Panākumu atslēga ir 100 procentos

Aizlūgšana par dziedināšanu mūsu dievkalpojumos būs katru reizi.
Es Bībelē lasīju, ka tā ir jādara. Es to atradu evaņģēlijos. Jēzus sinagogā kalpoja un mācīja sabatā. Sabats bija diena, kad ebrejiem bija dievkalpojumi. Un tur bija kāda sieva, kas astoņpadsmit gadus bija savilkta un nevarēja taisni atliekties. Un jūdiem, farizejiem bija savi likumi, ka sabatā nedziedināja, un viņi to nedarīja dievkalpojuma laikā, lai viss būtu pieklājīgi un kārtīgi. Bet Jēzus tā redzami un izteikti, ignorējot viņu aizliegumus, paaicināja šo sievieti un dziedināja. Viņš teica: „Sieva topi taisna no šīs slimības!” Viņš caur to izsauca uz sevi farizeju dusmas, atriebības kāri, bet Viņš izdarīja to, kas Viņš ir pēc savas būtības – Viņš ir mūsu Ārsts. Tāpēc dievkalpojums ir īstā vieta un īstais laiks, kad cilvēkiem dziedināties, un būtu labi, ka jūs viņus atvestu un mēs kopīgi par viņiem lūgsim. Svētas Gars ir šeit, un Viņš dziedinās. Dievs dziedina. Viņš ir mūsu Ārsts. Un, ja būs speciālas lūgšanas par kādu konkrētu slimību, tad es iepriekš pateikšu. Tad tu varēsi atvest konkrētus cilvēkus un arī paši mēs varēsim saņemt dziedināšanu, ja nepieciešams.

Es degu. Varbūt to tā no malas nevar pateikt, un es pat nezinu, kā tas no malas izskatās. Nevar man matos redzēt uguns liesmas, es nelecu piecus metrus virs zemes, nemetu ritentiņus un nedaru neko tādu atraktīvu un īpaši redzamu. Man arī seja un acis nav degošas, bet es jūtu un zinu, ka es degu. Es lasu Dieva Vārdu – es degu. Es lasu grāmatu – es degu. Pienāk vakars, un es nejūtu, ka degu, jo esmu noguris. No rīta es mostos un vēl nejūtu, ka degu. Paņemu Bībeli un degu jau izlasot pirmās rakstu vietas. Lūdzu Dievu, lasu grāmatu – degu. Cilvēks sastāv no miesas, dvēseles un gara. Gars ir patiesais cilvēks, jo tu esi garīga būtne. Dvēsele ir mūsu prāts, mūsu griba un emocijas. Miesa ir mūsu miesa. Miesai ir jāklausa mūsu gribai. Ar prātu mēs analizējam, pieņemam lēmumus un ar gribu izpildām. Emocijas ir tas, ko mēs jūtam. Es zinu aprakstītu notikumu un tāds nav tikai viens, kad kāds cilvēks motorlaivā jeb kuģītī neaprēķināja augstumu, un, braucot zem tilta, viņam norāva pus galvu, smadzenes. Prāts ir smadzenēs. Mēs uzskatām, ka prāts ir smadzenēs un tā ir patiesība. Tas pelēkais šķidrums un viss pārējais ir tas, ar ko mēs domājam. Bet šī cilvēka gadījumā ārsti un citi cilvēki, kas to pētīja, redzēja, ka viņš nepārstāja domāt. Viņam nebija puse smadzeņu, bet cilvēks turpināja domāt un veselīgi spriest. Kā tas iespējams? Tavam garam ir prāts. Tev ir prāts, emocijas un griba. Dvēsele pieder garam. Tu esi gars un tev ir dvēsele, prāts, griba un emocijas. Lūk, kāpēc cilvēks tajā brīdī, kad pārstāj dzīvot šeit virs zemes, turpina dzīvot vai mirt mūžībā – atkarībā no tā, kā viņš ir ticējis vai neticējis Jēzus Kristus upurim, kā dzīvojis šo dzīvi. Vieni nonāk mūžīgā pazušanā ellē, un viņi turpina just un domāt, jo garam ir prāts, dvēsele. Citi nonāk debesīs kopā ar Dievu, jo viņi ir pieņēmuši Kristu par savu Glābēju, dzīves laikā ticējuši un kalpojuši Viņam, un viņi turpina just un domāt, un pieņemt lēmumus. Mēs esam garīgas būtnes. Un mums ir arī miesa. Miesa kontaktējas ar materiālo pasauli, bet gars kontaktējās ar garīgo pasauli, ko mēs neredzam. Prāts domā, apsver, izšķir, kas labs un kas slikts. Ar gribu pieņemam lēmumus, un arī emocijas mums dod attiecīgas zīmes, ko es jūtu vai nejūtu, labs vai slikts, dod labsajūtu, diskomfortu un tā tālāk.

Ja mums ir smadzenes un tur ir šis prāts, tad tas nozīmē, ka savā ziņā prāts ir arī miesai. Noķēri domu? Arī miesai ir prāts – ir smadzenes, bet cilvēks var domāt arī bez smadzenēm. Bet kā tad tā? Dvēsele ir miesai un dvēsele ir arī garam. Es to nevaru tā ļoti nošķirt un uzzīmēt tabulu, bet dvēsele kaut kādā veidā ir savienota ar miesu. Bet brīdī, kad mēs mirstam jeb atstājam šo cilvēka miesu, mēs turpinām dzīvot, domāt un just. Un ir tik ļoti svarīgi, ko tu ieliec savā garā. Jo ar sirds ticību ir panākama taisnība – tas teikts Bībelē. Ne ar miesu, ne ar prātu, ne dvēseles ticību, bet ar sirds ticību. Un no kurienes rodas sirds ticība? Tieši ar sirds ticību mēs tiekam dziedināti, esam auglīgi. Kas ir sirds ticība? Tas ir tavs iekšējais gars, iekšējais cilvēks, kurš tic. Un viņam pat nav jātic, jo viņš ir jauns radījums, jauns cilvēks, uzvarošs cilvēks. Caur Jēzus asinīm tu esi uzvarošs cilvēks, vesels, bagāts un spēcīgs, glābts! Āmen! Tāds tu esi no iekšienes, no jauna pārradīts caur Jēzus Kristus upuri. Kaut arī mūsu miesas prāts joprojām ir iestrādājis nepareizus virzienus un lietas, kas mums ir jāizmaina, bet būtībā mēs esam glābti, dziedināti, ideāli un darīti svēti caur Jēzus upuri. Tā arī Bībelē ir rakstīts – „jo ar Viņa miesas upuri mēs esam darīti svēti pavisam”. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi lasīt Dieva vārdu katru dienu. Ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana nāk no Kristus pavēles. Es šobrīd sludinu. Arī tad, kad tu lasi Bībeli, tiek barots tavs gars. Tu neredzi savu garu, bet tu esi garīga būtne. Un jo vairāk tu lasi, jo lielāka ir tava ticība. Jo vairāk tu analizē, uzņem, apliecini un dzīvo Dieva vārdā, jo lielāka ir tava ticība un Dievs caur tevi var darīt lielākas lietas. Baro savu garu! Neizlaid savas lūgšanas, Bībeles lasīšanu, Bībeles skolu, dievkalpojumus, mājas grupiņas. Baro savu garu, jo no turienes, no gara rosās dzīvība. Nevis kā Padomju laikos bija sauklis – veselā miesā, vesels gars. Draugi, viss ir pilnīgi otrādi. Tu vari darboties, sportot un strādāt, un darīt jebko. Tu vari dzīvot savu dzīvi darbam, izglītībai. Dzīvība rosās ne no izglītības vai darba, bet svētības nāk no tava gara. Jaunais cilvēks mājo tevi! Tu esi jauns cilvēks – svētīts cilvēks un no turienes nāk dzīvība. Un tavai dvēselei un prātam nākas konstatēt – jā, es esmu nolēmis ticēt Dieva vārdam un tā notiek, kā ir rakstīts.

Salamana pamācībās ir teikts: „Pāri visam sargi savu sirdi.” Kas ir sirds? Tas ir gars! Tas esi tu. Jo no turienes rosās dzīvība. Kā lai sargā savu sirdi un panāk, ka jaunais cilvēks izpaužas? Kā lai esmu dziedināts, bagāts, svētīts, auglīgs? Tev nepārtraukti ir jābaro savs gars. Jēzus saka, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien. Tātad miesai ir vajadzīga fiziskā barība, bet garam vajadzīgs Dieva vārds. Kā tu baro savu garu, tāds tu arī esi. Ja tu savu garu nebarosi, viņš nomirs, un Svētais Gars atstās tavu ķermeni. Svētais Gars mājo mūsos.

Uzņemsim šodien barību un neaizmirsti to darīt arī ikdienā! Lūk, cik vienkārši atkal atkārtot to pašu, ko gandrīz katru svētdienu. Ja gribi uztaisīt testu sev vai kādam citam par to, vai esi garīgs vai negarīgs cilvēks, tad ir jāuzdod pieci jautājumi:

Vai tu lasi Bībeli un cik bieži tu to dari?

Vai tu lūdz Dievu un cik regulāri tu to dari?

Vai tu apmeklē draudzi?

Vai tu kalpo un gribi palīdzēt cilvēkiem?

Vai tu nes evaņģēlija labo vēsti citiem?

Ja kāds no šiem jautājumiem iztrūkst, tad šis cilvēks nav garīgs. Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana, evaņģelizācija. Lūk, piecas lietas. Pašas svarīgākas no tām ir tavas personīgās attiecības ar Dievu. Nekad, nekad, nekad neatstāj savas lūgšanas, Dieva vārda lasīšanu. Šis laiks, kas ir īpaši iedalīts, lai tu varētu pabarot savu garu, vairot savu ticību.

„(..) ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.” (Marka 11:23)

Nu, kāda nešaubīga ticība var būt cilvēkam, kura gars nav pabarots? Viņš ir nomērdēts badā, un viņam nav spēka. Jebkuram vajag barības vielas, jo cilvēkiem tās ir vajadzīgas. Un viss tas veģetārisms, kas šodien ir populārs, – man šķiet, ka tas nav no Dieva. Viss, ko Dievs ir radījis un devis, to ēdiet. Ēdiet arī cūkas un liellopus, ko gribiet, to ēdiet. Protams, ar mēru. Jēzus konkrēti saka, ka cilvēku neapgāna tas, kas ieiet caur muti vēderā un pēc tam tiek izmests laukā, bet gan tas, kas ienāk viņa garā caur prātu un no mutes iziet, vārdi, ko cilvēks pieņem.

Es nesen lasīju kādu liecību par meiteni, kurai tirgū kāda maza čigānu meitenīte no aizmugures izrāva divus matus. Viņa paskatījās uz šo čigānu meitenīti, kurai bija briesmīgas acis un kura teica: „Ja tu tos matus neatgūsi, tad tev ir beigas – tu vairs nekad mūžā neapprecēsies.” Un šī meitene neticēja tam, jo bija kristiete, un nepievērsa tam uzmanību, bet pagriezās un aizgāja. Pēc tam viņa sāka domāt par tiem vārdiem. Tad šie vārdi sāka nelikt viņai mieru, līdz viņa tos ielaida savā sirdī, savā garā. Kamēr negatīvi vārdi ir pie dvēseles, pie miesas, tad viss ir labi. Pie miesas tas var izpausties sapņojot, kā visādi murgi, vai arī cilvēki nepārtraukti apkārt runā negatīvus vārdus, kurus tu klausies, bet nepieņem. Bet, tiklīdz tu sāc šos vārdus sāc domāt ar prātu un ilgi tos apdomā, tad tie ieiet tavā garā. Un, kad viņi ir garā, tad ir beigas, jo notiks tas viss, kas ir pēc šī vārda.

Un šī meitene, protams, nevarēja apprecēties. Viņa katru nakti sapņoja vienu un to pašu sapni, kur viņa stāv jūras malā, viņai pretī nāk mīļotais un viņa tūlīt ar viņu tiksies, bet beigās tur nekas nav. Viņai viss izpaudās sapņos, un reālā dzīves viņai nebija – viņa dzīvoja depresijā. Kamēr kādā dziedināšanas dievkalpojumā Svētais Gars viņu aizskāra, viņa sāka kratīties un vemstīties un vēl viskaut kas, un meitene tika atbrīvota. Viņa mācījās Bībeles skolā un blakus sēdēja puisis, kurš bija skaistulis un patika visām meitenēm, bet meitene domāja, ka tas nav viņai, jo ir tik daudz citu meiteņu, ko izvēlēties. Velns bija ārā, un šis puisis izvēlējās tieši viņu. Abi kādu gadu draudzējās, tad apprecējās un tagad dzīvo laimīgi, un punkts. Viss notiek caur prātu, caur acīm un ausīm, ko mēs redzam un ko mēs dzirdam. Pāri visam sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība. Vārdi! Kontrolē savu prātu! Un tu vari kontrolēt savu prātu!

Sirds ticība. Vajag ticēt ne tikai ar prātu, jo ne prāta ticība gāž kalnus, bet sirds ticība. Šī ticība ir iegūstama, ja tu nepārtraukti baro sevi ar Dieva vārdu, bet arī Dieva vārdu velns var nākt un izkropļot. Velns tev parāda kādas rakstu vietas, sagroza tās negatīvā gaismā, un tu sāc domāt par Dievu, kas nedziedina. Varbūt tu domā, ka ne tevi Viņš grib dziedināt, ka tava slimība ir īpaša un tā nav dziedināma. Piemēram, rakstu vieta par vecāku grēkiem, kur bērnus lāsts piemeklēs līdz tūkstošai paaudzei. Nu, lūk, tu mierīgi vari lasīt šīs rakstu vietas un domāt par to, ka tavai mammai bija vēzis, tam senčos bija epilepsija, citam nabadzība, vecāki izšķīrās, un arī tev tavā dzīvē ir šie lāsti. Draugi, tajā brīdī, kad Jēzus mira pie krusta, Bībelē ir teikts, ka Viņš tika nolādēts, atstumts no Dieva, Viņš pilnībā tika atstāts no Dieva un visa velna vara bija uz Viņa. Bībelē ir teikts: „Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.” Bībele saka, ka „Viņš ir izpircis tevi no bauslības lāsta”. Tu esi izpirkts! Pie tevis šis lāsts ir apstājies! Tev, draugs, beidzot ir laiks sākt saprast, ka pie tevis un taviem pēcnācējiem tavu senču lāsti ir beigušies. Tu esi jauns radījums. „Kas bijis, tas ir pagājis. Redzi, viss ir jauns!” teikts Bībelē. Viss ir jauns! Beidzot saproti, kāpēc mācītājs katru svētdienu pēdējā laikā atkārto vienu un to pašu. Tāpēc, ka no dzirdēšanas nāk ticība. Es runāšu to tik ilgi, kamēr tas ieies tev sirdī, tev iekšā! Viss ir prātā un caur prātu sirdī. Un nav svarīgi, kā tu jūties. Nav svarīgi, kā šodien jūtas tava dvēselīte – par kaut ko baidās, skumst vai priecājas. Draugi, ir svarīgi, kas ir sirdī, un nav svarīgi, kā tu jūties. Jā, ir jāieklausās savās sajūtās, bet tas nav noteicošais tavā dzīvē. Tev nepieciešama sadraudzība ar Svēto Garu, dzirdēt no Viņa. Tev jāsaprot, ka Viņš ir reāla persona ar tevi, pie tevis un draudzējas ar tevi un tu ar Viņu. Un kad tu, piemēram, ej pie cilvēkiem izstāstīt evaņģēliju, tad nevis tu viens iesi izstāstīt evaņģēliju, bet tu iesi kopā ar Svēto Garu. Aleluja! Un, kad tu runā un sludini evaņģēliju, tad zini, ka ne jau tikai tu tur runā, bet Svētais Gars ir ar tevi un strādā pie cilvēka, darbojas pie viņa caur viņa galvu un viņa sirdi. Šis cilvēks pieņem lēmumu – jā, man vajag Jēzu Kristu, un viņš piedzimst no augšienes.

Ja viņš nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, tad tas notiks. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi apliecināt rakstu vietas. Tu tici Dieva vārdam?

„Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” (Psalms 107:20)

1. Mozus grāmatā Dievs teica un tapa, Dievs teica un radās. Dievs vārds ir radošs un Dieva vārdā ir spēks.

„Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.”(Salamana pamācības 4:22)

Kas dziedina un kas ir tava dzīvība? Dieva vārds!

Lai tava sirds ticības parādītos ir nepieciešams šādas rakstu vietas dabūt sirdī. Kā tās dabūt sirdī?

Es pastāstīšu, kā es lūdzu Dievu. Es laiku pa laikam kaut ko pamainu un man nav viss tā viendabīgi. Pirmais, ko es daru, es sāku pateikties Dievam par Jēzus Kristus upuri. Tūliņ iznāks grāmata „Kristus upuris”. Šajā grāmatā ir punkti par to, kas notiek, pieņemot Jēzu par savu Glābēju. Tad nu es pasakos Dievam par katru punktu. Piemēram: „Dievs, paldies par to dienu, kad Tu mani izglābi. Es varēju pazust. Tu ienāci manā dzīvē pēdējā brīdī. Paldies Tev, Jēzu Kristu, par glābšanu. Paldies Tev, Dievs, par Svēto Garu, ko Tu man esi devis. Man ir draugs, padomdevējs, ceļvedis. Es pasakos par to, ka es esmu jauns Mārcis, kurš nebaidās, ir pilnībā vesels, auglīgs, bagāts un svētīts.” Es lūdzu pēc tiem punktiem un tā var lūgt pat stundām ilgi. Es apliecinu Dieva vārdu manā sirdī. Lūk, tā rodas sirds ticība, ticība Dieva vārdam, nevis tas, ko es jūtu, ko citi saka, bet to, ko saka Dieva vārds. Es ticu no sirds.

Ticība ir tēma, par ko mums šodien jārunā. Svētrunas tēma šodien ir „Panākumu atslēga ir 100 procentos.”

Atslēga panākumiem. Mēs visi, lielākā daļa sakām „Urā! Aleluja!” un piekrītam tam, ko sludina mācītājs. Mums pieder dziedināšana, labklājība, auglība, kalpošanā ir izdošanās, grupiņa aug, draudze aug. Bet ne vienmēr notiek tā, kā mēs apliecinām. Nav svarīgi tas, ko tu redzi, jo ir svarīgi turpināt ticēt. Bet ir viena problēma – kāpēc tu, iespējams, nekad nesaņemsi to, ko tu apliecini. Un tas ir izsakāms vienā ciparā – 100 %.

Svētības, auglības, veiksmes atslēgas ir 100 procentos, simtprocentīgā ticībā, nevis daļējā ticībā. Mēs varam apliecināt, ka mums būs 700 liela draudze, bet būt vai nebūt šādai draudzei ir atkarīgs no mūsu simtprocentīgas ticības. Neder 90% ticība, bet ir vajadzīga 100% ticība. Tas nozīmē, ka mēs ieplānojam reāli to, ko mēs paši arī darīsim. Zini to, ka no bērnu namiem nāk šāda tipa cilvēki, bieži tas ir skolu produkts, atkarībā no skolas un klases un ne tikai jaunieši, bet arī vecāki cilvēki, kas ir attiecīgi izglītoti, psiholoģiski apstrādāti ar dažādām grāmatām un ir centušies celt savu pašapziņu. Kāds ir cēlis viņu pašapziņu. Tas ir normāli celt savu pašapziņu. Arī mēs to darām. Tu taču saki: „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Šie cilvēki parasti nāk un apgalvo, ka viņiem kaut kas ir, ka viņi kaut ko var un viņi tik gudri prot runāt par savām tiesībām. Bet reāli tam, ko viņi saka, nav nekāda seguma. Viņi domā, ka viņi var, ka ir stipri un pat tā jūtas, bet reāli viņi nevar. Viņi tā prot sevi apstrādāt un sauc to par pašiedvesmu. Draugi, ticība Dievam nav nekāda pašiedvesma! Mums ir darīšana ar dzīvu Dievu. Viņi apliecina, iziet dažādus auto treniņus, kur viņiem nekas nav jādara, jo viņu vietā visu izdarīs. Viņi jūtas, kā baigās personības.

Bet, kad tu uz to „personību” paskaties, tad slikti paliek, nepatīkami pat ar viņu sarunāties. Viņš ir, viņš var!? Kaut ko varbūt arī viņš var, bet tam nav nekāda seguma, reāli viņš nav nekas, viņam ir depresija un citas slimības. Viņš kaut kur kaut kādā jomā varbūt arī izlaužas, bet citā krīt, nav veiksmīgs cilvēks. Kāpēc tā? Tāpēc, ka nav viņa apliecinājumam seguma. Tas līdzīgi var būt arī mums, kristiešiem. Mēs ticam un apliecinām. Mums pieder šis un mums pieder tas. Ja tam nav simtprocentīgs segums jeb simtprocentīgs tavs darbs šajā virzienā, tad tu esi vienkāršs balamute. Es esmu, man ir! Kur tev ir, kas tev ir? Nekā tev nav un nekas tu neesi.

Tavai apliecināšanai vajag simtprocentīgu segumu. Dievam vajag visu tevi, nevis tikai vienu daļu. Iedomājies, Jēzus Kristus ir mūsu galva, bet mēs esam kājas un rokas. Vai var dzīvot ķermenis bez galvas? Mums ir vajadzīgas visas daļas. Tātad, skaidrs mērķis, balstīts Dieva Vārdā, apliecināšana, tādā mērā apliecināšana un lūgšana, ka Viņš ir manā sirdī, es ticu ar sirdi, es esmu pārliecināts un nav svarīgi, ko saka manas emocijas, es esmu pārliecināts. Tu to arī iekšēji sajutīsi, tas man pieder. Bet ir jāseko darbam, sistemātiskam, stratēģiskam, simtprocentīgam darbam. Vai pulkstenis darbosies bez viena zobrata? Pulksteņa mehānisms bez viena zobrata nedarbosies un nerādīs arī laiku. Jābūt ir visiem komponentiem. Tātad atslēga panākumiem ir simts procentos.

„Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi! Un nolādēts, kas attur savu zobenu no asins izliešanas!” (Jeremijas grāmata 48:10)

Kas ir lāsts? Būtu nepareizi teikt – Dieva dusmas -, bet labāks, precīzāks skaidrojums, ir, ka Dievs novēršas no tevis tavas nepareizās rīcības dēļ. Varbūt ne pilnīgi un pavisam novēršas, bet no kaut kādas sfēras. Ja tu nepareizi rīkojies ar naudu, piemēram, nedod desmito tiesu, Bībele skaidri saka, nolādēts tas ir. Tātad, ne pilnībā tu esi nolādēts, bet finansēs. Pienāk lāsts, tas nozīmē, ka Dievs novēršas no tevis finanšu sfērā, un tur vairs nav svētība, tu raujies, strādāt darbam, tava dzīves jēga ir darbs.

Tu zini, kura no viena no lielākajām problēmām Latvijā? Verdzība. Cilvēks ir vergs, kurš vergo kādam astoņas, desmit, divpadsmit stundas „par kapeikām”. Bet mans Dievs manā sirdī runā, ka es esmu galva un nevis aste, tad beidzot laiks ir saprast, ka tu esi galva, nevis aste! Un es bieži atkārtošu šīs rakstu vietas, jo tām ir jānonāk mūsu sirdīs, ka mēs tiešām to pieņemam un simtprocentīgi rīkojamies. Tu zini, kāpēc tu, būdams izglābts, joprojām esi aste, ja tu vien tāds esi vēl? Kāpēc kaut kādās sfērās tu joprojām esi aste? Tu joprojām neesi izpratis un pieņēmis ar sirdi ticību. Simtprocentīgi rīkojies tā, kāds tu esi no iekšpuses! Ja tu esi galva, nevis aste, tad sāc savu biznesu jau šodien. Sāc ar to, kas tev ir jau šodien, nav vajadzīgi tev nekādi kredīti. Viss ir tik vienkārši. Es tās vienkāršās lietas visu laiku tev kliedzu. Tu esi galva un nevis aste! Āmen.

„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka evaņģēlijs 9:23)

Tev nav nekas neiespējams! Tad kāpēc tev nav viss iespējams? Tas tāpēc, ka tev nav simtprocentīga ticība, simtprocentīga atdeve. Strādā tajā virzienā uz simts procentiem, tu esi bagāts. Kopā ar Svēto Garu tu audz un plauksti. Un neesi vairs ar mieru nīkt. Tu esi galva un nevis aste. Un tu arvien būsi augšā un nekad lejā. Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā. Atslēga ir simts procentos. Simtprocentīgā ticībā. Tagad mēs apliecinām, es jūs motivēju, Dieva Vārds un Gars darbojas, bet tam ir jātic. Un, kas ir ticība? Tā ir reāla darbība. Tāpēc izdari uz simts procentiem. Kā es vēlētos, lai mums visiem būtu tāda sirds ticība.

„Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: “Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?”” (Apustuļu darbi 1:6)

Pēc Jēzus augšāmcelšanās Viņš 40 dienas vēl bija virs zemes, mācīja mācekļus, un Viņš teica: „Es būšu pie Tēva labās rokas, bet es sūtīšu Svēto Garu, tāpēc palieciet Jeruzālemē un gaidiet ”. Un mācekļi prasīja, kas gāja kopā ar Viņu: „Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?” Tātad viņi gaidīja, ka Jēzus kaut ko uzcels. Atnāks Svētais Gars un uzcels valstību, taisnību nodibinās, Tu būsi Ķēniņš vai mēs būsim Tavi palīgi, mums būs sava valsts, valdīsim pār visu pasauli, Tu nāksi otrreiz un nodibināsi Savu kārtību, Dieva valstība nāks, viss būs ideāli, nebūs slimību…

„Viņš tiem atbildēja: “Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.”” (Apustuļu darbi 1:7-8)

„Vai Tu uzcelsi, Dievs, Savu valstību, vai Tu izdarīsi, vai Tu izaudzēsi man mājas grupiņu, vai Tu nopelnīsi man naudiņu, iedosi man naudiņu, ja? Kad man gaidīt naudiņu, kur tā ir, es Tev visu laiku dodu desmito tiesu, mācītājs tā runāja, ka es vēl vairāk atdevu, kur ir tas viss?? Kad Tu man meitiņu un dēlu dziedināsi, kad man tas dullums galvā pāries?? Kad man pāries muguras sāpes?” Jēzus saka, ka tu esi pieļāvis kļūdu, ļoti nopietnu kļūdu. To, kas jādara tev pašam, to tu uzliec Dievam. Tu saki : „Svētais Gars, ej tagad un izdari!” Svētais Gars tur, Svētais Gars šur, bet ir lietas, kuras ir jāizdara mums, un mums tās ir jāizdara simtprocentīgi. Ja mēs uz kaut ko ejam, saskaņā ar Dieva Vārdu ir jālūdz un jāapliecina uz simts procentiem. Un jāiet un jāplāno un jāizdara viss ko es varu, šodien tajā virzienā. Atslēga ir simts procentos. Jūs dabūsiet spēku, spēks jums ir un būsiet liecinieki, jums vienkārši ir jāizdara savas lietas.

Tu gribi lielu ticību sev? Kurš vēlās sev lielu ticību? Mēs vēlamies sev lielu ticību. Kas mums ir jādara, lai mums būtu liela ticība? To, kāda kuram ticība, – pēc kā to var pateikt? Pēc augļiem. Kādi kalpošanā augļi cilvēkam ir, kādi finansēs augļi viņam ir. Nu, ne vienmēr tev viss būs ideāli, bet to var redzēt visumā pie tavas dzīves, pie tava emocionālā stāvokļa, fiziskā stāvokļa.

„Un apustuļi sacīja savam Kungam: “Vairo mums ticību.”” (Lūkas evaņģēlijs 17:5)

Un mācekļi prasīja Jēzum: „Vairo mūsu ticību tagad!” Viņi bija apspriedušies un izdomājuši, ka viņiem ir par maz ticības, Jēzus dara brīnumus, bet viņiem tik labi nesanāk. Viņš tāds stiprs un spēcīgs, lai vairo mūsu ticību, izdari tā, Dievs! Skaties ko Viņš saka.

„Bet Viņš sacīja: “Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu uz šo vīģes koku: izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā,- viņš jūs paklausītu. Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda! Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi. Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles? Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.”” (Lūkas evaņģēlijs 17:6-10)

Un nav ko meklēt baigo ticību, ka tu sāksi trīcēt vai drebēt, sāks karstums nākt vai tamlīdzīgi. Sajūtām un fiziskām izpausmēm ar ticību ir maz kas kopīgs. Dieva pieskāriens, tas viss ir labi, bet sirds ticība, ka mēs izdarām, mēs ticam Dieva Vārdam un darām uz simts procentiem, tam ko mēs ticam. Nu, kas tur nesaprotams?! Nu, es zinu, ka nav saprotams, jāsludina būs vēl desmit reizes par ticību, un tad mēs vairāk sāksim saprast. Patiesībā viss ir ļoti vienkārši, nevajag neko rakt un kaut kādas formulas meklēt, vienkārši izdari no savas puses visu, kas tev ir jāizdara. Ja Dievs saka lūgt, lūdz. Grupiņas, dievkalpojumi, – esi tur, kur tev ir jābūt, visu ko tev uztic, visu izdari. Tajā virzienā, ko tu dari, strādā un meklē variantus, mācies un apgūsti iemaņas. Motivācija – tā ir laba lieta. Tu vari, tev sanāks! Bet bez iemaņām tavai motivācijai nav lielas jēgas. Un no kurienes iemaņas rodas? „Es nevaru sākt savu lietu, jo man nav iemaņas!” Nu, tāpēc jau tu nemāki darīt, jo tu nesāc apgūt iemaņas. Sāc darīt, lasi attiecīgo literatūru.

Mums te angļu valodas skolotāju pilna draudze ir. Tu zini, kurš būs labākais skolotājs un kurš labāk pelnīs? Nevis tas, kurš teiks: „Es varu”, bet tas, kurš teiks: „Es varu” un lasīs grāmatas un mācīsies kā labāk mācīt, kā labāk un kā vairāk cilvēkus apmācīt, kā attīstīt savu biznesu tālāk, lai pie manis ne tikai es pats mācu, bet strādā vēl simts skolotāji. Mēs esam angļu valodas draudze, man ar angļu valodu nav nekā kopīga, es nezinu, kur jūs visu to dabūjāt. Ir tāds teiciens, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, bet krīt gan. Vismaz šajā jomā.

Visu, kas jums uzdots, izpildiet, un tad sakiet: „Esmu necienīgs kalps”. Kā to saprast? Nekad nedari neko cilvēkiem. Kaut arī mums draudzē ir sistēma, grupiņas un līderi un mēs uzslavējam viens otru, ir labi saņemt uzslavu un atzinību, taču meklē atzinību Dieva priekšā. Kop savas personīgās attiecības ar Svēto Garu, ar Dievu Jēzus Kristus Vārdā. Ar Tēvu, kurš mīl, ar Dēlu, kurš ir žēlīgs un žēlo. Un Svēto Garu, kurš draudzējas ar tevi. Tagad tu saproti, ka ticība ir ļoti vienkārša?

„Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.” (Mateja evaņģēlijs 5:15)

Kāda kānaāniešu sieviete nāca pie Jēzus un lūdzās, lai dziedina viņas meitu no ļauna gara. Jēzus atteica viņai vairākas reizes, viņa staigāja pakaļ mācekļiem, jo Jēzus viņu nepielaida pie Sevis. Bet viņa tik un tā staigāja pakaļ mācekļiem un brēca. Viņš negribēja viņu dziedināt, jo tā bija pagānu sieviete, kura neietilpa Viņa plānos tajā laika posmā.

„Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā”. (Mateja evaņģēlijs 15:28)

Kas dziedināja viņas meitu? Protams, Dievs, bet caur ko? Caur sievas simtprocentīgu ticību, neatlaidīgu ticību. Viņa neatlaidās, nedabūja vienu dienu, bet tik un tā neatlaidīgi ticēja un beigās dabūja to, kam ticēja. Man patika kā Keneta E. Heigina vienai grāmatai uz vāka otrā pusē ir rakstīts, ka cerība ir tas, ko es ceru kādreiz sasniegt un ceru, ka tas kādreiz būs, bet ticība ir tas, kad man jau ir tas, ko es gribu sasniegt, ticība man ir jau tagad. Kaut arī ja tu neredzi to ar savām acīm, taču tev tas jau ir šeit , tavā sirdī.

Jā, tiešām, cilvēki uz mūsu draudzi brauks ar autobusiem, tiešām, brauks ar autobusiem. Un jaunajā gadā mēs pārvāksimies uz jaunajām telpām, un tur būs 420 vietas, un mums nevajadzēs gadu, lai tās piepildītu, cilvēki brauks ar autobusiem, mēs brauksim viņiem pakaļ ar autobusiem. Mēs kopā ar Svēto Garu brauksim pie cilvēkiem un vedīsim viņus un piepildīsim visas šīs 420 vietas. Simtprocentīga ticība, tas nozīmē, ka mēs ņemam un atvedam, mēs veltam savu laiku un atvedam cilvēkus pie Kristus. Un nevajag mums nekādu gadu, mums pietiks ar trīs mēnešiem, ja mums ir simtprocentīga ticība. Āmen.

Es lasīju kādu liecību par to, ko darīja kāds mācītājs, kuram neauga draudze – tiklīdz viņš redzēja, ka kaut kur ir kāds veiksmīgs kalpotājs, viņš brauca pie viņa ciemos un visu to kalpotāja programmu kopēja savā draudzē, bet nekas nenotika. Izbrauca visu valsti, mainīja visas savas stratēģijas, un nekas nenotika. Un tad viņš paklausīja tam, ko māca Dieva Vārds, ka jālūdz ir Dievs, ir jāapliecina Dieva Vārds, sirds ticība ir jāiegūst, ir jāpavada laiks Dieva klātbūtnē, piepildoties ar Dieva Vārdu, un viņš sāka to praktizēt. Pēc trīsdesmit dienām, tas ir brīnums, pēkšņi vienā dienā viņa draudzē grēkus nožēloja tik daudz cilvēku, kā pa visiem iepriekšējiem gadiem kopā. Un kā tas iespējams? Cilvēkam viss bija, pietrūka tikai attiecīga Dieva Vārda, meditācijas un lūgšanas.

Simtprocentīga ticība. Mums ir gan jālūdz, gan jāapliecina, gan jāslavē. Draudzē tu vari nebūt tikai tad, ja esi miris. Ir jādzīvo svēta dzīve, ir jāevaņģelizē, ir jākalpo, ir jāatbrīvojas no verdzības pie drausmīgajiem darba devējiem par mazām algām. „Es nevaru, es nevaru…” Ko tu nevari? Galvā tu nevari tikai! Tev viss ir iespējams, tu saproti to. „Tas visu spēj, kas tic!” Nu, klausies, kam tu tici – Dieva Vārdam vai kaut kādām savām iedomām? Tu vari izrauties, simts procenti, ka vari! Un nebaidies sākt savas nekompetences dēļ. „Es neesmu vēl pietiekami pieaudzis, man nav vēl pietiekošas zināšanas, es vēl par jaunu esmu, par vecu…”

Sauls, vēlākais apustulis Pāvils, kad viņš piedzīvoja savu satikšanos ar Dievu, Dievs viņam teica:

„Celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.” (Apustuļu darbi 9:6)

Viņam uzreiz Bībeles skola bija vai kaut kādas precīzas norādes? Ej un sāc darīt! Un tūlīt uzreiz jau sākās viņam pirmās problēmas. Viņu sāka vajāt, bija jābēg no pilsētas, viņš sludināja. Viņš no pirmās dienas vienkārši gāja un sludināja, un, lūk, kāpēc viņš kļuva par ievērojamāko personu faktiski visās vēstulēs un Jaunajā Derībā aiz Jēzus Kristus. Tieši viņa vēstules dominē, jo viņš vienkārši gāja un darīja.

Ieplāno jaunajā gadā būt brīvs no verdzības. Tu gribi turpināt vergot? Tevi apmierina 200, 300 vai 400 eiro alga? Tu esi nabags? Es esmu bagāts, Jēzus kļuva nabags manis dēļ pie krusta, lai es šodien būtu bagāts. Nu, tad ej un simts procenti rīkojies, izdari to, ko Jēzus tev jau ir ieplānojis. Ej un rīkojies tā, un apliecini: „Es esmu bagāts, un attiecīgi rīkojos uz visiem simts procenti. Es rīkojos, sākot no šīs dienas”. Es zinu, ka es dažus esmu ar varu burtiski izvilcis ārā no vergošanas. Viņi ir teikuši: „Es nevaru, man tur tas un tas, man tik daudz jāmācās,” bet es teicu: „Ko tu nevari? Ņem un ej, un dari tā!” Stundām ilgi skaidroju, un tad viņš beidzot sāk darīt, kad paiet jau tik daudz laika. Pēc tam paiet laiks, parādās pirmās svētības, var brīvi uzelpo, brīnīšanās, kā es to nedarīju agrāk, un vārdi: „Paldies, mācītāj, ka tu mani piespiedi!” Viss ir jauns. Nekas vairs nebūs, kā bija, viss ir jauns! Viss ir jauns, kas bijis, ir pagājis. Punkts.

Kāds ar vēzi mirstošs cilvēks, kurš it kā ticēja Dievam, piedzīvoja sastapšanos ar Viņu un saprata, ka kalpos cilvēkiem un sludinās evaņģēliju, kamēr vien dzīvos, un viņš tika dziedināts. Simtprocentīgi ej uz priekšu. Labāk divus soļus uz priekšu, nekā vienu atpakaļ Zini, ģitāra neskan, ja kaut viena stīga ir saplīsusi. Aparatūra šeit priekšā neskanēs, ja es vienu vadu izraušu vai dažas pogas saspaidīšu. Simts procenti nozīmē visās jomās, prioritātēs uz priekšu. Pirmā prioritāte ir Dievs, otrā esi tu pats, tavas personīgās attiecības ar Dievu, tava dzīve, trešā ir ģimene, ja tu esi precēts, tas nav mamma vai tētis, ceturtā prioritāte ir kalpošana, evaņģelizācija, cilvēku glābšana un piektā ir darbs. Simts procenti uz priekšu, ievērojot šīs prioritātes un to pareizu secību. Un kad tu visu kas tev uzdots būsi izpildījis, tu redzēsi augļus. Atslēga ir simts procentos.

Es jums šodien parādīšu video, bet pirms tam pastāstīšu kas tas ir par video. Mēs kaut kādus dažus gadus atpakaļ draudzē māžojāmies, mums bija repa festivāls, – visi, kam nebija slinkums, taisīja savus repus. Youtube mājas lapā mūsu video bija tūkstošiem skatījumu. Un dažiem no mums tīri labi reps izdevās, kaut arī neviens no mums nebija profesionāls dziedātājs. Un mūsu draudzē bija kāds pāris, Kristaps un Evelīna, viņi ticēja Dievam. Zini, Salamana pamācības tu lasi un tās tevi iedvesmo šodien, kaut arī Salamans pēc tam atkrita no Dieva. Bet tajā laikā, kad viņš bija ar Dievu, tas bija Dievs, kas ar viņu runāja. Tieši tāpat arī šis zēns, es nezinu, ko viņš šodien dara, aizgāja pasaulē. Bet viņš nodziedāja dziesmu, kuru klausoties, tā ļoti iedvesmo. Kaut arī Kristaps ir prom, šī dziesma tik un tā iedvesmo cilvēkus. Tāpēc arī aicinu to noklausīties. Labāk vienu soli uz priekšu, nekā divus atpakaļ! Simts procenti, ej uz priekšu, simts procenti, ej uz priekšu!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde