Oksana uz draudzi “Kristus Pasaulei” nāk salīdzinoši nesen.
Viņai dzīvē bija nopietnas veselības problēmas. Tad viņu uzaicināja uz mājas grupiņu un dievkalpojumu, un tur viņa saprata, ka šo problēmu dēļ ir vērts braukt uz draudzes inkaunteru, lai saņemtu atrisinājumu. Tālāk stāsta Oksana:
„Apmēram pirms diviem gadiem es sāku just pastāvīgu nogurumu un man gribējās gulēt arvien vairāk un vairāk. Arī pēc brīvdienām, it kā kārtīgi atpūšoties, es nejutos labāk. Es aizgāju pie ārsta, kurš nosūtīja mani uz pārbaudēm. Viņš izrakstīja vienas zāles, tad citas, bet man ar katru dienu kļuva tikai sliktāk. Vakaros nevarēju aizmigt, bija caurs miegs, nevarēju izgulēties, bet no rītiem jāceļas bija agri. Pēc kāda laika sākās stipras galvassāpes. Es atkal apmeklēju ārstu, viņš veica analīzes un izrakstīja kārtējās zāles. Viņš teica, ka viss ir labi, bet es tā nejutos. Naktīs nevarēju gulēt, bet dienā mocījos ar galvassāpēm, miegainību un nogurumu. Manas darba spējas samazinājās, tiklīdz apsēdos, tā acis no miega krita ciet, un neko nevarēju pastrādāt. Arī ārsti nespēja palīdzēt. Biju izmisuma stāvoklī, jo nezināju, ko iesākt.
Iepazinos ar vienu meiteni, kas mani uzaicināja uz mājas grupiņu. Es aizgāju. Pēc tam aizgāju arī uz draudzi. Sākumā īsti līdz galam nesapratu, ko tur māca. Tā kā man bija noguruma sajūta, bija arī grūti koncentrēties. Vēlāk pieņēmu lēmumu braukt uz inkaunteru. Es negaidīju nekādas sajūtas, pilnīgi neko. Pēc atbrīvošanas lūgšanas jutos pilnīgi brīva, tomēr jutu sevī vēl tukšumu. Vēlāk bija lūgšana par Svētā Gara kristību. Kad par mani lūdza, es sajūtu siltumu no augšas, tādu spēku! Tajā momentā es sapratu, ka Dievs ir reālāks, nekā es biju iedomājusies. Vakarā, kad gāju gulēt, es jutos tik laimīga! Es aizmigu un pamodos tikai no rīta. Es pirmo reizi pa šiem diviem gadiem biju izgulējusies, kā nākas. Jutos tik lieliski, ka visu dienu gribējās smaidīt. Biju tik laimīga. Es sen nebiju jutusies tik lieliski, kā šīs trīs dienas, bet arī šodien man gribas smaidīt un priecāties par dzīvi. Mans nogurums pazuda un es ļoti par to esmu pateicīga Dievam, ka Viņš dziedēja manu nogurumu, kurš mani mocīja apmēram divus gadus. (Smaida)”
Tagad Oksana regulāri iet uz mājas grupiņu un dievkalpojumiem, viņai patīk tas, kas tur notiek un arī cilvēki kuri vienmēr smaida un ir laimīgi. Ar prieku tiek apmeklēts katrs dievkalpojums un grupiņa.
Oksanas liecību pierakstīja Lāsma Skudra.
