Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.
Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,  tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Mateja evaņģēlijs, 28:18-20

 

Lai mēs varētu izpildīt Kristus doto Lielo Pavēli savā dzīvē, mums būs jāpaveic daudzas, pirmajā acu uzmetienā neiespējamas lietas. Vispirms jau mums pašiem jābūt tādiem, kuru dzīvēs atspoguļojas Kristus godība. Kā lai sludina vēsti par atgriešanos no grēkiem un ticību uz Evaņģēliju, ja paši savās dzīvēs netiekam galā ar grēkiem un miesas kārībām, kaut arī saucam sevi par kristiešiem? Bez tam mums jābūt par autoritātēm gan savās ģimenēs, gan savu paziņu, radu, draugu un darba biedru vidū. Jo cilvēki parasti nepieņem vēstījumu no tiem, kurus neciena, pat, ja šī vēsts ir laba. Pašlaik mūsu sabiedrībā kristiešus diemžēl neuztver kā autoritātes. Autoritātes pasaulīgajai sabiedrībai ir pavisam citas – sabiedrības „krējums”, estrādes mākslinieki, aktieri, sportisti, televīzijas „sejas”, no kuriem daudzi dzīvo amorālu dzīvi un atklāti propagandē savus uzskatus. Kristiešus daudzi no mūsu līdzcilvēkiem uzskata par savrupiem dīvaiņiem, kuri dzīvo tikai pēc sev viem saprotamiem noteikumiem, pagātnes palieku, kuru laiks ir sen pagājis. Visbeidzot, sludinot Evaņģēliju, mums būs jāpārvar daudzi cilvēciski un arī garīgi pretspēki, jo ne jau visiem mūsu darbošanās ir un būs pa prātam! Daudzi kristieši diemžēl dreb velna priekšā un par viņa aktivitātēm un izpausmēm runā vairāk, kā par dzīvo Dievu. Kad mācītāji draudzēs runā par Jēzū kristū doto iespēju katram ticīgajam dzīvot svētu, no grēka tīru, mūsu Kunga cienīgu dzīvi, varu ietekmēt līdzcilvēkus un visbeidzot, uzvarēt pašu velnu, tad daudzi, kuri sevi sauc un uzskata par ticīgiem, skeptiski rausta plecus un vīpsnā: – „Vai tad tas tā var būt! Dabiski taču tas nav iespējams!”

 

Tātad, lai piepildītu Jēzus Kristus doto uzdevumu, mums ir nepieciešams pārdabisks spēks, vara jeb svaidījums! Šodien ir ļoti daudz viltus svaidījuma piemēru. Vārdi, kas nevienam neko nenozīmē, lūgšanas, kas neko nemaina, „atgriešanās”, „iznākšana priekšā” un turpinās vecā dzīve savos grēkos. Taču mēs vēlamies nevis plaģiātu, bet patiesu, īstu svaidījumu, kas maina pasauli un cilvēkus mums apkārt! Kas tad ir oriģināls, jeb patiess, īsts svaidījums? „Dieva piešķirta autoritāte un spēks konkrēta uzdevuma veikšanai!” – saka draudzes „Kristus Pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis savā svētrunā „Oriģināls svaidījums”.

 

Svaidījums minēts jau Vecajā Derībā. Svaidītas tika lietas un cilvēki. Tika svaidīti priesteri, levīti kalpošanai Dieva namā un ķēniņi pār Izraēlu. Tika svaidīti zelta un sudraba trauki. Svaidīja ar eļļu. Tādā veidā tika piešķirts svētums. Jaunajā Derībā, Atklāsmes grāmatā 5: 9–10 ir teikts: – “Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.” Mūsu Kungs Jēzus Kristus – tulkojumā nozīmē: „Svaidītais Glābējs”.

 

Mācītājs Mārcis Jencītis: „Ko nozīmē svaidījums? Vai tās ir sajūtas, skudriņas pār kauliem, zemē krišana? Svaidījumu var sajust, taču sajūtas vēl nenozīmē svaidījumu. Svaidījums ir tad, kad darbībā ir vērojams Dieva spēks caur kādu cilvēku. Ja caur šo cilvēku citi nāk pie Jēzus, viņu dzīves mainās, ja reāli ieved grupiņā jaunu cilvēku un dara viņu par Kristus mācekli, tad tur tiešām ir svaidījums! Zīmes un brīnumi, dziedināšanas? Arī, kaut arī tas nav prioritāte! Ja arī nav nekādas sajūtas, bet ir vērojamas pozitīvas izmaiņas cilvēku dzīvēs, tad tas ir svaidījums! Svaidījums pirmkārt, nozīmē būt kungam pašam pār sevi, savu miesu, savaldīt tās iekāres, savu laiku, savu naudu, neizšķiest to tur, kur Dievs to nevēlas, otrkārt, spēks ieņemt savu vietu ģimenē tā, kā Dievs to noteicis! Vīriem tas nozīmē ieņemt ģimenes galvas, līdera lomu, sievām – spēku paklausīt saviem vīriem, ja vien tie ir nodevušies Kristum, treškārt, Dievs dod autoritāti un spēku uzņemties atbildību pār cilvēkiem, garīgi rūpēties par kādu, vest viņu pie Kristus, palīdzēt iesakņoties. Tas ir svaidījums būt par vadītāju mājas grupā. Ceturtkārt, svaidījums nozīmē uzņemties atbildību un kalpošanu draudzē! Piektkārt, ieņemt amatu arī laicīgā jomā un strādāt savā darbavietā kā tam Kungam, ne tikai naudas dēļ, bet lai būtu tur par liecību saviem darba biedriem un kolēģiem. Visbeidzot, sestkārt, svaidījums nozīmē jebkura dēmoniska spēka sakaušanu un uzvaru pār to! Tā var būt nabadzība, bailes, atkarība no cilvēkiem vienalga kas, kas traucē mums pasludināt Evaņģēliju un vest cilvēkus pie Jēzus!”

 

„Jums ir svaidījums no Svētā!” – saka apustulis Jānis draudzei savā 1. vēstulē, 2:20. Kā saņemt svaidījumu no Svētā? Mateja evaņģēlijā 10:1 stāstīts, kā mācekļi dabūja spēku, pavadot laiku kopā ar Jēzu. Mācītājs Mārcis Jencītis: – „Kamēr mēs nesākam mājas grupiņā normāli mīlēt cits citu, nesakiet, ka jums ir svaidījums! Apustuļu darbos 1:8 Jēzus saka „Jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsiet Mani liecinieki!” Piepildies ar Svēto Garu, lūdz un meklē Dieva vaigu, Viņa spēku, un tad – ej, un veido citus par mācekļiem! Uzņemies atbildību par cilvēkiem! Uzvarēt var tikai tad, ja svaidījumu lieto! Līdzīgi, kā policistam ir vara tikai tad, ja viņam mugurā ir forma!”

 

Mēs varam dažādi lietot svaidījumu, kuru mums uzticējis Dievs. Varam nelietot vispār, kā kūtrais un nelietīgais kalps, kurš nobēdzināja sava kunga naudu, varam lietot nepareizi, kā Simsons, ķēniņi Sauls un Salamans. Nelietot svaidījumu, nenest augļus – līdzīgi kā kokam, nokalst un iet bojā! Ja mēs neizmantojam Dieva spēku, lai darītu citus par mācekļiem, bet darām visu kaut ko citu, tad mēs savukārt nelietojam svaidījumu pareizi, un tad arī varam sagaidīt tikai problēmas! 

 

Beigās mācītājs dod klātesošajiem dažus padomus, kā nepagurt un palikt svaidījumā:

 

  1. Tikai grūtībās ir redzams, vai esmu nodevies Dievam. Sāksi meklēt Dievu, nāks spiediens!
  2. Nodevušies ļaudis nav atkarīgi no talantiem un spējām. Mums vajag sākt lietot to, kas mums jau ir!
  3. Nodošanās ir izvēle, nevis apstākļi.
  4. Nodošanās ir nesalaužama tad, ja tā pamatota Dieva Vārdā un mūsu ticībā šim Vārdam.