Kā jau daudziem jauniem puišiem, arī Pētera dzīvē ļoti svarīgu vietu ieņēma darbs un naudas pelnīšana.
Finanses bija tas, par ko viņš visbiežāk uztraucās un kam pakārtoja visu savu dzīvi. Tomēr tas nekad nenesa gandarījumu un piepildījumu, lai arī cik puisis nopelnītu. Patiesu gandarījumu sniedz iespēja iepazīt Dievu, apmeklēt draudzi un kalpot cilvēkiem. Mācoties Dieva vārdu un pielietojot šis zināšanas dzīvē, arī vēlamais finansiālais stāvoklis kļūst tikai labāks.
“Es uzaugu nabadzīgā ģimenē, kur vienmēr trūka naudas pat visikdienišķākajām vajadzībām. Trūkums mūs dzina tiekties pēc labklājības, noliekot visas pārējās dzīves vērtības otrajā plānā. Pabeidzot skolu, „uzņēmu taisnāko kursu uz naudas pelnīšanu”, lai nekad vairs nenonāktu tādā stāvoklī, kādā dzīvoja mana ģimene.
Finanses bija tas, par ko es vienmēr uztraucos. Domāju, ka nauda sniegs man prieku un piepildījumu, taču tā nebija. Lai arī cik daudz es pelnītu, vienmēr jutu, ka kaut kā pietrūkst, un biju nelaimīgs. Nekad nebija gana, vēlējos vairāk un vairāk – arvien labāku mašīnu un citas „tik ļoti vajadzīgas” materiālās lietas. Arī mani draugi vienmēr gribēja sacensties naudas pelnīšanā un dārgu mantu iegādē un tas apstiprināja manis ieņemtā kursa pareizumu. Es velējos būt noderīgs citiem, lai manai dzīvei būtu kāda lielāka nozīme, taču nezināju, kā to izdarīt, tāpēc turpināju fokusēties uz naudas pelnīšanu. Nemitīgi krāju un centos nekam lieki netērēt, ekonomējot uz veselīgu pārtiku un labu apģērbu. Bieži devos uz darbu apslimis, lai nepazaudētu veselas dienas algu. Un tas jau nebija viss. Dēļ lielāka atalgojuma devos uz dzīvi ārzemēs, kur nebija līdzās nedz manas ģimenes nedz tuvinieku. Visu laiku domās skaitīju, cik man ir naudas un cik drīkstu iztērēt, un regulāri pārbaudīju savu konta saturu, lai būtu lietas kursā. Centos uzmanīties no katra lieka izdevuma, kur būtu varējis ietaupīt. Šķita, ka nauda man sniedz stabilitātes un drošības sajūtu, kas bija trūkusi bērnībā. Tomēr es visu laiku tikai pelnīju un taupīju, bet īsti nebaudīju no tā, kas man jau pieder. Manai dzīvei nebija nekādas dziļākas jēgas – es lielākoties pavadīju laiku darbā un pie datora, skatoties filmas un seriālus.
Tā, “sēžot” internetā, iepazinos ar meiteni, kura mani uzaicināja piedalīties draudzes “Kristus Pasaulei” Skype diskusiju grupā. Domāju, kāpēc gan ne un piekritu. Dievam īsti neticēju, bet sarunas bija saturīgas, cilvēki –gudri un ar pašam bija, par ko aizdomāties. Pēc laika viņa mani uzaicināja uz draudzes mājas grupiņas atpūtas pasākumu. Iedomājos, ka tur būs ballīte, kā ierasts jauniešu vidū – ar iedzeršanu un trakošanu. Ierodoties biju patīkami pārsteigts, ka cilvēki šeit tik interesanti un jautri pavada laiku bez alkohola. Man iepatikās viņu kompānija un pēc kāda laika es jau apmeklēju pirmo dievkalpojumu, kur mani ļoti uzrunāja mācītāja sludinātais par to, ka ikviens cilvēks var būt līderis, esot kopā ar Dievu. Tā pamazām es pievienojos draudzei un manī radās ticība, ka Dievs ir un vēlos Viņu iepazīt. Es ieguvu draugus, starp kuriem man nebija jādomā, vai esmu bagāts vai nē, jo viņi mani pieņēmu tādu, kāds esmu. Draudzē mācos, kā nepārtraukti pilnveidoties. Sāku lasīt Bībeli, un tur ir tādi vārdi, kas tiešām dod drošību: “Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.” Sapratu, ka ar Dievu man nav vairs jābaidās par to, vai man pietiks naudas, jo Viņš apsola, ka man pietiks pašam un paliks vēl pāri labiem darbiem. Vairs neskaitu katru eiro un nemitīgi nepārbaudu savu bankas konta stāvokli. Es jūtos noderīgs, jo varu kalpot cilvēkiem un būt noderīgs kopēju mērķu sasniegšanā. Nebaidos tur ieguldīt arī savas finanses. Tas man ir liels solis uz priekšu – patiesa gandarījuma avots. Esmu arī sācis iegādāties labas drēbes un ēst veselīgu pārtiku, jo spēju nesatraukties par katru naudas summu, ko sanāk iztērēt. Tagad mana drošība un stabilitātes sajūta ir Dievā, nevis nemitīgā naudas pelnīšanā, un es vairs nedodos uz darbu par katru cenu arī tad, kad esmu saslimis. Esmu priecīgs, ka varu būt kopā ar jauniešiem, kuri tic Dievam, mīl cilvēkus un viņiem palīdz. Tā darot ko patiesi vērtīgu, nevis tikai egoistiski nodrošinot savu materiālo stāvokli. Manai dzīvei ir jēga –būt mīlētam un mīlēt citus. Tas mani dara laimīgu un piepildītu. Novēlu ikvienam, kurš cenšas meklēt laimi finansiālā labklājībā padomāt vai patiesi tur to atradīs, vai labāk tomēr laimi meklēt Dievā un cilvēkos,” tā ar prieku saka Pēteris.
Pētera Mucenieka liecību pierakstīja Laura Gruševa
