Svētrunas tēma ir „Pilnīga dziedināšana”.
Ļauj, lai Svētais Gars izmeklē tavu sirdi. Tavai sirdij ir sakars arī ar tavu galvu, prātu un domām. Tad nu, seko līdzi Dieva vārdam. Klausies un attiecini to nevis uz to cilvēku, kas sēž tev blakus, bet uz sevi. Attiecini Dieva vārdu nevis uz savu sievu, vīru, māsu, brāli, bet uz sevi. Svētais Gars runā personīgi. Un šeit ir Dieva svaidījums un klātbūtne. Es nezinu, cik grādi ir šeit, šajā telpā. Varētu būt kādi +10 grādi. Ārā no rīta noteikti bija siltāks. Protams, var uzģērbt kaut ko siltāku – tā nav problēma. Taču, kad ir kaut kādi apstākļi, kas nepatīk tavai miesai, ir grūtāk koncentrēties, pieņemsim, uz slavēšanu, Dieva pielūgsmi. Tu klausies Dieva vārdu, bet tev jādomā par to, ka tev ir auksti. Bet tu domā, ka nav iespējams satikties ar Dievu un dzirdēt no Viņa tikai tāpēc, ka tavai miesai kaut kas nepatīk? Es nācu pie Jēzus Kristus aukstā, tumšā cietuma karcerī, pagrabā, un es piedzīvoju Dievu. Es nejutu ne aukstumu, neko, bet tikai Dieva klātbūtni – tas bija viss, ko es sajutu. Tas bija manā gadījumā. Dievs ir šeit, neskatoties uz to, ko tu mājās šonedēļ esi savārījis vai pateicis kādam, ko nevajadzēja teikt, izdarījis, ko nevajadzēja darīt. Ja tev vēl ir sirdsapziņa, tad Dievs runā un neatkarīgi no tā, kāds laiks ir ārā vai šeit iekšā vai kas ir noticis šonedēļ, neatkarīgi no tā, kā tu juties, Svētais Gars ir šeit un darbojas pie tevis. Aleluja! „Kur divi vai trīs ir sanākuši Manā Vārdā,” saka Jēzus, „tur Es esmu viņu vidū.” Tas, kā darbojas Dieva vārds, nav izskaidrojams. Mēs varam kaut ko skaidrot, domāt, kā tas viss ir un kaut kas ir Dieva vārdā, bet, kā tas viss notiek, nav izskaidrojams. Tāpat kā medicīna un zinātnieki skaidro, kā, piemēram, attīstās bērns mātes vēderā. Pamatjautājumos tā ir tumša bilde jebkuram cilvēkam, ieskaitot zinātniekus. Kā tas notiek, no kurienes, kā, kāpēc. Tāpat arī es nezinu, kā Dievs darbojas, bet neatkarīgi no aukstuma vai karstuma, vai sajūtām, Dievs darbojas.
Lūk, šodien Jaroslavs liecināja. Viņš teica, ka viņam bija daudz naudas. Bet tas ir brīnums, ka var dzert un cilvēkam vēl ir nauda. Viņš īstā laikā ir atgriezies pie Dieva, jo vēl pēc kāda laika viņam arī naudas vairs nebūtu. Viņš varēja ilgi skatīties internetā mūsu dievkalpojumus, liecības un citus materiālus. Viņš pats nezina kā, bet pazuda vēlme dzert – ne ūdeni, bet alkoholu. Taču pēc tam viņam nācās cīnīties ar nikotīna atkarību. Bet arī Svētā Gara iespaidā, klausoties Dieva vārdu, viņš saprata, ka tas nav pareizi, un atmeta to. Divas nedēļas staigāja nervozs, kā viņš pats teica, bet tagad viss ir kārtībā. Pilnīga dziedināšana.
Kāpēc es runāju par aukstumu, sajūtām un to, ka es nezinu, kā Dievs darbojas? Tāpēc, ka pilnīga dziedināšana ir tad, kad tev nav jādomā neparko citu, kā tikai par dvēseļu glābšanu. Kas tas ir? Tev vairs nav jāmokās ne ar kādām blakus lietām. Tu vari darīt pašu svarīgāko, kā dēļ Dievs ir atnācis virs zemes, – lai uzmeklētu un glābtu pazudušo. Tevi nekas netraucē to darīt. Tu vairs necīnies par izdzīvošanu, dziedināšanu miesai, dvēselei, tu vairs necīnies par finansēm – tā ir pieliekamā lieta un tas tev ir pietiekami. Jā, tu strādā un apmeklē, piemēram, zobārstu, un tu dari visu, kas ir pareizi, bet tu vairs nemokies, pārmērīgi necīnies šo lietu dēļ. Un tu vari mierīgi sludināt Dieva vārdu. Lūk, tā ir pilnīga dziedināšana.
Šodien būs turpinājums pagājušās svētdienas sprediķim. Es stāstīju, ka Jēzus dziedināja cilvēku, kurš bija nevesels 38 gadus. Šim cilvēkam bija problēmas ar pārvietošanos, un Jēzus viņu satika pie Betezdas dīķa jeb peldētavas, jeb svētvietas un dziedināja: „Celies, ņem savu gultu un staigā!” Jēzus dziedināja šo cilvēku sabatā, kad pēc jūdu likumiem, kas neatbilda Dieva vārdam, bet bija viņu cilvēcīgie likumi, bija aizliegts nest gultu un dziedināt. Sabats bija sestdiena. Šī iemesla dēļ farizeji – reliģiozie cilvēki, ne tikai pretojās Viņam, bet vēlējās Viņu arī nogalināt. Un Jēzum bija saruna ar viņiem.
„Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz Mani, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?” (Jāņa 7:23)
Jēzus dziedināja visu cilvēku. Jūdi apsūdzēja Jēzu ne tikai par to, ka Viņš lika nest dziedinātajam gultu, bet arī par to, ka Viņš to darīja sabatā.
Apgraizīšana bija Vecās Derības rituāls, kad jaunpiedzimušajam vīriešu kārtas mazulim precīzi astoņu dienu vecumā veica apgraizīšanu. Neiedziļināšos tajā, kas un kā tas notika, meklējiet paši! Bet tā bija Dieva derības zīme pēc jūdu bauslības. Ikviens, kas piederēja Dievam, tika apgraizīts. Musulmaņi iet vēl tālāk, viņi to dara arī sievietēm, kas rada neiedomājams sāpes un problēmas viņu laulības dzīvē. Tā ir reliģija. Vīriešiem ir citādāk, un tieši par viņiem šeit tiek runāts.
Tātad Dieva derības zīme – apgraizīšana. Tā bija medicīniska operācija astoņu dienu vecumā, kas pēc tam prasīja izveseļošanos. Un, interesanti, ka, ja astotā diena iekrita sabatā, viņi veica šo apgraizīšanu. Tātad viņi ārstēja, dziedināja. Viņi strādāja – nodarbojās ar ķirurģiskām operācijām sabatā, bet Jēzum viņi pārmeta par cilvēku dziedināšanu. Jūdiem bija uzskats, ka cilvēkam ir precīzi 248 daļas. Apgraizīšana tika veikta tikai vienai daļai. Un Jēzu saka, ka viņi dusmojas un meklē Viņu nogalināt. Uz ko jūdi atbildēja: „Tevi velns apsēdis? Kas Tevi meklē nokaut?” Bet tā bija patiesība. viņi tiešām gribēju Jēzu nogalināt un meklēja iespējas. Un Jēzus saka: „Jūs dziedināt tikai vienu daļu sabatā. Jūs taisāt veselu operāciju – rituālu, tas ir sarežģīti un prasa atveseļošanos nedēļas vai divu nedēļu garumā. Bet es esmu visu cilvēku darījis veselu vienā mirklī, bez piepūles. Visu cilvēku – visas 248 daļas!” Lūk, par ko šī rakstu vieta.
Jēzus visu cilvēku darīja veselu. Dieva griba ir pilnīga dziedināšana. Visa cilvēka dziedināšana – prāta, emocionāla, garīga, miesas. Visā pilnībā – absolūti visa, dziedināšana, ne tikai tava ķermeņa daļu, bet dvēseles prātu, gara. Katra daļa, katra tavas dzīves sfēra absolūti dziedināta! Kad notiek dziedināšanas dievkalpojumi, cilvēki nāk pēc dziedināšanas. Tas jau nav nenormāli, jo Jēzus arī dziedināja. Un ko cilvēki parasti saņem dziedināšanas dievkalpojumā? Viņi no 248 daļām saņem 0,5 vai 1 kādu daļu, citam patrāpās divas daļas, retos gadījumos. Bet Dieva griba ir visu cilvēka daļu dziedināšana. Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš to radīja ideālu – pēc Sava tēla un līdzības, un Viņš ir ideāls. Un cilvēks pēc Dieva tēla radīts ir ideāls. Grēka rezultātā, visa mutācija, kas ir notikusi, ir izkropļojusi cilvēka būtību un pašu cilvēku, taču caur Jēzus Kristus asinīm mēs atgriežamies Ēdenē – tajā stāvoklī, kādā bija paši pirmie cilvēki.
Brīdī, kad tu pieņem Jēzu Kristu par savu grēku Izpircēju un Kungu, notiek pilnīga dziedināšana. Taču, kad ebreji izgāja no Ēģiptes zemes, apsolītajā zemē bija jāieiet un katra daļa no apsolītās zemes bija jāieņem. Kad tu pieņem Jēzu par savu Glābēju, tu piedzimsti no augšienes un esi jauns radījums, jauns cilvēks. Un tajā brīdī tu esi pilnībā dziedināts, jo apsolītā zeme tev jau pieder, bet realitātē tev nākas izcīnīt visu to, kas tev jau pieder. Tev nākas atkarot katru daļu no sātana. Dieva griba ir pilnīga dziedināšana.
Jēzus teica: „Es visu cilvēku esmu darījis veselu.” Kā tas notika? Vispirms Jēzus dziedināja šo slimo un teica: „Celies, ņem savu gultu un staigā!” Šis cilvēks paņēma savu gultu un gāja, farizeji viņu ievēroja un aizrādīja viņam. Kādu dziedināšanu šis cilvēks saņēma? Vai pilnīgi visām ķermeņa daļām? Nav rakstīts, vai dziedināšanu viņš saņēma pilnīgi visām ķermeņa daļām, bet viens ir skaidrs – viņš nevarēja staigāt, bet pēc tam varēja staigāt. Viņš nevarēja normāli pārvietoties, bet pēc dziedināšanas varēja. Bet vai tiešām bija dziedināta visa viņa dzīve? Vai tiešām viss bija atrisināts? Jēzus pēc tam atrada šo cilvēku Templī. Jēzum acīmredzot bija svarīgi atrast šo cilvēku, jo Bībelē rakstīts, ka Jēzus atrada šo cilvēku un sacīja: „Negrēko vairs, ka nenotiek kas ļaunāks!” Kāpēc Jēzus to darīja? Tāpēc, ka Viņš ir ieinteresēts pilnīgā un paliekošā dziedināšanā. Tavs debesu Tēvs grib tevi dziedināt pilnībā – tavu dzīvi, tavu prātu, tavas emocijas, miesu, finanses, laulību (ja tāda ir). Aleluja!
„Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.”(Jāņa 5:14)
Tātad, kas ir slimības iemesls? Velns! Bet caur ko velns darbojas? Jēzus nesatika Templī velnu, bet slimo un teica: „Negrēko vairs, lai velnam vairs nav tiesības uz tavu dzīvi, lai visas tavas dzīves sfēras tiek dziedinātas!” Interesanti, vai šis cilvēks tikko pirmo dienu vesels un ārā no farizejisma, no reliģijas un pagānisma, vispār apjēdza, kas ir grēks un kas nav? Vai viņš saprata visas nianses un tā tālāk? Vai mēs, kad nākam pie Kristus, visu saprotam? Jā, Svētais Gars jau runā, bet tomēr, vai mēs visu izprotam? Kā bija, kad tu inkaunterā pirmo reizi paņēmi rokās anketu? Kurš atceras to brīdi un kuram bija neliels šoks? Daudziem! Par to, ko tu biji domājis, ka ir norma un Dieva pat patīkami, paņemot šo anketu, tu saprati, ka tas tā nevar būt, tas ir pārspīlēti! Mēs par sevi daudz ko nezinām, bet Dievs zina. Mēs esam pēc Viņa līdzības radīti un Viņš nosaka, kas labs un ļauns, ne cilvēks to nosaka. Reiz jau Ēdenes dārzā viņi pamēģināja noteikt, kas labs un ļauns un baudīja no aizliegtā augļa. Rezultātā ienāca grēks un lāsts, un visas tās nelaimes, ko mēs šodien redzam.
Tātad jebkādas garīgas, emocionālas, fiziskas slimības, kaites avots ir mūsu pašu nepaklausība Dievam. Mēs nākam pie Kristus un esam dziedināti ticībā. Jā, mūsu gars atdzimst un mēs esam dziedināti, taču mūsu prāts nav atjaunots un mēs joprojām nesaprotam visu, kas labs un kas ļauns, un tā rezultātā joprojām kādas lietas un sfēras nav sakārtotas, Dievs to nevar dziedināt jeb izvest to ārpusē, lai pie miesas tas būtu redzams. Un kas mums būtu jādara? Mums būtu jāsaprot, ka ir labs un kas ir ļauns, un jādzīvo Viņa gribā. Mums kā jaunpiedzimušiem kristiešiem ir jādzīvo Viņa gribā, lai nenotiek kas ļaunāks, lai mēs augtu, pilnveidotos, lai Dievs varētu mūs lietot, svētīt un celt vēl augstāk, ātrāk, tālāk. Aleluja!
Dāgs Hevards Mills (Dag Heward-Mills) kādā savā grāmatā raksta kādu piedzīvojumu, kad viņš, puika būdams, viņu ģimenes mājā naktī pamodās no trokšņa, kad lejas stāvā saimniekoja zagļi. Kāds nesa ārā viņu mantas pa lielajām durvīm. Vai durvis nebija aizslēgtas? Nē, durvis bija aizslēgtas, bet viņi vēlāk saprata, kā zagļi iekļuva mājās. Mazāks zaglēns ielīda pa kādu mazu spraugu – pa kādu vēdlodziņu, un no iekšpuses atvēra durvis pārējiem zagļiem. Un tieši tāpat Jēzus arī saka, ka ļaunais ir aizgājis, ej un negrēko vairs. Tuvojies Dievam, meklē Viņa vaigu. Centies dzīvot Viņa gribā, jo tos, kurus velns atstājis un kuri pēc tam nepiepildi šo tukšo vietu ar Dieva Garu un paklausību Dievam, tad velns nāk atpakaļ, ņemot līdzi vēl citus – vēl septiņus ļaunākus, un ar to cilvēku ir vēl ļaunāk nekā bija pirms tam. Tātad viena maza problēmiņa var atvērt durvis lielai problēmai. Viens mazs velns, nenozīmīgs ļaunais gars, ja tu tam nepievērs uzmanību un nerisini šo lietu, ar laiku atver durvis un pievelk citus ļaunus garus, un tad tu brīnies, kāpēc notiek šādas un tādas lietas tavā dzīvē un kāpēc netiec kaut kam pāri. Bet Dieva griba ir pilnīga dziedināšana. Ar Jēzu brūcēm mēs esam dziedināti, taču apsolītā zeme ir pilnībā jāiekaro. Pilnīga dziedināšana.
„Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic.” Jo Jēzus no paša sākuma zināja, kas ir tie, kas netic, un kas ir tas, kas Viņu nodos.” (Jāņa 6:64)
Es nemelošu, ja pateikšu tev, ka lielākā daļa no jums ir domājuši – vai Jēzus, kurš ir Dievs un zina visas lietas, nezināja, ka Jūda viņu nodos? Bībelē rakstīts, ka Viņš zināja, jo teica, ka viens no mācekļiem ir velns un nodos Viņu. Jēzus zināja, ka Viņu nodos, ka Viņa komandā ir Jūda – nodevējs. Jēzus zināja, ka Viņa komandā ir cilvēks, kurš netic Viņam. Es nemeloju, kad saku, ka tu par to esi domājis, vai ne?
Kāpēc Jēzus neizmeta viņu? Vai arī mums būtu jārīkojas tāpat? Ja mūsu starpā ir nodevējs, vai patiešām mums nav jāreaģē un jāpasaka: „Draugs, šeit tev nav vietas!”? Viens sapuvis ābols samaitā visu grozu. Līderībā, veselīgā draudzē jeb organizācijā nav iespējams atstāt savā komandā Jūdu – cilvēku, kurš plāno tevi nodot. Un ne tikai tevi, bet arī komandu. Kāpēc Jēzus tā darīja? Es zinu atbildi. Tā ir ļoti vienkārša un diezgan nežēlīga. Un nevajag sapņot. Es esmu dzirdējis tos tekstus – cilvēks dzīvo kā grib, runā ko grib, aprunā un buntojas, bet viņam ir tiesības un viņš grib un būs tavā komandā. Viņš teiks: „Mājas grupiņā runāšu cik gribu, kā gribu un ko gribu. Es varēšu nākt un nākšu. Viņš nevienu neņem vērā. Nu, ko darīt?
Vai arī uz grupiņu nāk cilvēks ar smirdīgām zeķēm. Jūs ostīsiet tās zeķes? Vai smirdošo zeķu grupiņā nāks cilvēki? Nu, kam ļoti, ļoti Dievu vajadzēs, tas nāks arī, ja nav citas iespējas. Ar nelabi smaržojošām zeķēm pietiek, lai mājas grupiņa neaugtu. Ar to pietiek. Pietiek ar vienu cilvēku grupiņā, kas nepārtraukti vārās un ne pa tēmu un traucē pārējiem normāli pārrunāt Dieva vārdu un slavēt Dievu, lai tas kaitētu grupiņai. Vai arī, ja grupiņā ar cilvēks, kas vienmēr kavējas. Ja jūs atļausiet šim cilvēkam vienmēr kavēties, tā ir garantija, ka grupiņa būs traucēta un nevarēs normāli attīstīties un augt. Ir elementāras lietas, par kurām ir jāpadomā. Bet kāpēc Jēzus atstāja Jūdu komandā? Viņš atstāja viņu pie Sevis. Kāpēc Viņš darīja tā? Jēzus labprātīgi pieņēma šādu lēmumu. Viņš atnāca, lai nomirtu pie krusta, un Savs nodevējs Viņam bija nepieciešams. Viņš paturēja viņu tam brīdim. Ļoti vienkārši. Viņš atstāja viņu tam brīdim. Ja Jēzus nebūtu to plānojis, tas tā nebūtu. Visu laiku kvalitatīvākais līderis, no kā mums jāmācās, ir Jēzus Kristus. Ja Viņš nebūtu plānojis mirt pie krusta, Viņš Jūdu nebūtu paturējis Savā komandā. Viņš zināja. Skaties, kas te ir rakstīts. Viņš saka mācekļiem.
„Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic.” Jo Jēzus no paša sākuma zināja, kas ir tie, kas netic, un kas ir tas, kas Viņu nodos.” (Jāņa 6:64)
Jēzus no paša sākuma zināja, ka Jūda Viņu nodos. No paša sākuma zināja, kuri mācekļi netic Viņam. Šis bija tas brīdis, kad Jēzus runāja par Savu miesu, par Savām asinīm. „Kas no manām asinīm nedzer, kas no manas miesas nebauda, tam neredzēt mūžīgo dzīvību.” Viņš ir vienīgais ceļš pie Tēva. Mācekļi bija vairāk nekā divpadsmit. Tie 12 bija Viņa grupa, bet šiem 12 bija savi mācekļi. Viņam bija krietns pulks mācekļu, un daļa no viņiem sabuntojās, sacēlās. Viņu vidū bija kāds ar līdera īpašībām, kas uzņēmās teikt visu vārdā: „Šie vārdi, mācītāj, mums ir par smagu. Mēs tos nevaram nest. Mēs tos nesaprotam.” Un viņi atstāja Viņu. Notika šķelšanās, un viņi atstāja Jēzu. Tad Viņš prasīja saviem 12 mācekļiem: „Nu, jūs arī gribat aiziet?” Viņi teica: ”Nu, kur tad, lai mēs ejam? Pie Tevis ir mūžīgās dzīvības vārdi!” Būtu, kur iet – aizietu.
Tad Jēzus saka: „Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic.” Jo Jēzus no paša sākuma zināja, kas ir tie, kas netic. Kā Jēzus zināja? Atceries, ka Jēzus ir Dievs un cilvēks. Vienlaicīgi Dievs un cilvēks. Dievs cilvēka miesā virs zemes. Tu domā, ka tiešām Viņš ideāli redzēja visu vienmēr? Es nezinu, bet ir pazīmes. Reālas, vienkāršas pazīmes, pēc kurām var pateikt, ka ir cilvēkam problēma, ka viņš netic. Ir pazīmes, ka viņš netic. Jūdam bija pazīmes. Vai Jēzum vajadzēja pārdabiskās Gara dāvanas lietot, lai saprastu, ka Jūda Viņu nodos? Jūda bija grupiņas kasieris. Jēzus draudzē viņš bija kasieris, viņš turēja kasi. Viņš zaga no kases. Bībelē tā ir rakstīts, ka viņš šad tad paņēma, aizņēmās. Varbūt iesākumā domāja – aizņemšos. Jēzus nezinās, mācekļi nezinās. Aizņemšos, pēc tam atdošu. Pēc tam, kad atdot vairs nevarēja, tad domāja – aizņemšos vēl, bet vairāk neatdošu. Viņš droši vien to nesauca par zagšanu, viņš to sauca par aizņemšanos, par paņemšanu. Paņemt to, kas pieder viņam. Citam daudz, man maz, es paņemu, kas man pieder. Zini, kāda ir zagļu filozofija? Apzagt kādu bagātu cilvēku, jo viņam taču ir daudz, bet man maz. Man taču pienākas. Es taču paņemu to, kas man pienākas. Bet pārsvarā zagļi netiek līdz bagātiem cilvēkiem. Paši viens otru apzog. Nabadzīgus cilvēkus pārsvarā apzog. Par vienu kandžas pudeli nogalina. Par vienu maizes kukuli nogalina. Tu domā, ka cietumos sēž baigie mafiozi, un baigie valdības vīri, kas sazagušie? Nē, tur tādi nesēž. Tur sēž dzērāji un narkomāni, kas nosituši vai piekāvuši kādu, nozaguši kādu sīkumu. Tādi tur sēž visi. Bet viņiem visiem patīk palielīties, kaut patiesībā visi par sīkumiem sēž. Lūk, Jūda bija zaglis. Viņš bija zaglis, jo, maku turēdams, piesavinājās iemaksas. Un reiz bija notikums, kad kāda sieviete svaidīja Jēzu ar ļoti dārgu eļļu. Tā bija Marija. Viņa izlēja eļļu uz Jēzus kājām. Ar asarām raudāja un ar matiem žāvēja. Ļoti dārga eļļa. Jūda teica publiski: „Kāpēc šī eļļa nav pārdota un nauda izdalīta nabagiem?” Tieši Jūda to teica. Ja tev jau ir aizdomas, ka kasē nesakrīt cipari, un tad pēkšņi kasieris saka: „Kāpēc tās nav pārdotas?”, uzmanies. Jēzus teica: ”Lieciet šo sievieti mierā. Viņa mani bēru dienai ir svaidījusi.” Jēzum patika, tas ko viņa darīja. Bet Jūdam nepatika, tas ko viņa darīja Viņam. Jūdam nepatika tas, ka viņa mācītājam kaut kas bija. Ka kāds Viņu apbrīnoja, un ka kāds Viņam ko deva. Nepatika. Un viņš to pateica: „Kāpēc tā nav pārdota un nauda nabagiem izdalīta.” Pēkšņi Jūdam rūpēja nabagi. Un es tevi gribu pabrīdināt. Kad tu redzi cilvēku, arī kalpotāju, kuram tik ļoti rūp cilvēki, ka viņš ignorē mācītāju draudzē un draudzes mācību, tā ir pazīme. Tādam viss ir tikai cilvēku dēļ. Viņš tik ļoti mīl viņus un tik ļoti aprūpē viņus, tad tu zini, ka esi sastapies ar Jūdu. Cilvēki, vienmēr cilvēki. Līderi to noteikti ir pamanījuši. Mums te ir 50 mājas grupiņas. Šeit šodien jābūt 50 vadītājiem, ap 50, daži nav, ir ārpus Rīgas. Neesat pamanījuši tādu parādību, ka pēkšņi kādam tik ļoti rūp tas cilvēks, ka viņš vairs neko neredz un nedzird? Cilvēks, cilvēks, cilvēks, bet tevi viņš neklausa. Un citās lietās arī smagi klibo. Ticības lietās un ne tikai ticības lietās. Bija pazīmes, kuras varēja redzēt.
Tātad Jēzus paturēja Jūdu komandā ar vienu mērķi – lai Jūda palīdzētu Viņam iet pie krusta. Vienkārši. Viņš visus brīdināja, ka viens Viņu nodos. Viņš paturēja Jūdu komandā, bet Viņš teica, ka Viņš no paša sākuma zina, kas netic un kas nodos. Kāpēc? Tam bija pazīmes. Ne tikai garīgi jūtamas pazīmes, bet arī redzamas pazīmes. Grēks ir tas iemesls, –nepareiza rīcība pret Dievu, pret sevi un cilvēkiem, – kāpēc cilvēks nevar saņemt pilnīgu dziedināšanu. Un par pilnīgu dziedināšanu, atklāti sakot, būs jācīnās līdz galam. Līdz dzīves galam. Bet kāpēc dziedināšana nav pilnībā visās dzīves sfērās? Viens iemesls – grēks vai nepareiza rīcība. Un nepareizai rīcībai ir simptomi. To var redzēt. Jēzus redzēja tos, kuri netic.
Pazīmes, kas liecina par nepareizu rīcību cilvēka dzīvē, kā dēļ viņš nevar saņemt pilnīgu dziedināšanu:
Patstāvīgas finansiālas problēmas. Tātad, ja es redzu cilvēku, kuram ir patstāvīgas finansiālas problēmas – tā ir pazīme. Tā ir pazīme, ka cilvēks netic. Ja viņš Jēzu ir pieņēmis, mīl Jēzu, taču, ja ilgu laiku ir finansiālas problēmas, tad ar ticību nav kaut kas kārtībā. Es nesaku, ka tu nepazīsti Dievu un ka tu neesi ar Viņu, bet es runāju par pilnīgu dziedināšanu, par 248 daļām, un finanses ieņem ļoti lielu daļu. Ļoti liela un svarīga daļa tā ir. Ja ir patstāvīgs finansiāls trūkums, nepietiekamība, tā ir pazīme, ka tu netici kaut kādās lietās un nerīkojies pareizi, ir caurums. Personīgi es līdz galam neuzticos cilvēkiem, kuriem ir patstāvīgas finansiālas problēmas. Viņam parasti arī ir dažādas emocionālas un cita veida problēmas. Viena no problēmām ir bailes. Bailes spert ticības soļus. Elementāras bailes. Bailes un mazvērtība spert pareizus soļus. Tagad klausies uzmanīgi. Grāmatu galdā var iegādāties grāmatu „Kā kļūt bagātam?” Vai tas ir izdarāms, kas tur ir rakstīts? Vai tu vari atrast kaut ko, ko tu māki? Kaut mašīnai stiklus nomazgāt vai paklāju izsūkt. Tajā grāmatā ir rakstīts, kādā krāsā reklāmai jābūt? Elementāri padomi pat ir. Portālu ss.lv zini? Tu vari tur sludinājumu ielikt? „Tīru paklājus, mājās braucu, piebraucu.” Ja es neko nezinātu, un nebūtu nekāda saprašana, kā tikai tā grāmata „Kā kļūt bagātam?” un es neko nemāku un neesmu mācījies, bet latviešu valodu taču es zinu. Vai Latvijā dzīvo krievi? Eksāmens ir jākārto viņiem? Viņiem vajag mācīties latviešu valodu? Vajag un pie manis būs vislabāk. Kafija būs, laba attieksme būs, latviešu valoda arī būs. Es māku gan krieviski, gan latviski. Varu mācīt. Valsts eksāmens ir jākārto, viņam to vajag. Šī mums draudzē nav problēma – angļu, franču, vācu valoda, to mēs te mākam. Visi māca tagad valodas. Es vispār ceru uz lielāko izdomu, draudze! Lai mums ir vairāk smadzenes, ne tikai valodas mācīt. Visiem nav jāmāca valodas. Zini, kā ķīnieši dara? Viņi visu noskatās un kopē no Eiropas. Mēslus taisa, bet viņus taču pērk, viņi lētāki ir. Sākumā taisa kaut kādu mēslu un dod to lētāk. Pēc tam, kad tu jau esi apguvis visas tās iemaņas, kvalitatīvāk sanāk, tad paprasi vairāk naudas. Kad Evita sāka savu manikīru taisīt, viņa tur pirkstus gandrīz vai grieza meitenēm, tas tā pārspīlējot, bet sāpīgi bija. Visa tā gēla laka krita nost pēc tam. Cilvēki nāca atpakaļ, labākā gadījumā, un klienti nebija. Gāja laiks, kad iemācījās kvalitatīvi taisīt, apkalpot, un šodien ir klienti un viss notiekas. Viss notiek lēnām. Bet pats svarīgākais bija spert pirmos soļus.
Visstabilākais veids, kā neko nesasniegt dzīvē, ir nespert pirmos soļus. Nespersi pirmos soļus, neiesi tajā virzienā, kur jāiet, tad arī nekas nenotiks. Ja spersi, tad notiks. Klupdams, krizdams, bet tu izdarīsi to. Kā darba devēja vergs, kurš nosaka tavu dzīvi, es nesaku visos gadījumos, bet pamatā, visi tie maiņu darbi, visas tās garās stundas. Par niecīgu algu tu esi nostrādājies, nosvīdis, visu dzīvi atdevis darbam. Nu, kā tu vari būt efektīgs kalpotājs? Kā tu vari baudīt dzīvi? Kā tu vari palīdzēt citiem? Dot to, kas tev pašam nav? Kā tu vari darīt citus bagātus, ja tu pats esi nabags? Pilnīga dziedināšana tavām finansēm. Jēzus ir kļuvis nabags pie krusta, Viņu aplaupīja, lai Viņa nabadzība kļūtu tev par bagātību. Bagātība. Pietiekamība. Ir jābūt pietiekamībai, un tev pašam jābūt noteicējam par savu dzīvi, par savu laiku. Es atkārtoju, ka ne visos gadījumos, ir dažādi darbi, dažādi apstākļi, tas ir jāizsver. Taču tās ir pazīmes. Finansiāla nepietiekamība ir pazīme, ka cilvēks netic uz 100%. Nav ticības. Un šī grāmata tur ir. Labākā gadījumā tu būsi viņu lasījis. Bet ja tu ilgu laiku esi jau draudzē, jo ilgāk, jo trakāk, un joprojām nepielieto? Ja tu sēdi vienā un tajā pašā vietā uz tām pašām finansēm, tas norāda uz neticību. Ja ir nepietiekamība, ir taču kaut kas jādara. Kaut kas ir jādara. Nevar sēdēt. Es ļoti gribu, ka mēs ceļamies. Pilnīga dziedināšana. Dziedināšana tavā maciņā.
Saki par sevi: Es būšu bagāts. Es esmu bagāts un būšu bagāts. Es vienmēr būšu bagāts. Man vienmēr nekas nepietrūks. Man nekas, nekas nepietrūks. Pietiks man un pietiks labiem darbiem. Man pietiek un pietiek arī labiem darbiem. Man vienmēr pietiks un pietiks vienmēr labiem darbiem. Man ir daudz naudas. Man būs daudz naudas. Un darbs, ko darīšu man patīk un patiks. Un man par to maksās. Aleluja!
„Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic” Jēzus teica. Es aicinu ticēt. Ticēt nav tikai sajūtas, ka jūtos bagāts. Ticība ir – ej un izdari to. Ej un sper pirmos soļus. Nebūs viegli. Kurš teica, ka būs viegli? Kurš teica, ka šis ceļš ir platais ceļš? Tas ir šaurais ceļš. Gribi būt urla? Lūdzu. Dzīvo urlas dzīvi. Skaties urlu filmas, lasi urlu grāmatas, anekdotes. Un līdzinies viņiem. Urla ir cilvēks, kurš nedomā. Visu, ko no augšas pasaka, visam viņi tic. Un jo vairāk šņabis, jo labāk. Jo vairāk alkohols, jo labāk. Nodzirdīšanas politika, tā vienmēr ir bijusi pie autoratīvām varām. Tautu vienkārši nodzirda. Alkoholu pārdod lētāk un vairāk. Un mīkstina sankcijas par alkohola lietošanu. Un visi dzer un nedomā. Vergs. Visu cilvēku Dievs grib dziedināt. Bet kā ir patiesībā? Patiesībā tu esi bagāts. Tavs Debesu Tēvs ir bagāts Dievs. Bet tev ir jāiet un jāiekaro, jāpaņem pārticība. Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic, un Jēzus to zina. To zina pēc pazīmēm. Tas, kas traucē pilnīgai dziedināšanai dažādās sfērās, ir redzams. Ķeramies pie pazīmēm.Es gribu tevi stiprināt, celt tavu ticību.
„Dāvida dziesma. Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un es paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās!” (Psalms 26:1)
„Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem. Es ienīstu ļaundaru sabiedrību un nesēžu kopā ar bezdievīgajiem. Es mazgāju savas rokas nevainībā un turos Tava altāra tuvumā, ak, Kungs pauzdams Tev pateicību skanīgā dziesmā un daudzinādams visus Tavus brīnumus.” (Psalms 26:4-7)
Dāvids pieprasa Dieva apsardzību un svētību, un viņš uzskata, ka viņam ir tiesības uz to. Kāpēc? Viņš uzskata, ka viņam ir tiesības būt pilnībā dziedinātam. Viņam ir tiesības būt pilnīgā dziedināšanā. Kāpēc? „Jo es staigāju nevainībā,” viņš saka. Ja es staigāju nevainībā, un nevainībā var staigāt tikai caur Jēzus upuri. Pirmā pazīme, ka ir caurums un nav dziedināšana, ir tas, ka cilvēks nav pieņēmis Jēzus upuri. Otrs – svēta dzīve. Svēta dzīve ir jādzīvo. Salīdzini savu dzīvi ar Dieva gribu. Un tālāk viņš saka: „Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltvāržiem. Es ienīstu ļaundaru sabiedrību.” Kāda ir tā sabiedrība, kurā tu atrodies? Tas ar kādiem cilvēkiem tu draudzējies, ar ko pavadi laiku, tas norāda virzienu, kurā tu dodies. Tas ir tas virziens, kurā tu ej. Parādi savus draugus, un es pateikšu, kas esi tu. Un tā ir pazīme. Man nevajag pat ar tevi runāt. Varu tikai pajautāt, kādi ir tavi draugi, un viss tas esi arī tu. Pilnīga dziedināšana iespējama tikai, nomainot sliktu sabiedrību pret kristīgu sabiedrību. Mūsu gadījumā tā ir draudze. Protams, tas darbojas arī ārpus draudzes, jebkurā gadījumā slikta sabiedrība sagandē tikumus. Ne tikai kristīgā vidē. Un tā ir pazīme. Nomaini draugus.
Es taču teicu, ka mūsu starpā ir kādi, kas netic, un tu vari teikt: „Es ticu”, bet, ja tu joprojām vērtē savus pagānu draugus tikpat augstu, kā mūs šeit, un neesi viņus nomainījis pret draudzes cilvēkiem vai mājas grupiņas cilvēkiem, kuri tic Dievam, tad tas ir tas caurums, tas zaglis, kurš atver durvis velnam.
Personīgas attiecības ar Dievu. Dāvids saka: „Es turos Tava altāra tuvumā.” Dāvids pieprasa taisnību, kāpēc? Jo viņš zina, ka turas altāra tuvumā. Elementāras lietas, personisks laiks ar Dievu. Vai tev ir disciplinēts plānots laiks ar Dievu, kad tu lasi Bībeli un pielūdz Dievu? Ja šāds laiks nav, tad tas ir tas, kas kavē tavu pilnīgu dziedināšanu visās sfērās.
Slavēšana. Dāvids saka: „Pauzdams tev pateicību skanīgā dziesmā un daudzinādams visus Tavus brīnumus.” Tu slavē Dievu? Mājās vai mežā, bet tev ir laiks, kad tu slavē Dievu, dziedi Viņam? Piemēram, šodien, mēs šeit slavējām Dievu, tas ir ļoti svarīgi. Ja tu nevari atbrīvoties un normāli slavēt Dievu, tas var būt par iemeslu caurumiem, pa kuriem joprojām ļaunais var darboties. Kad tu nevari izlauzties kaut kādās lietās, piemēram, garīgajā un fiziskajā veselībā, finansēs, kalpošanā. Tu satiecies ar Dievu personīgi slavēšanā? Tu vari rokas pacelt un slavēt Dievu dievkalpojumā?
Liecinieka dzīve. „Un es daudzināšu Tavus brīnumus.” Tu liecini cilvēkiem par Jēzu? Tu liecini par Kristu? Tā ir atslēga. Dodiet, tad jums taps dots, mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Sludini evaņģēliju, stāsti cilvēkiem ar savu dzīvi un ar vārdiem, stāsti cilvēkiem par Kristu. Ja es aizturu labo vēsti, evaņģēliju un nenesu to tālāk, nepiedalos šajā darbā, tad tas var būt par iemeslu, kāpēc joprojām kāds zaglēns atver durvis velnam.
Kalpošana. „Bet es staigāju nevainībā, un sapulcēs es teikšu to Kungu.” Tas jau atgādina kalpošanu Dievam. Vai tev ir kalpošana draudzē, mājas grupiņā tev ir savs pienākums? Uzņemies kādu pienākumu, kaut vai vismazāko pienākumu uzņemies, tas ir ļoti svarīgi. Ja tev nav pienākums, es jau no paša sākuma zinu, kuri ir tie, kuri netic. Ja tev nav kalpošana mājas grupiņā, tu netici Dievam pilnībā. Tev nav ticības Dievam – tāda ticība, kādu Dievs grib redzēt. Jā, iespējams, ka tu pazīsti Jēzu, tu esi izglābts un tomēr, cik ilgi tu būsi izglābts? Jo viens mazs zaglēns atver durvis visai bandai, atceries to. Kāpēc cilvēks neuzņemas pienākumu? Tāpēc, ka viņš neidentificē sevi ar šo grupu. Šis cilvēks saka – man ir citur draugi un citas lietas svarīgākas. Jēzus no paša sākuma zināja un redzēja. Šīs lietas ir jāizmaina, un tu redzēsi, tu piedzīvosi pilnīgu dziedināšanu visā savā dzīvē, visās lietās, ne tikai vienā, divās vai trijās, bet visās 248 daļās.
Vai tev ir kredīti? Kredīts – Jūdas problēma, naudas problēma. Nekad neuzticies cilvēkiem, kuriem ir naudas problēmas. Te nav runa par cilvēkiem, kuri nāk pie Dieva, tādi, kādi mēs esam, ir runa par tiem, kuriem šī naudas problēma jau ir ilgstoši, ilgstoši jau esot pie Dieva. Šādiem cilvēkiem neuzticies līdz galam. Un vēl kāda lieta, – draudzē mēs naudu neaizdodam. Ja tu gribi iedot, tad iedod, bet mēs šeit neaizdodam. Ja kāds tev prasa aizdot naudu, tu vari zināt pavisam droši, ka šim cilvēkam ir naudas problēmas un vēl daudzas citas problēmas. Tev cilvēkam ir jādod makšķere, nevis zivs. Lai viņš pats var sev izmakšķerēt savu zivi.
Es kalpoju kā mācītājs Valmierā vairākus gadus, un reiz draudze mani apsveica dzimšanas dienā. Un kā viņi apsveica? Tātad vietējie līderi, kurus es pats biju cēlis, laikam nebiju arī pareizi cēlis, viņi mani apsveica, bet naudu dāvanai paņēma no draudzes kases un bez manas ziņas, un uzdāvināja man it kā no sevis dāvanu. Tā nauda ir Dieva nauda, tā dāvana nav no viņiem vairs. Tā nav personīga dāvana vairs. Un tā bija nopietna pazīme, ka draudzē kaut kas nav kārtībā, un tā arī bija, pēc pāris mēnešiem šie līderi sacēlās pret draudzi un vienam no līderiem, kurš bija šo buntinieku priekšgalā, vienmēr bija finansiālas problēmas, viņam bija kredīti. Viņš bija līderis, es pats biju viņu iecēlis. Viņam bija kredīti, kurus viņš pasniedza kā risināmu problēmu, bet viņš tik un tā to nerisināja, tikai turpināja maksāt. Vēl bija problēma, kad mācītājam bija kaut kas jauns uzvilkts kājās, vai arī ja mācītājs runāja kaut ko līdzīgu kā šodien, piemēram, par labklājību, viņam tas bija par piedauzību. Viņam bija svarīgi, ko cilvēki padomās, ja mācītājs staigās „Pumas” botās. Cilvēki un nauda, nauda. Kāpēc šī nauda nav pārdota un izdalīta nabagiem? Kāpēc tu neesi savas „Pumas” botas atdevis nabagiem? Es neesmu mainījis savus paradumus, man joprojām ir „Pumas” botas, ne tās pašas, bet citas. Es arī atdāvinu kādam citam, panēsāju, apnīk un atdāvinu citam.
Katra problēma ir redzama, to, ko tagad tu mācies, tas ir kaut kas tāds, ko vispār tā nekur nevar uzzināt. Tas, ko tu mācies šeit, tas var tevi celt, tu vari kļūt par direktoru, par biznesmeni, vispār par lielu cilvēku. Bet pats svarīgākais ir, lai Dieva acīs tu būtu liels. Tu pats esi mazs, bet Dievs uz tevi skatās kā uz lielu un saka: „Mans dēls!” „Mana meita!”
Saki par sevi: Es esmu Dieva cilvēks, bagāts, dziedināts pilnībā, vesels, ar veselu emocionālo sistēmu, mans gars ir ideālā kārtībā, mana laulības dzīve ir perfekta, mani zobi ir veseli, sirds strādā nevainojami, visi mani iekšējie orgāni ir ideālā stāvoklī, kā jauni, kājas lokanas, ātras, rokas stipras, galva skaidra, man ir spēks, enerģija, maz neliekās. Un visa slava, viss gods pieder Jēzum Kristum.
Vēl citas pazīmes tam, kas kavē pilnīgu dziedināšanu tev, pilnīgu svētību visās dzīves sfērās:
Pastāvīga pretošanās Dieva gribai un garīgajām un arī laicīgajām autoritātēm. Ja cilvēki, tajā skaitā mēs, vai tavs garīgais līderis pie tevis pamana kaut kādu lietu un mēģina tev par to maigi pateikt, bet tu saki tā: „Jā, bet…”
Kristīne ir manā komandā. Un, kad mums ar Kristīni ir sarunas, tad es, ja kaut ko pamanu vai arī ja es zinu kādas lietas, ko vajadzētu uzlabot vai mainīt, es ar viņu runāju par to. Kristīne ļoti normāli visu pieņem, bet viņa, kad es viņai saku kaut ko, it kā nedzird vispār manis teikto, es viņai pasaku pat nopietnas lietas, bet viņa it kā nedzird, viss ir normāli, it kā es kaut ko tā, starp citu, būtu pateicis. Un tad, pēc divām nedēļām mēs atkal sazvanāmies, un sarunas gaitā pēkšņi Kristīne saka: „Mācītāj, es atklāju no Dieva, lūk, tādu un tādu lietu. Es tagad tā daru, un tas darbojas.” Bet viņa nesaka, ka es to būtu teicis, viņa pati to ir atklājusi, viņa tā dara vienmēr. Viņa ir paklausīga, bet interesantā veidā. Viņa nepretojās, viņa pieņem kā no Dieva, pati pieņem, apdomā manis teikto, palasa Bībelē, pamēģina, atklāj, ka tas darbojas un aiziet.
Apvainošanās. Ir cilvēki, kuri vienmēr par kaut ko apvainojas. Ja cilvēks bieži un ilgu laiku cīnās ar apvainošanos, tā ir problēma, un ne tikai tev, mīļais cilvēk, bet tā ir problēma visai mājas grupiņai, ģimenē un ar draugiem. Tā ir problēma visiem mums. Izbeidz vienreiz to apvainošanos. Šad tad var, bet ne bieži. Manā komandā arī ir daži eksemplāri, kuri vismaz vienreiz gadā apvainosies, vienu reizi, bet vajag. Un ir arī tādi eksemplāri, kuri vispār nekad neapvainojas. Tāds ir Edgars, Arvis un Vitālijs, viņi nekad neapvainojas, vismaz es nekad to neesmu redzējis. Bet dāmas – tā jau ir cita lieta. Ir dāmas, kurām vajag reizi piecos gados apvainoties, un ir dāmas, kurām jāapvainojas ir reizi gadā. Bet paldies Dievam, šī parādība mums tiek izskausta, sākot ar šo gadu.
Emocionāla nestabilitāte. Emocijas augšā, emocijas lejā – cilvēku vada emocijas, viņš rīkojas pēc tām. Tā var būt ļoti nopietna problēma.
Atkarības, kuras netiek atmestas. Cilvēks jau ilgu laiku meklē Dievu, apmeklē draudzi, bet atkarības kā ir, tā ir, joprojām smēķē. Tā ir ļoti nopietna problēma, kā jūs paši zināt, atkarības ir ļoti dažādas.
Pārmērīga pieķeršanās pretējam dzimumam. Tas attiecas arī uz precētiem cilvēkiem. Uz savu vīru vai sievu skatīties augstāk, nekā uz Dievu.
Lasīju kādu foršu stāstiņu. Dāgs Hevards Mills (Dag Heward-Mills) savā grāmatā raksta, ka reiz viņa dzīvē bija gadījums. Bībeles skolā mācījās meitenes un zēni, bija kāds puisis, kuram bija trīs draudzenes. Mēs taču arī draudzējamies, tā bija normāla draudzes draudzība, nebija tur nekas īpaši pārmērīgs. Kad koledža beidzās, visas šīs trīs meitenes pēc kārtas, katra atsevišķi, nāca pie šī puiša un teica: „Man Svētais Gars teica, ka tu būsi mans vīrs.” Uz ko šis puisis atbildēja: „Man gan Svētais Gars neko tādu neteica.” Viņš apprecējās ar pilnīgi citu meiteni. Meklē Dievu, piepildījumu Viņā, pārējās lietas Dievs tev pieliks.
Mazu darbu neizdarīšana. Mazu pienākumu neizpildīšana. Apsolīja, bet neizdarīja.
Kavēšanās. Draugs, ja tu pastāvīgi kavē dievkalpojumu, mājas grupiņu, tad tev ir caurums, pa kuru mazs zaglēns atver durvis velnam. Es nesen teicu kādai meitenei draudzē – tu pati roc sev bedri. Tu pilnīgi sevi aproc. Tevi nekur, nekas neņems, tu nedabūsi nekādu paaugstinājumu nekur. Neviens cilvēks uz tevi nopietni neskatīsies, kamēr tu kavēsi. Tas nav sīkums, bet milzīga problēma.
Neizgulēšanās arī var būt par iemeslu. Tu neieplāno pareizi laiku un tu neizgulies, tas var būt par iemeslu sliktai pašsajūtai un veselības problēmām.
Nedisciplinētība.
Neregulāra mājas grupiņas un draudzes apmeklēšana.
Neregulāra mācītāja sprediķu klausīšanās.
Neregulāra grāmatu lasīšana.
Neiesakņošanās konkrētā draudzē.
Varbūt tu laulībā esi vienmēr strīdu iniciators. Nevis laulībā ir problēma, bet tevī ir problēma.
Nerūpēšanās par savu izskatu un par savu miesu. Tāds nošļucis, noļucis.
Mērķu un vīzijas trūkums.
Iniciatīvas trūkums. Tu kaut ko sāc darīt tikai tad, kad tevi pagrūž vai pamudina.
Plānošanas trūkums.
Noslēgumā mazs aizrādījums par to, ko tu dzirdēji šodien. Pats no sevis nekas tavā dzīvē nemainīsies un nekas nenotiks. Tev ir jāsper šie soļi. Un to, ko Dievs, Dieva vārdi uz tevi runāja šodien, par šīm lietām, ko es minēju, maksā cenu un pilnveidojies, centies mainīt šīs lietas. Aizver jebkādas iespējas velnam joprojām turēt kara teritorijas. Lai nāk pilnīga dziedināšana 248 tavas dzīves daļās.
„Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis.” (Jāņa evaņģēlijs 7:17)
Cilvēki saka: „Es nesapratu, es nezināju.” Nevis tu nezināji vai nesaprati, tu negribēji saprast. „Es tā arī līdz galam nesaprotu, es nevaru pieņemt.” Lūk, kāpēc cilvēki nesaprot. Ja tu gribi darīt Dieva prātu, tu sapratīsi. Ja tu gribi pilnveidoties, ja tu gribi pilnīgā dziedināšanā staigāt, ja tu gribi tuvoties Viņam un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi ticībā Kristum, ja tu gribi kalpot Viņam, tu sapratīsi, ko es runāju. „Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs..” Un šis sprediķis pats par sevi neko tev nemainīs, tev ir jālieto šie principi.
Saki par sevi: Man ir pilnīga dziedināšana, man būs pilnīga dziedināšana, es iešu pilnīgā dziedināšanā, es strādāšu uz pilnīgu dziedināšanu, pilnība, svētība un Dieva klātbūtne. Aleluja!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska, Ingūna Kazāka un Daila Lielbārde
