Mēs, brāļi un māsas, esam šeit kopā,
lai iedrošinātu, uzmundrinātu, celtu un mīlētu cits citu. Jo mēs esam Dieva draudze, Dieva ģimene – kopā, vienotībā, slavēšanā, pielūgsmē. Dievkalpojums ir tā vieta, kur brāļi un māsas vienprātībā sanāk kopā, lai slavētu Dievu, godinātu Viņu, kopā klausītos un saņemtu Dieva vēsti, ko Viņš ir paredzējis mums pateikt. Tādēļ es tev iesaku plaši atvērt savu sirdi un saņemt visas tās svētības, kuras Dievs ir paredzējis tev un tavai dzīvei. Pēdējā dziesmā mēs dziedājām: “Cik tālu man ļausi iet? Cik tuvu ļausi man Tevi iepazīt?” Dievs ir džentlmenis, Viņš neuzbāžas un neko neuzspiež, Viņš nesaka: “Tev obligāti Mani ir jāpieņem. Tev obligāti Man ir jātic.” Viņš tā nesaka. Ir tieši otrādāk – cik tālu tu pats iesi ar Dievu, cik tuvu tu tieksies Viņu iepazīt, tik tuvu tu arī Viņam būsi. Tā ir tava iespēja un tava izvēle. Dievs ir tavs Tētis, un Viņš tevi gaida ar atplestām rokām, un Viņš tevi mīl.
Šodienas svētrunas nosaukums ir “Pieņem visas Dieva svētības”. Dievs tevi jau ir pieņēmis. Viņš tevi jau pieņēma tad, kad tu vēl nebiji piedzimis, kad tu saviem vecākiem vēl nebiji ieplānots. Varbūt tu nejauši nāci šajā pasaulē, un neviens no vecākiem tevi neplānoja, taču Dievs tevi jau bija ieplānojis tad, kad radīja šo pasauli. Viņš zināja, ka tieši tu būsi tik unikāls, brīnišķīgs, skaists, jauks Dieva bērns. Mūsu Tētim ir sagatavotas ļoti daudzas svētības Saviem bērniem. Dievs saka: “Svētīdams Es tevi svētīšu, vairodams Es tevi vairošu.” Maleahijas pēdējā nodaļā ir rakstīts, ka Viņš atvērs debesu logus pār tevi un nolies svētības tavā dzīvē.
Dievs ir paredzējis visas svētības tavā dzīvē. Tev tās ir jāiet un jāpaņem. Cik tuvu tu būsi Dievam, ir atkarīgs no tevis, un par visām Dieva svētībām ir rakstīts Dieva vārdā – dziedināšana, labklājība, atbrīvošana un daudzas citas, bet vai tu iesi un tās paņemsi? Viņš ir sagatavojis tev šīs lielās dāvanas. Tev ir jāmaksā cena, lai paņemtu šīs dāvanas. Šodien es tevi iedrošinu iet un paņemt to, ko Dievs tev ir paredzējis. Ir jāmaksā cena, lai būtu izglābts. Ir jāmaksā cena, lai būtu dziedināts. Ir jāmaksā cena arī, lai būtu dievkalpojumā, lai mēs kopā varētu pielūgt Dievu un baudīt Viņa klātbūtni. Šeit ir Dievs, lai tevi svētītu, dziedinātu un atbrīvotu.
Pagājušajā dievkalpojumā, slavēšanas laikā, es ļoti sajutu Dieva klātbūtni un pieskārienu, es ļoti sajutu, kā Viņš mani mīl, un es sapratu, ka man ar to ir jādalās, jo šodien es arī sajutu to pašu, un ne tikai, – arī pa nedēļu, mājās, savā lūgšanu kambarī, uzliekot pagājušās svētdienas slavēšanu, es jutu Dieva pieskārienu. Es redzēju, ka virs manis ir milzīgs trauks, tikai daudz, daudz lielāks, un šajā traukā ir Dieva svētības, un Dievs lej šīs svētības virs manis tā kā lej ūdeni no krūzes. Bet mana daļa tajā ir tāda, vai es šīs svētības pieņemu. Vai es esmu atvērts vai aizvērts trauks. Šodien es šo trauku redzu virs visas mūsu draudzes, bet tas ir daudz lielāks par mūsu dievkalpojumu zāli, tam nav ne gala, ne malas. Dievs man parādīja, ka Viņš šī trauka saturu lej virs katra no mums. Tās ir ļoti lielas svētības, kuras Viņš ir paredzējis tev, un viss ir atkarīgs no tevis – vai tu pieņem šīs svētības, kuras Dievs tev dod. Arī tagad šis trauks tur ir, es to redzu! Es nevaru paskaidrot, cik liels ir šis trauks. Vai tu maksā cenu, lai saņemtu šīs svētības? Ir jāmaksā cena, lai saņemtu Dieva svētības.
Kāds cilvēks tu vēlies būt – tas, kurš maksā pilnu cenu, vai tas, kurš izvēlas nemaksāt pilnu cenu? “Iešu uz kādu kompromisu. Neaiziešu uz dievkalpojumu. Dievs taču zina, ka man šodien ir darbs! Nozāģēšu savam krustam vienu malu, otru malu, apakšu, lai būtu vieglāk nest. Šodien nelasīšu Bībeli, jo man taču nāk miegs.” Un tā mēs palaižam garām tās svētības, kuras Dievs tev ir devis. Es ceru, ka tu izvēlies būt tas cilvēks, kurš maksā pilnu cenu. Šāds cilvēks tiek pāri grūtībām, kad tās pienāk, jo viņš izvēlas būt uzvarētājs. Viņš izvēlas iet ar Dievu, maksāt pilnu cenu, lai saņemtu Dieva svētības.
Kas ir tas, kas bloķē Dieva svētības? Grēks bloķē svētības no Dieva. Tad, kas mēs grēkojam, ir bloķis, un Dievs nevar mūs svētīt pilnā mērā. Neticība, netiklība, laulības pārkāpšana, atkarības, mazvērtība, šaubu pilnas domas. Arī domās mēs varam sagrēkot.
“Un ķēniņš Hērods to dzirdēja, jo Viņa Vārds bija tapis zināms, un sacīja, ka Jānis Kristītājs esot uzmodināts no miroņiem un tādēļ Viņā tādi brīnuma spēki darbojoties. Bet citi sacīja: “Viņš ir Ēlija.” Un citi sacīja: “Viņš ir pravietis, kā viens no praviešiem.” Bet Hērods, to dzirdējis, sacīja: “Jānis, kam es galvu nocirtu, uzcēlies no miroņiem.” Jo tas pats Hērods bija sūtījis un licis Jāni apcietināt un saistīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ; jo viņš to bija apprecējis. Bet Jānis Hērodam bija sacījis: “Tev neklājas, ka tev ir tava brāļa sieva.” Un Hērodija viņu ienīda un gribēja nokaut, bet nevarēja. Jo Hērods Jāni bijās, zinādams viņu esam taisnu un svētu vīru, un viņu sargāja, un, viņu dzirdēdams, tas bieži kļuva domīgs un tomēr labprāt viņu klausījās. Un gadījās izdevīga diena, kad Hērods savā dzimšanas dienā saviem lielkungiem un virsniekiem, un augstākajiem vīriem Galilejā rīkoja dzīres. Un Hērodijas meita ienākusi dejoja un labi patika Hērodam un tiem, kas līdz pie galda sēdēja. Tad ķēniņš sacīja meitenei: “Lūdz no manis, ko gribēdama, es tev to došu.” Un viņš tai zvērēja: “Ko tu no manis lūgsi, to es tev došu, līdz pat pusei no manas valsts.” Bet viņa, ārā izgājusi, sacīja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Bet tā sacīja: “Jāņa Kristītāja galvu.” Un tūdaļ viņa gāja steigšus iekšā pie ķēniņa, lūdza un sacīja: “Es gribu, ka tu man tūlīt dod bļodā Jāņa Kristītāja galvu.” Un ķēniņš ļoti noskuma; tomēr zvēresta un to dēļ, kas pie galda sēdēja, tas negribēja viņu atraidīt. Un ķēniņš tūdaļ sūtīja bendi un pavēlēja atnest viņa galvu. Un tas nogājis viņam cietumā nocirta galvu un atnesa viņa galvu bļodā, un deva to meitenei, un meitene to deva savai mātei.” (Marka 6:14-28)
Notikums par Hērodu, Jāni Kristītāju, Hērodiju un viņas meitu Salomi. Iepriekšējā nodaļā ir aprakstīti dažādi brīnumi, kurus darīja Jēzus – jaunpiedzimšanas, dziedināšanas un atbrīvošanas brīnumi. Visi sāka domāt – kas ir tas, caur kuru notiek šie milzīgie brīnumi? Ir dažādas versijas: vieni saka – Jānis Kristītājs, no miroņiem uzmodināts, otri saka – tas ir Elija, citi – tas ir pravietis. Hērods sacīja: “Tas ir Jānis, kam es galvu nocirtu, uzcēlies no miroņiem.” Hērods ir nocirtis Dieva cilvēkam galvu un tagad ir nobijies. Hērods domā, ka Jēzus, kurš dara brīnumus, ir Jānis, piecēlies no miroņiem, un tagad ar viņu ir cauri. Varbūt Jānis Kristītājs ir atnācis viņam atriebties, būs vēl trakāk nekā Jānim, viņam arī nocirtīs galvu. Hērods skaidri zināja, ka Jānis ir Dieva cilvēks. Viņš zināja, ka ir pacēlis savu roku pret Dieva cilvēku. Tas viņam nedeva mieru.
Dieva cilvēks Hērodam teica, ka laulības pārkāpšana ir grēks, un tas bloķē svētības viņa dzīvē. Jānis bija ļoti radikāls un teica Hērodam, ka viņam ir jāpārtrauc tā dzīvot. Viņš konkrēti Hērodam pateica, ka ir jāmaina. Hērodija ienīda Jāni un vēlējās viņu nogalināt, bet nevarēja. Ja tu esi Dieva cilvēks, būs cilvēki, kuri tevi ienīdīs tāpat kā Jāni Kristītāju. Tāpēc, ka tu nes gaismu šai pasaulē, tu stāsti cilvēkiem par Dievu un viņu dzīves mainās. Hērods Jāni bijās, jo zināja, ka viņš ir taisns un svēts. Viņu dzirdēdams, Hērods bieži kļuva domīgs, tomēr labprāt viņu klausījās. Hērodija bija nobijusies par Hērodu, – ja viņš Jāņa ietekmē izmainīsies, tad viņu attiecības beigsies.
Savā dzimšanas dienā Hērods saviem lielkungiem, virsniekiem un augstākajiem vīriem Galilejā rīkoja dzīres. Šajās dzīrēs dejoja Hērodijas meita Salome, tas patika Hērodam un visiem viesiem. Hērods apsolīja meitenei dot visu, ko viņa lūgs, līdz pat pusei no viņa valsts. Salome domāja – kāpēc gan viņai vajadzētu pusi no valsts, – ja viņai ar Hērodiju ir Hērods, tad viņām ir visa valsts. Hērods bija liels un ietekmīgs valdnieks Galilejā, viņš bija apgabala ceturtās daļas valdnieks. Salome prasīja padomu savai mātei, un Hērodija teica: “Jāņa Kristītāja galvu.” Šeit ir redzams, ka Hērodija bez šaubīšanās zināja, ko viņa grib. Meita steigšus devās pie ķēniņa un teica: “Es gribu, ka tu man tūlīt dod bļodā Jāņa Kristītāja galvu.” Ķēniņš ļoti noskuma. Hērods sūtīja bendi un pavēlēja atnest viņa galvu. Tas nocirta Jānim galvu un bļodā atnesa to meitenei, un Salome to deva savai mātei. Mācība: Dievs Hēroda dzīvē bija atsūtījis Savu cilvēku – Jāni Kristītāju, lai viņu glābtu, dziedinātu un atbrīvotu. Arī tavā dzīvē Dievs ir sūtījis cilvēkus, lai tu saņem Dieva svētības.
Dieva cilvēki ir ielikti tavā dzīvē, lai tu būtu laimīgs kopā ar Jēzu Kristu. Arī velns tavā dzīvē sūta cilvēkus no sevis. Tu esi tas, kurš izvēlas, kurus cilvēkus ielaist savā dzīvē. Ļoti bieži notiek tā: cilvēks tikko ir pieņēmis Jēzu, un tūlīt velns atsūta savus cilvēkus, lai novērstu viņu no Dieva. Arī manā dzīvē ir bijuši cilvēki, kuri ir no Dieva, un ir bijuši arī cilvēki, kuri nav no Dieva, un viņi ir centušies mani vest prom no Dieva. Tieši tāpat ir arī tavā dzīvē. Kāda mūsu draudzes māsa stāstīja: tad, kad viņa atgriezās pie Dieva, pēkšņi viņas māsa viņā bija ļoti ieinteresēta, sāka zvanīt, solīja palīdzēt ar naudu, nopirkt mašīnu, lai tikai māsa neiet uz draudzi. Velns dažādos veidos tevi mēģinās vilināt prom no Dieva, no Dieva svētībām. Tu vari arī būt tas cilvēks, kurš daudziem ir par svētību. Tu esi tas cilvēks, kuru Dievs sūta citu cilvēku dzīvēs, lai glābtu viņus, evaņģelizētu, lai caur tevi Dievs viņus varētu dziedināt. Ir daudz tādu cilvēku, pie kuriem Dievs sūta tieši tevi. Esi kā Jānis Kristītājs un ej pie šiem cilvēkiem!
Mēs zinām, ka pravietim Elijam bija māceklis Elīsa. Un Elīsa pieņēma savu Dieva cilvēku, savu skolotāju. Elīsa saņēma milzum daudz svētību, pat dubultu svaidījumu. Tāpat arī bija mācekļi, kuri pieņēma Jēzu kā savu vadītāju, līderi, cilvēku no Dieva, un saņēma svētības, un bija arī viens māceklis, kurš nepieņēma Dieva cilvēku savā dzīvē, un viņa gals bija pašnāvība. Pieņem Dieva cilvēku savā dzīvē!
Hērodija jau sen plānoja, kā dabūt Jāni Kristītāju prom no Hēroda dzīves, un viņa beigās izdomāja viltību caur savu meitu. Salome bija princese, un tas bija ārkārtīgi liels pazemojums – dejot šo cilvēku priekšā, jo parasti to darīja prostitūtas. Tātad viņa bija gatava maksāt jebkādu cenu, lai novāktu Jāni no ceļa. Cilvēki, kuri tavā dzīvē nav no Dieva, bieži ir gatavi maksāt jebkādu cenu, lai tu nebūtu ar Jēzu Kristu. Kāpēc šī sieviete varēja tik viegli darboties Hēroda dzīvē? Tāpēc, ka Hērods viņu bija ielaidis savā dzīvē. Tie cilvēki, kurus tu ielaid savā dzīvē, var ietekmēt tevi, un viņi noteikti to arī dara. Mūsu ziņā ir tas, vai mēs ielaižam vai neielaižam šos cilvēkus savā dzīvē. Abas šīs sievietes noteikti bija skaistas, īpaši jaunā meitene, jo visiem viņa patika. Dieva vārds māca, ka velns nāk gaismas eņģeļa izskatā, tāpēc grēks tev var likties salds, skaists un patīkams.
Hērodam bija grēki un kārības, kas pievilka klāt citus grēkus. Tāpēc beigās viņam bija jādara tas, ko viņš pats nemaz negribēja. Savā dzimšanas dienā viņam bija jādara tas, ko viņš nemaz nevēlējās. Hērodam patika klausīties Jānī, bet viņš negribēja maksāt pilnu cenu, iet kārtīgi ar Dievu, jo viņam bija šis mīļais grēks – netiklība, šī sieviete, un pēc tam arī jaunā meitene. Kas notika pēc tam? Ja mēs iedodam velnam mazo pirkstiņu, viņš paņem visu. Uzrodas nākamā situācija, nākamais grēks, nākamais un nākamais, un beigās mēs darām to, ko nemaz negribam.
Hērods par Dieva cilvēku savā dzīvē domā tā: ja man vajadzēs, es aiziešu, Jānis par mani palūgs Dievu, bet pagaidi, Jāni, tagad man vēl nevajag Dievu, tagad man ir Hērodija, varbūt kaut kad man vajadzēs Dievu. Varbūt ir cilvēki, kurus tu aprūpē, un viņi saka tāpat: tagad pagaidām man Dievu nevajag, bet tu tepat esi, ja man kāda slimība uzkritīs, celis sāpēs, es tev piezvanīšu, ja? Arī Hērods spēlējās ar Dievu. Viņš rotaļājās ar Dievu, gāja uz kompromisu, līdz grēks jau tik tālu viņu bija ievilcis sevī, ka viņam bija jādara lietas, kuras viņš negribēja darīt. Viņam bija jānogalina Dieva cilvēks! Ja tu nepieņem Dieva cilvēku savā dzīvē, tad agri vai vēlu velns tev sūtīs nepareizās domas, un tu darīsi nepareizās lietas, un tu nogalināsi Dieva cilvēku – to cilvēku, caur kuru Dievs tevi grib glābt un svētīt. Hērodam pat prātā neienāca, ka viņam prasīs izdarīt kaut ko tādu. Kad cilvēks grēko, viņam pat prātā neienāk, ko velns pēc brīža viņam paprasīs izdarīt. Savas dzimšanas dienas svinības Hērodam pārvērtās par murgu.
Arī mums ir bijuši cilvēki, ar kuriem kopā mēs esam kalpojuši plecu pie pleca, gājuši Dieva gribā, bet ir bijis kāds kompromiss, grēks šī cilvēka dzīvē, kas attālinājis viņu no Dieva cilvēka, vēl vairāk – viņš pēc tam runā sliktu par Dieva cilvēku, jo ar vārdiem arī var nokaut, aprunā cilvēku, kurš viņam ir darījis labu – lūdzis, gavējis, iestājies, centies palīdzēt kā Jānis Kristītājs. Jānis cīnījās par Hērodu, un pēc tam viņu nogalināja tikai tāpēc, ka Hērods nepaklausīja Dievam. Pilāts negribēja Jēzu sist krustā, bet viņš pakļāvās cilvēku spiedienam. Viņš nespēja atturēties, viņam nebija mugurkauls, un Pilāts atļāva Jēzu sist krustā. Arī Hērods rīkojās kā gļēvulis. Tāpēc izvēlies Dieva cilvēkus savā dzīvē, lai Dieva cilvēki tevi ietekmē, nevis velna cilvēki caur dažādām viltībām un kompromisiem. Nekad neej uz kompromisiem ar pasauli, esi radikāls, esi kristietis ar mugurkaulu. Noteikti ir bijušas ļoti daudzas situācijas, kurās tev ir jābūt ar mugurkaulu un jāpasaka grēkam NĒ un jāpasaka Dievam JĀ.
Kad es pieņēmu apzinātu lēmumu tuvoties Dievam, tūlīt manā dzīvē bija pirmais pārbaudījums. Tiklīdz tu savā dzīvē pieņem radikālus lēmumus par labu Dievam, tūlīt būs klāt pārbaudījumi un velna cilvēki, kuri tevi centīsies atrunāt. Darbā, kurā strādāju, tika svinēt svētki, bija pasēdēšana, visi kaut ko iedzēra, un man arī ielēja, bet viņi zināja, ka es nelietoju alkoholu. Man ir cita izvēle, es gribu būt ar Dievu, bet viņi tik un tā man ielēja. Es domāju, ka tu arī esi pieredzējis šādu situāciju. Sākās parastie teksti: “Vai tad tu mani necieni? Nu, taču, iedzer!” un tā tālāk. Velns dara viltīgi, viņš saka: “Paņem tikai pie lūpām.” Tev ir tā bijis? Tikai drusciņ iet uz kompromisu. Nav jau grūti notēlot, ka tu iedzer, bet ko tas nozīmē? Tu jau esi sagrēkojis, jau esi bez rakstura, bet tev taču ir Dieva spēks, tu vari pateikt NĒ! Es teicu: “Nē, es to nedarīšu.” Viņi mācās man virsū kā mušas. Dievs man deva drosmi, es paņēmu šo alkohola glāzi, aizgāju pie izlietnes un izlēju ārā. Protams, ka viņiem tas nepatika, bet es jutos ļoti labi. Es esmu uzvarētāja, mans Dievs deva man spēku, ka es nepadevos šim kārdinājumam un cilvēku spiedienam kā Pilāts, kā Hērods.
Bija vēl kāda cita situācija citā darba vietā. Tad es jau riktīgi biju ar Dievu. Bija Ziemassvētki un dāvanu laiks, un arī mani darba devēji bija padomājuši par dāvanām saviem darbiniekiem. Katram bija sagatavots dāvanu maisiņš, visi bija priecīgi, un, protams, es arī saņēmu dāvanu maisiņu. Es redzēju, ka pudeles augšgals nāca ārā no šī maisiņa. Man kļuva jocīgi, Svētais Gars sāka darboties: “Ganna, dari kaut ko! Kāda gan tu būsi liecība? Tu iesi ar to pudeli mājās? Ko kolēģi par tevi padomās? Kā tu viņus atvedīsi pie Dieva? Viņi domās, ka tu lieto alkoholu!” Es ļoti pieklājīgi izņēmu alkohola pudeli no dāvanu maisiņa, noliku uz galda un teicu: “Paldies par dāvanu, šo visu es pieņemu, bet šo nē, jo es nelietoju alkoholu.” Mana darba kolēģe, kas bija turpat blakus, arī kristiete, redzēja, ka es tā daru, un arī ņēma ārā šo pudeli, bet viņai nekādi neizdevās tikt no tās vaļā – viņa ņem ārā, citi liek atpakaļ, viņa ņem ārā, citi atkal liek atpakaļ. Tā ir, ja nav mugurkauls un stāja. Turpat blakus biju es, un man nebija nekādu problēmu. Es paskaidroju pieklājīgi, laipni, bez problēmām, viņi mani cienīja par to, viss bija kārtībā, un bija cilvēks bez stājas, un viņam nekas nesanāca. Esi ar stāju, esi ar mugurkaulu, tev ir Dieva spēks, tu vari pastāvēt mazās un lielās situācijā, ir daudz tādu situāciju, kad ir jāmaksā cena un jāiet uz simts procentiem.
Jānis gāja uz simts procentiem un tika svētīts. Kā viņš tika svētīts, ja viņam nocirta galvu? Labāk samaksā pilnu cenu par to, ka tu tici Dievam, un mirt ar paceltu galvu Kristus dēļ, mirt savas pārliecības dēļ, par Dieva gribu un Dieva vērtībām, lūk, tā ir uzvara, nekā palikt gļēvulim un iet uz kompromisu. Jānis bija drosmīgs, jo stājās pretī ietekmīgam cilvēkam, pasludinot viņam Dieva gribu. Vai tu esi gatavs uz šādu soli? Viņš to darīja, samaksājot pilnu cenu, un es domāju, ka viņš ir ļoti priecīgs par to, ko izdarīja.
Hērods atļāvās domāt iekāres domas. Viss sākas domās. Viņš aizbrauca ciemos pie sava brāļa un tur ieraudzīja brāļa sievu Hērodiju. Viņam nepatika, ka viņa ir brāļa sieva, viņš viņu gribēja sev. Es viņu vēlos! Hērods atļāva sev domāt to, ko nedrīkst domāt. Es viņu vēlos. Es atļauju sev domāt, to ko es nedrīkstu domāt. Un tā arī mēs, kristieši, atļaujamies domāt tās domas, kas Dievam nav tīkamas. Un sākas viss caur nepareizām domām.
Mēs katrs kādreiz bijām mazi, cēlām sniegavīrus, cietokšņus. Ceļot sniegavīra pamatu, tu sākumā sataisi mazu sniega piku un tad tu to vel, vel pa sniegu, līdz mazā pika pārvēršas lielā sniega bumbā, tu to vel un beigās nevari pavelt, jo tā ir pārāk liela. Lūk, tāpat ir arī ar mūsu domām. Ja mēs atļaujam drusciņ padomāt, tad tas viss beidzas pēc tam kā Hērodam. Mēs atļaujam sev vēl, tad vēl un vēl nedaudz, līdz tas sniegavīrs ir tik liels, ka mūs nospiež. Un pēc tam tu sāc darīt lietas, ko tu negribi darīt, tu pats sāc sev nepatikt un likties pretīgs.
Un Hērods, viņš noteikti nebija apmierināts ar to, ko izdarīja. Pat pēc laika viņš domāja, ka tas ir Jānis Kristītājs, viņam bija vainas apziņa. Ir jāmaksā cena. Tas ir tāpat kā putns, kad vij ligzdu. Atnes vienu zariņu knābītī, viņam pat rokas nav, atrod, skujas gabaliņu, noliek, atrod vēl kādu, un tā viņš vij to ligzdiņu, līdz uzvij sev lielu ligzdu. Tāpat arī velns iesēj vienu domiņu, otru domiņu, trešo domiņu, ceturto, piekto un beigās tev ir milzīga ligzda virs galvas, prātā un sirdī, tad tu nezini, ko ar sevi darīt.
Un nesen es runāju ar dažiem cilvēkiem, kuri pat nezināja, ka padomājot tādas Dievam netīkamas lietas, tas ir grēks. Bet par to ir rakstīts Bībelē, lai mēs sargam savus prātus. Nepareizas domas, mazvērtības domas ir grēks. Es zinu, ka tādas domas daudziem krīt virsū, es zinu, ko es runāju, jo es pati ar to esmu cīnījusies. Domā to, ko Dievs par tevi saka, ka tu vari, ka tu esi uzvarētājs, ka tu vari būt kā Jānis Kristītājs ar stāju, ka tu esi Dieva bērns, ka tu esi Dieva dēls, Dieva meita un tev nekas nav neiespējams. Domā Dieva domas!
Sazvanījos ar vienu meiteni, un viņa man saka: „Es nezinu, man kaut kā slikti iet jau vairākas dienas, darbā neveicas tik labi, kā gribētos, grūtības finansēs, depresija nāk virsū, man tā katru rudeni notiek,” un es pieķeros pie šīs tēmas par domām. Teicu: „Tu gadījumā neesi domās kaut ko ielaidusi?” Viņa saka: „Kā tu zināji?” Tāpēc, ka viss sākas ar domām. Un pēc mūsu sarunas viņa pieņēma lēmumu: „Nē, es nebūšu bēdīga, es nebūšu zaudētāja, man nebūs depresija šoruden.”
Ja tev katru rudeni ir bijusi depresija, tad šis ir tas rudens, kad tev nebūs depresija, jo tu pieņem šodien lēmumu saņemt visas Dieva svētības, pieņemt Dieva cilvēkus savā dzīvē, caur kuriem Dievs tevi svētī, un tev nebūs depresija. Šogad, 2015. gadā, ir pirmais rudens bez depresijas un nākamgad, 2016. gadā, būs otrais rudens bez depresijas. Un vispār depresija tavā dzīvē vairs nebūs, jo tu pieņem lēmumu tuvoties Dievam, būt ar savu Kungu un uzvarēt.
Šai meitenei mājas grupiņā ir viena meitene, kurai nāk virsū nepareizas domas par to, ka mājas grupiņas vadītājam viņa nav tik svarīga. Bet īstenībā tā nav, tās ir velna melu domas. No sākuma mēs pieņemam no velna šo nepareizo domu un tad sākam justies tāpat kā domājam. „Es tiešām neesmu viņai svarīga, tie pārējie viņai ir svarīgāki.” Pēc tam tu jau domā: „Jā, es Dievam neesmu nemaz tik svarīgs, tas ir svarīgāks, tas ir svētīts un tam ir savs bizness.” Un tu atļauj sev šīs domas tīt savā galvā.
Lūk, un šī meitene arī atļāva velna domām ienākt galvā un vairoties. Un kas notiek, ja mēs atļaujam sev šādas nepareizas domas domāt par savu garīgo vadītāju, par Dieva cilvēku? Velns tādā veidā tevi nošķir no Dieva cilvēka. Labi, ka arī šī meitene saprata šīs lietas, ka tas ir velns, pieņēma lēmumu un šodien ir uzvarētāja. Un kādreiz ir arī tā, ka tev ir nepareizas sajūtas tīri emocionāli, un tad tu sāc domāt: „Kāpēc es šodien tā jūtos?” Pieņem šodien lēmumu, ka tu esi laimīgs, ka tu esi uzvarētājs, neļauj velnam vīt šīs ligzdas tavā prātā.
Vai tu esi lasījis vai dzirdējis kaut ko par Almu Vītolu? Viņa ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura noskrēja 250 km garu ultramaratonu. Tas bija pasaules grūtākais maratons Brazīlijas džungļos. Un, lasot interviju par šo meiteni, uzreiz ir skaidri redzams, cik liela cena tika maksāta, lai viņa uz turieni aizbrauktu, lai viņa vispār varētu piedalīties. Pēdējā ziņa, kuru es atradu, bija tāda, ka meitene jau noskrēja trešo dienu un viņa bija pirmā starp meitenēm. Tie apstākļi bija šausmīgi grūti, cits klimats, tam nevar tā vienkārši sagatavoties, un Alma to izdarīja tik daudz, cik tas bija viņas spēkos izdarāms. Viņai bija jāpārvar kalni, džungļi, purvi, dažādi dzīvnieki, skorpioni, lielākie izaicinājumi bija saistīti ar lielo mitrumu, karstumu un džungļu dzīvo dabu. Vienīgais, ko maratona organizatori deva šiem dalībniekiem, bija ūdens. Pārējam visam bija pašam jābūt līdzi, maisam, kur gulēt, tīklam, kurā iekārties. Tur nevar tā kā Latvijā, noklāj sedziņu jūrmalā un guli, neviens krokodils tev neuzbruks un neviens dzīvnieks tevi neaiztiks. Mēs visu vasaru varam kaut vai ārā dzīvot, bet tur tā nav. Tur ir jāiekar tīkls kokā, un tad tu guļammaisā guli, karājoties kokā, lai tevi neviens neaprij. Tu iedomājies, kādu cenu maksāja šī meitene?! Ir kaut kādi apstākļi, kas nav atkarīgi no viņas, piemēram, ja viņai būtu iekodusi čūska, tas arī viss beigtos.
Alma Vītola jau pirms tam bija piedalījusies dažādos maratonos. Viens no tiem bija 160 km garš, un viņa nefinišēja, jo no lielās pārpūles un karstuma viņa vienkārši noģība. Un, iedomājies, viņai bija arī jātiek līdz šiem Brazīlijas džungļiem, tas jau nav tā kā te – iekāp autobusā un atbrauc uz dievkalpojumu no Balviem vai no kādas citas attālas pilsētas. Un Alma stāstīja, ka viņai bija jātiek sākumā uz vienu pilsētu, pēc tam viņus veda uz kaut kādu citu vietu un tad ar prāmi divpadsmit stundu braucienā palaiž uz džungļiem. Visas lietas, kas ir nepieciešams, lai izdzīvotu, ir jānes uz savas muguras.
Arī mums ir jāmaksā sava cena. Gribi piedalīties ultramaratonā? Maksā cenu un piedalies. Tāpat arī Dieva lietās. Ja mēs gribam būt kopā ar Dievu un gribam uzvarēt, mums ir jāmaksā sava cena un jāiet uz visiem simts procentiem, un jākalpo Dievam. Mums ir jātuvojas Viņam, mums ir jālasa Dieva vārds, jo, ja mēs to nedarām, tad jau mēs nemaz nezinām, kādas svētības Dievs mums ir paredzējis. Ir svarīgi katru dienu lasīt Bībeli, katru dienu maksāt cenu, lai būtu kopā ar Dievu un nodotos Viņam. Tāpat arī ir jānāk katru svētdienu uz draudzi, jāpieņem Dieva ieliktie cilvēki savā dzīvē un jāpieņem visas svētības, ko Dievs tev ir paredzējis. Tu esi uzvarētājs, un tev vispār nav neiespējamu lietu, tu vari visu, jebko, tu vari uzveikt jebkuru Goliātu savā dzīvē.
Tu noteikti esi redzējis kādu cīņas sportu, es tev varu pačukstēt, mūsu draudzē arī ir daži cīkstoņi. Kā ir, kad iznāk divi cīkstoņi ringā? Mēs vakar skatījāmies sporta cīņu norisi klātienē. Mēs aizbraucām ne tāpēc, ka mums patīk asinis vai patīk skatīties, kā viens no divi guļ uz grīdas, nē, ne jau tāpēc. Es tajā vairāk saskatu līderību, uzvaru, cīņas garšu. Un tad, kad iznāk šie divi cīkstoņi, paskaties kādreiz, kā viņi skatās viens uz otru! Un bieži pēc skatiena vien jau var pateikt, kurš uzvarēs. Un es arī parasti ļoti vērīgi skatos, kāds ir viens un kāds ir otrs. Protams, es arī nostājos viena pusē, bet, ja ir divi latvieši, tad grūtāk izvēlēties, bet, ja viens latvietis un otrs cittautietis, tad, protams, es nostājos latvieša pusē. Bet, ja ir divi latvieši, tad es arī skatos, par kuru nostāties, un var ļoti labi redzēt skatienā, kurš ir ļoti pārliecināts par sevi, viņš ir maksājis cenu, viņš ir cīnījies, trenējies, cēlis smagus svarus, viņš ir daudz strādājis, viņš zina, ka uzvarēs, ka viņš var to izdarīt. Un to es tā salīdzinu. Piemēram, cīņu sportā uzvaru gūst tikai viens, ļoti retos gadījumos tiesnesis piešķir neizšķirtu rezultātu. Tāpat arī tu, kad tu satiecies ar savu problēmiņu, ieskaties tai acīs, vienalga cik liels tas Goliāts ir, viņš vienmēr gribēs tev atgādināt, cik tu esi maziņš un niecīgs, bet tu turies pretī un pasaki: „Nē, ar mani ir Dieva spēks, un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus, es uzvaru jebkādus cietokšņus!” Un, lūk, tu ieskaties šai problēmai acīs vai arī velnam acīs, jo tikai viens var uzvarēt, vai nu tu, vai nu problēma.
Kad mēs skatījāmies, kā cīnās divi cīkstoņi, viens no viņiem uzvarēja ļoti ātri, un viņš teica: „Man žēl savus pretiniekus.” Bet, ja viņam būtu žēl pretinieka tajā brīdī, kad sadeva viņam pa galvu, tad zaudētājs būtu viņš pats. Pat ja pretinieks būtu vājš, viņš zaudētu cīņu, jo viņam būtu žēl viņam iesist. Tāpat arī mums kādreiz, es nezinu, kas tas ir žēlums vai bailes, bail iesist tai problēmai, bailes paralizē. Un ko Bībele māca?
„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēkaba vēstule 4:7)
Dievs jau nesaka: „Ej pa gabalu no velna”, bet gan „stājieties pretim velnam!” Ir jau tādi cīkstoņi, kas izvairās no pretinieka un tik staigā pa to ringu. Galvenais stūrī netikt, jo, ja tiec stūrī, tu vairs neko nevari izdarīt, jo tev nav vairs kur palikt. Tāpat notiek arī ar velnu, šīm problēmām, kuras iespiež tevi stūrī, un tu esi sakauts. Bet atceries, ka pat pēdējā brīdī tev ir iespēja sakaut pretinieku, jo tev ir Dievs, kurš tev palīdz šo problēmu uzvarēt, kurš tev palīdz šo pretinieku sakaut. Lai viņš ir iznīcināts un sakauts tavā dzīvē vienreiz un uz visiem laikiem.
Tad, kad viens no cīkstoņiem uzvar, tad uzvarētājam var kaut ko pajautāt. Un gandrīz katrs no viņiem teica, ka pirms cīņas viņiem ir bijis uztraukums. Tas jau nenozīmē, ka tu, sastopoties ar savu problēmu un risinot to, nejutīsi uztraukumu, bet tev būs jādara pareizas lietas. Tad, kad šim cīkstonim bija uztraukums, viņš uzveica savas emocijas un darīja pareizas lietas. Un, lai mēs saņemtu Dieva svētības, mums arī ir jādara pareizas lietas, pat ja ir baiļu sajūta un bailes. Galvenais ir nebēgt no šīs problēmas, bet paskatīties tai acīs, risināt to un uzveikt.
Un vakara vadītājs teica: „Šie sportisti atstās „Arēnā Rīga” pēdējo sviedru lāsīti.” Es redzēju, kādi viņi visi bija slapji, kādu viņi cenu maksāja, klātienē to visu var daudz labāk redzēt nekā skatoties televīzijā. Un gandrīz visi, kuri uzvar, pateicas savam trenerim un atbalstītājiem. Jo bez trenera viņi nevarētu gūt uzvaru. Tāpat arī tu bez sava trenera, bez sava Dieva cilvēka, kurš ir ielikts tavā dzīvē, nevarēsi saņemt visas Dieva svētības. Un viens treneris visu laiku uzmundrināja savu sportistu cīņas laikā, sakot daudz uzmundrinošu vārdu. Tāpēc arī tavs treneris, tavs mājas grupiņas vadītājs ir ar tevi, lai vienmēr varētu tevi vajadzīgajā brīdī uzmundrināt. Tad, kad tev deguns ir nošļucis, viņš paceļ tavu degunu uz augšu. Viņš atgādina tev, kas tu esi, ka tu esi uzvarētājs. Tāpēc atļauj Dieva cilvēkam būt tavā dzīvē, saņem visas svētības un esi kopā ar Dievu. Atceries, ka tu vari visu, tev nav neiespējamu problēmu, tu vari uzvarēt visas cīņas, jo tu esi dzimis, lai uzvarētu, velns jau sen ir sakauts. Vislielākās problēmas mums ir galvā. Tev viss izdosies kopā ar Dievu un kopā ar savu treneri, tev viss ir iespējams.
Gannas Jencītes svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Daila Lielbārde, rediģēja Ieva Našeniece
