Man ir patiess prieks šodien šeit būt un runāt. Vispirms sākumā es pastāstīšu stāstiņu, drīzāk mācību, un tad pateikšu sprediķa nosaukumu. Es pastāstīšu par divām laika sistēmām, kas palīdzēs saprast ļoti svarīgu lietu. Ir divi laika skaitīšanas veidi. Pirmais veids ir cikliskais laika skaitīšanas veids. Tas nozīmē, ka viss iet uz riņķi. Piemēram, diena sākas, tad ir rīts, pusdienas laiks, vakars, nakts, tad atkal rīts, pusdienas laiks, vakars, nakts un tā uz riņķi. Tā tas viss iet milzīgā ritējumā. Šo pašu ciklisko laika skaitīšanas veidu mēs varam attiecināt uz gadu. Mums ir četri gadalaiki, divpadsmit mēneši – janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs, jūnijs, jūlijs, septembris, oktobris, novembris, decembris –, tad atkal jauns gads un viss atkal uz riņķi. Tas ir cikls, un tici vai nē, bez manis un tevis tas tāpat būs un visu laiku būs riņķošana un eksistēšana. Ir tādas senas civilizācijas, kurām vispār valodas lietojumā nebija nākotnes vai pagātnes formas, visa bija tagadne. Cilvēki stāstīja, ka nomira kaķītis, viņš aizgāja pensijā, Otrajā pasaules karā tur vēl kaut kas notika. Starp to bija milzīga gadu atšķirība, bet tas viss priekš tā cilvēka bija viena liela tagadnes forma. Varēja pateikt, ka satiksimies pēc trīs saullēktiem pie kalna vai nākamajā reizē ap siena pļaujas laiku noslēgs kādu darījumu. Lai arī cik nesaistīts šis piemērs būtu, to var attiecināt arī uz cilvēka dzīvi, jo arī cilvēka dzīve ir kā cikls. Mēs piedzimstam, kāds iet bērnudārzā, tad skola, augstākā izglītība, precības, bērnu piedzimšana, bērnu izaugšana, pensija, tad mēs nomirstam, un tad ir nākamā paaudze, tad atkal nākamā – tāds milzīgs ritējums. Šāda laika skaitīšana piemita visām seno laiku civilizācijām. Vēl aizvien ir dažas aizvēsturiskas kopienas, kas šādi skaita laiku.
Otrs laika skaitīšanas laiks ir lineārais veids. Tas nozīmē, ka ne viss iet mūžīgā ciklā, bet viss ir kā taisna līnija. Matemātikā mācīja, ka taisne ir nebeidzama līnija. Nevis taisne, bet tas ir kā nogrieznis ar sākuma un beigu punktu. Tas attiecas uz visu pasaules vēsturi, bet pirmie, kas šo laika skaitīšanas laiku aizsāka, bija senie ebreji, jo viņi laiku sāka skaitīt, kad Mozus izveda Izraēlu no Ēģiptes zemes. Ebreji ticēja, ka Dievs vienā brīdī ir radījis visu zemi, cilvēku, visu pārējo un kaut kādā brīdī pasaule beigsies, Jēzus nāks otrreiz. Tas nozīmē, ka visa dzīve priekš viņiem nebija mūžīga riņķošana, atkal pienāks rīts, atkal pienāks jauns gads, bet tā bija atrašanās konkrētajā posmā, kas nekad neatkārtosies. Kristieši pārņēma šo laika skaitīšanas izpratni un norādīja, ka pats svarīgākais notikums, kas ir izmainījis laika izpratni – ir Kristus dzimšana. Tādēļ mums mūsdienās ir ne tikai Jaunā un Vecā Derība, bet mums ir arī pirms Kristus un pēc Kristus. Mēs šodien dzīvojam pēdējā dienā 2023. Tā Kunga gadā jeb anno domini (AD), kā viduslaikos to rakstītu. Kad franču revolūcijas laikā revolucionāri centās atbrīvoties no visa, kas saistās ar karali un kristietību, tad viņi nomainīja vārdus “pirms Kristus” un “pēc Kristus”, ar “pirms mūsu ēras” un “mūsu ērā”. Tas nozīmē, ka visa laika skaitīšana šādā lineārā sistēmā griežas ap Jēzus dzimšanu. Turklāt laiks kaut kad beigsies, ne tikai tev, bet vispār būs kaut kad pasaules gals. Par to es tagad daudz nestāstīšu. Tādēļ ir tik nozīmīgi katru dienu un katru gadu izmantot, lai patiešām dzīvotu un darītu nozīmīgu gan priekš sevis, gan priekš sabiedrības. Ir atšķirība, vai es vienkārši eksistētu, laika ritējumā pienāca diena, jauns mēnesis, alga ieskaitīta, vai es reāli kvalitatīvi izmantoju to laiku, ko Dievs man virs zemes ir devis. Mēs neviens nedzīvosim mūžīgi. Būtu bēdīgi teikt, ka pirmos divus, trīs gadus, kad nācu pie Kristus, tad kalpoju Dievam, pēc tam bija darbs, ģimene, veselība, grupiņa, draudze, hobiji, viss viens liels ritējums, tāpēc es aicinu izmantot kvalitatīvi to laiku, kas tev ir dots virs zemes. Un par to būs mana šīs dienas tēma.
Šodienas svētrunas nosaukums ir „Plāns 2024. gadam”. Šodien ir patiešām izcila diena, lai par to runātu, jo vēl var paspēt kaut ko izdarīt priekš 2023. gada un vēl var paspēt ieplānot nākamo gadu. Es gribu, lai pēc šīs svētrunas katrs viens no mums uzrakstītu mērķus jaunajam gadam. Vai tu biji sarakstījis mērķus 2023. gadam? Vai tu plāno mērķu sarakstu nākamajam gadam? Pēc “Fox News” datiem jaunā gada apņemšanās labākajā gadījumā ilgst 7-10 dienas. Mums teica, ka tas ir novecojis uzskats uztaisīt, ka jaunajā gadā katru dienu sportošu vai kas tamlīdzīgs, bet vidēji tie cilvēki, kas tā dara, viņi beidz to darīt pēc kādas nedēļas vai bišķu vairāk. Beidz ēst veselīgi, beidz nodarboties ar sportu, beidz disciplinēti pavadīt laiku ar Dievu un viss pārējais. Risinājums, pirmais un vieglākais, uzrakstīt plānu rakstiski un pie tā pieturēties. Bija tāds bokseris, es nezinu, vai viņš vēl ir dzīvs, Džo Freizers (Joe Frazier), viņš bija boksa čempions smagajā svarā.
Džo Freizers ir teicis – ja tu rīta ausmā esi sevi mānījis, tad tas izlīdīs ārā tagad prožektora staros. Ja esi paradis kaut kur nogriezt stūrus, ja esi paradis halturēt, tad pārbaudījuma brīdī tas parādīsies.
Plānošana ir viena no sākuma sastāvdaļām, bet svarīga sastāvdaļa, lai sasniegtu kaut ko lielu un nozīmīgu nākamajā gadā un visā dzīvē.
Ko par plānošanu saka Bībele? Kas par to ir rakstīts Bībelē?
1. Dievs ir plānveidīgs.
Tas ir teikts jau pirmajos Bībeles vārdos.
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. (1. Mozus grāmata 1:1-2)
Vai tu spēj noticēt, ka Dievs radīja pasauli, šo milzīgo zemeslodi, bet īsti nezināja, kā to pielietot? Gan jau būs un tad laika gaitā kaut kas notiksies? Dievam bija plāns sešās dienās radīt zemi, uz kuras būs augu, dzīvnieku valsts un cilvēki. Es te negribu aizskart jautājumu par kreacionismu vai evolucionismu, bet galvenais ir princips, ka Dievs nevis vienkārši aiz nekā darīt kaut ko radīja, bet Viņš apzinājās rezultātu, uz kuru Viņš gāja, Viņš apzinājās pasaules radīšanas jēgu un nozīmi. Dievs bija plānveidīgs radīšanas procesā. Attiecībā uz cilvēku radīšanu, Dievs teica 1. Mozus grāmatā:
Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” (1. Mozus grāmata 1:26)
Dievs iztēlojās un ieplānoja, kāds būs cilvēks, un tikai pēc tam radīja šo cilvēku. Cilvēks ir ārkārtīgi sarežģīta būtne, un nerunāju tikai par to, ka vīrieši nevar saprast sievietes emocionālo pasauli vai sieviete nevar saprast, kāpēc vīrietis dara vienu vai otru lietu, kas šķiet nesaprotama. Cilvēks ir ārkārtīgi sarežģīta būtne gan anatomiski, gan ģenētiski. Tagad būs nedaudz zinātniski. Vai zināt, kā cilvēks veidojas ģenētiski? Es īsi apskaidrošu. Cilvēks rodas no 46 hromosomām, tie ir 23 hromosomu pāri, no kurām 23 nāk no mātes un 23 – tēva. Rezultātā ikkatram cilvēkam veidojas viņa unikālais DNS. Šis DNS pilnīgi katram cilvēkam ir atšķirīgs. DNS sastāv tikai no 4 veida nukleotīdiem jeb burtiņiem, kuri veido katram cilvēkam ideālu un atšķirīgu DNS kodu. Katra DNS molekula sastāv no šiem 4 veida nukleotīdiem, un, ja tikai vienu no DNS molekulām iztītu garā rindā pa vienam burtam, lai to uzrakstītu būtu nepieciešami 3 miljardi burtu. Ja to mēģinātu izlasīt, sekundē lasot pa vienam burtam, tad paietu 96 gadi vienas DNS molekulas nolasīšanai. Katrs cilvēks sastāv no aptuveni 10 triljoniem DNS vienību. Ja miljons ir ar sešām nullēm, tad triljons – divpadsmit. Iedomājies – katru unikālo vienību lai izlasītu, vajadzētu 96 gadus. Pamēģiniet vēl pateikt, ka šāda cilvēka izveide nav plānveidīgs process un ka tas Dievam sanāca tā netīšam un nespeciāli. Turklāt šī ir zinātne, un tā vēsta par Dieva brīnišķīgo plānu radīšanas procesā.
Vēl ir kāda svarīga lieta – Dievam patīk atskaitīšanās un atskaites sistēma jeb refleksija. Interesanti, ka arī tas tiek parādīts radīšanas stāstā:
Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts – sestā diena. (1. Mozus grāmata 1:31)
Tikai pēc tam, kad Dievs bija uzlūkojis un pārbaudījis visu, ko Viņš ir izdarījis, tad pienāca dienas beigas, kad Dievs pārliecinājās, ka viss, ko Viņš bija darījis, bija labi izdevies. Dievam nebija jāatskaitās eņģeļiem vai kādam citam, Viņš pats pārliecinājās, ka tas, ko Viņš ir īstenojis, ir labs. Dievs pats Sev atskaitījās un pārliecinājās par plāna īstenošanos.
Ir tādi kristieši, kuri uzskata, ka nav nepieciešams pašam plānot un ka vajag tikai paklausīt Dieva pamudinājumam. Ja Dievs kaut ko teiks, tad tas ir jādara. Ir arī tādi, kuri uzskata: „Ja Dievs būs lēmis, tad tas notiks.” Bet šiem cilvēkiem bieži vien plānošana un disciplīna tiek saistīta ar darbu, piepūli un plānveidīgumu, kas varētu šķist pretrunā ar Dieva gara brīvību. Tā nebūt nav. Plānošana ir ļoti laba, un ir svarīgi, ka ir plāns. Mācītājs arī ir teicis – ja ir plāns, un Dievs ievieš kādas korekcijas, tad nevajag dzelžaini pieturēties pie plāna, kas ir pretrunā ar realitāti un aktuālajiem notikumiem. Piemēram, ja esi izdomājis, veselu mēnesi katru dienu 10 minūtes lūgt par jaunu darbu, bet mēneša vidū šo jaunu darbu iegūsti, tad nevajag kā robotam turpināt atlikušo mēnesi lūgt par šo jauno darbu. Labāk ir pamainīt šīs 10 minūtes, nevis atteikties no lūgšanu laika. Sāc lūgt, piemēram, par finansēm vai par citu prioritāti. Ja grupiņā esi ieplānojis aicināt visu nedēļu uz neformālo pasākumu, bet pēkšņi parādās kāds draudzes pasākums, tad esi vienā garā ar draudzi un aicini prioritāti uz draudzes pasākumu, un sekundāri uz savējo. Pirmais punkts bija par to, ka Dievs radīšanas procesā un tamlīdzīgi bija plānveidīgs.
2. Vecās Derības līderiem bija plāns.
Bībelē var lasīt par plāniem Jozuam, Dāvidam, Salamanam, Nehemijam un daudziem citiem, bet es pastāstīšu tieši par Mozus piemēru. Tātad Vecās Derības līderiem bija plāns. Mozus īpašā veidā no Dieva uzzināja, kas viņam ir jādara. Kad Mozus bija aizbēdzis no Ēģiptes uz Midiāna zemi, un viņam Dievs atklājās degošā ērkšķu krūmā, tad Dievs viņam teica:
“Un Es esmu sacījis: Es jūs izvedīšu no Ēģiptes posta uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.” (2. Mozus grāmata 3:17)
Ļoti bieži Dieva sniegtā vadība ir tāda kodolīga, bez stratēģijas, kā to īsti izdarīt. Cilvēki paši lūdz un saprot, kā to tālāk darīt. Tomēr šajā gadījumā šīs nodaļas nākamajos pantos tiek skaidri izstāstīts, kas un kā ir jādara, lai varētu iziet no Ēģiptes verdzības uz apsolīto zemi. Papildus Mozum tika pateikts, kā runāt ar Izraēla vecajiem, kā iet runāt ar faraonu, kādu ieganstu izmantot, lai varētu aiziet no Ēģiptes, ka būs nepieciešamas zīmes un ka viņi būs finansiāli nodrošināti šiem ceļa apstākļiem.
Bez plāna Mozus būtu vienkārši aizgājis uz Ēģipti, saņēmis atteikumu no Izraēla vecajiem vai labākajā gadījumā no faraona, un visa darīšana būtu beigusies, bet tā nenotika. Lai izdarītu ko nozīmīgu, ir nepieciešama vīzija un plāns. Ja vēl skatāmies uz Mozus dzīvi, tieši plāna neesamība radīja problēmas. Varam atcerēties tādu piemēru, kad pie Mozus apciemojumā devās viņa sievastēvs. Mozus tad jau bija izvedis Izraēla tautu no Ēģiptes zemes, un viņi klīda pa tuksnesi. Visa šī lielā tauta bija uz Mozus pleciem. Tuksneša laikā, dodoties uz apsolīto zemi, Mozus viens pats uzklausīja šo cilvēku problēmas un katrā individuālā situācijā deva padomu un risinājumu. Tas, ka Mozum nebija skaidra un efektīva plāna šo mazo problēmu risināšanā, noveda pie lielo problēmu risinājumu neuzsākšanas. Mozus pats jau bija uz izdegšanas robežas, un viņš risināja tikai mazās problēmas, kuras nekur tālāk neveda. Bībelē ir rakstīts:
Un Mozus sievastēvs viņam sacīja: “Tā nav labi, kā tu to dari! Tu gurtin pagursi un tavi ļaudis, kas pie tevis, jo pārāk grūts tev ir šis pienākums, tu nespēsi to izpildīt viens pats.” (2. Mozus grāmata 18:17-18)
Pēc tam tika iekārtota līderu sistēma tā, ka Mozus bija augstākais šķīrējtiesnesis, un mazāka rakstura problēmas risināja vietējie līderi. Mūsu draudzē šāda sistēma jau ir, tādēļ katrs var justies aprūpēts, var sazināties un saņemt savu risinājumu ātrā laikā, un mācītājam nav jārisina visas problēmas. Mācītājam risināt visas problēmas būtu iespējams tikai aptuveni 20 cilvēku kopienā, bet mūsu plāns nav palikt par tikai mazu grupiņu. Arī tagad, kad mēs klātienē esam vairāki simti un kopā vairāk nekā tūkstoš cilvēku, neuzskatām, ka tagad viss ir kārtībā un ka tā arī vēlamies palikt. Mēs gribam augt, kas ir daļa no kristiešu dzīves.
3. Arī Jaunās Derības līderiem bija plāns.
Pirmkārt, Jēzum bija plāns.
“Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.” (Lūkas evaņģēlijs 19:10)
Dievam bija plāns jau kopš grēkā krišanas, ka Jēzus nāks un samaksās par cilvēku grēkiem. Jēzus jau gadsimtiem un gadu tūkstošiem atpakaļ bija ieplānots kā risinājums cilvēces grēcībai. Jēzus dzimšanai bija divi galvenie uzdevumi: nomirt par cilvēku grēkiem un sagatavot 12 mācekļus, lai vēsts par Jēzu varētu turpināt izplatīties. Arī tagad šī Jēzus vēsts ir aizgājusi tālāk, līdz pat mūsdienām. Vēl aizvien ir mācekļi, draudze, kā arī viss tiek turpināts. Tā tas būs līdz pat pasaules galam. Vēl ir tāda interesanta vieta Bībelē, kur ārpus evaņģēlijiem ir izteikti Jēzus vārdi. Tas ir minēts Apustuļu darbos, 1. nodaļas 8. pantā. Kur mums visiem zināmā Jēzus pavēle – iet un darīt par mācekļiem visas tautas -, ir detalizētāk paskaidrota. Tur ir teikts:
“[..] Un jūs būsiet Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8)
Tātad Jēzus skaidri pasaka plānu, kādā veidā mēs varam izstāstīt evaņģēlija vēsti visai pasaulei. Vispirms tātad Jeruzalemē jeb savā dzimtenē, pēc tam Jūdejā un Samarijā, un kad šīs ebreju un neebreju apdzīvotās teritorijas būs dzirdējušas evaņģēlija vēsti, tad mēs varam turpināt arī līdz pašam pasaules galam. Ja arī mēs esam mūsu Latvijā, tad šī ir vieta, kur mēs varam paust evaņģēlija vēsti. Jēzus arī līdzībās mācīja par plānošanu, piemēram, ir teikts:
Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. (Lūkas evaņģēlijs 14:28-30)
Mums citreiz ir ļoti labas idejas, bet mums nav ne nojausmas, kā to sasniegt. Iedomājieties, kas būtu noticis, ja mēs uz savu galvu izdomātu, ka gribam paši izbūvēt sev draudzes telpas? Viens sāktu ar demolēšanu, otrs nodarbotos ar krāsošanu, trešais nodarbotos ar paklāju ieklāšanu. Iedomājies, būtu milzīgs bardaks, bet visi jau darītu no labas sirds. Jo visi grib palīdzēt ar labu sirdi, bet bez plāna un darbu vadītāja mēs katrs darītu kaut ko un sāktu kasīties par to, ka darbs neiet uz priekšu, jo plāna jau nav, un tāpēc vispār nekas neiet uz priekšu. Viens ieklātu paklāju un otrs šo paklāju sabojātu, tad viņi sāktu kasīties savā starpā, rezultātā iztērētu vairāk laika, vairāk materiālu un beigu beigās būvvalde pateiktu, ka šis neder. Tas bija par Jēzu.
Arī Pāvilam bija plāns.
Bet, kad es nākšu, tad sūtīšu jūsu izvēlētos ar vēstulēm nonest jūsu mīlestības dāvanas uz Jeruzālemi. [..] Bet pie jums es nākšu, kad būšu izgājis Maķedonijai cauri, jo es gribu doties caur Maķedoniju. (1. Korintiešiem vēstule 16:3;5)
Pāvilam bija plāns, kā viņš dosies tālāk un sludinās, turklāt viņa konkrētā ceļojuma galamērķis bija aiznest dāvanas Jeruzālemes draudzei. Tas, ko mēs tikko runājām, vispirms Dievam bija plāns radīšanas procesā, jo Dievs pats ir plānveidīgs. Tālāk mēs redzam, ka Vecajā Derībā dažādi līderi, piemēram, Mozus, kas arī rīkojās plānveidīgi. Mēs redzam arī Jaunajā Derībā gan Jēzus, gan Pāvils un citi bija plānveidīgi.
Es tagad turpināšu, kāpēc mums vispār ir vajadzīgs plāns. Protams, ka mums katram pašam ir savas dzīves sfēras, savs darbs jeb savs naudas pelnīšanas veids, sava ģimene, savs raksturs, kurš ir jāizmaina. Bez plāna un stratēģijas mēs nespēsim atbildīgi un raiti mainīties. Ja mums nebūs plāna un stratēģijas, tad mēs ieslīgsim tādā neefektīvā rutīnā un bezdarbībā, un mūsu dzīve kļūs vienmuļa un zaudēs prieku, tādēļ šis jautājums ir svarīgs, lai to aktualizētu. Kurā brīdī mēs esam laimīgi? Pirmkārt, mēs esam laimīgi, kad mēs esam pieņēmuši Jēzu un ejam Viņa vīzijā, bet, otrkārt, mēs būsim vēl laimīgāki, kad mums būs sakārtota dzīve. Un, lai mēs būtu laimīgi ne vien teorētiski, bet arī praktiski. Lai kļūtu par vienu no laimīgākiem cilvēkiem pasaulē, kā saka mācītājs, mums nepietiek vien ar Jēzus pieņemšanu, kaut gan Jēzus ir visa pamats, mums vajag arī sakārtot visas savas dzīves sfēras. Vajag ne tikai, lai tavas finanses ir stabilas un tev būtu atdoti parādi, bet lai arī tavas finanses vairotos. Vajag lai arī tavā ģimenes dzīvē viss ir kārtībā, vajag lai arī mainās mūsu raksturs un lai mēs spējam pielietot savus talantus un prasmes draudzes un sabiedrības celšanai.
Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā. (Efeziešiem vēstule 4:16)
Mēs visi kopā esam nereāli liels spēks, bet šis spēks ir jāizmanto. Iedomājies, kāds no mums ir labs evaņģēlists, kāds cits, piemēram, ir labs aprūpētājs, cits ir veiksmīgs uzņēmējs, cits slavētājs, cits ļoti atbildīgi un kārtīgi kalpo un dara citas lietas. Mums Dievs katram ir devis savu talantu, kuru mums vajag izmantot, bet katrs atsevišķi mēs esam parasti cilvēki, bet visi kopā mēs esam uzvarētāju komanda. Vai ne tā? Visi kopā mēs veidojam neuzvaramu spēku, ja mēs katrs izmantojam savu stipro pusi. Kopumā mūsu lielais spēks veidojas starp mūsu dedzību un to, ka mēs sasniedzam mērķus. Kopā sastrādājoties, mēs veidojam tādu kā sinerģiju, un rezultātā mēs gūstam šīs uzvaras. Katrs mēs pildām savu funkciju un kopumā mēs veidojam uzvarētāju komandu. Tāda komanda bija arī Dāvidam. Viņš no parastiem cilvēkiem un, ja nemaldos, Bībelē bija vieta, kur šos cilvēkus nosauca par salašņām, bet tas nav svarīgi. Dāvids no šiem cilvēkiem izveidoja uzvarētāju komandu. Dāvida komanda bija vīri ar vārdu, kas lika cīņām, kas jau bija norakstītas, pārvērsties uzvarā. Tie bija cilvēki, kas ieguldījās uz visiem 100%.
Un viņi bija tie, kuri palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karotāji, un tie bija karaspēka pavēlnieki. Tā dienu no dienas vīri nāca pie Dāvida, lai viņam palīdzētu, līdz radās liels karaspēks – it kā Dieva karapulks. (1. Laiku grāmata 12:21-22)
Te šī uzvarētāju komanda ir nosaukta par Dieva karapulku. Tad mēs saprotam, kāda ir šī ideja, ka mēs visi kopā, pieliekot savas stiprās puses, kļūstam par superkomandu. Tu tici, ka mēs esam superkomanda? Normāla superkomanda.
Astoņi praktiski ieteikumi, kā veidot plānu.
Tie ir daži ieteikumi, no kuriem visi nav obligāti jāpielieto, bet svarīgi ir, ka šis plāns ir izveidots, un pie tā pieturētos.
1. Izmanto papīru vai elektroniskās ierīces plāna uzrakstīšanai. Vai ir kāds, kurš saprot šo punktu? Ticiet man, kad jūs to būsiet izdarījuši, tā ir puse no plāna īstenošanas, varbūt ne puse, bet tas ir ļoti svarīgs solis. Šeit var palīdzēt dažādas aplikācijas, ir arī programma One Note, telefonā ir dažādas aplikācijas, kas palīdz plānot. Ja tu savu plānu turēsi tikai galvā, tad visdrīzākais – tas paliks tikai galvā. Tie cilvēki, kas negrib teikt savus plānus, bieži vien uzskata, ka ir tāds ticējums, ja tu savu sapni izstāstīsi, tad tas nepiepildīsies. Būsim godīgi, šeit jau mēs neesam nekāds spekulantu birojs, lai nozagtu viens otra idejas. Mēs necenšamies viens otru ierobežot, bet mēs cenšamies, lai katrs no mums varētu augt, un īpaši to grib tavs vadītājs. Viņš necentīsies nozagt tavu ideju. Ja tu savu mērķi būsi uzrakstījis, tu to labāk izstāstīsi, piemēram, savas grupiņas vadītājam vai kādam draugam, tev būs vēl viens cilvēks, kurš tevi motivēs sasniegt tavu plānu.
2. Sadali savu dzīvi pa sfērām un katrā no šīm sfērām ieliec savu plānu. Es savu plānu esmu rakstījis gan par visu kopā, gan arī sadalījis pa sfērām. Man, piemēram, ļoti palīdzēja tas, ka mums draudzē ir piecas prioritātes: Dievs, es pats, ģimene, kalpošana un darbs jeb finanses. Šajās sfērās mēs vēlamies redzēt izaugsmi un to arī ierakstām. Piemēram, zem sfēras “es pats” varu palikt veselību, jautājumus par sportošanu un atpūtu. Zem “finansēm” var palikt pašnodarbinātības mērķus vai izglītības jomas mērķus. Vārdu sakot, visās sfērās, kur tu gribi izaugsmi, ieraksti mērķus. Iesaku tādus dzīves mērķus, kā ģimeni vai grupiņu, izrunāt kopā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem tu to kopā gribi darīt. Ja ģimenē, piemēram, vīrs būs izdomājis, ka viņš nākamajā gadā grib iegādāties dzīvokli, bet sieva būs izdomājusi, ka viņiem ir tik daudz naudas, ka viņi varētu veselu mēnesi doties kādā atpūtā ārzemēs, tad naudas visam varētu nepietikt. Būtu labi kopā šos plānus izrunāt un vienoties, kas attiecas uz vairākiem cilvēkiem kopā.
3. Pirms raksti mērķus, uztaisi tādu kā 2024. gada atskatu. Tātad, mēs esam vēl 2023. gadā, bet uztaisi 2024. gada atskatu, un tad, izejot no tā, kas tur būs rakstīts, raksti to pagātnes formā, tu redzēsi, kas ir tās lietas, kuras tu gribētu sasniegt, un no šī nākamā gada atskata tu varēsi izrakstīt savus mērķus nākamajam gadam.
4. Uzraksti izmērāmus mērķus. Tas ir ļoti svarīgi, uzraksti tādus mērķus, kas tiešām ir izmērāmi. Piemēram, ja tu uzrakstīsi, ka gribi labi justies vai ka gribi būt laimīgs, ko tas nozīmē? Vai – gribu būt bagāts. Nē, nu malacītis, tev būs 50 eiro, tu varbūt jutīsies bagāts. Līdz ar to, uzraksti konkrētas lietas. Ja tu gribi būt laimīgs un ja laime tev ir ceļošana, piemēram, nekad neesi bijis ārpus Latvijas, tad ieraksti, ka nākamajā gadā tu gribi aizbraukt uz ārzemēm, un tas nenozīmē, ka tev obligāti ir jābrauc uz Ameriku, bet tu vari aizbraukt uz Lietuvu vai Igauniju, tiešām būs brīnišķīgs ceļojums, ja tu nekad neesi bijis ārzemēs. Ja tu gribi būt bagāts – nu un ko tas nozīmē? Dabūji 50 eiro, esi bagāts? Tad ieraksti konkrēti, ka tu gribi iekrāt 500 eiro, 1000 eiro, citam varbūt 3, 10, 100 tūkstoši eiro, un lai Dievs dod lielas summas un vēl lielākas. Bet lai tavi mērķi ir izmērāmi.
5. Fokusējies uz lietām, kas tev ir svarīgas, kas ir tavas stiprās puses. “Mājas grupu vadītāja rokasgrāmatā” ir rakstīts, ka 70% sava laika velti savām stiprajām pusēm un pārējo velti jaunu lietu apgūšanai un vājajām pusēm. Apzinies savus talantus un attīsti tos. Piedomā vairāk pie tā, kas tev patiešām padodas, un to attīsti. Tas nenozīmē, ka vari ignorēt savas vājās puses un tur neko neplānot, bet fokusējies uz to, kas tevi dara laimīgu un kas tev sanāk.
6. Tu vari savus mērķus saaranžēt pēc svarīguma, piemēram, svarīgi, vidēji svarīgi un mazsvarīgi uzdevumi. Tas attiecas gan uz gada mērķiem, gan arī uz ikdienas plānošanu. Svarīgos uzdevumus tu nevari pārcelt, tev ir obligāti tajā dienā tie jāizdara vai tajā gadā jāizdara, piemēram, es tos savā plānotājā ierakstu ar izsaukuma zīmi vai ar burtu A, bet, ja tev ir kāda mazsvarīga lieta, tad droši to vari pārcelt uz citu dienu, ja šī diena ir saplānota, bet ir svarīgi to neaizmirst. Man bija gadījums – kāda mazsvarīga lieta, vajadzēja atbildēt uz e-pastu, ka ir saņemts un viss ir kārtībā, es to pārcēlu piecas reizes un piektajā reizē es par šo lietu aizmirsu, kā rezultātā es cilvēkam atbildēju pēc 20 dienām, tas nebija nekas svarīgs, bet tik un tā tas nav tā smuki tikai pēc 20 dienām atbildēt uz e-pastu.
7. Vīzija, mērķi un stratēģija nav atdalāmi viens no otra. Katra par sevi tās ir dažādas lietas. Vīzija ir tas lielais sapnis jeb ideāls, uz kuru tu ej. Mērķi, tie ir konkrēti nosprausti uzdevumi, kurus vajag sasniegt ilgākā vai īsākā laika posmā, lai sasniegtu šo vīziju. Stratēģija ir jau darbības plāns, kā sasniegt šos uzstādītos uzdevumus. Ja tev ir gada mērķi, un es ticu, ka mums lielākajai daļai pēc šīs dienas tie būs vai jau ir, tad ir svarīgi, ka tie ir pakārtoti tavai lielajai vīzijai. Ja tev vēl nav skaidri izkristalizēta tava personīgā lielā vīzija, tad mums ir draudzes vīzija – “Latvija Jēzus asinīs šķīstīta baltāka par sniegu”. Tas ir tā ļoti tēlaini, bet tas parāda virzienu, uz kuru ir jātiecas. Tālāk, kad mums ir izstrādāti gada mērķi, gada mērķiem mēs pakārtojam mēneša plānus, nedēļas plānus un beigās arī dienas plānus. Kopumā tu katrā mēnesī varēsi paskatīties, vai tu virzies 2024. gada mērķu sasniegšanas virzienā.
8. Neaizmirsti galveno – visu, ko dari, to dari Dievam par godu.
Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu. (1. Korintiešiem vēstule 10:31)
Visā, ko tu plāno, visos savos mērķos, vīzijā, itin visā, atceries, ka tam ir jānes gods Dievam. Piemēram, tavs rītdienas sportošanas plāns, es nezinu, kā tas tiešā veidā nesīs slavu Dievam, bet tu rūpējies par savu veselību, lai tu varētu tiešām līdz 100 gadiem izdzīvot, un nevis izdzīvot, bet reāli kalpot. Tātad, lai tavi mērķi sekmē draudzes augšanu, lai tas sekmē jaunpiedzimušo cilvēku skaitu, lai tas sekmē ietekmi, izaugsmi un Dieva svētītu Latviju. Un, ja pāri taviem plāniem būs Dieva svētība, tad tie izdosies.
Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies. (Salamana pamācības 16:3)
Daži ieteikumi pēc tam, kad plānu esi uztaisījis.
1. Tad, kad tu plānu esi uztaisījis, tev nevajag gaidīt, ka tu jutīsies pārliecināts vai drosmīgs, vienkārši ej un dari. Problēma bieži vien ir tāda, ka nevis tad, kad tev ir pārliecība, tad kaut ko dari, bet pārliecība ir blakusprodukts reālai darbībai, nevis tās priekšnoteikums. Tas ir līdzīgi kā būt svētītam un būt Dieva gribā. Neviens nav teicis, ka būt svētītam nozīmēs tev labi justies un tas, ka tu dari Dieva gribu, tas nenozīmē, ka tev katru brīdi būs vislielākais prieks tavās jūtās un emocijās, ka viss būs vienkārši izcili. Būt svētītam arī nenozīmē visu laiku dzīvot komfortā, būt svētītam nozīmē būt Dieva gribā un, kā mācītājs ir teicis – būt starp laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē –, un, ja nepieciešams, mēs arī smagi strādājam un panesam grūtības, bet mēs zinām, ka esam Dieva gribā. Un šeit, draudzē “Kristus Pasaulei”, ir vieta, kur ir un būs laimīgākie cilvēki pasaulē. Tu tici tam? Es arī tam ticu!
2. Kad esi izveidojis plānu, tad turi to sev acu priekšā. Ieliec plāna punktus mazā lapiņā un turi tos sev makā vai somā, vai arī ieliec to savā plānotājā vai mājās pie sienas. Tāpat kā grupiņā mums ir grupiņas vīzija, kas ir acu priekšā, tāpat arī personīgie mērķi ir jātur acu priekšā. Citādāk tu vasarā atcerēsies par to, ka tu 31. decembrī uztaisīji kaut kādu plānu un nekas nav īsti izdarīts. Vēl arī citi iesaka no rīta un vakarā atkārtot šos savus mērķus, jo tas tev palīdzēs tiem īstenoties, tāpēc ka tu par tiem visu laiku domāsi.
3. Atļaujies veikt kaut kādas korekcijas plānā, ja apstākļi ir mainījušies. Ja kaut kas pamainās, tad tu vienkārši palabo šo plānu. Piemēram, tu šonedēļ esi ieplānojis katru dienu kārtīgi sportot, bet nedēļas vidū tu apslimsti, nu tad varbūt nevajag ar iesnām un plaušu karsoni iet peldēties āliņģī. Bet tu jau pats, protams, visu labi zini, palūdz Dievu, bet korekcijas plānā vajag veikt.
4. Pieliec masīvu darbu savu mērķu īstenošanā, bet arī, ja tas neizdodas, ja tas uzreiz nepiepildās, tad nepadodies, nekas, tu izdarīsi, un dzīve ir priekšā, gads nemaz nav tik milzīgs laika periods. Mums kā draudzei ir vīzija, un šī vīzija ir par Dieva svētītu Latviju, uz kuru cilvēki brauc, nevis bēg. Mūsu vīzija ir par garīgi, sociāli un ekonomiski plaukstošu valsti. Tas ir mūsu ideāls. Svarīgi, lai tu šo paturi prātā tajā brīdī, kad veido savu plānu un vīziju. Draudzes vīzija piepildīsies tikai tad, kad tā būs katra viena cilvēka sirdī. Nevis tikai mācītājam sirdī, nevis tikai līderiem sirdī, bet katram draudzes dalībniekam un katram draudzes apmeklētājam, jo kopā mēs esam spēks.
Es ceru, ka jūs paskatījāties, mācītājs šorīt bija publicējis ierakstu, kur bija viņa novēlējums nākamajam gadam, un tur ir pateikts, ka mēs esam izredzētie, svētie un mīļotie. Un pāri visam lai ir mīlestības saite, jo mīlestība ir pilnības saite, ka visi kopā visus mērķus sasniegsim un izdarīsim.
Problēmas, kas rodas plānošanas laikā.
1. Vienu no problēmām jau minēju, ka tu gada sākumā izveido gada plānu, un gada beigās saproti, ka nekas nav izdarīts. Plāns prasa pastāvīgu iesaisti, svarīgi ir sistemātiski un pastāvīgi iet uz saviem mērķiem.
2. Vēl viena lieta, ja tu esi saplānojis pārāk daudz, tad tev nāksies vilties, līdz ar to apzinies, cik daudz tu tiešām vari izdarīt. Piemēram, esmu piefiksējis, ka pilnīgi brīvā dienā vidēji es varu izdarīt 15 lietas, tās var būt tik mazas kā telefona zvans vai e-pasts, bet darba dienā es nevaru izdarīt 15 lietas, tad vidēji es varu sasniegt vēl papildus piecas plānotas lietas.
3. Vēl viena lieta – citreiz tev ienāk prātā tāda milzīga ideja, kuru tu vēlies sasniegt, bet to sasniegt ir grūti gada laikā. Piemēram, tu apzinies, ka vēlies kļūt par miljonāru, bet gada laikā tas būtu nežēlīgi grūti, es pat domāju, ka neiespējami, tādēļ, ja tava lielā vīzija ir kļūt par miljonāru, tad gada laikā tu ieplāno atvērt uzņēmumu, kura peļņa būs 10 000 eiro. Tas būs izaicinoši, bet ne neiespējami, un tālāk, nākamajos gados, tu iesi uz priekšu un rezultātā sasniegsi šo savu vīziju. Apzinies realitāti, kad tu plāno, tad tu apzinies realitāti, ko tu vari izdarīt, un plāno nedaudz pa virsu, lai tas tev būtu izaicinoši. Jo, plānojot ko milzīgu, daudzi aizmirst šo starpposmu, kas katram ir jāiziet, lai mērķi varētu sasniegt.
4. Un vēl viena lieta, reizēm mūsu plānošana mūs padara par robotiem, un tā arī ir mana problēma. Ka tik ļoti tu centies īstenot šo plānu, ka realitātē neieraugi kādas steidzamas lietas, jaunus notikumus ģimenē, grupiņā vai kur citur, un tu tām jaunajām lietām tik ļoti nepievērs uzmanību tikai tāpēc, ka tev ir plāns. Neesam roboti, darām visu mīlestībā pret savu tuvāko, un, ja nepieciešams, tad ieviešam plānā kādas korekcijas.
Plānošanas pozitīvās iezīmes.
1. Plānošana ļauj efektīvi izmantot mums pieejamos resursus. Mums katram ir 24 stundas, katram ir noteikts naudas apjoms, izglītība, komanda un viss pārējais. Ja mēs plānojam, mēs to izmantojam efektīvi.
2. Plāns dod motivāciju tev, tavai dzīvei un komandai kopējiem mērķiem. Ar motivāciju, ko dod plāns, tu sapratīsi, kāpēc tu vispār kaut ko dari, kāpēc tu vispār vēlies kaut ko sasniegt.
3. Plāns uzliek standartu, ja nav plāna, mēs tikai aptuveni saprotam to, ko mēs vēlamies.
4. Plāns ir tas, kas palīdz sagatavoties grūtībām, kas mums ir priekšā. Jēzus Ģetzemanes dārzā nedzīvoja ilūzijā, ka uzņemties visus pasaules grēkus būs kaut kas viegls. Viņam bija ļoti smagi pieņemt lēmumu un apzināties grūtības, kurām iziet cauri, un par to ir rakstīts Lūkas evaņģēlija 22. nodaļā, 42. un 44. pantā.
“Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” [..] Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. (Lūkas evaņģēlijs 22:42;44)
Praktiski visi ir redzējuši filmu “Kristus ciešanas”, un mēs apzināmies, ka tas nebija tāds vienkāršs maznozīmīgs notikums. Skatoties filmu, mums sariešas asaras, un mums ir grūti uz to noskatīties, bet iedomājies, kāda bija Jēzus mīlestība, ka Viņš izcieta to visu un īstenoja savu plānu. Vēl mēs atceramies, ka pirms gada bija vēlēšanas un mums bija plāns izdalīt vairāk nekā simts tūkstošus flaieru. Iedomājies, kas būtu noticis, ja mēs divas nedēļas pirms vēlēšanām to būtu sapratuši, kaut vai mums būtu saprintēti laikus, jo iespiešana vien prasa lielu laiku. Es atceros, kā mēs ļoti atbildīgi visi gājām dalīt, un ja tas darbs nebūtu izdarīts ilgākā laika posmā, manuprāt, tas bija pusotrs vai divi mēneši, mēs to nebūtu izdarījuši, ja mums nebūtu plāna, stratēģijas, atskaites sistēmas, mēs to neizdarītu. Bet mums jau no paša sākuma bija mērķis, lai kristīgās vērtības tiktu pārstāvētas Saeimā, un mēs to izdarījām. Bet tas prasīja laiku, mēnešus un katra viena atbildību, un kopā mēs to paveicām.
5. Tu vari priecāties gan par saviem, gan par komandas sasniegumiem. Es atceros pašu pirmo gadu, kad es kārtīgi satikos ar Dievu un ienācu draudzē. Es atceros, ka es gada beigās skatījos uz sevi un sapratu, ka visas manas dzīves sfēras ir mainījušās, es biju cits cilvēks, viss bija pārvērties. Es atceros arī otro gadu, ka daudz kas ir mainījies, un tad pagāja vēl viens gads un vairāki gadi. Un tu atskaties uz savu plānu, un tu esi priecīgs, ka neesi gājis uz leju kaut kādās dzīves sfērās, tāpēc ir ļoti svarīgi, kad mēs pieaugam, tad arvien mazākas lietas kļūst par mūsu problēmām. Līdz ar to laiku gaitā, piemēram, pēc desmit gadiem tu nevari priecāties un teikt, ka esmu ticis vaļā no atkarībām, jo to jau tu paveici pirmajā gadā, bet tu vari priecāties par saviem grupiņas cilvēkiem, par saviem komandas biedriem un viņu panākumiem. Tu vari priecāties par cilvēku, kuru tu esi atvedis uz draudzi, kā viņš ticis galā ar atkarībām, kā viņš ir atvēris savu biznesu, kā viņš ir pacēlies, līdz ar to svarīgi, ka tu vari priecāties gan par sevi, gan par saviem grupiņas cilvēku sasniegumiem. Nobeigumā es nolasīšu vienu rakstvietu.
Tā Tas Kungs dara man labu pēc manas taisnības, Viņš man atdara pēc manu roku šķīstības, jo es esmu pasargājis Tā Kunga ceļus svētus [..]. (2. Samuēla grāmata 22:21-22)
Cilvēki var neredzēt tavas problēmas, grupiņas cilvēki var neievērot tavas apzinātās kļūdas un grēkus, bet Dievs redz un atmaksā pēc tavas roku šķīstības, daudzi cilvēki tic karmai, bet es ticu, ka Dievs labajiem un taisnajiem atmaksā pēc viņu taisnības un negodprātīgiem un netaisnīgiem – pēc viņu roku darba. Ja tu esi šogad visu gadu centies, bet tev tas nav sanācis, nesatraucies, Dievs redz tevi, tavu sirdi. Varbūt ir bijušas kādas ārpus kārtas grūtības, kas traucēja, bet, ja tu esi visu gadu bijis tāds vieglprātīgs un neesi tā līdz galam vēlējies izpildīt savu plānu, tad es aicinu tevi šodien pirms “Talantu šova” vai vēlākais rītdien, kad tu pamodies, uzrakstīt savu 2024. gada plānu un pēc tam to iet īstenot. Ja mēs no sirds dedzīgi kopā ar savu grupiņu un draudzi iesim to darīt, mēs sasniegsim lielas lietas. Mēs kopā varam būt milzīgs spēks, mēs kopā veidojam sinerģiju, kas var panākt tādas lietas, par ko daudziem pat sapņos nav rādījies.
Renesanses tēlnieks Mikelandželo bija izteicis šādu lūgšanu: “Dievs, dod man vēlēties vairāk, nekā es varu sasniegt,” tas neattiecas uz nereālām lietām, bet uz lieliem sapņiem, kam citi neticēs. Un tāpēc es aicinu katru vienu no mums šķīstām, tīrām sirdīm plānot lielas lietas un tās sasniegt, mēs esam komanda, mēs varam sasniegt prātam neaptveramas lietas, ja mēs visi kopā izmantosim savus talantus, mūsu stiprās puses, lielā sinerģijā iesim un darīsim. Tāpēc es aicinu – uzraksti plānu un izdari to! Lai Dievs tevi svētī!
Pētera Plakana sprediķi “Plāns 2024. gadam” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
