regulāri ceļojumos uz Āziju un Taizemē, un redzēja, ka var sekmīgi pārdot enerģijas dzērienus. Pēc tam viņš apvienojās ar kādu Taizemes miljonāra ģimeni, uztaisīja brīnišķīgu recepti un 87. gadā sāka izlaist enerģijas dzērienus. Viņš uzsāka kaut ko pilnīgi jaunu. Aizpagājušā gadā visā pasaulē tika izdzerts 10 miljardi “Red Bull” bundžiņas, un tas ir vairāk nekā iedzīvotāju pasaulē. Kāda bija viņa panākumu atslēga? Tā bija mārketings, viņš aptuveni trešo daļu apgrozījuma, kas vienā gadā bija sešsimt miljonu, tērēja mārketingam. Viņš atbalstīja nevis kaut kādas superzvaigznes, bet viņš atbalstīja dīvainos, interesantos sportistus, hipsterus, sponsorēja mašīnas, iegādājās “Formula 1” sacīkšu komandu, futbola komandu, viņam arī patika lidot ar privātām lidmašīnām, viņam bija savs angārs pie lidostas. Ja ar to viss stāsts beigtos, tad viņš ne ar ko neatšķirtos no globālistiem miljardieriem. Bet kas bija interesanti, viņš, būdams Austrijas bagātākais cilvēks, iebilda pret kreiso liberāļu eliti, viņš iebilda pret uzspiesto politkorektumu, viņš aktīvi iestājās pret imigrāciju, un tai brīdī, kad Tramps bija pie varas, viņu ļoti aktīvi atbalstīja, kaut gan Eiropā tas bija kaut kas slikts, Eiropā Tramps nepatika, vismaz politikas elitei. Daudzos jautājumos bija līdzīgs mūsu partijai, viņš 2017. gadā plānoja vācu valodā atvērt labējo jeb nacionāli konservatīvo žurnālu, kas latviešu valodā sauktos “Tuvāk patiesībai”. Par viņa politiskiem uzskatiem viņu ļoti kritizēja, un, atceries, viņš nepiedzima miljonāru ģimenē, viņš ieņēma biznesa nišu, kas nepastāvēja, un viņš kļuva par bagātāko Austrijas cilvēku un ietekmēja gan sportu, gan politiku. Līdz ar to viņam viss nogurums, kas varēja uznākt, visa neizdošanās, viņš visu sasniedza un viņam viss sanāca. Līdz ar to, ja tu redzi savā dzīvē kaut kādas noguruma pazīmes, tad sāc ar fiziskām lietām, pamaini kaut ko savā dzīvē, lai tiešām būtu pārmaiņas, un tad tu būsi efektīvs, tad tu nepakritīsi kādā brīdī, nesagrēkosi, tu neatteiksies no kādām svarīgām kalpošanām, kas var pārvilkt strīpu tavai tālākai kalpošanai.
Pētera Plakana sprediķi “Noguruma valgos” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
