Mana māsa martā aizbrauca uz inkaunteru, kam naudu nopelnīja pati. 
Tas uzmundrināja arī mani un deva vēlmi nopelnīt pašam naudu savam inkaunteram. Nolēmu meklēt darbu, tomēr to, ko man piedāvāja, nevarēju savienot ne ar mācībām, ne draudzes apmeklēšanu.
11. klasē katram obligāti ir jāraksta zinātniski pētnieciskais darbs, bet es izdomāju rakstīt jau šogad, 10. klasē. Sava darba tēmu izvēlējos atbilstoši plaši pazīstamam Rīgas Domes konkursam, kuru reklamēja pat televīzijā. Konkursam bija divas kārtas, kurā uz otro kārtu tika atlasīti 10 labākie pētnieciskie darbi. Pirmās trīs vietas saņem naudas balvas: 1. vieta – 200Ls, 2. vieta- 100Ls, bet 3. vieta – 50Ls.
Biju priecīgs, uzzinot, ka esmu ticis uz otro atlases kārtu. Tomēr tad, kad to uzzināju bija palikusi tikai nedēļa līdz darba prezentācijai un daudz kas vēl nebija izdarīts. Ar skolotāju palīdzību man izdevās izveidot prezentāciju un sagatavoties konkursam.
Skolotāji teica, ka pirmo vietu, visticamāk, man iegūt neizdosies, bet varētu cerēt uz 3. vietu. Dodoties uz 2. kārtas aizstāvēšanu, lūdzu Dievu, lai notiek Viņa prāts un Viņa griba un devu solījumu: “Dievs, ja es dabūšu pirmo vietu, tad ceturto daļu es atdošu Tev.”
Kad aizgāju uz konkursa norises vietu, liels bija mans izbrīns, ka uz otro kārtu ir izvirzīti tikai trīs cilvēki. Tas jau nozīmēja, ka mēs visi dabūsim naudas balvu un man izdosies aizbraukt uz inkaunteru. Mums trim bija jāaizstāv savi darbi. Pārējo dalībnieku darbi bija ļoti labi, tomēr rezultātus pateica tikai pēc divām nedēļām.
Pēc divām nedēļām manā e-pastā atnāca vēstule, kurā ir rakstīts, ka es emu ieguvis 1. vietu! Es vairākas dienas pēc tam pārbaudīju vēlreiz šo vēstuli, jo nespēju noticēt, ka esmu uzvarējis.
Esmu jau pieteicies inkaunteram un gaidu, kad naudu pārskaitīs uz manu kontu, lai varētu pildīt savu solījumu un atdot Dievam to, kas Viņam pieder.
Pēteris Plakans.
