Pēteris ir jaunietis, kurš vienmēr ir nopietni attiecies pret mācībām, kas ir atspoguļojies arī viņa sekmēs. Tomēr, neskatoties uz to, visu savu dzīvi viņš ir bijis nepārliecināts un nedrošs par savām spējām. Pēteris neticēja, ka savas zināšanas varētu pielietot, lai patstāvīgi pelnītu naudu. Taču izmaiņas viņa domāšanā notika, kad jaunais puisis savā dzīvē iepazina Dievu un Viņa gribu. Dieva spēkā, atbrīvojoties no mazvērtības domām, šodien, divdesmit gadu vecumā, viņš ir iesācis arī savu nodarbošanos paralēli studijām, kas dod ienākumus un ļauj viņam pašam plānot savu laiku.

Pēteris stāsta: „Kādu laiku atpakaļ dzīvoju pie vecākiem, braukāju uz mācībām Rīgā un nebūtu iedomājies, ka varētu pelnīt pietiekoši līdzekļu patstāvīgai dzīvei. Lai gan mācījos ļoti labi, man nepietika drosmes savas zināšanas pielietot, lai pelnītu finanses. Reizēm skolā sniedzu konsultācijas citiem studentiem, bet ar to arī viss beidzās. Man nebija motivācijas darīt ko vairāk, jo nebiju pārliecināts par sevi, vienmēr šaubījos, vai tas, ko es izdaru, ir labi paveikts. Es cīnījos ar  mazvērtības domām.

Toreiz es nezināju neko par Dieva gribu cilvēka dzīvei un to, kā Viņš vēlas mūs svētīt. Esmu dzimis un audzis kristiešu ģimenē un uzskatīju sevi par kristieti, tomēr Dievu nepazinu. Pirms pāris gadiem biju sācis apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, kur māca par attiecībām ar Dievu. Sāku lasīt Bībeli un pavadīt laiku ar Viņu, līdz ar to – izprast Dieva gribu manai dzīvei. Mācītājs, pamatojoties uz Bībelē teikto, skaidroja, cik svarīgi ir būt „galvai, nevis astei”, tas nozīmē saprast, ka tu pats vari būt noteicējs savā dzīvē, ieskaitot finanses. Tā ir Dieva griba, ko arī pats ieraudzīju Dieva vārdā. Turklāt, kļūstot pašnodarbinātam, man būtu lielāka iespēja nopelnīt vairāk īsākā laika posmā un plānot savu ikdienu. Es pamazām sāku par to aizdomāties. Esot draudzē, biju dzirdējis daudzas cilvēku liecības, kā viņi paši uzsāk savu nodarbi, sāk vairāk pelnīt un viņiem parādās arī vairāk laika. Viņi stāstīja, kā Dievs svētī ar klientiem, kā mainās viņu domāšana un parādās ticība saviem spēkiem. Mājās pavadīju laiku lūgšanā un lasīju Bībeli, es sapratu no Dieva, ka Viņa griba ir, lai es dzīvotu pārpilnībā, varētu būt patstāvīgs un man būtu vairāk laika nodoties arī kalpošanai Viņam. Tas mani ļoti iedvesmoja, un es izlēmu, ka arī tā varētu mēģināt.

Visvairāk ir mainījusies mana domāšana un attieksme pret naudu. Agrāk pat nevarēju iedomāties, ka pusaudžu gados varētu pelnīt, strādājot individuāli. Studējot Dieva vārdu un esot attiecībās ar Viņu, man mainījās skatījums pašam par sevi. Ja agrāk šaubījos par sevi un savām zināšanām, tad tagad esmu pārliecināts, ka Dieva spēkā viss man sanāks!

Drīz vien ieliku sludinājumu, kurā piedāvāju matemātikas un angļu valodas privātstundas. Tā kā iepriekš nekad to nebiju darījis, sākumā prasīju smieklīgu cenu – 1,5 lati stundā. Atceros, kad kāda skolnieka vecāki piedāvāja paaugstināt cenu, par ko es biju neiedomājami priecīgs! Ar laiku pieteicās vairāk klientu, un arī cenu par nodarbību paaugstināju. Pateicoties personīgām attiecībām ar Dievu, sāku justies pašpārliecinātāks un apzinājos, ka spēju strādāt kvalitatīvi. Gāja laiks, mani ienākumi pieauga un es uzsāku patstāvīgu dzīvi Rīgā.

Es kalpoju draudzē un pats plānoju savu laiku, kas nebūtu iespējams, strādājot pie darba devēja. Man pieteicās arvien vairāk skolnieku. Dievs par mani rūpējas un svētī. Draudzē es dodu desmito tiesu, jo Bībelē ir rakstīts, ka tā pieder Dievam.

Šobrīd, strādājot mazāk, es saņemu lielāku atalgojumu, nekā studenti, kuri strādā pie darba devējiem. Turklāt šī nodarbošanās man sniedz prieku – darīt to, kas patīk, un saņemt par to naudu.

Bieži vien ir diskusijas, vai kristiešiem ir jābūt nabagiem. Bībelē tā tomēr nav rakstīts. Visi lielie Dieva vīri ir bijuši bagāti. Lai kaut ko sasniegtu, ir nepieciešamas finanses, arī – ceļot Dieva valstību. Es gribētu pelnīt daudz, lai var ziedot daudz, tā palīdzot izplatīt evaņģēlija vēsti.

Cilvēkiem, kuri vēlas kļūt finansiāli patstāvīgi, es iesaku iepazīt Dievu. Tas mainīs raksturu un domāšanu. Un jūs uzdrīkstēsieties darīt lielas lietas!”

Pētera Plakana liecību pierakstīja Kristīne Krapāne