“Šī gada oktobra beigās sajutu sāpes kreisās kājas celī, kad kāpu pa kāpnēm uz ceturto stāvu.
Sākotnēji man tās netraucēja, bet pēc divām nedēļām tās saasinājās, parādījās tūska un zilumi uz augšstilba. Sāpes bija ļoti stipras, radīja lielu diskomfortu ikdienas dzīvē.
Es mācos sporta vidusskolā, un šīs traumas dēļ es biju atbrīvota no sporta un deju nodarbībām, jo nespēju tajās piedalīties. Kā arī man bija sarežģīti pārvietoties – nevarēju ātri kustēties, jo katra kustība izraisīja asas sāpes celī. Daudz biežāk es izmantoju liftu, ja tā nebija, tad kāpu pa kāpnēm ar lielām fiziskām mokām.
Devos pie traumatologa, lai noskaidrotu, kas izraisa šīs spēcīgās sāpes. Pēc rentgena rezultātiem bija redzamas, ka ceļa kaulā bija veidojums, kas radīja spēcīgas sāpes un diskomfortu.
Traumatologs man bija izrakstījis pretsāpju zāles, kuras gan varētu palīdzēt, bet es tās tomēr nebiju iegādājusies, jo tās bija ļoti dārgas. Kaut kādas pretsāpju zāles lietoju, smērēju pretiekaisuma un pretsāpju smēres, bet nekas no tā visa man nepalīdzēja.
Kādu laiku es jau apmeklēju draudzi “Kristus Pasaulei”, un par manu problēmu lūdzām arī mājas grupiņā. 19. novembrī devos uz draudzes Lielo dziedināšanas dievkalpojumu ar ticību, ka tikšu atbrīvota no sāpēm. Slavēšanas laikā es lūdzu Dievu, kā arī devos pie kalpotāja uz aizlūgšanu. Pēc dievkalpojuma vairs nejutu nekādas sāpes, bet īsti nevarēju noticēt, ka kāja tiešām vairs nesāp. Vakarā pēc dievkalpojuma, kad kāpu pa trepēm, es pārliecinājos, ka sāpju patiesi vairs nav. Es esmu tik priecīga un pateicīga Dievam par šo brīnumu manā dzīvē.
Ja pirms dziedināšanas dievkalpojuma mana ticība Dievam bija šaubīga, tad pēc tā es sāku tuvoties Viņam vēl vairāk. Es noticēju Dievam, mana ticība auga. Sāku nopietnāk veidot personīgas attiecības ar Dievu – regulāri lasīt Bībeli un lūgt. Manī parādījās iekšējs miers un pārliecība, ka Dievs ir ar mani. Pazudusi arī tūska un zilumi no kreisās kājas. Tagad es varu brīvi pārvietoties, nedomājot par to, ko es spēju vai nespēju darīt. Esmu patiesi pateicīga Dievam, ka Viņš mani atbrīvoja no šīm mokošajām sāpēm un uzklausīja manas lūgšanas.”
Undīnes Vēveres liecību pierakstīja Evita Astiča
Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija
