Ja tu meklē Dievu un lasi Dieva vārdu,
tad tu agrāk vai vēlāk nonāc pie šīm divām lietām, kuras ir ārkārtīgi svarīgas. No tām ir atkarīga tava dzīve – vai nu tā būs svētīta, vai arī tava dzīve būs zem lāsta. Nav noslēpums, ka lāsta sekas darbojas arī kristiešu dzīvē. Tas, kādā mērā tu spēsi tikt galā ar lāsta sekām, ir saistīts ar tavu nolaidību vai uzcītību. Tas, cik tālu tu spēsi saņemt Dieva svētību, ir atkarīgs no šīm divām lietām.
Kas ir Dieva svētība un kas ir lāsts? Padomājiet, ko nozīmē šie vārdi. Kas ir lāsts? Kā tas izpaužas cilvēka dzīvē? Tas izpaužas kā nabadzība, slimības, neveiksmes, nepiedošana, naids, nāve, bailes, atkarības, nespēja uzplaukt un sasniegt rezultātus, augļu neesamība, nespēja saņemt Dieva svētības, viss krīt laukā no rokām, depresija, laulības šķiršana, ienaidnieku vajāšanas, bērni bez tēviem, bez mātēm, abortu sekas, nepietiekamības sajūta. Visi apgalvojumi nav precīzi, bet lielākā daļa ir pareizi. Paskaties uz savu dzīvi! Kāds tu biji, pirms iepazini Dievu? Tu biji nelaimīgs un dzīvoji ar domām, ka nav jēgas dzīvot. Tas ir lāsts, ka nav jēgas dzīvot. Tagad tev ir jēga dzīvot. Lāsta sekas tavā dzīvē var būt arī tas, ka tu nemāki strādāt. Tas jau ir tuvāk patiesībai. Cilvēka nošķirtība no Dieva atnes lāstu. Kad cilvēks nedzīvo saskaņā ar Dieva gribu un Dieva vārdu un ja cilvēkam nav personīgas attiecības ar savu Debesu Tēti caur Jēzu Kristu, tad viņa dzīvē ir atvērtas durvis velnam un ļaunajiem gariem. Tie mūs pamudina darīt mūsu grēcīgās vēlmes, kas Dievam nav tīkamas. Jebkura lieta, ko mēs darām, un kas Dievam nav tīkama, atnes mums sekas un tās parādās visdažādākajos veidos. Alkoholisms, pornogrāfija, kroplīgas ģimenes, nabadzība, strīdi ģimenēs, kad viens uz otru skatās ar pārgrieztām acīm.
Es šodien braucu pa Brīvības ielu, kur ir intensīva satiksme, un tur viena tante ar kruķīti mierīgi iet pāri un vēl bija apstājusies vidū. Gribas teikt: „Tantiņ, tev viena kāja jau ir salauzta. Vēl otru gribi salauzt?” Cilvēks ir savdabīgs. Bet tad es padomāju pie sevis: „Kāds tu pats biji un kāds vēl tagad esi?” Kāds vispār ir cilvēks? Šausmīgs. Braucot uz dievkalpojumu, es domāju par to, ka cilvēks ir šausmīgs radījums. Tik ļoti sabojāts. Tajā brīdī, kad cilvēks baudīja aizliegto un ignorēja Dieva gribu, atnāca lāsts. Mēs kristieši, Dieva spēkā esam brīvi no netiklības, atkarībām, alkohola, mums ir prieks, bet tomēr – kādi mēs esam? Kā tu reizēm savā ģimenē izturies pret saviem tuvākajiem? Kā tu vari uz savu tuvāko dusmās brēkt un gatavs pat acis izskrāpēt? Arī kristiešu ģimenēs tā notiek. Cilvēki ir lepni un pretīgi. Tu paskaties uz sevi un padomā, kā tu izturies pret citiem, sev līdzīgiem cilvēkiem. Dieva vārds saka, lai tu nedari saviem tuvākiem to, kas tev pašam nepatīk. Kā mēs izturamies pret cilvēkiem? Kā mēs rīkojamies ar naudu? Kā es atkal sabļāvu, pacēlu balsi un nevarēju piedot 10 minūtes. Staigā sapūtušies pa māju. Gribēju normāli lūgt Dievu, bet atkal sastrīdējos un ir smagums uz sirds.
Mācītājs Dāgs Hevards Mills kādā grāmatā rakstīja, ka sieva ir ielikta, lai mocītu vīru. Es gan domāju, ka arī vīrs ir ielikts, lai tevi, sieva, pārbaudītu. Tie vīri un sievas ir pretīgi. Cilvēks savā dabā ir pretīgs. Mēs neesam ne absolūti prefekti, ne ideāli, un mēs tik tikko turamies ar Dieva žēlastību. Ar Dieva žēlastību mums ir svētība mūsu dzīvē, ka mēs varam turēties un baudīt Dieva svētību. Cilvēki neizšķiras tikai tāpēc, ka vakar sastrīdējušies, bet ir tādi, kas mierīgi šķirās jau pēc pirmajiem strīdiem. Ir dažādas laulības un dažādi cilvēki. Es ticu, ka ar savu sievu būšu kopā mūžīgi. Mums ir ģimene, kas spēj izturēt pārbaudījumus un vētras, un tā ir Dieva svētība.
Kā, jūsuprāt, cilvēka dzīvē izpaužas svētība? Svētība ir tā, ka tev ir mugurkauls, iekšēja stāja, un tu spēj pateikt „jā” un „nē” un darīt tā, kā tu gribi, nevis tā, kā citi grib. Atturība, paškontrole, brīvība no jebkāda veida atkarībām, iekšēja brīvība – prieks, miers, mīlestība, brīvība no kontroles, kad tu pats pār sevi spēj valdīt, labklājība, bagātība – kad tev ir pietiekamība, nevis nepietiekamība, drošības sajūta. Viss, ko darīsi, tev labi izdosies. Laba ģimene – tāda, kas paliek kopā gan priekos, gan bēdās. Galu galā – arī mūžīga dzīvība, jo mēs zinām, ka tad, kad mēs nomirstam, patiesībā nemirstam, bet dodamies uz debesīm. Tieši tāpat ir arī ar lāstu – cilvēks mirst, bet šajā gadījumā viņš dodas ellē. Svētība ir arī dvēseles miers un prieks, labvēlība no cilvēkiem tavā darba vietā. Ja kādam nav skaidrs, kas ir lāsts vai svētība, tad atveriet piekto Mozus grāmatu un lasiet to. Svētība vai lāsts tavā dzīvē ir atkarīga no nolaidības un uzcītības.
„Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi! (…)” (Jeremijas 48:10)
Tātad – nolaidība. Ko Dieva vārds saka? Kas nolaidīgi dara Dieva darbu, ir nolādēts. Kad tu zini Dieva prātu, kā rīkoties, bet tu nepieliec visas savas pūles pie tā, tad tas atnes lāstu.
„Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, (…)” (Sālamana pamācības 21:5)
Pārpilnība ir viens no svētību veidiem un to var pielīdzināt svētībai. Pārpilnība it visā. Tātad svētība vai lāsts ir atkarīgs no nolaidības un cītības. Čaklais ir svētīts, bet nolaidīgais ir nolādēts. Kas ir nolaidība un uzcītība? Latviešu skaidrojošajā vārdnīcā ir teikts, ka nolaidīgs – tas ir īpašības vārds, un tas piemīt kaut kam. Ja tu esi cilvēks, radīts pēc Dieva līdzības, tad tev piemīt kādas īpašības un viena no īpašībām, kuru mums nevajadzētu, ir nolaidība. Nolaidīgs – tas ir paviršs, nevērīgs pret kaut ko, tāds, kas nerūpējās par vajadzīgo, tāds, kurš nav pietiekoši uzmanīgs un apdomīgs, arī nolaidīgs pret savām drēbēm, piemēram, nolaidīgs darbinieks utt. Nolaidība ir arī nevērība. Nevērīgs ir tāds, kas nav pietiekami uzmanīgs, viņš nav rūpīgs, bet gan paviršs. Viņš dara kādas lietas, bet to dara pavirši (paviršs pret saviem pienākumiem, paviršs skolnieks). Reizēm es sveicinos ar cilvēkiem, bet viņš pavirši paskatās uz mani. Tā arī ir paviršība. Virspusējs savukārt ir tāds, kam nav dziļuma. Bezatbildīgs – tāds, kam trūkst atbildības sajūta, nekārtīgs; tāds, kurā izpaužas atbildības trūkums; bezatbildīga izturēšanās, attieksme. Nolaidība tiek pielīdzināta nevērībai, virspusējībai, bezatbildībai un slinkumam. Slinks cilvēks ir tāds, kuram nepatīk strādāt, ilgstoši un mērķtiecīgi darboties. Slinks cilvēks var strādāt, bet viņš nevar to darīt ilgstoši; slinks strādnieks, slinks skolnieks, slinks zirgs; slinks kā pelavu maiss. Nolādēts, draugi, ir tas, kurš dara Tā Kunga darbu nolaidīgi. Slinkot nozīmē pavadīt laiku bezdarbībā; izvairīties no darba vai strādāt lēni, negribīgi. Tā ir nolaidība.
Kas ir svētība? Tā ir uzcītība un centība. Uzcītīgs, citiem vārdiem sakot, ir arī centīgs – tāds, kurš neatlaidīgi, rūpīgi dara un strādā; uzcītīgs strādnieks, skolēns. Uzcītīgs nozīmē arī uzmanīgs. Uzmanīgs ir tāds, kurš spēj koncentrēt apziņu uz noteiktu objektu. Apdomīgs ir tāds, kas rīkojas ar apdomu. Rūpīgs – centīgs, uzmanīgs, kārtīgs; tāds, kas veic savu darbu uzmanīgi, rūpīgi un kārtīgi. Darbā ir jābūt rūpīgam, ir kārtīgi jāģērbjas. Kārtīgs – tāds, kas ievēro kārtību; precīzs un noteikts; krietns un godīgs. Čakls – tāds, kas daudz un labi strādā. Atbildīgs. Disciplinēts ir tāds cilvēks, kurš ievēro noteiktu kārtību, likumus un normas, kas ir obligāts kāda kolektīva locekļiem. Es tikko paskaidroju no Latviešu skaidrojošās vārdnīcas to, kas ir nolaidība un kas ir uzcītība. Kas ir atkarīgs no šīm divām lietām? Svētība vai lāsts. Ja tu savā lūgšanu kambarī lūdz Dievu un tikai slavē Dievu, un tīksminies par Viņu, un nelūdz par cilvēkiem, tad tā ir nolaidība un nedisciplinētība. Ja tu savās personīgajās lūgšanās lūdz kā pagadās, tad tā ir nolaidība. Dieva vārds skaidri saka, ka:
„Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi! (…)”(Jeremijas 48:10)
Ja tev lūgšanas ir tikai izpriecas, tad tu vēl nezini, kas ir patiesa lūgšana. Lūgšana prasa visu. Ja tu savās lūgšanās lūdz tikai par cilvēkiem, par sevi, bet nemeklē Dievu pašu un neslavē Viņu, tad arī tā ir nolaidība. Mums pirms pāris nedēļām svētdien šeit bija lūgšanas un katram cilvēkam bija iedots, par ko lūgt. Šīm lūgšanām bija pievienotas rakstu vietas, kuras bija mājās jāpārdomā. Kad cilvēki šeit nāca lūgt, tad es skaidri redzēju, ka daži no viņiem nav pārdomājuši šīs rakstu vietas, un tā ir nolaidība. Šāda veida nolaidība atnes lāstu. Interesanti gan, kāpēc tavai lūgšanai apakšā ir rakstu vieta? Vai tāpat vien? Nē, bet gan, lai tu lūgtu šeit savu lūgšanu – pārdomātu, dziļu un lūgtu garā. Vai tu esi pārdomājis un sagatavojis savu lūgšanu, kas tev tika uzticēta? Tā ir nolaidība, ja tu to neapdomā. Es biju teātra mēģinājumā. Ziemassvētku evaņģelizācijas dievkalpojumā mums būs kolosāls teātris. Mums būs ļoti labi aktieri, mūzika un viss pārējais. Es skatījos, ka daži aktieri, pat lielākā daļa, kaut ko spēlē, bet viņi nezina, ko viņi spēlē. Viņi ir iemācījušies tekstu no galvas un runā kā roboti. Izņemot vienu cilvēku, kuram sanāca vislabāk, jo viņš bija iemācījies ne tikai savu tekstu, bet gan izlasījis visu drāmu. Pārējie nemaz nebija izlasījuši visu kopējo scenāriju. Kā tu vari spēlēt teātrī, nezinot visu scenāriju? Draugi, nolaidība Dieva lietas atnes lāstu. Nav smieklīgi, vai ne?
Man brokastīs no rītiem, kad es sāku gatavot šo tēmu, viss izmainījās. Mums ģimenē ir paradums – no rīta pie galda mēs pārrunājam visu, ko esam lasījuši Bībelē un saņēmuši no Dieva. Mana meitiņa man gatavo brokastis. Jau mēnešiem ir zināms, ka uz galda ir jābūt zobu bakstāmiem, sālim, pipariem, dakšiņai un karotītei. Galds ir uzklāts, bet vienmēr kaut kas no tā trūkst. Es saku: „Meitiņ, sāls, pipari.” Un meitiņa ceļas, iet pakaļ un atnes vajadzīgo, un tā katru reizi. Viņa labāk staigā katru reizi, kad es pasaku, nekā saliek visu uzreiz, un tā ir nolaidība. Ja šādas lietas nemaina, tad tas atnes lāstu. Bet mana meitiņa izmainījās vienas dienas laikā. Vakar no rīta uz galda bija viss, bet tika uzdots jautājums: „Vai tev vajag tos zobu bakstāmos?” Brokastīs bija putra, bet uz galda stāvēja arī neliels gaļas gabals, un es teicu: „Kas tad tas? Ja es izdomāšu ēst gaļu, tad man vajadzēs zobu bakstāmos.” Vai jūs saprotat kaut ko? Nolaidība. Elementāras lietas, kas izpaužas jau mūsu sadzīvē.
Nesen es runāju par evaņģelizācijas nozīmi internetā. Kurš no jums ir iereģistrējies portālā draugiem.lv? Vai zini, ka draugiem.lv ir izveidota mūsu draudzes mājas lapa, mūsu slavēšanas grupas mūzikas lapa? Tur ir 250 fani un tikai 30 ir no mūsu draudzes. Kāpēc citiem cilvēkiem vajadzētu apmeklēt mūsu lapu, ja mēs paši viņu neapmeklējam? Vai tu zini, ka tur ir liecības par to, ko Dievs dara, un kad tu uzspied uz Man patīk, tad tas parādās visiem, kas ir tavos draugos? Cik no jums uzspiež Man patīk? Es pārbaudīju, ka to regulāri dara apmēram 5-6 cilvēki. Šajā nedēļā tikai daži cilvēki no visas draudzes. Tad es domāju, kam gan vajag to lapu? Vai man? Vai es uztaisīju šo lapu savam priekam? Es jau esmu runājis par to un teicis. Mums ir kaut kā smagi ar galvām, kaut gan kādu laiku atpakaļ mums bija sprediķis „Stūrgalvība”. Jautājums: „Ko jūs darāt draugos?” Spēlējat kārtis, blenžat uz citu cilvēku profiliem un ne jau evaņģelizācijas nolūkos? Aplūkojat kailas sievietes un seksīgus vīriešus, kad viņi ieliek bildītes? Ne jau visi, protams, jūs tā darāt, bet, ja jūs neapmeklējat savu draudzes lapu, tad ko jūs darāt draugos? Ja tu neseko līdzi draudzes mājas lapai un ar saviem komentāriem un balsojumiem to neatbalsti, tad tā ir nolaidība. Es zinu, ka nekas jau daudz pēc šī sprediķa nemainīsies. Bet es zinu, ka nākamsvētdien šeit būs lūgšanu sapulce un pirms tam būs seminārs, kur pusstundas garumā stāstīs par to, kā piereģistrēties draugiem.lv, kā nospiest uz ziņas Man patīk un kā nosūtīt draugam vēstuli. Es zinu, ka tagad kāds domā, ka tava situācija ir par grūtu, tu nevari uzspiest Man patīk un ieiet draudzes lapā, bet tikai savējā. Tātad nolaidība atnes lāstu.
Kas notiek nolaidības dēļ?
„Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta.” (Sālamana pamācības 10:26)
Nolaidīgais Tā Kunga darbā kaitē Dievam un cilvēkiem, iegāž komandu. Ja tavā draugu lokā vai kādā kopējā projektā, kopējā darbā ir nolaidīgs cilvēks, tad viņš vienmēr iegāzīs tevi, tavu komandu, tavu darbu, ko tu dari un tavu kalpošanu. Šis cilvēks vienmēr būs vājais ķēdes posms. Ja kāds no ģimenes locekļiem ir nolaidīgs, tad tieši viņa dēļ cietīs visi pārējie ģimenes locekļi, jo tieši viņš būs tas, kura dēļ būs dažādas problēmas, kas būs jāizstrebj visiem. Tātad tu kaitē Dievam un cilvēkiem, un iegāz komandu.
„Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega? Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.” (Sālamana pamācības 6:9-11)
Slinko un nolaidīgo cilvēku vajās neatrisināmas problēmas, trūkums un visāda veida nabadzība. Draugi, tas ir iepriecinoši, jo šīs te zināšanas liks tev iet uz priekšu un būt centīgam un svētītam. Nav iespējams dzīvot svētībā, kaut ko reāli savā dzīvē sasniegt un izdarīt, esot nolaidīgam.
„Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.” (Sālamana pamācības 13:4)
Sliņķiem ir daudz sapņu, vajadzības un kārības, kas parasti nekad netiek piepildītas. Sliņķis kāro, kāro un kāro, un nedabū, bet čaklie dabū papilnam.
„Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.”(Sālamana pamācības 19:15)
Slinkums padara cilvēku garīgi neredzīgu un aizmigušu, ka viņš vairs nespēj izšķirt labu no ļauna un nespēj pieņemt pareizus lēmumus.
Debesu Tēvs, runā uz mums! Svētī mūs, Kungs, ka mēs tiešām topam stipri Tevī, iegūstam stipru mugurkaulu un stāju. Ka mēs kļūstam čakli un cītīgi un esam spējīgi sakārtot savu dzīvi un sasniegt mērķus!
„Sliņķis paslēpj savu roku podā un nepieceļ to no jauna pie mutes.”(Sālamana pamācības 19:24)
Sliņķis strādā veltīgi. Iedomājies, tu strādā un strādā, bet tev nav augļu un vienmēr ir par maz. Tā ir 100% nolaidības sekas. Sliņķis iebāž roku podā, bet neizņem ārā, lai apēstu. Tāpat arī slinkais neceps savu medījumu. Viņš gan nomedī medījumu, bet necep to. Sliņķis nespēj savu darbu izdarīt līdz galam. Vai arī tev tā nav? Tu dari un strādā, bet tu nebaudi sava darba augļus. Kāpēc? Visticamāk, ka tā ir nolaidība. Tu vari strādāt uz desmit ballēm vienu dienu, divas dienas, pat gadu un pēc tam, kad darbs ir jānoslēdz, tu paņem atvaļinājumu, jo tu gribi iet pagulēt, atpūsties. Rezultāts ir veltīgs darbs gada garumā, tavas vienas atvaļinājuma nedēļas dēļ. Jo neizdarīts darbs līdz galam ir neizdarīts darbs. Darbs, kas nav izdarīts līdz galam, ir neizdarīts darbs, kas nenesīs augļus. Vai tev kļuva interesantāk? Vai Dievs kaut ko runā uz tevi?
„Rudens aukstuma dēļ slinkais negrib art, tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt.”(Sālamana pamācības 20:4)
Sliņķis vienmēr ir attaisnojuma meklētājs, tukšs cilvēks. Viņš negrib strādāt tad, ja rodas grūtības. Un kad ir pļaujamais laiks, viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt.
„Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt.” (Sālamana pamācības 21:25)
Sliņķis dzīvo savā ilūziju pasaulē. Vai tu neesi atskatījies cilvēkus, kuri dzīvo savā pasakā? Viņi sēž pie datora un kaļ plānus, un šiem plāniem nekad nav lemts piepildīties. Viņš runā un stāsta par milzīgajiem plāniem, ko viņš darīs un kā pelnīs, bet kā viņš bija neveiksminieks, tā arī paliks. Iedod bezpajumtniekam miljonu, un pēc nedēļas viņš atkal būs bezpajumtnieks. Atņem miljonāram miljonu, un pēc gada viņš atkal būs miljonārs. Atņem man draudzi un pēc gada man atkal būs draudze. Kāpēc? Tas ir atkarīgs no tā, kas tu esi no iekšpuses – vai nu tu dzīvo ilūziju pasaulē, vai arī tu reāli strādā par saviem sapņiem. Dievs ir labs!
„Sliņķis saka: “Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!”” (Sālamana pamācības 22:13)
Sliņķi kļūst par viltus teologiem. Viņu attaisnojumi pāraug mācībā un tukšā pļāpāšanā. Sliņķis saka, ka ārā ir lauva un ka viņš nevar doties uz darbu. Mēs meklējam attaisnojumus, kāpēc nevaram to vai šo, bet tu tik gudri māki pateikt, kā visam ir jābūt, tev ir tādas mācības un tu esi tik gudrs un visur gribi būt pieņemts. Bet kā tu zaudētājs esi, tā tu tāds arī paliec. Tā vietā, lai tu uzcītīgi strādātu, ietu uz tiem mērķiem, ko Dievs tev atklājis un parādījis, lai tu sakārtotu savu dzīvi, celtu savu biznesu, savu kalpošanu, glābtu cilvēkus un strādātu, tu attaisnojies, kāpēc tev nesanāca tas, kāpēc nevarēji to. Tu cel mācības un māci arī citus, padarot viņus tikpat stulbus, kā pats esi.
„Sliņķis grozās pa gultu kā durvis kabēs.” (Sālamana pamācības 26:14)
Sliņķim var būt miega problēmas. Vai arī tev ir tādas? Varbūt tu grozies gultā naktī no viena sāna uz otru? Varbūt tu esi sadzēries kafiju vai saēdies speķi pirms gulētiešanas, bet arī tā ir nolaidība. Tu guli tad, kad tev ienāk prātā. Ja tu pa dienu esi nezin cik stundas gulējis, tad, ko tu darīsi naktī? Cilvēkiem, kuriem nenāk miegs, parasti saka: „Paldies Dievam, ka nenāk miegs! Būs laiks, kad lūgt.” Bet šiem cilvēkiem parasti nav arī laika lūgt Dievu. Viņi varētu lūgt naktī, bet arī to viņi nedara un saka, ka nevar. Tas ir kaut kas dīvains.
„Slinkuma dēļ gāžas sijas, un roku kūtruma dēļ ūdens pil nama jumtam cauri.” (Sālamana pamācības 10:18)
Sliņķim noteikti būs dvēseles, gara un miesas problēmas – slimības. Sliņķi, piemēram, pārēdas un tā tālāk. Nolaidīgs cilvēks nespēj rūpēties arī par savu miesu. Slinkuma dēļ ir visas problēmas – neaug grupas, neaug draudzes, neaugam paši kā personības, nemainās raksturs.
Uzmanieties no nolaidīgiem cilvēkiem.
„Mēs aizrādām jums, brāļi, Kunga Jēzus Kristus Vārdā: atraujieties no katra brāļa, kas nekārtīgi dzīvo, neievērodams mācības, ko jūs no mums esat saņēmuši.” (2.Tes.3:6)
Atraujies no tiem cilvēkiem, kas nolaidīgi dzīvo un pastāvīgi tevi iegāž. Bet tagad par to, kas notiek uzcītības dēļ.
„Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām.” (Sālamana pamācības 24:4)
Tie, kas ir uzcītīgi, tie ir bagāti garā un visās lietas. Tie kļūst disciplinēti un, pareizi strādājot, sasniedz mērķus.
„Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam, Es došu varu pār tautām.” (Atklāsmes 2:26)
Draugi, tas, kurš uzcītīgi dara Dieva uzticētos darbus līdz galam, tas uzvar! Tā ir laba ziņa. Es varu būt uzvarētājs visās savas dzīves sfērās. Mācītājs, kuru es pieminēju pagājušajā dievkalpojumā – Džeiks Roks Lī, jau kalpotājs būdams, cīnījās ar netiklības domām. Viņš cīnījās arī ar melošanu. Viņš lasīja Bībeli, kur teikts, ka melot ir grēks, un viņš ar to netika galā, tāpēc viņš paņēma gavēni trīs dienas un lūdza par to. Pēc trim dienām viņš vairs nemeloja. Bet ar netiklības domām viņš cīnījās trīs gadus. Viņš lūdza katru dienu un gavēja, kamēr Dievs darīja viņu brīvu. Bez darba tu nevari būt brīvs. Tāpēc ja tev kāds cilvēks saka, ka viņam nav tas un nav tas, ka viņš ir tāds, un ka viņam viss ir kārtībā un tajā pašā laikā viņam nav regulāras lūgšanas, tad netici viņam. Tas nav iespējams. Šim cilvēkam ir visas iespējamās perversijas, kuras viņš tev vienkārši neatklāj. Cilvēks, kurš nelūdz Dievu, nevar pretoties savai šausmīgajai dabai, kas pēc savas būtības ir sātaniska no tā brīža, kad cilvēks sagrēkoja Ēdenes dārzā. Es cīnījos ar smēķēšanu. Es atnācu pie Dieva, un Dievs darīja mani brīvu no narkotikām, alkohola, lamāšanās burtiski vienā brīdī, bet ar smēķēšanu es netiku galā. Dievs man mācīja, ka man pašam tas ir jāizcīna. No tām lietām Viņš mani atbrīvoja, bet te man būs pašam jācīnās savā lūgšanā. Es lūdzu katru dienu un katru rītu es biju apņēmies nepīpēt, un katru rītu es uzpīpēju. Reizēm es noturējos vienu dienu un atkal smēķēju. Vienmēr bija pēdējā, pēdējā, pēdējā cigarete. Atceros, ka bija Jaunais gads un tad nolēmu, ka viss, Jaunajā gadā vairs nesmēķēšu. Nopīpēju pēdējo cigareti, bet nākamajā dienā pusdienlaikā jau atkal darīju to pašu. Es sapratu, ka Dievam tas nav patīkami, un es katru dienu lūdzu par to, lai Dievs mani atbrīvo, izņem to ārā no manām domām, es apliecināju, ka caur Viņa brūcēm es esmu dziedināts; kur Tā Kunga gars, tur ir brīvība; es esmu brīvs; Dievs dari mani brīvu. Un pēc pusgada es biju brīvs. Bez regulāras lūgšanas tas nebūtu iespējams. Es pieņemu, ka kāds arī pats var atmest smēķēšanu, bet tev ir citas lietas, ar kurām tu netiec galā. Citi var paši atmest, bet citi nevar. Ir tādas lietas, kuras mēs paši nevaram atmest.
Kā tad galu galā kļūt uzcītīgam? Kā lai es kļūstu uzcītīgs? Pirmkārt, atgriezies no grēkiem un tad lūdz, plāno un strādā. Būs četri punkti:
1. Atgriezies no grēkiem. Slinkums, draugi, ir ļaunuma sakne, un tas pats par sevi ir grēks. Ja tavā dzīvē ir atkarības vai kādi grēki, kas tevi paverdzina, tad tie izraisa slinkumu. Bez grēku nožēlas un atgriešanas pie Dieva tu netiksi galā. Tas nenozīmē, ka cilvēks bez Dieva neko nevar uzcelt un sasniegt, jo ar disciplīnu un darbu viņš to var. Bet ir lietas un robežas, kur viņš tālāk netiek. Tātad, iedomājies, ka tev ir ieplānots darbs, kas tev ir jāizdara, un tu esi atkarīgs no datora un līdz pieciem rītā sēdi pie datora. Jautājums – vai tev nebūs slinkums darbā? Vai tu varēsi normāli izdarīt savu darbu? Nē, tu nevarēsi to izdarīt atkarības dēļ. Ja tev katru nakti vajag seksu, bet no rīta ir jāiet uz darbu, tad jautājums – par ko tu darbā joprojām vēl domāsi? Vai tu varēsi efektīvi izdarīt savu darbu? Draugs, atkarīgs var kļūt no jebkā. Tas izraisa problēmu – arī slinkumu, ka tu neesi spējīgs izdarīt savus pienākumus, kas ir pielīdzināms nolaidībai. Tas izraisa nolaidību. Tāpēc, pirmkārt, atgriezieties no saviem grēkiem.
2. Lūdz par katru lietu, kas nav Dievam patīkama, un kas tev ir jāizdara.
„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.” (Daniēla 6:10)
Daniēls trīs reizes dienā lūdza Dievu un kļuva par otro cilvēku Persijas impērijā. Viņš bija otrais cilvēks aiz ķēniņa. Daniēls lūdza, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem. Arī tad, kad valstī tika izdots likums, ka nedrīkst lūgt nevienu citu, kā tikai ķēniņu. Viņu par to arestēja un iesvieda lauvu bedrē, bet lauvas viņu neaiztika. Ķēniņš viņu apžēloja un tajā bedrē nonāca Daniēla nelabvēļi, nevis viņš pats. Tas viss bija pateicoties regulārai un disciplinētai lūgšanai. Viņš to darīja kārtīgi un uzcītīgi. Tātad viens no panākumu pamatiem jeb pamatu pamats ir uzcītīga lūgšana. Tu nevari pats saviem spēkiem izdarīt un sasniegt kādas lietas, atbrīvoties un būt brīvs no tā vai tā. Sistemātiska lūgšana katru dienu. Dieva vārds skaidri saka, ka viss, ko mēs lūgsim pēc Viņa prāta, Viņš darīs. Es lūgšu, un Viņš darīs. Es daudz lūdzu, jo es esmu mācītājs un tas ir mans darbs – lūgt Dievu. Es lūdzu: „Dievs, vairo draudzi, glāb cilvēkus, maini raksturus.” Es katru dienu lūdzu par konkrētiem cilvēkiem un viņu vajadzībām. Kad šajā zālē bija tikai kādi 70-80 cilvēki, tad es lūdzu: „Dievs, mums vajag 170 cilvēkus.” Pēc tam mēs būsim lielajā zālē. Vai zini, kāpēc? Jo es lūgšu, lūgšu un lūgšu. Kad lielā zāle būs pilna, tad mēs būsim vēl lielākās telpās, jo es lūgšu un visu, ko es lūgšu, Dievs darīs. Es uzcītīgi lūgšu, jo tas ir mans darbs. Nav nekā svarīgāka. Es šeit varu runāt, cik es gribu, bet, ja es neko nelūdzu, tad nekas nenotiek, Dievs neko nedara. Lūdz par cilvēkiem un viņiem būs izmaiņas. Lūdz par sevi un tev būs izmaiņas. Tas ir darbs, kas tev ir jāizdara uzcītīgi. Regularitāte lūgšanās.
Mācītāja Džeika Roka Lī meitu notrieca smagā automašīna. Meitai bija sapampusi galva, uzplēsta lūpa – briesmīgs skats. Viņa bija obligāti jāhospitalizē, bet Lī neveda meitu uz slimnīcu, tā vietā aizsūtīja viņu uz skolu. Iedomājies, ka pēc avārijas tev pasaka, ka tev jāiet uz skolu! Viņš zināja, ko viņš dara, jo, kamēr meita bija skolā, viņš visu dienu, kopā ar sievu lūdza Dievu. Piecās dienās viss sadzija. Kad šī meitene aizgāja uz skolu, tad skolotāja gribēja, lai viņa iet uz slimnīcu, bet meita teica, ka tēvs licis iet uz skolu. Kad skolotāja redzēja, ka viņai dažās dienās viss sadzīst un viss izmainās, un atjaunojās, tad viņa atgriezās pie Dieva. Lūdz, lūdz, lūdz un lūdz. Šis cilvēks pie ārstiem vispār negāja. Es tev nesaku, ka nevajag iet pie ārsta, jo vajag iet pie ārsta, jo ārsti ir no Dieva ielikti. Tomēr šis mācītājs negāja.
3. Plāno. Vai tu esi uzrakstījis uz papīra savas rakstura īpašības, kas tev ir jāizmaina? Ja nav, tad nemaz neceri, jo tu nezini, kas tev vispār ir jāmaina. Vienu dienu tas jāmaina, citu dienu atkal tas. Kā var būt sistemātiska un mērķtiecīga lūgšana, ja tu nezini konkrēti? Vai tev lūgšanu saraksts vispār ir? Tu nāksi uz lūgšanu sapulci un lūgsi Dievu. Bet par ko tad tu lūgsi? „Aleluja! Paldies Tev par šo dienu, šo skaisto telpu. Paldies Tev par slavētājiem un skaļo mūziku. Paldies par bundzinieku, foršajiem mācītājiem, žēlsirdīgajiem filmētājiem. Slava Tev Dievs! Āmen.” Jautājums – kas no tā tev izmainīsies? Plāno, raksti plānu! Ja tu atver savu biznesu, uzņēmumu, ja tu esi pašnodarbinātais, tad plāno, raksti, liec un lūdz par to. Tev ir jābūt stratēģijai, kā tu uzcelsi savu biznesu. Un tad, kad tev ir šī stratēģija, tad lūdz par katru punktu, lai Dieva labvēlība un svētība ir uz visa tā. Ja tev ģimenē ir problēmas, un tu zini, kādēļ ir šīs problēmas, tad uzraksti tās un konkrēti lūdz par šīm lietām.
„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mateja 7:7-11)
Ikviens, kurš lūdz, saņem. Es lūdzu, un es dabūju. Ja man ir kāda rakstura īpašība, kas Dievam nav patīkama un es gribu tikt no tās vaļā, tad es lūdzu un izmainos. Es gribu uzcelt biznesu un man būs plāns un stratēģija. Es varu noskatīties no kāda, kuram ir veiksmīgs bizness un darīt to pašu. Vai arī labāk izdomāšu pats kaut ko? Ak, tu sliņķis tāds! Visi tie biznesmeņi, kas grib izdomāt kaut ko jaunu, viņi tā arī neko neizdomā. Ņem kaut ko, kas kādam darbojas un dari to pašu. Skaties, kā viņš dara un dari to pašu. Ja viņam notiek, tad arī tev notiks. Lūdz un strādā punkts pa punktam. Esi bagāts un svētīts. Vai tu gribi, lai aug un vairojās tava grupiņa? Tad lūdz par katru cilvēku, par izmaiņām. Ej pie cilvēkiem, uzliec rokas, dziedini slimos. Tu lūgsi un Dievs darīs. Nolaidības dēļ ir lāsts, bet uzcītības dēļ ir svētība. Grupiņas, kuras ilgu laiku neaug, ir nolādēta lieta. Tāds vadītājs ir pilns ar lāstiem un viņš ir nolaidīgs. Nevar būt, ka mēs nevaram augt. Ja es lūdzu, tad Dievs audzē. Tu nevari būt nabags. Tu būsi bagāts. Ja Ceplis varēja būt bagāts, tad tu ar Dievu būsi vēl bagātāks. Tu būsi varens, bagāts un brīvs. Tu esi bagāts un būsi bagāts. Tu esi brīvs un būsi brīvs. Tava grupiņa vairosies un augļosies un mūsu draudze augs un ies plašumā! Aleluja! Mūsu Latvija tiks svētīta. Mēs ražosim Latvijai derīgus produktus. Bijušie alkoholiķi, narkomāni un netikļi kļūs par spēcīgiem cilvēkiem ar mugurkaulu un atvērs savus biznesus, savas grupas un draudzes. Aleluja! To sauc par atmodu. Cietumi tukšosies, slimnīcās ārstiem diemžēl būs maz darba un tās būs kā sanatorijas iestādes profilaksei. Vai tu tici tam? Ja kādam cilvēkam, kuram es kalpoju, ir nepietiekamība finansēs, tad es viņam iesaku, lai uzraksta savu budžetu un izrēķina, cik daudz viņš var tērēt katru dienu un lai turas pie šī plāna. Ja paiet pāris mēneši un viņam atkal ir šī problēma, tad tas nozīmē, ka šis cilvēks nav uzrakstījis šo plānu un neturas pie tā. Tā ir nolaidība. Ir cilvēki, kuriem šādi plāni ir nepieciešami. Man tāds nav nepieciešams, jo man galvā viss ir skaidrs par saviem finanšu jautājumiem. Taču ir cilvēki, kuri bez plāna nevar, jo viņi izgrūž naudu, kur nevajag. Kamēr nav plāns, un tu dzelžaini pie viņa neturies, tikmēr Dievs tevi nevar svētīt.
„Un cilvēkam Viņš sacīja: “Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, – lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas.” (1.Mozus 3:17)
Dievs grib, lai tu smagi strādā, lai tev būtu kādi augļi. Tāpēc smagi strādā! Tas nenozīmē, ka tev jābrauc strādāt uz Angliju pie angļu vai vācu vergturiem. Es nesaku, ka tev tur ir jābrauc. Es nesaku, ka arī šeit tev ir jāvergo pa divpadsmit stundām dienā. Es saku, ka bez maksas un par brīvu nekas nebūs. Ir jāmaksā sava cena un jāstrādā. Strādāt nav viegli, tas ir grūti.
„Man nākas strādāt Tā darbus, kas Mani sūtījis, kamēr ir diena; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.” (Jāņa 9:4)
Pienāks tā diena, kad tu atvadīsies no šīs pasaules. Nedzīvosim mēs mūžīgi virs zemes. Kamēr tu esi šeit – strādā. Jēzus saka, ka Viņš atnāca šeit, lai strādātu Tēva darbus. Strādā Dieva prātu, dari Viņa gribu, strādā! Lūdz un strādā.
Šajā draudzē ir filmētāju komanda, bet agrāk daudzas lietas darīju es pats. Es gan nevarēju sevi nofilmēt, bet es pats visu miksēju, taisīju klipus, veidoju audio. Pa naktīm es visu taisīju, bet no rīta cēlos un lūdzu Dievu. Man nebija nekādas zināšanas par to visu, bet man to vajadzēja. Es ieplānoju, lūdzu, strādāju un izdarīju. Pēc tam atradās cilvēki, kuri varēja to uzņemties un viņi to dara. Es viņus iemācīju un pēc tam viņi zināšanas tālāk sāka apgūt paši. Mums ir draudzes interneta mājaslapa. Es neesmu nekāds interneta mājaslapu dizaineris, bet mājaslapu mums vajadzēja, un es sēdēju naktīm un dienām, lūdzu Dievu un uztaisīju. Nav jau nekāda īpašā, bet tomēr tā ir Dieva svētība. Man tas bija jādara, jo tā bija Dieva griba. Ir bijuši dievkalpojumi, kurā es pats sludinu, slavēju, dziedu, lūdzu par cilvēkiem, ķeru viņus, ja viņi krīt, un dzenu ārā dzērējus. Nebija neviena, kas man varēja palīdzēt. Ja nebija ģitāras, tad es dziedāju vienmēr tikai vienu dziesmu. Cilvēki slavēja Dievu un dziedāja tam Kungam, lūdza un nāca pie Dieva, un tika dziedināti un svētīti, un es tiku svētīts. Lūdz un strādā! To, ko tu vari šodien, plāno un dari. Es ticu, ka tu vari apgūt visu. Tu vari visu! Tu vari būt bagāts. Es ticu, ka katram no jums būs mājas grupiņas. Man ļoti patīk krievu valoda, un es visas grāmatas lasu krievu valodā. Bet ne tikai tāpēc, ka patīk krievu valoda, bet arī tāpēc, ka nav grāmatas latviešu valodā. Svētīgi tie, kas māk krievu un angļu valodas. Draugi, mācieties vēl valodas. Ar latviešu valodu tu nekur netiksi. Latviešu tauta izmirst, un mūs jau muzejā grib ielikt. Lībiešu valoda jau izmira un tagad ir mūsu kārta. Dievs, svētī Latviju, ka mēs neizmirstam. Šeit ir draudze „Kristus Pasaulei”, un mēs esam proklamējuši savu valstību šeit, latviešu valodā. Pēc simts gadiem draudzē „Kristus Pasaulei” dievkalpojumi būs latviešu valodā! Būs, jo mēs vairosimies, plauksim un zelsim.
Mācītājam Džeikam Rokam Lī ir viena no lielākajām draudzēm pasaulē. Es jums nedaudz par viņu pastāstīšu. 1981.gadā viņš paņēma 40 dienu gavēni, jo viņš saprata, ka Dievs viņu aicina kļūt par mācītāju. Viņam nebija draudzes. Viņš paņēma četrdesmit dienu gavēni atvaļinājuma laikā. Viņš aizbrauca uz kalniem, kur bija būdiņas, speciālas lūgšanu vietas. Šī Korejas ziema bija īpaši auksta. Viņš četrdesmit dienas gavēja, lūdza Dievu un viņam sākās problēmas. Tā bija aukstākā ziema pēdējos sešdesmit gados, un viņš bija kalnos, būdā. Viņam bija līdzi tikai armijas sega. Astotajā dienā sākās drudzis un reiboņi, bezmiegs un viņam likās, ka viņš jūk prātā. Starp citu, pirms tam šis mācītājs bija ļoti veiksmīgi gavējis, bet ne četrdesmit dienas. Šoreiz viņam bija mērķis – viņš gatavojās atvērt draudzi. Viņš lūdza, lai Dievs viņu lieto, ka viņš atver draudzi un cilvēki atgriežas pie Dieva. Divdesmitajā dienā nebija vairs spēka, lai atvērtu Bībeli un lūgtu. Divdesmit astotajā dienā no viņa bija palikuši tikai kauli un āda. Trīsdesmitajā dienā organisms neņēma pretī pat ūdeni. Visu, ko iedzēra, viņš izvēma ārā. Viņš sāka vemt melnas asinis un viņam bija doma pārtraukt gavēni. Taču viņš nepārtrauca gavēni. Viņam atbrauca pakaļ meita un aizveda tēti mājās. Mājās viņš turpināja gavēt. Trīsdesmit devītajā dienā, vienpadsmitos dienā visi simptomi pazuda. Pārdabiski. Viņš izturēja līdz galam. Dievs viņam mācīja, ka līdz šim viņš vēl nebija gavējis šādā veidā, bet šoreiz Dievs viņam paskaidroja, ka būs ļoti daudzas lietas, kuras tad, kad viņš būs mācītājs, varēs izcīnīt tikai šādā veidā – lūdzot, smagi strādājot un arī ciešot. Rezultātā viņš 1982. gadā atvēra draudzi un tajā bija simts draudzes locekļu. 1987. gadā draudzē bija trīs tūkstoši draudzes locekļu. 1989. gadā bija seši tūkstoši un 2007. gadā bija jau simts tūkstoši draudzes locekļu! Simts tūkstoši izmainītas dzīves un brīvu cilvēku. Simts tūkstoši cilvēku, kuri dodas debesīs, mantoti Dievam. Es nezinu, cik draudzes locekļu viņam ir tagad, bet fotogrāfijās, kurās redzams, kā viņš sludina, ir redzami cilvēki līdz apvārsnim. Reiz, šis Džeiks Roks Lī, kad kārtējo reizi bija jāmaina telpas, jo viņi ātri piepildīja tās ar cilvēkiem, tika vajāts no pilsētas valdes. Pilsētas valde centās atņemt viņam šīs telpas, izēst viņus no turienes. Bet ko darīja Džeiks? Viņš lūdza Dievu. Zini, kā viņš lūdza? Džeiks caurām dienām gavēja un lūdza. Viņš lūdza par šiem cilvēkiem un esošo situāciju. Šie desmit cilvēki no pilsētas valdes izsauca viņu uz savu kabinetu. Viņš ieradās, un šie cilvēki bija pārbijušies, jo viņiem katru dienu rādoties elle. Viņi deva Džeikam trīs simts dolārus un teica, lai viņš pērk lielākas telpas kaut kur citur un vēl aizlūdz par viņiem. Vienkāršs risinājums. Tu lūdz Dievu, un Dievs dara. Kāda sieviete, kura, kalpojot draudzē, aizķēra vārošu katlu, kad vārīja makaronus, guva smagus apdegumus. Tā vietā, lai vestu šo sievieti uz slimnīcu, viņš paņēma viņu uz mājām. Viņu tā vadīja Dievs, un viņš katru dienu lūdza par šo sievieti, un viss sadzija. Šis mācītājs tā darīja vienmēr – viņš lūdza par katru cilvēku, kamēr viņš bija vesels. Parasti tās bija dažas dienas, bet bija citi, kas uzreiz tika dziedināti.
„Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.” (Romiešiem 2:6)
Dievs katram atmaksās pēc viņa darbiem. Kā tu esi darījis Tā Kunga darbu, kā tu esi attiecies pret Dieva vārdu un cilvēkiem? Vai tu esi tos darījis nolaidīgi vai uzcītīgi?
„Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tās vietas, ja tu neatgriezīsies.” (Atklāsmes 2:5)
Dari pirmos darbus. Viņš saka – atgriezies un sāc uzcītīgi darīt Dieva darbus!
Es slavēju Tevi, Dievs, par Tavu vārdu. Tu esi brīnišķīgs. Tu mums atklāj patiesību par nolaidību par uzcītību, par čaklumu, par Tavu darbu un par svētību un lāstu. Es lūdzu par katru šodien šajā vietā, ieskaitot arī sevi. Dievs, es gribu būt uzcītīgs un darīt Tevis cienīgus darbus. Es zinu, ka es savā spēkā daudz nespēju, bet ar Tevi, Kungs, Tavā spēkā es spēju. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru, Kungs. Dievs, palīdzi, ka es esmu disciplinēts. Pirmkārt, lūgšanās, ka es tiešām lūdzu un meklēju Tevi, nevis bezmērķīgi vai liekulīgi, kaut kādā veidā atzīmējot savu laiku, bet, ka es tiešām to daru no sirds, ka es daru tavu darbu, un es gribu būt svētīts. Es gribu redzēt rezultātus. Es lūdzu par katru draudzes cilvēku, ka mēs ejam tajā un ieejam tajā, ka mēs kļūstam uzcītīgi lūdzēji un redzam visas tās lietas, kas ir jāmaina. Ka mēs lūdzam par sevi, par savām ģimenēm, saviem cilvēkiem. Ka mēs lūdzam par Latviju. Dievs, svētī Latviju. Ka mēs esam lūdzēji un strādnieki, ka mēs augam un vairojamies, un strādājam. Lai katra grupiņa aug un vairojās. Lai katrā grupiņā katrs līderis ir uzcītīgs. Katrs vadītājs, lai ir uzcītīgs savos pienākumos. Aleluja! Lai katrs draudzes loceklis ir uzcītīgs evaņģelizācijā. Aleluja! Ka mēs izdarām līdz galam savu darbu. Es slavēju Tevi, Kungs. Es slavēju Tevi, Dievs! Tu esi labs. Aleluja!
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska
