Paliec kontaktā!

Šajā dziedināšanas dievkalpojumā savai svētrunai es izvēlējos tieši šādu nosaukumu.
Lai saglabātu savu dziedināšanu un savu brīvību, tev ir jāpaliek kontaktā ar Dievu, draudzi un tiem, kuri tev kalpo. Klausoties šo svētrunu, tu sapratīsi, cik tas ir svarīgi. Lūkas evaņģēlija 17. nodaļā no 12 – 19 pantam ir notikums, kur Jēzus Kristus dziedina 10 spitālīgos.

„(..) Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes un paceltā balsī sauca: “Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!” (Lūkas 17:12-13)

Šie vīri bija spitālīgi. Un tajā laikā spitālība nozīmēja ne tikai nedziedināmu slimību, bet arī izstumšanu no sabiedrības. Šie cilvēki nēsāja īpašas pazīšanas zīmes. Pārējie ar viņiem nekontaktējās. Šie desmit cilvēki  atnāca pie Jēzus un lūdza: „Jēzu, apžēlojies par mums!” Un Jēzus viņus dziedināja.

„Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: “Ejiet, rādaities priesteriem!” Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.” (Lūkas 17:14)

Interesanti, ka Jēzus pat nepieskārās viņiem. Evaņģēlijā nekas tāds nav minēts. Viņš teica: „Ejiet un rādieties priesteriem!” Priesteri bija tie cilvēki, kuri atzina, ka cilvēks ir dziedināts un drīkst atgriezties sabiedrībā, normālā dzīvē. Dodoties uz Jeruzālemi, tie visi ceļā kļuva veseli, bet viens no viņiem atgriezās pie Kristus.

„Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja, nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis.” (Lūkas 17:15-16)

Tas bija samarietis, viņš nebija izraēlietis, bet pagāns. Es esmu pamanījis, ka bieži tie cilvēki, kuri Dievu nepazīst personīgi un draudzi neapmeklē, atnāk uz dziedināšanas dievkalpojumu un mierīgi saņem dziedināšanu. Bet ticīgais, kurš slīpē baznīcas solu jau 25 gadus, nevar saņemt savu dziedināšanu. Un es zinu kāpēc, jo viņam pietrūkst ticības. Viņam ir pilna galva ar dažādiem aizspriedumiem, par to kāds ir Dievs, no kādām slimībām Viņš dziedina, no kādām nedziedina. Par to, kādam Dievam būtu jābūt un kā Viņam būtu jārīkojas. Bet cilvēkam, kurš nav vēl iepazinis reliģiju, ir vienkāršāk. Viņš domā: „Dziedināšanas dievkalpojums? Viss skaidrs! Atnākšu un saņemšu savu dziedināšanu.” Viņš atnāk un saņem. Un šis samarietis arī saņēma dziedināšanu. Tad viņš atgriezās un pateicās Kristum.

„Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: “Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi? Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis? Un Viņš tam sacīja: “Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.” (Lūkas 17:17-19)

Šis dziedinātais samarietis gulēja izklājies pie Jēzus kājām pazemībā. Viņš slavēja un pateicās par dziedināšanu. Jēzus viņu piecēla un saka: „Ej, tava ticība tev ir palīdzējusi.” Interesanti, ka dziedināti tika visi desmit, bet Jēzus saka, ka ticība palīdzēja tikai vienam. Kā to saprast? Kā tas var būt, ka ticība palīdzēja tikai vienam? Tāpēc, ka par pārējiem deviņiem mēs vairs neko nezinām. Bībelē par viņiem vairs nav nekādu liecību, bet par šo vienu, kurš atgriezās un palika kontaktā ar Kristu, par viņu mēs zinām, ka viņš bija vesels. Vai saprati domu? Viņš palika kontaktā. Desmit saņēma dziedināšanu, bet viens palika kontaktā, un tieši viņam Jēzus saka: „Tu paliec dziedināts. Tieši tev tava ticība ir palīdzējusi. Un tu būsi dziedināts ne tikai no savas spitālības, bet visa tava dzīve būs atjaunota.” Jēzus saka: „Es iemācīšu tev pašam cīnīties un uzvarēt. Es iemācīšu tev staigāt ar Mani. Tev ticība ir palīdzējusi.”

Paliec kontaktā!

Dievs dažkārt dziedina arī tādus cilvēkus, kuri ir Kristus ienaidnieki. Dievs var dziedināt tavu sievasmāti. Dievs var dziedināt tavu vīru dzērāju, kurš tevi sit un nodzer naudu. Viņš var viņu dziedināt un tevi nē. Arī tā var gadīties. Un Bībelē ir piemērs. Ģetzemanes dārzā, kad Jēzu arestēja, bija kāds cilvēks, augstā priestera kalps, Malhs un Pēteris, tēlojot varoni, nocirta viņam ausi. Viņš izvilka savu zobenu un nocirta ausi, jo Pēteris bija gatavs iet ar Jēzu, kamēr bija barā, kamēr Jēzus bija blakus. Viņš bija gatavs iet ar Jēzu nāvē, karot un cīnīties. Viņš ievainoja Malhu, kurš bija kopā ar gūstītājiem. Malhs bija Jēzus ienaidnieks, viņš bija atnācis, lai sagūstītu Jēzu. Ko Jēzus izdarīja? Jēzus dziedināja šo cilvēku. Pēteris ievainoja, bet Jēzus pielika savu roku un dziedināja – atjaunoja viņa ausi. Tas bija brīnums. Jēzus dziedināja savu ienaidnieku. Jēzus dziedināja cilvēku, kurš Jēzu personīgi nepazina. Jēzus dziedināja bezdievi un farizeju. Tādu gadījumu nav daudz. Bet ir fakts, ka tādi Bībelē ir un Jēzus var dziedināt arī ienaidnieku. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka dažādu iemeslu dēļ svētību var saņemt arī cilvēks, kurš netic Kristum. Tāpēc, ka es par viņu lūdzu, tāpēc, ka tu par viņu lūdz. Es zinu, ka sievas lūdz par saviem neticīgajiem vīriem, kuri nepazīst Dievu personīgi un neapmeklē draudzi. Viņas lūdz, un šie vīri pārstāj dzert, viņi mainās. Viņi joprojām nepazīst Dievu, bet Dievs klausa viņu tuvinieku lūgšanas. Es visu neizprotu, kāpēc tā notiek un nevaru visu vienmēr saprast, bet es zinu, kas ir Bībelē un es zinu, kā notiek praksē.

Lūk, 10 spitālīgie, no kuriem deviņiem neinteresēja Kristus, bet tikai sava dziedināšana. Mēs neko par šiem deviņiem vairāk nezinām. Mēs zinām tikai par šo vienu, ka viņam ticība noteikti palīdzēja un ka arī pēc kāda laika viņš bija vesels. Par pārējiem deviņiem mēs neko nezinām, vai viņi pēc tam bija veseli vai ne. Cik daudz cilvēku ir gājuši cauri dziedināšanas dievkalpojumiem? Esmu braucis vairākas reizes Ukrainā un Igaunijā, Latvijā apbraukājis visas pilsētas. Daudz cilvēku, kuri nav pazinuši Dievu, ir tikuši dziedināti. Un ir tikai daži cilvēki, par kuriem es kaut ko zinu. Bet par pārējiem, kuri nāca un liecināja, ka tika dziedināti no artrīta, dažādām kaitēm, audzējiem, no daudzām un dažādām slimībām, es neko nezinu. Ir bijuši dievkalpojumi, kur gandrīz katrs otrais, trešais saņem dziedināšanu. Ir bijis tā – kā uzlieku rokas, tā vesels. Kurzemē ir bijuši tādi dievkalpojumi, par kuriem es pats biju šokā. Vidzemē arī bija līdzīgi dievkalpojumi. Piemēram, Madonā atceros, kā uzliku rokas, tā dziedināts. Kā uzlieku rokas nākamajam, tā ir. Un iekšēji bija tāda sajūta, ka nav problēmas – kā uzliek rokas, tā ir dziedināts. Tu jau redzi, ka viss notiek. Visi pēc kārtas tiek dziedināti. Daudzi jo daudzi šajos dievkalpojumos ir saņēmusi reālu, redzamu pieskārienu un dziedināšanu. Kādam kaut kas uzlabojas un paliek labāk, kādam bija kustību traucējumi, un viņš sāka staigāt. Bet es par šiem cilvēkiem šodien neko vairs nezinu. Vai viņi vēl ir veseli, es nezinu. Kāda bija viņu dzīve pēc tam, es nezinu. Bet tie, kuri ir draudzē, par kuriem es lūdzu, kurus es redzu un varu reāli mīlēt, būt ar viņiem kopā, lūgt par viņiem, mācīt Dieva ceļus – par viņiem es redzu, ka viņu ticība viņiem ir palīdzējusi. Bet par pārējiem es nezinu. Jo ir cilvēki, kas paliek kontaktā. Kontaktā ar ko? Pirmkārt, kontaktā ar Dievu.

Ir trīs svarīgas lietas:

1.     Bībele;

2.     Lūgšana;

3.     Draudze.

Lūk, tas arī ir kontakts ar Dievu. Katru dienu tu lasi Bībeli, lūdz Dievu un regulāri apmeklē draudzi. Tas ir kontakts ar Dievu. Kad tu klausies sprediķus, tu esi kristīgā sadraudzībā. Dievs ir mūsu vidū. Un es redzu tos, kas ir kontaktā ar Dievu, es redzu viņu dzīves un viņu ticība viņiem palīdz. Bet par pārējiem deviņiem, kas aizmirst pateikties, kas pazūd no draudzes, no redzes lauka, es neko nevaru pateikt.

Kontakts! Tad, kad es sludinu, ja arī tu mani skaties internetā, tev ir kontakts ar mani šajā brīdī. Ja tu sēdi šeit un klausies, tad tev ir kontakts ar mani. Un būtu labi, ja tas būtu regulāri. Tad, kad tu esi mājas grupiņā, tev ir kontakts ar grupas cilvēkiem, tev ir kontakts ar savu vadītāju, kurš lūdz par tevi. Vai tev ir cilvēks, kurš lūdz par tevi, kurš tic par tevi? Vai tev ir cilvēks, kurš var pateikt, ka tava ticība tev ir palīdzējusi? Vai kāds saprata domu? Vai kādam šī doma kaut nedaudz ir skaidra? Mēs esam gudri, izglītoti un stipri. Mums ir saprašana, skaidra galva, mēs esam skaisti un mums ir nākotne!

Nākamā rakstu vieta ir brīnišķīga!

„Pēc tam notika, ka Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa, kā arī dažas sievas, kuras Viņš bija dziedinājis no ļauniem gariem un vājībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi ļauni gari, un Joanna, Hēroda nama uzrauga Kūzas sieva, Zuzanna un daudz citu sievu, kas no sava padoma Viņam gādāja uzturu.” (Lūkas 8:1-3)

Mums neparasti sieviešu vārdi – Joanna, Zuzanna. Tā nav parasta Zuzanna un tā nav parasta Joanna un Marija. Jēzus viņas dziedināja no ļauniem gariem un sērgām. Viņas bija ar Kristu. Kā lai mēs zinām, ka šīs sievietes bija dziedinātas? No tā, ka viņas palika kopā ar Kristu. Bija kāds brīdis, kad Dievs viņas dziedināja, bet kā mēs varam zināt, ka viņas joprojām ir dziedinātas? Un ne jau no vienas kaites, bet šeit ir rakstīts, ka no vājībām, no grēkiem, no atkarībām daudzskaitlī. Viņu ticība viņām ir palīdzējusi. Šīs sievietes bija pie Jēzus, palika kontaktā ar Viņu un tāpēc mēs zinām, ka viņas ir dziedinātas. Un es tev saku: „Paliec kontaktā!” Paliec kontaktā ar Dievu un paliec kontaktā ar savu aizlūdzēju, kurš par tevi šodien lūgs. Paliec kontaktā ar savu grupas līderi, kurš lūgs un iestāsies par tevi!

Pēteris vada jauniešu mājas grupiņu. Rihards ir Pētera grupā. Pēteris ir labs vadītājs. Bet Rihardam ir kāda nopietna problēma un Pēterim ir pienākums katru dienu lūgt, kamēr Rihards būs pilnīgi vesels. Mēs ticam un mēs zinām, ka Rihards būs vesels, tāpēc viņam ir jāpaliek kontaktā ar Pēteri.

Savukārt Pēteris ir Edgara grupiņā un Edgars lūdz Dievu par Pēteri. Pēterim ir ļoti labs vadītājs. Pēterim nav slimības, bet Edgars zina viņa vajadzības, rakstura īpašības, problēmas ģimenē un lūdz par tām. Pēterim ir jāpaliek kontaktā ar Edgaru, jo tas ir viņa dzīvības avots, kad viņa vadītājs lūdz par viņu. Tas ir ļoti svarīgi. Edgaram ir jālūdz tik ilgi, kamēr Pēteris izaugs par Pēteri – klinti un aiz viņa sekos simtiem cilvēku.

Manā grupā ir Edgars, un es lūdzu par viņu. Pēteris ir Edgara grupiņā, bet Rihards – Pētera grupiņā. Mēs cits par citu lūdzam – es par Edgaru, par viņa problēmām un vajadzībām, Edgars par Pēteri un Pēteris par Rihardu, un Rihards par citiem cilvēkiem, kurus viņš pazīst, jo viņam vēl nav savas grupiņas, bet es ticu, ka viņš to reiz atvērs. Šodien viņam ir cilvēki, kuri nepazīst Dievu un par kuriem viņš lūdz.

Paliec kontaktā! Kā Zuzanna, kā Joanna. Divpadsmit apustuļi palika kontaktā ar Kristu. Vai mēs Bībelē lasām, ka Pēteris nomira, kad viņam bija daudz gadu un ka viņš saslima ar tuberkulozi, piecus gadus mocījās, spļāva asinis, izdila, neviens nespēja palīdzēt un tad viņš nomira? Un ka Tēvs, kurš ir žēlīgs pieņēma viņa garu!? Pēteris bija izpildījis savas dzīves misiju. Vai mēs par apustuli Jāni lasām, ka Jānim, kad viņam pienāca laiks doties pie Tēva, tad Dievs atsūtīja viņam hepatītu un ka Jānis mira briesmīgā nāvē? Vai tur tā ir rakstīts? Nē! Es nekur neredzu nekādas liecības par to, ka kāds no divpadsmit apustuļiem, kuri bija kopā ar Kristu, būtu miris no slimības. Viņi mira tad, kad pienāca viņu laiks. Viņi labprātīgi, kalpojot cilvēkiem, atdeva savas dzīvības kā Kristus. Viņi mira mocekļu nāvē, izņemot Jāni. Neviens neatņēma viņu dzīvības, viņi gāja labprātīgi. Es neredzu liecību Bībelē par to, ka divpadsmit apustuļi būtu nomiruši no slimībām. Paliec kontaktā! Dievs ir labs.

„(..) Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda.” (Jāņa 12:2)

Dievs uzmodināja Lācaru no mirušajiem un es redzu Bībelē, ka viņš nenomira otrreiz, bet sēdēja ar Jēzu pie galda. Man ir liecības, ka viņš palika kontaktā. Vai nav labi?

Kāds vīrs bija kropls no mātes miesām un nevarēja staigāt. Pēteris ar Jāni Jēzus spēkā viņu dziedināja.

„Un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticis. Viņam pie Pētera un Jāņa turoties, visi ļaudis izbijušies saskrēja pie tiem tā sauktajā Salamana ailē.” (Apustuļu darbi 3:8-11)

Viņš staigāja, lēkāja un slavēja Dievu. Ar ko viņš bija kopā? Ar tiem, kas viņu dziedināja – ar Pēteri un Jāni. Viņš palika kontaktā. Turies pie Dieva, pie draudzes un pie sava aizlūdzēja! Paliec kontaktā!

„Un, redzot izdziedināto cilvēku pie tiem stāvam, viņiem nebija nekā ko pretim teikt.” (Apustuļu darbi 4:14)

Apustuļus Pēteri un Jāni arestēja un viņus pratināja. Tur bija tiesa un viņam draudēja iespējama apsūdzība. Taču dziedinātais cilvēks ir kopā ar apustuļiem tiesas zālē un farizejiem nav ko teikt. Viņš palika kontaktā. Un tāpēc šis cilvēks arī pēc tam, kad bija saņēmis dziedināšanu, to saglabāja. Āmen! Paliec kontaktā!

Manā grupiņā ir cilvēki, ar kuriem es esmu kontaktā un par kuriem es katru dienu lūdzu Dievu. Mēs esam kopa vienā grupiņā, mēs kopā kalpojam un mums ir vieni mērķi, viena vīzija.

Luīze ir kā Zuzanna un Joanna. Viņu Dievs dziedināja no astmas un viņa joprojām ir vesela. Dievs viņu dziedināja tad, kad es par viņu lūdzu. Kā es zinu, ka viņa ir vesela? Tāpēc, ka mēs esam kontaktā. Es joprojām lūdzu par viņu, un viņa ir drošībā.

Dainis slimoja ar C hepatītu. C hepatīts var izraisīt arī nāvi. Tā ir neārstējama slimība. Dainis reiz dzirdēja, ka es sludinu Kristīgajā radio, viņš paklausīja tam, ko es teicu un uzlika rokas uz radioaparāta. Es lūdzu, lai Dievs dziedina, Dievs pieskārās un dziedināja. Tagad Dainis ir pilnībā dziedināts. Kā es to zinu? Dainis ir kontaktā ar mani. Viņš nepalika klausoties radio, bet pievienojās draudzei.

Indra K. cieta no mazvērtības. Viņa vienmēr gribēja būt neievērojama, ģērbās tā, lai neviens viņai nepievērstu uzmanību. Kad es inkaunterā lūdzu par Indru, Dievs viņu atbrīvoja. Kā es to zinu? Jo viņa neaizgāja kā deviņi spitālīgie, viņa palika te un es joprojām par viņu lūdzu Dievu. Un Indra šodien lūdz Dievu par savas grupiņas cilvēkiem. Un šie cilvēki ir saņēmuši atjaunotas dzīves un dziedināšanas.

Arvis par sevi saka, ka viņš agrāk bija bezmugurkaulnieks. Ģimenes galva bija sieva. Viņš apprecēja savu sievu, jo viņam vajadzēja kādu, kas ir stiprāks par viņu. Tagad viss ir otrādi. Arvis labi pelna, gādā par ģimeni un sieva ir pievienojusies ģimenes biznesam. Tagad Arvim ir mugurkauls. Kāpēc mēs zinām, ka viņš joprojām pieaug? Jo es lūdzu Dievu par Arvi un viņš paliek ar mani kontaktā.

Indra O. uz draudzi atnāca kā nabadziņš. Kad Indra sāka nākt uz draudzi, tētis uzstādīja ultimātu, ja viņa apmeklēs to sektu, tad tēvs atteiksies no savas meitas. Un tā tēvs arī nav zvanījis jau 3 gadus. Bet viņš nebija iemācījis Indru strādāt un pašai gādāt par sevi. Indra dzīvoja uz puišu rēķina, klīda apkārt, lietoja narkotikas, alkoholu un dzīvoja vieglprātīgu dzīvi. Mamma bija tā, kas deva naudu. Indrai nebija dzīves vietas. Atceros, ka uz pirmo laiku iedevu viņai 100 latus, lai būtu ko samaksāt dzīvokļa rēķinus. Es lūdzu Dievu par viņu un šodien Indra ir veiksmīga uzņēmēja. Viņa būs miljonārs! Indra ir brīva un veiksmīga, jo viņa palika kontaktā.

Daiga arī atnāca un neko nemācēja. Bija pieradusi, ka vīrs visu dara. Bet tagad Daiga gādā par sevi, par savu ģimeni un maksā savus rēķinus. Daigai bija arī depresija, jo viņas dievs bija vīrs. Un kad „dievs” aizgāja, tad visa viņas dzīve sabruka. Tad Daiga atrada Dievu, pieķērās Viņam un pievienojās draudzei. Es lūdzu par Daigu un šodien viņa ir brīva no nabadzības un depresijas.

Evitai, atnākot uz raudzi, raustījās valoda. Vēl kādu laiku nākot draudzē, Evitai raustījās valoda, bet tagad viņa ir brīva. Evita bija arī nevarīga, atkarīga no radiniekiem un nespēja gādāt par sevi. Šobrīd viņa mācās gādāt par sevi un viņai tas labi sanāk, jo viņa veido savu biznesu. Evita būs bagāta!

Artūrs arī bija bez mugurkaula. Viņa dzīvi vadīja sievasmāte un sieva, jo pašam nebija sava viedokļa. Turklāt Artūrs bija reliģiozs. Viņš kalpoja Kristīgajā radio, vadīja raidījumu „Tavi brīnumi ir lieli”. Viņš skaisti runāja un tajā pašā laikā mājās dzēra alu. Bet alus, tas taču ir grēks. Šobrīd Artūrs ir pilnībā izmainījies, viņš alu vairs nedzer un ir ģimenes galva. Un vēl Artūram bija vēzis, no kura viņš ir dziedināts. Viņš ir kontaktā!

Kristīnei no dzimšanas ir stipras galvassāpes, kuras uznāk un pāriet. Mēs visa grupiņa regulāri lūdzam par Kristīni. Viņai joprojām galva vēl sāp, bet mazāk. Mēs lūdzam un sāpes mazinās. Un mēs lūgsim, līdz sāpes pilnībā aizies.

Velta, kad ienāca draudzē, ļoti lamājās un bija atkarīga no azartspēlēm. Velta varēja pavadīt vairākas dienas azartspēļu zālēs un viņai arī ļoti garšoja alus. Šobrīd Velta ir pilnībā brīva – nelamājas, nedzer alu un ir brīva no azartspēļu atkarības. Velta ir laimīga, jo viņa ir kontaktā.

Ingai bija nabadzības domāšana. Viņai bija paradums krāt naudu, un to nelietot. Un esot šeit viņa ir ieguvusi brīvību no nabadzības gara.

Ivetiņa bērnībā piedzīvoja pazemojumus un šādā veidā velns ieguva varu pār viņu. Viņai raustījās sejas muskuļi un tagad no tā viņa ir pilnībā dziedināta.

Es domāju, ka turpināt vairs nav nepieciešams, jo visiem viss ir skaidrs! Šī sprediķa tēma – Paliec kontaktā! Paliec kontaktā ar Dievu, draudzi un ar tiem cilvēkiem, kas par tevi lūdz Dievu!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Elīna Ševčuka