Par tik daudz cilvēkiem, cik dzīvo Cēsīs, vidēji sarūk mūsu tauta katra gada laikā. 
Pie tam, nevis izceļošanas, bet gan izmiršanas rezultātā! Bet mēs, kristieši, sēžam savu baznīcu solos un domājam tikai par savām problēmām un nelaimēm. Pietiek! Pietiek vaimanāt par saviem grēkiem un slimībām! Pietiek attaisnot savu bezdarbību un kūtrumu! Pietiek gurķoties! Mūsu tauta iet pazušanā!”
Pirmais Izraēla ķēniņš Sauls bija grēkojis. Viņš nebija rīkojies pietiekami radikāli kaujas laukā, nebija iznīcinājis visus ienaidnieka tautas piederīgos, pat lopus ieskaitot. Viņš bija atstājis dzīvu amalekiešu ķēniņu Agagu, kā arī labākos no lopiem. Kad pravietis Samuēls to pārmet Saulam, viņš sāk sevi attaisnot! Tā vietā, lai kristu uz sava vaiga un nožēlotu savu nepaklausību, viņš izdomā savu teoriju, savu ceļu, kā tuvoties Dievam. „Tikai to labāko no salaupītā es pataupīju. Es taču to gribēju pienest par upuri tam Kungam!”
1. Samuēla 15:16 Tad Samuēls atbildēja Saulam: “Pietiek! Es tev pateikšu, ko Tas Kungs man ir teicis šai naktī.” Tad tas viņam teica: “Runā!”
Vienā mirklī Sauls pazaudēja savu labvēlību Dieva priekšā. Paklausība ir labāka, nekā upuris un padevība ir labāka nekā auna tauki. Arī mums, kristiešiem, ļoti patīk izdomāt visdažādākos attaisnojumus, lai attaisnotu savu grēku, savu bezdarbību un kūtrumu. „Kad cilvēki dara nepareizas lietas, viņiem ir tendence taisnoties”, – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Taču pietiek sevi attaisnot! Pietiek slēpt savu grēku!”
Jaunajā Derībā mēs lasām par Jēzus mācekli Pēteri. Vārdos viņš apliecināja, ka gatavs kopā ar Jēzu doties nāvē, bet patiesībā viņš briesmu brīdī noliedza, ka vispār tādu Jēzu pazinis. Un darīja to trīs reizes. Kāpēc Pēteris nebija spējīgs piepildīt savu labo apņemšanos? Ģetzemanes dārzā, kamēr Jēzus izcīnīja cīņu pats ar savu miesu, savu gribu dzīvot un teica: „Tēvs! Ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!”, Pēteris gulēja! Kamēr Jēzus jau pirms krusta nāves Golgātas kalnā „nomira” pats sev, tikmēr mācekļi pat vienu stundu nevarēja piespiest sevi lūgt Dievu un meklēt Viņa vaigu!
Marka 14: 41 Un Viņš nāk trešo reizi un tiem saka: “Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.
Diezgan! Pietiek sevi attaisnot – „gars ir labprātīgs, bet miesa ir vāja!” Lūgsim Dievu, ka nekrītam kārdināšanā un esam stipri! Pietiek attaisnot savu slinkumu, apstākļus un nespēku! Meklēsim tā Kunga Vaigu! Mācītājs Mārcis: – „Dievs ir ļoti personīgs. Kam tu kalpo? Savai kalpošanai, savai ģimenei, vai Dievam?”
1. Pētera 4:1-7 Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad apbruņojieties arī jūs ar to pašu prātu, jo tas, kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka, tā, ka viņš miesas dzīvē atlikušo laiku vairs nedzīvo cilvēku kārībām, bet Dieva gribai. Jo pietiek, ka pagājušajā laikā ir izpildīta pagānu griba, kad esat dzīvojuši baudās, kārībās, vīna skurbumā, dzīrēs un nosodāmā elku kalpībā. Par to viņi brīnās, ka jūs nepeldat līdzi tanī pašā posta dzīves straumē, un zaimo jūs. Tiem būs jādod atbildība Tam, kas drīz tiesās dzīvus un mirušus. Jo tādēļ arī mirušiem ir prieka vēsts sludināta, lai tie kā cilvēki būtu tiesāti miesā, bet dievišķā veidā dzīvotu garā. Bet visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet sapratīgi un modri Dievu lūgt.
Savās svētrunas nobeigumā mācītājs Mārcis min dažus satriecošus faktus par dzīvi Latvijā. Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā patērē vidēji 10 litrus tīra spirta jeb 25 pudeles degvīna. Katru gadu daudz vairāk cilvēku mirst pašnāvībās, ko izraisa depresija alkoholisms un psihiskās slimības, nekā karos un dabas katastrofās. Tomēr tas, kas notiek, notiek „pateicoties” latviešu tautas bezdievībai! Lūk, par ko ir jāraud!
Lūkas 22: 51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Diezgan! Pietiek.” Un Viņš aizskāra viņa ausi un to dziedināja.
Pietiek raudāt par savām problēmām un nelaimēm! Laiks raudāt Dieva klātbūtnē par pazudušajiem! Laiks priecāties par atgrieztajiem! Pāri visam ir un paliek Dievs! Latvija Jēzus asinīs šķīstīta baltāka, nekā sniegs!
