Pareizas attiecības ar Dievu

Daudzi apgalvo, ka viņiem ir personiskas attiecības ar Dievu,
taču nekas viņu dzīvēs neliecina par to, ka viņi patiesi pazīst To Kungu. Kā mēs varam zināt, vai mums ir pareizas attiecības ar Dievu? Par to 31. jūlija dievkalpojumā savā svētrunā stāsta draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis.

„Ja sieva mīl savu ģimeni, tad viņas gatavotais ēdiens ir garšīgs. Nav iespējams pagatavot garšīgu ēdienu, ja to nedara no sirds. Ja sieva apgalvo, ka mīl savu vīru un bērnus, bet ēdienu gatavo pavirši, viņas attieksme neliecina par mīlestību un par pareizām attiecībām ar ģimeni. Līdzīgi ir arī ar mūsu attiecībām ar Dievu – ja kaut ko neizdarām līdz galam un no sirds, mēs sakām: „Kam gan negadās!” Tomēr, lai kā mēs censtos apmānīt paši sevi, pavirša attieksme neliecina par pareizām attiecībām ar Dievu!” – uzsver mācītājs.

„Es gribu izklīdināt jebkādus mītus par mīlestību,” – turpina Mārcis Jencītis. „Patiesa mīlestība nav tikai sajūtas, tā ir mūsu izvēle, pienākums un atbildība. Mīlestība ir mūsu darbi! Attiecības ar Dievu nav tikai lūgšanu kambaris. Tā ir visa mūsu dzīve, un tai ir jābūt svētai. Mūsu darbi parāda to, kas mēs esam un ko mēs patiesi mīlam. Mans lūgšanu kambaris nav mans Dievs. Mans Dievs ir Jēzus – patiesā mīlestība. Es nevaru mīlēt tikai ar vārdiem, tikai ar lūgšanu. Kur ir mūsu darbi, ko mēs darām mīlestībā un pateicībā Dievam? Kādi mēs esam ārpus sava lūgšanu kambara un draudzes? Kādi mēs esam sabiedrībā un ģimenē? Pareizas attiecības ar Dievu nozīmē arī svētu dzīvi, bet bez regulāras lūgšanas un Dieva vārda studēšanas nav iespējama svēta dzīve, savukārt bez svētas dzīves nav iespējams patikt Tam Kungam,” – viņš saka.

Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Jāņa evaņģēlijs 1:10-11

Dievs ir mīlestība, un Jēzus nāca pie Savas tautas mīlestībā. Kāpēc tie Viņu nepieņēma? „Tāpēc, ka šiem cilvēkiem bija sava izpratne par to, kāds ir Dievs un kāda ir Dieva mīlestība,” – turpina mācītājs. „Viņiem bija reliģija, bauslība un rituāli. Viņiem bija draudzes un Bībeles skolas, taču viņiem nebija pareizu un dzīvu attiecību ar Dievu, tāpēc tad, kad nāca Jēzus, tie Viņu nepazina un neuzņēma.”

„Ja tev ir pareizas attiecības ar Dievu, tu neizbēgami būsi svētīts visās dzīves jomās!” – apgalvo mācītājs. „Pareizas attiecības ar To Kungu ienes mūsu dzīvē vai nu svētības, vai lāstu. Tu vari izvēlēties!”

Veidojot attiecības ar Dievu, ir svarīgi apzināties, ka mums ir dota izvēles iespēja. Ja Dievs, kas ir mīlestība, radīja mūs, cilvēkus, pēc Sava tēla un līdzības, kāpēc Viņš neieprogrammēja mūs tā, ka mēs spējam vienīgi mīlēt un nedarīt ļaunu? Cik gan daudz posta, ciešanu un asaru tiktu aiztaupīts! Atbilde ir vienkārša – Dievs mums deva brīvu gribu, jo roboti nespēj mīlēt!

Reiz kāds profesors uzdeva jautājumu saviem studentiem: „Vai visu, kas pastāv, ir radījis Dievs?” „Jā, protams!” – studenti atbildēja. „Ja jau visu ir radījis Dievs, tad Viņš ir radījis arī ļaunumu,” – turpināja profesors. „Un ja Dievs ir radījis ļaunumu, tātad Viņš ir ļauns!” Profesoram šķita, ka viņš kārtējo reizi bija pierādījis, ka Dievs un ticība Viņam ir mīts. Studenti sākumā klusēja un nebilda ne vārda, taču tad kāds no viņiem uzdeva jautājumu profesoram: „Vai aukstums eksistē?” „Protams!” – profesors atbildēja, daudz nedomādams. „Patiesībā aukstums neeksistē,” – turpināja students. „Tas, ko mēs saucam par aukstumu, saskaņā ar fizikas likumiem ir siltuma neesamība. Starp citu, profesor, vai tumsa eksistē?” „Jā, kā gan citādi!” – atbildēja profesors. „Patiesībā, profesora kungs, arī tumsa neeksistē. Tumsa ir gaismas neesamība. Bet kā jūs domājat, ser, vai ļaunums eksistē?” Šoreiz profesors kļuva domīgs: „Ir taču kari, epidēmijas…” „Patiesībā arī ļaunums neeksistē. Ļaunums nav nekas cits kā Dieva mīlestības neesamība!” – sacīja jaunais students.

Šī studenta vārds bija Alberts Einšteins. Dievs ir mīlestība. Dievs nevar radīt ļaunumu. Viņš nevar radīt to, kas neeksistē! Tur, kur nav Dieva, nav Viņa mīlestības, un mēs to apzīmējam kā ļaunumu. „Visa ļaunuma cēlonis ir atsvešināšanās no Dieva,” – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Katrs, kas noraida Dieva mīlestību un Kristus upuri, kļūst par ļaunuma avotu pat tad, ja ārēji viņš ir labs, veiksmīgs un bagāts. No mīlestības trūkuma rodas konflikti, ļaunums un ciešanas. Cilvēks, kurš pats nav piedzīvojis Dieva mīlestību, nespēj mīlēt citus. Bez Dieva nav iespējama mīlestība un nav iespējams darīt labu!”

Ļaunums pastāvēja jau tad, kad Dievs radīja pirmos cilvēkus – Ādamu un Ievu, jo Lucifers bija sacēlies pret Dievu un kopā ar saviem eņģeļiem patriekts no debesīm. Viņš iemiesojās čūskā un kārdināja pirmos cilvēkus, kā rezultātā radās konflikts. „Kas atnesa ļaunumu virs zemes?” – jautā mācītājs. „Vai kambaris – viņu attiecības ar Dievu? Nē! Tas, ka ārpus sava lūgšanu kambara viņi nedzīvoja svētu dzīvi. Viņi ieklausījās sātana balsī un sāka apšaubīt to, ko bija teicis Dievs.”

Turklāt pareizas attiecības ar Dievu ir balstītas mīlestībā, nevis bailēs no elles. Ja Dievs neradīja elli cilvēkiem, bet gan sātanam un viņa eņģeļiem, tad kāpēc Ādams un Ieva spēja sacelties pret Dievu? Tāpēc, ka viņiem bija izvēle pieņemt Dieva mīlestību vai noraidīt to. Arī mums ir dota brīva izvēle mīlēt savu Radītāju vai novērsties no Viņa, paklausīt vai nepaklausīt Dievam. Kāda drosme bija mūsu Radītājam, kad Viņš piešķīra mums pilnīgi brīvu gribu! „Ikviens, kurš ar manipulācijas palīdzību cenšas panākt, lai viņu mīl, ir dēmonu varā. Katrs, kurš kalpo un paklausa Dievam bailēs no elles, ir dēmonu varā un nepazīst Dievu. Tās nav pareizas attiecības ar Dievu!” – tik kategorisks ir mācītājs. „Bet tas, kuram ir pareizas attiecības ar to Kungu un kurš kalpo Viņam no sirds un mīlestībā, kurš meklē Viņa vaigu un paklausa Viņam, ir neiznīcināms!”

Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: „Cilvēka bērns, ja kāda zeme apgrēkotos pret Mani, atkāpdamās no Manis, un Es izstieptu Savu roku pret to, atņemtu tai maizes krājumus, tai uzsūtītu badu un iznīcinātu cilvēkus un lopus un ja šie trīs vīri – Noa, Daniēls un Ījabs – atrastos viņu vidū, tad tie izglābtu sava taisnīguma dēļ vienīgi savas dvēseles, saka Dievs Tas Kungs. Ja Es sūtītu meža zvērus kādā zemē, ka tie iznīcinātu ļaudis un tā paliktu bez iedzīvotājiem un taptu par tuksnesi, un ja neviens tur nestaigātu aiz bailēm no zvēriem un šie trīs vīri tomēr atrastos tai zemē, – tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, – tie neizglābtu ne dēlus, ne meitas, tie izglābtos tikai paši, bet zeme paliktu par tuksnesi. Jeb kad Es sūtītu zobenu pār šo zemi un sacītu zobenam: ej un staigā pa šo zemi! – un Es iznīcinātu tai zemē cilvēkus un lopus un tie trīs vīri atrastos viņu vidū, – tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, – tie neizglābtu ne dēlus, ne meitas, tie izglābtu tikai paši sevi. Jeb kad Es sūtītu mēri šai zemē un izgāztu Savas dusmas asinīs pār to, un iznīcinātu cilvēkus un lopus, un Noa, Daniēls un Ījabs atrastos viņu vidū, – tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, – tie neizglābtu ne dēlus, ne meitas, bet izglābtu ar savu taisnīgumu tikai paši savas dvēseles. Un tomēr Tas Kungs teica tā: jebšu Es arī sūtītu pār Jeruzālemi Savas četras ļaunās sodības: zobenu, badu, meža zvērus un mēri, lai iznīcinātu cilvēkus un lopus, tad tomēr tur paliks pulciņš izglābto, kas izvedīs no turienes dēlus un meitas. Kad tie ieradīsies pie jums un jūs redzēsit viņu ceļus un visus viņu darbus, tad tas jums būs par mierinājumu Jeruzālemes nelaimē un visās šīs pilsētas ciešanās, ko Es tai sūtīju. Tas jums būs par mierinājumu, kad jūs redzēsit viņu ceļus un visus viņu darbus, un atzīsit, ka tas nav noticis bez iemesla, ko Es tai esmu darījis,” saka Dievs Tas Kungs. Ecehiēla 14:12-23

Noa, Ījabs un Daniēls mīlēja Dievu. Viņiem bija regulārs un disciplinēts lūgšanu laiks, dzīves krustcelēs viņi izdarīja savu izvēli par labu Dievam pat tad, ja tas maksāja apkārtējo izsmieklu, tuvinieku nosodījumu vai pat paša dzīvību! Viņiem bija gan attiecības ar Dievu, gan svēta dzīve. Dievs saka: „Ja pār zemi nāktu četri lāsti – zobens, bads, zvēri un mēris, šie vīri pastāvētu!” „Tādi kā mēs esam neuzvarami un neiznīcināmi!” – saka mācītājs. „Ja mums ir pareizas attiecības ar Dievu, uz mums neattiecas ne ekonomikas krīze, ne katastrofas, ne zobens, ne mēris!”

Kad tu iesāki Dievu lūgt, man atklājās Dieva vārds, un es ierados, lai tev dotu ziņu, jo tu esi it īpaši iemīļots vīrs. Tad nu ņem vērā šo vārdu, lai tev šī atklāsme būtu pilnīgi saprotama! Daniēla 9:23

Es pielūdzu To Kungu, savu Dievu, un izsūdzēju savus grēkus, sacīdams: ak, Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi Savu derību un parādi Savu žēlastību tiem, kas Tevi mīl un pilda Tavus baušļus! Daniēla 9:4

Daniēls ne tikai mīlēja Dievu un veltīja Viņam savu personīgo laiku un savas lūgšanas, bet viņš arī turēja visus Dieva baušļus. Viņa dzīve bija svēta!

Un Tas Kungs sacīja sātanam: „Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna.” Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: „Vai Ījabs Dievu velti un bez kāda apsvēruma bīstas?” Ījaba 1:8-9

Velns pārbaudīja Ījaba ticību un mīlestību pret Dievu. Tas Kungs pieļāva, ka Ījaba dzīvē nāk šāds pārbaudījums, un Ījabs to izturēja tāpēc, ka viņa motīvi bija pareizi. Viņa motīvi nebija bagātība, svētība vai apsardzība. Viņš mīlēja Dievu bez nosacījumiem un tāpēc saņēma divkāršu svētību!

„Ja mums kādā dzīves jomā nav svētības, tad vai nu tas ir īslaicīgs pārbaudījums kā Ījabam, vai arī kaut kas nav kārtībā mūsu attiecībās ar Dievu,” – saka mācītājs. „Pārbaudījumi ir svētības priekšvēstnesis, taču, ja mums ir nepareizas attiecības ar Dievu un mūsu motīvi nav pareizi, mēs par to maksājam lielu cenu!”

Ko mēs no tā varam secināt?

Kontakts ar Dievu lūgšanu kambarī + svēta dzīve = pareizas un mīlestības pilnas attiecības ar Dievu

Mīlēsim Dievu ar darbiem, nevis ar vārdiem! Kalposim Viņam un veidosim mācekļus saskaņā ar G12 principu: aizsniegt, nostiprināt, apmācīt un izsūtīt! Visu, ko darīsim, darīsim no sirds! Tad neizbēgami mūsu dzīve būs svētīta!