24. novembrī draudzē „Kristus Pasaulei” notika dziedināšanas dievkalpojums, kas piesaistīja ļoti daudzus apmeklētājus. 
Bija ieradušies gan draudzes dalībnieki no Saldus un no Balviem, gan daudzi cilvēki, kas uz dievkalpojumu bija atnākuši pirmo reizi. Pasākuma gaitā apmeklētāji stāstīja liecības, kas piedzīvotas iepriekšējos dievkalpojumos un liecināja par to, kas noticis šinī reizē. Turpinājumā dažas no tām:
Elita no Saldus stāsta: „Pirms 10 gadiem man parādījās stipras sāpes mugurā. Ārsti konstatēja smagu mugurkaula skriemeļu trūci, kura tika operēta. Taču par nožēlu sāpēs nepārgāja, un man tika noteikta invaliditāte. Pēc gada, kad atsāku strādāt, sāpes nebija pazudušas, es joprojām nevarēju ilgi nostāvēt un citreiz sāpju dēļ nācās guļot palikt mājās un ņemt slimības lapu. Šī gada augustā es apmeklēju draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumu, kur par mani tika aizlūgts. Tajā reizē saņēmu dziedināšanu, un man mugura vairs nesāp. Tagad strādāju ēdnīcā un gandrīz visu dienu pavadu uz kājām, taču neciešamo sāpju vairs nav un es neizjūtu nekādu diskomfortu.”
Andrija no Balviem ir 10 gadus jauna meitenīte, kurai pēkšņi sākās veselības problēmas. Pēc rūpīgas izmeklēšanas ārsti atzina smagu saslimšanu – epilepsiju. Nākotnes prognozes nebija labvēlīgas, un meitenei tika izrakstīti medikamenti, kas jālieto katru dienu un ilgstoši. Pagājušā gada pavasarī Andrija dziedināšanas dievkalpojumu apmeklēja kopā ar mammu. Pēc aizlūgšanas viņa jau vairāk kā pusotru gadu nelieto medikamentus, un šajā laikā nav bijušas nevienas krampju lēkmes. Pēc atkārtotām pārbaudēm, šī gada novembrī, arī ārsti ir atzinuši, ka viņa ir vesela.
Gaļina no Balviem atceras: „Bez jebkāda redzama iemesla, man bija sācis sāpēt celis. Trīs mēnešu garumā visādos veidos centos ar šiem simptomiem cīnīties, lietojot dažādas pretsāpju ziedes, gan speciālas saites, bet sāpes nepārgāja. Šajā laikā sāku apmeklēt mājas grupiņu Balvos un, cerībā uz Dieva palīdzību, atbraucu uz Rīgu uz dziedināšanas dievkalpojumu. Man par lielu izbrīnu sāpes pēc aizlūgšanām pazuda un es pat aizmirsu, ka man kādreiz celis ir sāpējis. Sāpes vairs nav atkārtojušās. Es nelietoju medikamentus un iztieku arī bez saitēm.”
Pēteris savu dziedināšanu saņēma šajā dievkalpojumā. Viņam jau vairākus gadus, piepūloties un ceļot smagumus, sāpēja mugura. Strādājot un vingrojot, bija īpaši jāpiedomā, lai pārmērīgi nepiepūlētu mugurkaulu, jo tad uzreiz parādījās nepatīkamās sajūtas krustu rajonā. Dievkalpojuma laikā, kad mācītājs lūdza, Pēteris saņēma savu dziedināšanu. Dievkalpojuma nobeigumā viņš liecināja par piedzīvoto un arī priecīgi demonstrēja visiem, kā viņš spēj veikt vēdera preses vingrinājumus, ko pirms tam bez sāpēm nevarēja izdarīt.
Juris no Balviem stāsta: „Es ilgu laiku esmu mocījies ar depresiju. Katru dienu jutos nospiests un drūms, mēnešiem bija slikts garastāvoklis. Ārsti man izrakstīja antidepresantus, bet, nejūtot nekādus uzlabojumus, izlēmu no tiem atteikties. Atbraucot un piedaloties dievkalpojumā, slavējot Dievu un klausoties svētrunu, es sāku justies labāk. Viss īgnums, drūmās domas un neapmierinātība ir prom, tā vietā esmu piepildīts ar prieku un vēlos smaidīt.”
Elīza draudzi „Kristus Pasaulei” un dziedināšanas dievkalpojumu apmeklēja pirmo reizi savā dzīvē. Jaunā meitene aptuveni no piecu gadu vecuma slimoja ar reimatoīdo artrītu. Šīs saslimšanas dēļ viņai periodiski sāpēja plaukstu locītavas un bija jūtīgi arī ceļgali. Brīdī, kad mācītājs lūdza, meitene juta gan aukstumu, gan karstumu pa visu ķermeni. To, ka ir dziedināta, viņa pamanīja tikai pēc dievkalpojuma beigām. Dodoties projām, viņa varēja brīvi aizskriet līdz savai mašīnai un kājas vairs nesāpēja, tāpat arī plaukstas locītavās vairs nebija tūskas, ne stīvuma, ne citu nepatīkamu sajūtu, kā tas nesen vēl bija.
Ainārs stāsta: „Šovasar, piedaloties sporta spēlēs, sasitos un salauzu astes kaulu. Kopumā traumas dēļ gandrīz divus mēnešus nevarēju apsēsties. Veicot rentgena uzņēmumus, ārsti man ieteica veikt operāciju, taču es uz procedūru neaizgāju. Kaut bija pagājis jau labs laiks, pēc sēdēšanas uz cieta pamata aizvien parādījās ļoti asas sāpes. Dziedināšanas dievkalpojuma laikā, kad tika aizlūgts par cilvēkiem, jutu it kā caur ķermeni izietu elektrība. Tajā brīdī manī ienāca pārliecība, ka esmu saņēmis dziedināšanu. Ir pagājušas dažas dienas, un šīs sāpes nav vairs atkārtojušās.”
Jau pēc pāris mēnešiem ir plānots nākamais dziedināšanas dievkalpojums, uz kuru tiek sirsnīgi gaidīts ikviens. Kalpotāji lūdz par visiem, kam ir kādas vajadzības, ar ko paša spēkiem nav iespējams tikt galā. Dievs ir mūsu Ārsts un nav tādas saslimšanas, no kuras Viņš nevarētu dziedināt. Mums ir tikai jāuzticas un jātic, ka saņemsim to, par ko ir lūgts.
Līga Paņina
