Audzēji ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Latvijā, un katru gadu to diagnosticē vairākiem tūkstošiem cilvēku. 
Ārstēšana parasti ir smaga,un tās iznākums ne vienmēr ir pozitīvs, un cilvēki pēc palīdzības vēršas pie Dieva. Arī Valdis, kuram šī gada aprīlī tika konstatēts vēzis, nolēma doties uz draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumu. Pieņemot Jēzu par savu Glābēju, apmeklējot mājas grupiņu un izveidojot personīgas attiecības ar Dievu, Valdis savā dzīvē ir piedzīvojis brīnumu – dziedināšanu no prostatas vēža, kura dēļ draudēja operācija un ilgstoša ārstēšana.
Valdis stāsta: „Šī gada aprīlī devos kārtējā vizītē pie sava ģimenes ārsta, kurš mani nosūtīja veikt asins analīzes un citas profilaktiskās pārbaudes. Kad tika saņemtas atbildes, uzzināju nepatīkamus jaunumus – aizdomas par prostatas vēzi. Pēc kārtējiem izmeklējumiem speciālists šo diagnozi apstiprināja. Ārsti man veica injekciju un norīkoja atkārtotas analīzes pēc trim mēnešiem, piebilstot, ka uzlabojumi neesot gaidāmi un labākajā gadījumā rādītāji nekļūs sliktāki. Tika plānota operācija. Lai arī fiziski nejutu nekādas sāpes, emocionāli biju sagrauts, jo mani pārņēma milzīgas bailes par slimības saasināšanos, ārstēšanu un gaidāmo operāciju.”
No februāra līdz jūnijam draudze „Kristus Pasaulei” rīkoja evaņģelizācijas tūri pa Latvijas lielākajām pilsētām. Maijā draudzes rīkotais dziedināšanas dievkalpojums norisinājās Liepājā, un uz to ieradās arī Valdis.
„Es vienmēr esmu ticējis Dievam, paretam apmeklēju arī kādu baznīcu, taču ikdienā es nelūdzu un nebiju izveidojis personīgas attiecības ar Dievu. Par dziedināšanas dievkalpojumu uzzināju no bukleta, ko saņēmu savā pastkastītē, un nolēmu uz to aiziet. Dievkalpojuma laikā nepiedzīvoju nekādas īpašas sajūtas, taču man ļoti patika dzirdētais vārds. Kad pienāca iespēja, devos pie kalpotāja, lai viņš aizlūgtu par manu vajadzību. Pēc tam kalpotājs ieteica apmeklēt arī mājas grupiņu, kurā regulāri par mani lūgtu, un es piekritu. Mājas grupā mēs ik nedēļu sanākam kopā, mācāmies Bībeli, iepazīstam Dievu, kā arī lūdzam viens par otra vajadzībām. Nolēmu katru dienu arī pats pavadīt laiku ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot. Mans garastāvoklis manāmi uzlabojās, drūmās domas, bailes un negatīvās emocijas nomainīja ticība Dieva vārdam un cerība, ka viss būs labi. Manī ienāca miers un prieks, un pārliecība par dziedināšanu.
Bija pagājuši ārsta noteiktie trīs mēneši, un es devos atkārtoti nodot analīzes. Saņemot atbildes, mani gaidīja milzīgs pārsteigums. Rezultāti nebija pasliktinājušies, bet gan tieši pretēji – daudzkārtīgi uzlabojušies, un es tiku atzīts par veselu. Arī ārsti bija izbrīnīti un sacīja, ka manas analīzes esot kā pilnīgi veselam cilvēkam. Tika atcelta operācija, kā arī visas citas ar āstēšanu saistītās procedūras. Es biju ļoti pārsteigts, jo nebiju gaidījis tik lielus uzlabojumus, taču Dievs ir varens, un Viņš dziedina! Tāda dziedināšana, kādu piedzīvoju es, spēj notikt tikai ar Dieva palīdzību. Par spīti ārstu prognozēm, ka uzlabojumi nav gaidāmi, esmu pilnīgi vesels. Pateicība Dievam!”
Kā galveno noteicošo savas dziedināšanas faktoru Valdis min personīgas attiecības ar Dievu, kā arī kopīgās lūgšanas, sadraudzību un atbalstu mājas grupiņā. „Esmu neizsakāmi priecīgs par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē, un novēlu arī jums Viņu meklēt, ticēt Dieva vārdam, būt sadraudzībā ar citiem kristiešiem un paļauties, ka Dievs vislabāk zina, kā atrisināt katru problēmu,” iedrošina Valdis.
Valda Hermaņa liecību pierakstīja Monta Gulbe
