Paaugstināti standarti

25. februāra svētrunas tēma: „Paaugstināti standarti.”
Kāda jēga visam tam, ko es šodien runāšu? Kāpēc mums būtu jāzina par kaut kādiem standartiem, kuri nav tādi, kā visiem, bet paaugstināti? Varbūt, ka tev, mācoties skolā, šķiet, ka skolotāji tieši tev pievērš vairāk uzmanības, izsauc pie tāfeles biežāk, nekā citus. Varbūt, ka tā arī ir. Paaugstināta uzmanība pret tevi – tas nav nemaz tik patīkami. Varbūt, ka darbā šefs uz tevi skatās citādi, prasa no tevis vairāk, nekā no citiem, un grib, lai tu strādā vairāk nekā citi. Lūk – paaugstināti standarti.

Kāpēc mēs par to visu runājam? Ja mēs pakļaujamies miesas iegribām, mēs samierināmies ar viduvējību. Mums nepatīk, ja mūs nosauc par viduvējiem cilvēkiem. Nav jau svarīgi, kā tevi sauc, svarīgi, kas tu esi. Jo Dieva darbā Dieva svētības un panākumi ir tikai tiem cilvēkiem, kas stāv pāri viduvējībai. Panākumus nevar gūt ar viduvējiem standartiem, viduvēju nodošanos un viduvējām zināšanām.

Jēzus tad, kad Viņš kalpoja Izraēlā, ļoti asi vērsās pret farizejiem. Tie bija cilvēki, kuri uzskatīja, ka viņi pazīst Dievu. Ārēji viņi lūdza Dievu, apmeklēja draudzi, viņiem bija izglītība, daudzi bija arī bagāti. Taču savā būtībā viņi Dievu nepazina. Tieši otrādi, viņi bija nostājušies Dievam par pretinieku un tieši viņi piesita Jēzu krustā! Viņi gan apgalvoja, ka pazīst Dievu, bet, kad Jēzus bija viņu vidū, viņi nepazina Viņu, nepieņēma un vēl vairāk – nodeva un sita krustā. Šie cilvēki patiesībā bija neveiksminieki. Ja es skatos ebreju tautas vēsturē, viņi ir lieli neveiksminieki. Jo nav lielākas neveiksmes, kā atgrūst Jēzu Kristu! Vai tiešām Dievs kļūdījās? Dievs nekļūdījās, bet cilvēki izdarīja nepareizu izvēli. Jo nav svarīgi, vai tu esi ebrejs, čigāns, krievs vai latvietis. Nav svarīgi, kāda ir tava tautība, ir svarīgi ko tu izvēlies. Farizeji kaut ko pieņēma no tā, ko Dievs mācīja un kaut ko nepieņēma. Tieši tāpēc viņi arī bija viduvējības.

Vai tu esi pamanījis, ka kristīgā vidē pastāv tādi mēreni standarti: kristīts, iesvētīts, laulāts baznīcā. Viss kārtībā. Ja tu paskaties statistikā, tad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pieder pie kādas konfesijas. Bet, ja tu pajautāsi, kā viņi apmeklē draudzi, tad labākajā gadījumā tas būs divas reizes gadā – Lieldienās un Ziemassvētkos. Tātad cilvēki, kuri ir kristīti, uzskata, ka viņi pazīst Dievu un viņiem ir mūžīgā dzīvība, viņi ir kristieši. Bet patiesībā viņi ir viduvējības un neatbilst Dieva standartiem. Tieši tāpat ir arī draudzē. Es esmu pamanījis, ka daudzi uzskata, ka Dievs ir tikai žēlastība. Viņi aizmirst, ka Dievs ir arī bargs Dievs. Viņi aizmirst, ka mums ir jādzīvo arī svēta dzīve. Jo Bībele saka, ka bez svētas dzīves neviens to Kungu neredzēs. Mēs domājam – Dievs ir žēlastība, Dievs man piedod, man ir attiecības ar Dievu, es kaifoju slavēšanā un raudu, es piedzīvoju Dievu. Bet nav tik svarīgi, ko tu piedzīvo, ir svarīgi, ka tu dzīvo svētu dzīvi. Atklāsmes grāmatā ir skaidri rakstīts, ka ne melkuļi, ne elku kalpi, ne meļi, ne mantrauši nenonāks Debesu valstībā.

Mēs pazeminām Dieva standartus un atļaujamies dzīvot tā, kā pašiem patīk. Mēs ļaujam vaļu savai miesai un mācam citus, ka tādi ir Dieva standarti, ka Dievs ir žēlastība, ka Dievs ir piedodošs Dievs. Viņš piedod manus grēkus un es varu mierīgi turpināt grēkot. Viena izplatītākām maldu mācībām šodien ir šāda: Vecajā Derībā bija desmit baušļi, Vecajā Derībā bija bauslība un cilvēkiem bija jāklausa šiem baušļiem, lai izpatiktu Dievam, pretējā gadījumā beigas. Bet tad atnāca Jēzus Kristus, nomira par maniem grēkiem, Dievs piedeva manus grēkus un tagad es varu dzīvot, kā pats vēlos, jo Viņš ir piedevis manus grēkus. Mēs meklējam rakstu vietas Bībelē, ka bauslība līdz ar mūsu veco cilvēku ir piesista krustā, ka mēs esam miruši bauslībai. Mēs domājam, ka šodien Dievs ir pazeminājis standartus. Bet tā ir maldu mācība, kad cilvēki apgalvo, ka, sākoties Jaunajai Derībai, Dievs māca kaut ko citu. Draugs tu zini, ka Dievs ir trīsvienīgs – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Ka tas pats Dievs Vecajā Derībā ir tas pats Dievs arī Jaunajā Derībā un Viņa standarti nav mainījušies. Ir mainījusies sociālā iekārta valstī un paražas. Uz mums vairs neattiecas šķīstīšanās un upurēšanas rituāli. Bet uz mums attiecas desmit baušļi. Tu varbūt saki;: Jencīti, tu kontrolē, tu esi bauslības mācītājs, mēs esam no bauslības izbēguši, bet tu atkal gribi mūs iejūgt tajā. Es jūs mācu patiesību, ka cilvēki šodien draudzēs samazina Dieva standartus. Un es tev to pierādīšu no Bībeles, ka Viņš nevis samazina standartus mūsu kristīgajai dzīvei, bet paaugstina tos.

Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Mateja 5:17

Ko patiesībā Jēzus saka ar šiem vārdiem? Vai to, ka tagad mēs visi varam zagt, visi varam melot, visi varam pārkāpt laulību un Viņš mums piedos? Bet Jēzus saka: „Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt!” Jēzus atnāca, lai nevis mēs nepildītu baušļus, bet lai palīdzētu mums tos piepildīt. Viņš ne tikai palīdz tev piepildīt baušļus, bet Viņš arī paaugstina standartus.

Lūk, tev pierādījumi no Dieva Vārda:

Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. Mateja 5:18

Jēzus atnāca ne tikai, lai piedotu mūsu grēkus, bet Viņš atnāca, lai tu negrēkotu vairs. Jā, Viņš žēlastībā piedod mums mūsu grēkus, bet tajā pašā laikā Svētais Gars iemājo tevī un dod tev spēku dzīvot pēc Dieva standartiem. Un Dieva standarti ir desmit baušļi. Divos teikumos, divos baušļos tas ir saņemts kopā: „Mīli Dievu, un mīli tuvāko kā sevi pašu.” Ja es mīlu Dievu, es slavēju un pielūdzu Viņu, es lasu Bībeli, es pieķeros Viņam un tajā pašā laikā es mīlu arī savu tuvāko. Kā es varu mīlēt savu tuvāko, viņu apzagdams? Kā es varu mīlēt savu tuvāko, pārkāpdams laulību ar viņa sievu, tā, ka kaimiņa bērni līdzīgi man?

Mums visiem ir viena un tā pati Bībele. Tālāk lasām:

Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. Mateja 5:19

Patiesi, ja tu vismazāko bausli atmet, tad tu iekļūsti viszemākā kārtā Debesu valstībā! Jēzus turpina:

Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Mateja 5:20

Jā, vispirms ir žēlastība un mīlestība uz Dievu. Taču mīlestībā uz Dievu es daru Viņa gribu. Vispirms ir attiecības ar Viņu un tad, izejot no tā, es daru Viņa gribu. Viņa gribā ietilpst standarti, pēc kuriem mums ir jādzīvo.

Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Mateja 5:21

Vecajā Derība ir bauslis: „Tev nebūs nokaut, tev nebūs nogalināt.” Bet mēs nevienu taču neesam nogalinājuši? Vai tad ar šo bausli mums viss nav kārtībā? Bet Jēzus uzreiz paaugstina latiņu. „Jūs te par slepkavībām runājat!? Aizmirstiet, izmetiet to vispār no galvas.”

Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. Mateja 5:22

Jēzus saka, ka tas, kas dusmojas uz cilvēku, ir pielīdzināms slepkavam. Viņš paaugstina prasības mums. Par slepkavībām vispār varam aizmirst, jo mēs nedrīkstam pat dusmoties. Par tādu bausli „Tev nebūs nokaut!” tev nemaz nebūtu jādomā! Tātad, ja tu esi sadusmojies uz kādu brāli, izlīdzinies ar viņu, lai saule nenoriet, tev dusmojoties.

Jo Jēzus tālāk saka:

Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. Mateja 5:23,24

Tu nāc uz dievkalpojumu slavēt un pielūgt Dievu, un pēkšņi atceries, kādam ir problēma attiecībās ar mani, viņam ir dusmas uz mani. Tad ej un izlīdzinies ar viņu un tad nāc un pielūdz Dievu! Paaugstināti standarti. Vai nav forši! Tu tagad domā: „Mēs tagad vairs nedusmosimies.” Draugi, dusmas ir normāla parādība! Dusmas pieder pie mūsu emocijām, bet mums būs valdīt pār savām emocijām. Jā, tu sadusmosies, bet ja tu sadusmojies, tad ej un izlīdzinies. Kā ir ģimenē? Tu kādreiz sadod pa dibenu bērnam un tu esi izdarījis to lielās dusmās. Kam tu esi pielīdzināms? Kāda starpība, bērns vai pieaugušais? Tu dusmās sabrēc uz bērnu. Draugs, tev ir jāizlīdzinās ar mazo bērniņu. Lūk, paaugstināti standarti!

Ar Jēzus atnākšanu mums Jaunās Derības laikā ir paaugstināti standarti.

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Mateja 5:27

Mums jau pat dažam labam kristietim iznāk pārkāpt laulību burtiskā nozīmē. Bet ko saka Jēzus?

Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. Mateja 5:28

Kāda laulības pārkāpšana? Attopies draugs! Kāda piedošana vispār par laulības pārkāpšanu, attopies, atver acis! Es tev saku, ja tu tikai paskatījies uz sievieti ar iekāri, tu jau esi laulību pārkāpis. Kāda laulības pārkāpšana, kādas slepkavības, kādas zādzības, kādi meli, kāda tēva un mātes negodāšana vispār? Mīli Dievu no visas sirds prāta un dvēseles. Nav vispār vairs runa par to, ka tu no rīta nepieceltos un nelūgtu Dievu. Standarti ir paaugstināti. Kāda vēl kaušanās vai roku palaišana? Pietiek, ka tev deniņos sāk pulsēt. Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu. Lasām tālāk:

Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu. Mateja 5:31

Vecajā Derībā Mozus bija atļāvis šķirties no sievas. Viņiem tur bija pat divas un vairāk sievas. Bet Jēzus paaugstināja standartus.

Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību. Mateja 5:32

Standarts ir paaugstināts. Sieva ne tā uz mani paskatījās, pabubināja, ka vīrs nepietiekami pelna, tāpēc es šķiros. Draugs, Jēzus ir paaugstinājis latiņu, tev nāksies paciesties līdz zināmai robežai, izņemot netiklības gadījumu. Bet netiklība ir arī tad, ja laulātais ir neuzticīgs Dievam, ka tavs vīrs vai sieva dzīvo bezdievīgu dzīvi. Piemēram, ja vīrs tev neļauj nākt uz dievkalpojumu, tad tā ar ir netiklība. Tev nav jāklausa viņš, tu drīksti darīt to ko vēlies, tev nav jāpakļaujas bezdievja iegribām. Tavs vīrs ellē neatsēdēs par tevi, bet tu pati atbildēsi par sevi. Varbūt tu tagad domā: „Man ir bezdievīgs vīrs, šķiramies tagad!” Bet vai viņš tevi sit un pie gultas sien, lai netiktu uz dievkalpojumu? Ja nē, tad tev ir viņš jāpacieš!

Tālāk, ko es teikšu, būs fantastika daudziem. Mēs solām, mēs sakām un pēc tam aizmirstam.

Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu. Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. Mateja 5:33-37

Šo rakstu vietu daudzi tulko tā, ka nevar zvērēt, nedrīkst zvērēt. Bet mūsu „jā” un „nē” jau ir zvērests! Tas ir vairāk nekā zvērests. Ja tu esi pateicis „jā”, tad kaut nomirsti, bet izdari to. Esi pateicis „nē”, tātad arī nē. Solīji bērnus aizvest uz Disnejlendu, tad arī izdari to. Uz grupiņu būsi? Būšu! Ja tu neesi, tad tu esi pārkāpis zvērestu. Tu esi melis. Vai tu saproti, par ko es runāju? Tev nebūs melot. Šis standarts, draugi, ir paaugstināts. Jo „jā” ir jā un „nē” ir nē. Tas ir tavs solījums, tāpēc domā, ko tu runā!

Šī ir tā vēsts, ko esam no Viņa dzirdējuši un pasludinām jums, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības. Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu un dzīvojam tumsībā, tad melojam un nedarām patiesību. 1.Jāņa.1:5,6

Ja mēs sakām, ka mums ir attiecības ar Dievu, bet nepildām Viņa standartus, mēs melojam.

Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. 1.Jāņa1:7

Draugs, ja es dzīvoju gaismā, es esmu reālā draudzē. Ja es esmu gaismā un apgalvoju, ka patiesi pazīstu Dievu, tad man ir reāls mācītājs un reāli draugi. Es esmu dzīvā draudzē, man ir īsta vīzija un patiesa kalpošana. Ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā. Tas nav hello un čau! Tās ir patiesas attiecības īstā draudzē. Kopīgi mērķi, kopīgs darbs, kopīgas bēdas un prieki.

No tā mēs noprotam, ka esam Viņu atzinuši, ja turam Viņa baušļus. Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības. Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā. Kas teicas paliekam Viņā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis. 1.Jāņa 2:3-6

Nevar sēdēt pie interneta un teikt, ka tu pazīsti Dievu un neuzņemties nekādu atbildību. Tu nevari arī būt draudzē un dzīvot, kā iegribas. Bet tev pienākas dzīvot tā, kā Viņš ir dzīvojis. Tev arī pienākas kalpot cilvēkiem tā, kā Viņš ir kalpojis. Tev pienākas arī nedarīt to, ko Viņš nedarīja un darīt to, ko Viņš darīja. Vai nav labi!

Draugs, nost ar viduvējību! Nost ar visām tām maldu mācībām, ka bauslības laiks ir pagājis. Draugi, Dievs ir paaugstinājis standartus. Neviena viduvēja draudze un neviens viduvējs cilvēks nevar ieiet Dieva pilnībā, Dieva godībā. Tie ir neveiksminieki, niedre, ko vējš šurpu turpu šūpo. Kad tu kārtējo reizi paklausīji vīram, kad viņš tev lika kaut ko darīt pretrunā ar Dieva Vārdu? Ja tu paklausīji sievas spiedienam, ko viņa paprasa no tevis, nevis tam, ko Dievs saka, tad tu esi viduvējība! Ir pienācis laiks pielikt punktu viduvējībai un paaugstināt standartus savā dzīvē un kalpošanā, ieiet Dieva godībā un svētībā. Baudīt to ko Dievs dod. Mēs domājam: „Kāpēc nav un Dievs nedod?” Tāpēc, ka tu esi viduvējība. Atzīsties, ka tu esi viduvējība un paaugstini pats sev standartus. Paaugstini standartus, draugs.

Tagad es tevi lūdzu, cienītā, ne jaunu bausli tev rakstīdams, bet to, kas mums bija no sākuma, lai cits citu mīlam. 2.Jāņa 5

Varbūt tu teiksi: „Re, kur ir! Re, kur ir Jaunās Derības mīlestība un Jaunās Derības Jēzus. Lūk, Jaunās Derības Dievs, kas ir izmainījies. Galvenais lielais bauslis, ka mēs cits citu mīlam. Galvenais, ka mūsu mājas grupiņās ir ērti, labi un pasargi Dievs, ka kāds jauns cilvēks ienāks mūsu grupiņā! Viņš izjauks mūsu lielisko „auru”, noskaņojumu. Izjauks mūsu brīnišķīgos vakarus, kurus mēs pavadām kopā. Tāda Dieva klātbūtne, tādas svētības, tādas sarunas. Mēs tā mīlam viens otru!”

Paldies Dievam, ka mūsu draudzē ir vīriešu un sieviešu grupas. Tad mums būtu tādi mīlestības romāni pa grupiņām! Daudzi nevarētu sagaidīt nākamo grupiņu, kad viņš vai viņa tur būs, paskatīsies uz mani un pateiks kādus skaistus vārdus… Bet Jānis turpina:

Un šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem. Šis ir tas bauslis, kā jūs esat dzirdējuši no sākuma, lai jūs dzīvotu pēc tā. 2.Jāņa 6

Redzi, ko Dievs saka par tiem, kas māca savādāk. Par tiem, kuri saka ka pietiek tikai ar mīlestību un nav jādzīvo pēc Viņa baušļiem. Tie tad ir maldinātāji.

Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists. 2. Jāņa 7

Tie ir maldinātāji un antikristi, tie neapliecina Jēzu Kristu, jo nedzīvo pēc Dieva standartiem. Kur mēs bijām, ka mēs to neredzējām? Mēs tikai – mīlestība, mīlestība. Aleluja! Bet, kad tev saka, ka tev kaut kas jāmaina savā dzīvē, tad uzreiz – vadītāji mani kontrolē, ne tā ar mani runā, mācītājs ne tā paskatījās uz mani, ne tādus vārdus lieto! Tad vienmēr sāksies atrunas.

Varam reizēm jau arī pajokoties, nav jau jābūt farizejiem, bet balss intonācijā tu zini, vai viņš joko un vai viņš tev ko sola. „Es pajokojos, ka šodien bušu draudzē! Jānītis nāk no skolas mājās vienpadsmitos. Vakarā. Es pajokojos, ka aiziešu pakaļ uz skolu viņam pretī. Vakariņas nav gatavas. Sieva saka: „Es pajokojos, ka uztaisīšu vakariņas!” Tevi gaida jaunajā darbavietā. Bet tu: „Ai, es pajokojos, ka iešu uz darbu.” Pirmā dienā tu pastrādāji, bet pēc tam tu neej vairs uz darbu. „Es pajokojos, es nemaz negribēju šeit strādāt!” Tu turpini dzīvot viduvējībā. Nost ar viduvējību!

Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva; tam, kas paliek šinī mācībā, ir Tēvs un Dēls. Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu. 2. Jāņa 9,10

Mācība! Ir veselīga mācība. Mēs nevaram teikt: „Es mājās lasu Bībeli un man ir baigā mācība”. Konkrētā draudzē ir konkrēta mācība. Ar nelielām atšķirībām, taču mācība. Jēzus saka: „Tas, kas neklausa mācībai ir bez Dieva.” Par kādu mācību ir runa? Par pašiem pamatiem:

1. Katram ir nepieciešamas personīgas attiecības ar Dievu. Tā ir mācība. Jā tu nepaliec šajā mācībā un pārtrauc savā kambarī Dievu meklēt, tad tu esi bez Dieva.

2. Svēta dzīve. Ja tu meklē Dievu savā kambarī un neturi desmit baušļus, tad tu esi bez Dieva. Ja tu nesamaksā pilnu cenu, lai turētu baušļus un dzīvotu tā kā Viņš grib, tad tu esi bez Dieva.

3. Kalpošana – cilvēku vešana pie Dieva. Ja tev ir kambaris un tu dzīvo svētu dzīvi, bet tu nekalpo un neved cilvēkus pie Dieva, tu esi bez Dieva.

„Ja kas nepaliek Manā mācībā, paliek bez Dieva.” Kāpēc Jānis to raksta? Tāpēc, ka draudzes vidū bija mācītāji jeb cilvēki, kuri sabojāja citu cilvēku prātus un sirdis. Viņi paši nedzīvoja pēc Dieva gribas. Un pie katrs izdevības aprunāja: „Tā jau nav, kā mācītājs tur saka. Dievs ir ļoti, ļoti žēlīgs. Tu vari neklausīt, tu vari nedarīt, to un to. Bauslības laiks ir pagājis, tagad ir žēlastības laiks!” Ko Jānis saka? Šādus cilvēkus ārā no draudzes! Var dot kādu laiku, kamēr cilvēks nobriest. Bet, ja tu esi jau labu laiku draudzē un tu nedzīvo tā kā Dievs grib, tad tu esi bez Dieva! Jānis saka: „Neuzņemiet viņus savos mājokļos un pat nesveicinat”. Ko nozīmē nesveiciniet? Nav jau tā, ka jāiet viņam ar lielu līkumu garām. Var jau pateikt:  „čau” un viss, bet neizrādiet godu viņiem! Nav iespējams dzīvā draudzē palikt maldu mācītājam, jo šodien ir paaugstināti standarti.

Jēzus neatceļ bauslību, Viņš piepilda bauslību. Lūk, kāda ir jēga ticībai uz Dievu. Lūk, kāda atšķirība starp Veco Derību un Jauno Derību. Viņš atnāca, nevis lai atmestu bauslību, bet lai to piepildītu!

Trīs pamatakmeņi Dieva standartiem.

1. Attiecības ar Dievu. 2.Svētums. 3.Kalpošana. Ja ir tikai svētums bez kalpošanas, tad tā ir maldu mācība. Svētums bez personiskām attiecībām ar Dievu – arī maldu mācība, viduvējība. Kalpošana bez attiecībām ar Dievu – viduvējība, maldu mācība. Kalpošana bez svētuma – maldu mācība. Attiecības ar Dievu bez svētuma – maldu mācība. Attiecības ar Dievu, bez kalpošanas – maldu mācība, viduvējība. Lūk, kur rodas maldu mācības. Ja iztrūkst viens no šiem trīs pamatakmeņiem, tad tā ir nepaklausība un maldu mācība. Vai Dievs nav labs! Viņš ir labs!

Iemesli, kāpēc mēs pazeminām standartus, kāpēc mēs nevaram ieiet Dieva godībā un saņemt visus Dieva apsolījumus. Ko darīt?

1. Nav panākumi bez upura. Piemēram, tu dodies iepirkties. Lai tu dabūtu to savu mantiņu, tev kaut kas ir jādod pretī. Jo nauda, jau nav kaut kas tāds, kas krīt no gaisa. Tev jāstrādā vairāk, kaut kas jāpārdod no mājas. Tu kaut ko pārdosi, lai nopirktu kaut ko labāku. Lai tu kaut ko labāku iegūtu, tev no kaut kā ir jāatsakās. Tu nevari paaugstināt standartus, paliekot turpat, kur esi, nesamaksājot cenu. Tas viss kaut ko prasa no tevis. Lai izietu no komforta zonas, tev nāksies kaut ko atstāt. Es domāju un lūdzu Dievu – atvērt Liepājā draudzi vai nē. Es rīt braucu uz Liepāju tikties ar cilvēkiem. Es domāju – no kā man būs jāatsakās? Katru svētdienu man būs jānobrauc vairāk par piecsimt kilometriem. Pirmdien no rīta es būšu „līks”, bet man ir treniņš. Četras stundas ar Dievu un pēc tam treniņš un vēl vakarā grupiņa. Tātad, lai atvērtu draudzi Liepājā, man no kaut kā būs jāatsakās. Gribi kaut kādus panākumus, tev jāsamaksā cena.

Tu jau sāc saprast, ka farizeji, neveiksminieki un viduvējības ir viens un tas pats! Tie, kas gūst panākumus, tie ir tie cilvēki, kuri mīl darīt to, ko viņiem nepatīk darīt. Ir lietas, kas ir jāizdara, kas kaut ko prasa no viņiem. Kas to nedara, tie ir un paliek viduvējības. No kurienes sākas viduvējība? No tevis paša, no tava lēmuma. Draugs, mums visiem ir vienādas iespējas. Tas ir tavs lēmums, vai tu maksāsi cenu! Ir tāda slimība: „Gan jau kādreiz.” Tu zini, ka tev jāizdara. Bet tu atliec uz rītdienu. Pienāk rītdiena, atliec uz parītu, tad aizparītu … Neatliec uz rītdienu to ko tu vari izdarīt šodien! Tu sarunā ar kādu cilvēku tikšanos, gan jau kādreiz. Draugs, ja tu neierakstīsi kalendārā konkrētu laiku, konkrētu dienu un ja tu ar šo cilvēku nesaskaņosi, tad visticamāk, tu tā arī nekad nesatiksies.

Ja neesi dabūjis, ko gribēji, tas nozīmē, ka neesi pietiekoši gribējis vai pārmērīgi kaulējies par cenu. /R. Kiplings/

Ko nozīmē pietiekoši gribēt? Vienkārši pieņemt lēmumu un maksāt cenu.

Tev ikdienas ir personīgi jāaug. Tava personiskā izaugsme ir svarīgāka, nekā labi atmaksāts darbs. Tev ir laiks, kad tu lasi grāmatu, izglītojies, tev ir laiks draudzei un grupiņai. Tas ir laiks, kas absolūti nepieciešams tavai garīgai izaugsmei. Un tad tev pēkšņi piedāvā labi apmaksātu darbu. Tu upurē kaut ko no grāmatu lasīšanas, draudzes un grupiņas. Tu upurē laiku no Dieva, laiku, kas vajadzīgs tavai personīgai izaugsmei. Līdz ar to tu ieej neveiksminieku kārtā. Svarīgāk ir pašam pieaugt, jo tev apkārt būs viss tik daudz, cik tu pats ļausi sev augt. Nevis tas, ko tev kāds iedos caur labi atmaksātu darbu. Nu kam tev to labi atmaksāto darbu, ja tu pats paliec vienā līmenī un nekur vairs nedodies? Jā, tev maksā, tev ir komforts, bet tu vairs nekur nedodies. Nu, nevajag tev labi atmaksātu darbu, jo tev pirmkārt vajag pašam augt! Maksā cenu par to, ka tev ir laiks ar Dievu, ka esi vienmēr draudzē, vari kalpot Dievam un ka vari pats personīgi augt. Varbūt tev ir nepareizi draugi. Zini, ko dara krabji, kad viņus izķer un ieliek spainī vai grozā? Ja viņš ir viens, viņš izlien ārā no spaiņa. Bet ja krabji ir divi, trīs vai vairāki, viņi netiek ārā, jo viņi cits citu velk lejā. Vecie krabji rāpo uz āru, grib kaut ko sasniegt un otrs arī grib, bet viņi ķeras viens otram klāt un nekur netiek, jo viens otru velk lejā. Tieši tāpat, ja tu esi neveiksminieku sabiedrībā, draugs, viņi tevi velk lejā. Izvēlies savus draugus, neatrodies kopā ar neveiksminiekiem, viduvējiem cilvēkiem. Esi kopā ar stipriem cilvēkiem. Jā, būt kopā ar stipriem cilvēkiem ne vienmēr ir komfortabli, taču vienmēr tas tev nes labumu. Tas vienmēr ir izdevīgi. Ne vienmēr komfortabli, bet vienmēr izdevīgi. No tā gudrākā, stiprākā tu vari iemācīties, esot kopā ar viņu. Viņš tev ko aizrāda, pakritizē un tas nav patīkami. Bet atceries par vecajiem krabjiem. Tāpēc izvēlies draugus, vidi un draudzi.

Nākamais, neatlaidība. Neatlaidība, kas nepieciešama, lai paaugstinātu standartus un gūtu panākumus. Vai tev, piemēram, no „Dormeo” ir sūtījuši e-pastu, sūtījuši savus piedāvājumus? Viņi uzskata, ka plastmasas matracis ir labāks nekā dūnu. Kaut arī nezinām pat īsti, kas tur ir iekšā, cilvēki tos pērk. Zini, kāpēc pērk? Ir izpētīts, ka 80% darījumus cilvēki noslēdz, kad tirdzniecības aģents pie viņiem vēršas piekto reizi. Lūk, ”Dormeo” tev piezvana piekto reizi un tu beidzot piekrīti. Viņi tev iestāsta, cik tas matracis ir labs un tu piekrīti. 46% aģenti pēc pirmās neveiksmes pārtrauc turpmākos mēģinājumus. Vienreiz pamēģināja, klients darījumu neslēdz un viņš atmet ar roku. Viduvējs aģents. 25% padodas pie otrā mēģinājuma. 12% padodas pie trešā mēģinājuma. Bet 10% turpina mēģināt un tie ir tie aģenti, kas noslēdz no visiem visvairāk darījumu. Desmitā daļa no visiem simts aģentiem noslēdz lielāko daļu darījumu! Kāpēc? Tāpēc, ka viņi mēģina vēl un vēl, ir neatlaidīgi. Nevari pievest cilvēkus pie Dieva? Turpini vēl un vēl. Neatlaidīgi, neatlaidīgi, neatlaidīgi. Varbūt tu domā: „Nu, ko es te uzbāzīšos!” Bet es tev saku – uzbāzies, uzbāzies, uzbāzies! Kādam vajag uzbāzties, kādam nevajag. Atrodi citu ceļu, kā pievest cilvēku pie Jēzus. Izrauj viņus no elles! Nav lielāka un cēlāka mērķa, ka pievest cilvēku pie Dieva, izraut viņu no elles un ievest Debess valstībā. Nav mums cita mērķa virs zemes, svarīgāka par šo. Pats svarīgākais – meklēt Dievu un glābt pazudušo!

Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu. Esi izglābts, glāb citus. Neizdevās izglābt, mēģini vēl. Neizdevās, mēģini vēl. Iesāki savu grupiņu, neizdevās, mēģini vēl, vēl un vēl. Netiec galā ar savām rakstura vājībām un trūkumiem – mēģini vēl, vēl, vēl. Neatlaidies! Nevari no rīta piecelties kārtīgi Dievu palūgt, mēģini vēl un vēl, kamēr sanāk. Bērni neklausa, nevaru izaudzināt par kārtīgiem cilvēkiem, mēģini vēl audzināt. Turpini, nekad nepadodies, nost ar viduvējību! Paaugstini standartus, nepadodies! Nekad nepadodies!

1968. gadā Mehiko olimpiskās visi ir finišējuši un paliek jau tumšs. Krēslo, skatītāji jau izklīst, bet daži vēl gaida kādu skrējēju. Visbeidzot stadionā parādās maratonists Džons Stefens Akhvari ar apsaitētu kāju, policijas sirēnu pavadībā. Viņš skrējiena laikā pakrita un smagi traumēja kāju. Viņš atskrien, pabeidz skrējiena distanci un pēc tam intervijā saka: „Mana valsts neatsūtīja mani iziet uz starta, bet mana valsts atsūtīja mani finišēt un es finišēju!” Nekad nepadodies, klibo, lien, lec uz vienas kājas, skrien, vienalga kā, bet finišē! Turpini paaugstināt standartus! Turpini glābt pazudušos!

Kāpēc mums bieži vien neizdodas izrauties no viduvējības? Kas mums traucē?

Izmanto katru neveiksmi, kā tramplīnu uzvarai. Priecājies un slavē Dievu par to, ka tev ir neveiksmes. Nav neviena cilvēka, kurš ir guvis panākumus bez neveiksmēm. Tikai tad, kad tev ir neveiksmes, tikai tad tu spēj kaut ko mācīties, izanalizēt neveiksmi un izdarīt labāk. Tramplīns uzvarai ir tad, kad tu kļūdies, saproti savu kļūdu, analizē, ko tu esi nepareizi izdarījis, konsultējis ar cilvēkiem un atrodi pareizo risinājumu. Ej tālāk un turpini ar citu domāšanu! Izmanto neveiksmes, jo neveiksmes ir Dieva dāvana, es to saku nopietni. Bez neveiksmēm nekad tu neizrausies no viduvējības. Nebaidies zaudēt, nebaidies no neveiksmēm. Mācies no tām un uz priekšu!

Džordžs Vašingtons saka, ka 99% neveiksmes ir cilvēkiem, kas meklē sev attaisnojumu. Viduvēji cilvēki ir tie, kas visu laiku meklē attaisnojumus. Tie, kuri neuzņemas paši atbildību par savu dzīvi, par savām kļūdām. Kāpēc man nesanāca tas un tas? Kāpēc es nevaru atvest cilvēkus pie Jēzus? Kāpēc es nevaru nomazgāt traukus tīri? Kāpēc es nevaru skaņu noregulēt normāli? Tāpēc, ka man traucē tas un šitais. Tu atbildi pats par sevi! Nemeklē attaisnojumus, meklē risinājumus. Nekad nemeklē attaisnojumus savai rīcībai un tam, kas nav izdevies. Bet meklē risinājumus, lai nākamo reizi viss izdotos. Kāpēc mums skaņa uzlabojas un ar katru reizi paliek labāka? Tāpēc, ka mēs mācamies no kļūdām. Mācamies uzņemties atbildību paši par savām kļūdām. Pilnveidojamies.

Bailes. Bailes ir viena draņķīga padarīšana. Bailes spert soli pretī nezināmajam. Bailes spert soli uz priekšu. Bailes no sekām. Es domāju, ka bailes varētu būt viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc mēs nepaaugstinām standartus un kāpēc mēs paliekam viduvējības. Iemesls, kāpēc mēs nevaram gūt panākumus, bieži vien ir bailes. Bet es tevi gribu nedaudz iepriecināt par bailēm.

ASV prezidents Rūzvelts teica, ka baidīties vajag tikai no pašām bailēm, ne no kā cita. Romas imperators Jūlijs Cēzars baidījās no pērkona. Bet, vai viņš pērkona laikā necīnījās, vai viņš ļāva sevi apturēt? Pēteris Pirmais, divmetrīgs vīrs, baidījās iet pāri tiltiem. Kad viņš gāja pāri tiltam, viņš svīda, trīcēja un raudāja kā mazs bērns, bet viņš gāja pāri tiltam.

Bailes ir katram, bet kāda ir mūsu attieksme pret bailēm? Neļauj bailēm sevi apturēt. Ja tu esi ar kādu sastrīdējies, tev jāpiezvana un jāatvainojas. Tev ir bail no šī cilvēka reakcijas. Tev ir bail pazemoties. Tu viņam nezvani un nedari pareizas lietas. Dari, kas tev ir jādara. 60% cilvēkiem ir bailes ir par to, kas nekad nevar notikt. 20% bailes ir saistītas ar pagātni, kura tev vairs neko nevar mainīt. 10% bailes ir bailes no mazsvarīgām lietām, kas tev nevar nopietni kaitēt. Galu galā tikai 4 -5% bailes ir pamatotas. Piemēram, bailes no augstuma. Ja tu neesi pie drošības siksnas, šīs bailes ir pamatotas. Ja tu esi pie drošības siksnas, tad bailes nav pamatotas. Ej un dari, kas tev ir jādara.

Pastāstīšu kādu anekdote. Vīrs un sieva ir 30 gadus laulībā. Sieva katru nakti, kad vīrs saldi guļ pamodina viņu un saka: „Tur kāds ir lejā. Nokāp paskaties”. Vīrs uzvelk čības, halātiņu iet skatīties neviena nav. Un tā tas notika bieži. Līdz vienā reizē sieva atkal pamodina vīru un atkal saka: „Tur kāds ir, es dzirdu, ej paskaties!” Vīrs iet lejā un pēkšņi tur lejā – pagriezts pistoles stobrs. „Kur tu slēp visus savus dārgumus? Parādi!” Vīrs parāda dārgumus, laupītājs tos paņem, ieliek savā čemodānā un iet prom. Vīrs: „Laupītāja kungs! Pagaidiet, aizejiet un parādieties manai sievai, viņa jūs jau 30 gadus gaida!”

Neļauj bailēm sevi apturēt, Bībele saka skaidri: „No kā bezdievis baidās, tas viņam arī notiks.” Ej un dari, kas jādara.

Raksturs. Salīdzināšu viduvēja un veiksmīga cilvēka raksturu.

1.     Viduvējs cilvēks- a) dara to, kas ir vieglāks. b) pakļaujas emocijām. c) meklē attaisnojumus. d) padodas grūtībās. e) ārēja motīva vadīts cilvēks. f) vārdi neatbilst darbiem. g) pieņemtie lēmumi noved pie neveiksmēm.

2.     Veiksmīgs cilvēks- a) dara to, kas ir pareizs. b) pakļaujas vērtībām. c) meklē risinājumus. d) iet cauri grūtībām. e) iekšēja motīva vadīts cilvēks. f) vārdi saskan ar darbiem. g) pieņemtie lēmumi noved pie panākumiem.

Kā saprast – ārēja un iekšēja motīva vadīts cilvēks? Piemēram, tu esi mājas grupiņā, kur cilvēki dzīvo pēc Dieva standartiem un dara Dieva gribu. Mājas grupiņas mērķis ir glābt cilvēkus, bet, ja tu to dari tikai tāpēc, ka citi to dara un vadītājs to saka, tad tas ir ārējs motīvs. Tu glāb tāpēc, kā tā saka, ka tā vajag. Iekšējs motīvs ir tad, ka tu personīgi pazīsti Dievu un personīgi zini, kas ir pareizi jādara! Grupiņa tev dod papildus stimulu, tur visi tā dara, bet pamatā tu zini pats, kas ir jādara. Tu to esi sapratis no Dieva. Tu glāb cilvēkus no elles iekšēja motīva vadīts. Mans pienākums ir tev parādīt ceļu pie Dieva un Viņa principus, bet tev pašam ir jādzīvo pēc Viņa gribas, iekšēja motīva vadītam. Mēs nevaram būt roboti. Kas varētu būt zaglim ārējs motīvs, lai viņš vairs nezagtu? Cietums. Iekšējs motīvs ir tad, ja pats viņš to zina un pats sevi kontrolē.

Nav svarīgi, kā es jūtos, es dzīvoju pēc desmit baušļiem, es dzīvoju attiecībās ar Dievu un glābjot cilvēkus. Es dzīvoju savā ģimenē pēc svētiem principiem. Es neizvēlos emocijas, es sevi varu saukt par veiksmīgu cilvēku! Es neko vēl daudz neesmu sasniedzis, bet varu teikt, ka esmu veiksmīgs cilvēks. Es dzīvoju pēc Bībeles standartiem. Pēc patiesības!

Nost ar viduvējību! Gribi gūt panākumus, paaugstini standartus! Jāsaprot pareizi lietas un jārīkojas pareizi. Viss, kas mūs traucē, bailes un neizdošanās ir jānovāc no sava ceļa! Man patīk teiciens, ko ģenerālis Džordžs Patons teica savai armijai pirms kaujas:

Nekādas pavēles par pozīciju noturēšanu nebūs, mēs iesim tikai uz priekšu!

Mēs nekoncentrēsimies uz to, lai paturētu tikai to, ko esam sasnieguši. Mēs koncentrēsimies tikai uz priekšu, lai sasniegtu ko vairāk.

Mēs paaugstinām standartus! Āmen!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.