Dievs nav miris, Viņš patiešām ir dzīvs. 
Es vēlos tev pastāstīt Ziemassvētku notikumu no Bībeles. Precīzāk, notikums no Kristus dzimšanas dienas. Jēzus ir Kungs, pats Dievs nāca virs zemes 2000 gadus atpakaļ. Ieņēma cilvēka veidolu, vienlaicīgi cilvēks, vienlaicīgi Dievs, Viņš nāca un dzīvoja mūsu vidū, izaudzināja divpadsmit mācekļus, nomira pie krusta, izlēja Savas asinis, tādā veidā samaksājot cenu, izpirka mūs no nāves, no pazušanas un no grēka sekām. Trīs dienas bija kapā, trešajā dienā augšāmcēlās, Viņš ir dzīvs un sēž pie Dieva labās rokas, un caur Svēto Garu ir šeit. Dievs nav miris, Viņš ir dzīvs. Viņš ir Alfa un Omega, Viņš ir sākums un gals. Viss, kas ir radies, ir no Viņa un caur Viņu un uz Viņu. Iesākumā bija Vārds, un Vārds tapa miesa. Un visas filozofijas nobāl Dieva varenības un gudrības priekšā.
Jēzus piedzimšana notika Galilejā, Izraēlā, tajā pašā teritorijā, par kuru mēs zinām arī šodien. Kā mums ir Latgale, Kurzeme, Zemgale un Vidzeme, tāpat arī Izraēlā bija teritoriju iedalījums, un viena no tām bija Galileja. Un tieši tur dzīvoja kāda jaunava vārdā Marija, un viņa bija saderināta ar savu sapņu princi vārdā Jāzeps un viņiem nebija bijušas intīmas attiecības. Dievs sūtīja Savu eņģeli Gabrielu, un viņš apciemoja Mariju un teica: “Esi sveicināta, apžēlotā.” Un atklāja viņai, ka pats Svētais Gars darīs izmaiņas viņas miesā un tieši caur viņu pasaulē nāks Jēzus Kristus.
Lai cik tas šķiet neticami un dīvaini vai varbūt smieklīgi un gribās ironizēt, bet to māca Dieva vārds. Un nav svarīgi kaut ko gudri runāt un kaut ko pierādīt, ir svarīgi ticēt. Un es ticu tam, kas ir rakstīts Dieva vārdā. Es ticu un es zinu, kam es esmu pateicīgs un kam es pateicos par savām izmaiņām dzīvē, par to, kas es esmu. Par kādām izmaiņām savā dzīvē tu vari pateikties Dievam?
Pirms Jāzeps ar Mariju bija kopā, pirms viņiem bija attiecības, Svētais Gars apēnoja Mariju, un caur viņu radās Jēzus. Tajā brīdī, kad Jēzus piedzima, Jāzeps un Marija atradās Betlēmē, tā bija pilsēta jeb centrs, uz kuru pēc ķēniņa pavēles viņi bija ieradušies pierakstīties, tā bija tautas skaitīšana tāpat, kā tas notiek pie mums Latvijā. Un tieši Betlēmē sākās dzemdības. Tā kā tajā vietā visas viesnīcas bija aizņemtas, tur bija ļoti lieli ļaužu pūļi, viņi atrada vietu kādā kūtiņā, un Jēzus piedzima kūtī. Un viņi lika savu bērnu silītē, jo citur nebija, kur viņu guldīt. Silīte – tā ir vieta, no kuras lopi barojas. Un tajā pašā laikā eņģeļi atklājās ganiem, kuri netālu uz laukiem ganīja savus jērus.
“Un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.” (Lūkas evaņģēlijs 2:9-11)
Tā vēsts, ko eņģeļi pasludināja, bija prieka vēsts. Un gani devās uz to vietu, kuru eņģeļi norādīja, un atrada Jāzepu, Mariju un jaundzimušo Kungu, Jēzu Kristu, vēl pavisam maziņu, kuram vēl nācās augt un pilnveidoties kā cilvēkam. Trīsdesmit gadu vecumā Viņš sāka Savu kalpošanu, trīs gadus Viņš kalpoja, pēc tam pienesa Savu upuri, pats Sevi apmaiņā pret tavu dzīvību. Mēs šodien neiedziļināsimies visos sīkumos, jo viss ir pavisam vienkārši.
“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Mērķis, kāpēc Dievs atnāca virs zemes, kāpēc Viņš atstāja godību un līdzinājās cilvēkiem, ir mīlestība. Jo Viņš ir mīlējis mani un tevi, draugs, Dievs mūs mīl. Viņš to pierāda ar to, ka nomira mūsu dēļ, kamēr mēs bijām vēl grēcinieki. Viņš atstāja godību un nāca virs zemes, un dzīvoja cilvēku dzīvi, izcieta nicināšanu un labprātīgi savu dzīvi atdeva, labprātīgi ļāva sevi piesist krustā, izsmiet – mīlestībā pret mani, mīlestībā pret tevi. Un piefiksē to, ka Marija bija vienkāršs cilvēks, Jāzeps arī bija vienkāršs cilvēks. Un, ja es spriežu pēc tā, ka Jēzum bija galdnieka profesija, ja spriežu pēc tā, kāda bija viņa ģimene, ko es atradu rakstos, tie bija vienkārši cilvēki. Gani bija pirmie, kuri dzirdēja prieka vēsti un viņi priecājās par šo vēsti.
Un kas bija gani šajā laikā? Viņi bija nicināti, īpaši reliģiskajās aprindās. Kam eņģeļi atklājās? Vienkāršiem cilvēkiem. Pie tādiem, kurus citi ir nicinājuši. Pie kā Jēzus atnāca? Arī pie vienkāršiem ļaudīm. Kāds esi tu? Pavisam vienkāršs, vai ne? Arī Pāvils, Pēteris, Cebadeja dēli, vienkārši zvejnieki un apustuļi nāca pie citiem tikpat vienkāršiem cilvēkiem, kā piemēram, pie Levija, vienkārša muitnieka. Un Marija? Sakiet, vai ir vēl vienkāršāka sieviete par Mariju? Un kura sieviete vēl ir tik populāra? Lady Gaga? Šī skandalozā dziedātāja ir pazīstama tikai dažus gadus un arī ne visiem. Faktiski uz mūžības fona viņa nav nekas. Mariju daudzina un slavē, ir pat veseli kulti, kas viņu pielūdz. Vai ir kāds virs zemes, kurš nepazīst Pēteri, nav dzirdējis par Pāvilu un Jāni? Domāju, ka būs tikai nedaudzi, kuri nav dzirdējuši par viņiem. Bet kurš pazīst tādus cilvēkus kā Alla Pugačova, Maikls Džeksons, Arnolds Švarcenegers, Silvestrs Stallone? Viņi kādu laiku ir bijuši populāri, bet varbūt citās valstīs pat nav dzirdēti viņu vārdi, kur nu vēl atpazīti. Taču šie iepriekš nosauktie cilvēki, Pēteris, Pāvils, apustuļi ir veikuši visnozīmīgāko ietekmi uz visu mūsu dzīvi, neatkarīgi, vai tu tici tam vai nē. Viss labais uz zemes, ko tu redzi, ir pateicoties Dievam un šiem Dieva cilvēkiem. Šie cilvēki ir īpaši. Tātad, kad Dievs atnāca pie vienkāršiem cilvēkiem un darbojās caur viņiem, šie cilvēki kļuva īpaši. Pavisam parasti cilvēki kļūst īpaši tajā mirklī, kad viņi sastopas ar Dieva mīlestību. Un tā ir prieka vēsts. Tu, kas nebiji nekas, kas biji ar iedzimtu grēku, nolemts pazušanai, bez cerības uz mīlestību no Dieva, kļuvi īpašs tajā mirklī, kad atzini Jēzus upuri, ko Viņš samaksāja pie krusta un pieņēmi Viņu kā savu Glābēju.
Nesen es dzirdēju dziesmu ar šādiem vārdiem: ”Es biju kā ogle, Tu pārvērti mani dimantā.” Visur, kur Svētais Gars nonāk un pieskaras, paliek plaukstošas puķu dobes. Kā „Eolika” kādreiz dziedāja: ”Zemeņu lauks, viens vienīgs zemeņu lauks.” Dievs ir brīnišķīgs. Jēzus ir brīnišķīgs. Viņš paņem cilvēku, kurš ir nekas, ar pazaudētiem sapņiem jeb cilvēku, kurš uzskata sevi par kaut ko, kaut gan patiesībā viņš ir nekas, un padara šo cilvēku kā plaukstošu ziedu, kā rožu dārzu. Es nespēju šo stāvokli pat aprakstīt, jo neesmu dzejnieks.
Esat dzirdējuši, ka cilvēki, kas nokļuvuši cietumā par saviem grēkiem, iznāk no cietuma vēl ļaunāki, nekā viņi tur iegāja? Zinu tādu teicienu – kas ātrāk iesēdīsies, ātrāk iznāks laukā. Diemžēl tie, kas ātrāk iznāks, ātrāk arī nokļūs atpakaļ cietumā, jo cietums cilvēkus neizmaina. Padomā – kāpēc? Krieviem bija tāds sakāmvārds – ar ko „sasiesies”, tāds paliksi. Cilvēks, kurš ir izdarījis kādu pārkāpumu, cietumā nonāk starp tādiem pašiem cilvēkiem kā viņš pats un kļūst vēl ļaunāks. Tas nozīmē, ka cilvēku savstarpējā ietekme ir milzīga. Tas, kādā vidē tu atrodies, tāds tu arī kļūsti. Parādi man savus draugus un es parādīšu, kāds esi tu. Nonākot mūsu draudzē “Kristus pasaulei”, tu sastopies ar mīlestību, jo mūsos mājo Svētais Gars. Pats Jēzus ir mūsu vidū, un tāpēc mēs maināmies.
“Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja evaņģēlijs 18:20)
Kad mēs nonākam mīlestības atmosfērā, mēs kļūstam mīlēti un paši sākam mīlēt. Un tā ir prieka vēsts par to, ka tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis. Tātad Jēzus nāca cilvēku vidū, piedzimstot vienkāršos apstākļos pavisam vienkāršiem cilvēkiem, taču neviens nepalika vienkāršs. Neviens, kas saskārās ar Jēzu un nodevās Viņam, nepalika vienkāršs. Mēs esam īpaši. Dievs ņem vienkāršo un dara to par neparastu un īpašu. Tevi viņš dara par neparastu un īpašu, mīlot, apžēlojot un pieņemot tādu, kāds esi. Un to Viņš dara arī caur cilvēkiem. Šajā brīdī tu dzirdi evaņģēlija vēsti, prieka vēsti. Kas tev to stāsta? Cilvēks. Kurš tev pie ieejas durvīm iedeva konfektes, uz kuras iepakojuma bija rakstīts, ka Jēzus mīl tevi? Vai tas bija pats Jēzus ar gariem matiem un garu tērpu? Un cik Jēzus tu šodien pie ieejas durvīm saskaitīji? Vairākus? Un visus ar gariem matiem? (Par Jēzus matu garumu arī ir dažādas teologu versijas.) Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Jā, mēs varam sarunāties, sajust Dievu pa tiešo ar Viņu pašu. Bet, lielākoties, Dievs atklāj Sevi caur cilvēkiem. Un tā ir prieka vēsts. Jēzus mīl tevi, Viņš pieņem un nekad neatgrūž.
Kurš no jums mīl vasarā peldēt? O, draudze “Kristus Pasaulei” ir peldētājdraudze! Man nāk prātā dziesma par peldētāju no Ventspils uz Visbiju. Tātad, iedomāsimies, ka tu peldi pāri ūdens krātuvei. Ir vasara, taču ūdens temperatūra nav augstāka par plus 20 grādiem. Kā tev šķiet, kāda būs tava ķermeņa temperatūra pēc dažām stundām? Tu atdziesti, jo ar savu ķermeņa temperatūru tu nevari piesildīt jūru, bet jūra tevi gan atdzesē. Tavs ķermenis atdzisīs un tu vari nomirt. Kurš mīl iet pirtī? Piemēram, kad tu sēdi lāviņā, un ir 90°, neatkarīgi, vai tu esi peldējies vai nē, tava ķermeņa temperatūra uzkarst. Kāda ir ārējā temperatūra, tāda temperatūra būs arī tavam ķermenim. Visaptverošākās enerģijas avots ir Dievs un, kas pieņem Kristu par savu Glābēju, pieņem Viņa mīlestību, tas kļūst tāds, kāds ir Viņš – Viņa temperatūrā.
„Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā.” (Jāņa 12:46)
Jēzus ir Gaisma! Viņš ir Gaisma, kas ir nācis pasaulē, lai neviens nepaliktu tumsībā. Kad tu satiecies ar Kristu, ja tu esi bijis tumšs, tu kļūsti gaišs. Ja tavā dvēselē ir tumšs, tad tajā iespīd gaisma. Tu kļūsti gaišs. Ja tu nezini, kas ir mīlestība, tad tu sāc mīlēt. Ja tu neesi mīlēts, tad tu saņem mīlestību. Ja tu nekad neesi mīlējis, tu sāc mīlēt. Nesen lasīju citātu – „Ja tu neesi mīlējis, tad tu vispār neesi dzīvojis!” Tu vispār neesi dzīvojis, ja neesi mīlējis. Neviens nemīl tā, kā mīl Jēzus Kristus! ”Jo tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis.” Ir rakstīts, ka Dievs ir mīlestība.
„Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8)
Kad es saskaros ar Kristu, tad es saskaros ar mīlestību. Zini, kādi izskatās cilvēki, kad viņi ir iemīlējušies? Viņiem parādās tāds muļķīgs smaidiņš. Viņi reizēm pat nedomā sakarīgi, bet viņiem rodas papildu iedvesma, papildu enerģija. Tā ir mīlestība, tas ir īpašs spēks, bet šeit ir runa tikai par cilvēcisku mīlestību. Vai tu zini, kas notiek ar cilvēku, kad viņš sastopas ar Dieva mīlestību? Tu zini, kāds es izskatījos, kad sastapos ar Viņu personīgi? Es biju narkomāns, dzērājs, pa cietumiem biju pabijis, perverss tips. Cietuma kamerā es saucu uz Jēzu, lai Viņš piedod manus grēkus, un Viņš ar tādu spēku ienāca manā dzīvē. Mani bijušie draugi mani nepazina. Viņi uz mani rādīja ar pirkstiem un teica: „Re, kur Mārcis iet ar savu standarta smaidiņu sejā.” Es nevarēju noslēpt savu smaidu. Es tiešām izskatījos tāds jocīgs. Man bija sajūtu okeāns, jo es biju sastapies ar Dieva mīlestību. Jēzus tevi mīl!
Prieka vēsts ir šāda – mani kāds mīl un es kādus mīlu! Mani mīl un es mīlu, tā ir prieka vēsts. Un mums nebūtu šodien jāuzskaita, kas ir slikti, kas ir pareizi, kas ir nepareizi, kādi ir desmit baušļi. Draugs, ja tu mīli, tad tu dzīvosi Viņa gribā! Viņš pieņems tevi tādu, kāds tu esi, un tu mainīsies. Tu izkusīsi Viņa mīlestībā. Lūk, tāda ir prieka vēsts. Viņš nāca pasaulē kā vienkāršs cilvēks, reizē Dievs. Nāca pie vienkāršiem cilvēkiem, vienkāršos apstākļos. Un neviens no šiem cilvēkiem nepalika vienkāršs. Visi šie cilvēki kļuva īpaši cilvēki, kas ir atstājuši pēdas pasaules vēsturē. Vispaliekošākās pēdas pasaules vēsturē.
Kad man bija četri gadiņi, nomira mans tēvs. Tajā brīdī man tas viss bija neparasti, skumji, bet es noteikti tajā brīdī neapzinājos, ko tas nesīs manā dzīvē. Mēs daudzi neapzināmies, ko atnes dažādi apstākļi – tēva zaudējums, dažādas nepareizas attiecības ģimenē, atstumšana, atgrūšana, nepareiza audzināšana. Ja es šodien analizēju, tad līdz tam brīdim un pēc tā brīža, mana dzīve sāka mainīties, bet ne uz to labāko pusi. Līdz 2000. gadam es biju dzērājs, narkomāns, vairākas reizes pabijis cietumā, biju depresijā, slimībās, biju ļoti nožēlojams un nelaimīgs tips. Es nespēju ne dzīvot, ne mirt. Redzi, cilvēki mūs atstāj, cilvēki mūs pieviļ, cilvēki nav mūžīgi. Mēs nenosakām apstākļus, kādos mēs piedzimstam, dzīvojam, bet šie apstākļi atstāj paliekošas sekas mūsu dzīvēs. Bet tieši 2000. gadā es vērsos lūgšanā pie Jēzus Kristus, lai Viņš piedod manus grēkus un nāk manā sirdī. Un es piedzīvoju Dieva mīlestību. Visas tās sekas, ko es saņēmu bērnībā, tika izdzēstas. Visas manas atkarības pazuda vienā brīdī, vienā mirklī. Alkohols, narkotikas, tās pazuda vienā mirklī, un es kļuvu par vienu no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Šodien dievkalpojumā ir vairāki simti cilvēku. Lielākajai daļai cilvēku dzīves ir izmainītas. Lielākā daļa cilvēku bauda Dieva mīlestību un bauda draudzību, ko mēs viens otram sniedzam. Mēs baudām labklājību un dziedināšanu. Mums pieder debesis, mums ir Jēzus, mums ir attiecības ar Dievu. Tas ir pateicoties Dievam un arī mācītājam, kas ir vienkāršs cilvēks un kas vienkāršos apstākļos sastapās ar Dieva mīlestību.
Vai tu zini, ko šie vienkāršie gani izdarīja, tad, kad eņģeļi viņiem atklāja Prieka Vēsti, kad viņi sastapās ar Mariju un jaundzimušo Jēzu? Ko viņi izdarīja? Viņi izgāja un pateica to visiem! Viņi Prieka Vēsti pateica visiem, viņi neklusēja. No tās dienas, kad es iepazinu Jēzu Kristu, es runāju, es dalos ar savu prieku, laimi. Es vēlos redzēt arvien vairāk, vairāk, vairāk laimīgas sejas. Patiesu prieku un laimi spēj dot tikai Jēzus! Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība un, tas ir Jēzus Kristus. Ir tikai viens ceļš uz debesīm – Jēzus. Ir tikai viens grēku Izpircējs – Jēzus. Viņš pieņem tevi tādu, kāds tu esi. Tev nav jāuztraucas, ko tu esi sadarījis vakar vai aizvakar, kāds tu esi grēcīgs un nepareizs. Arī Pēteris teica Jēzum, lai Viņš aiziet no viņa, jo viņš bija grēcīgs cilvēks. Taču Jēzus neatteicās no Pētera. Lai cik tu būtu grēcīgs, Jēzus pieņem tevi, Jēzus mīl tevi. Jēzus tevi mīl!
Atkārtošu savu stāstu. Kad biju cietumā, mana mamma atveda man uzlīmīti, kur bija rakstīts – „Jēzus tevi mīl”, un vēl virsū bija smaidiņš. Šo uzlīmīti es uzlīmēju uz nakstsskapīša un guļot es skatījos uz uzlīmīti un domāju – kā Jēzus mani mīl? Man nebija ne mazākās saprašanas, kā Viņš mani mīl. Lūk, viss sākās ar to, ka kāds man pateica, ka Jēzus mani mīl. Tāpēc, ka mans tēvs mani bija atstūmis, cilvēki dažādu apstākļu dēļ bija mani atstūmuši, es biju saņēmis dažādas nepilnvērtības un kļuvu par to, par ko es kļuvu, bet tajā brīdī, kad es sastapos ar Visaugstāko mīlestību, tad es izmainījos vienā brīdī. Esmu pieņemts, esmu mīlēts. Tu vari būt pilnvērtīgs tikai tad, kad esi pieņemts un mīlēts, un tikai tad, kad tu kādu mīli un par kādu rūpējies. Mīli tuvāko kā sevi pašu, mīli Dievu, mīli sevi. Tikai Jēzus tev spēj sniegt to, pēc kā tava sirds ilgojas!
„Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis!” (Psalms 42:2)
Ir viens, pēc kā es slāpstu. Ir viens, kas var remdēt visas tavas slāpes. Jēzus saka: „Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un lai dzer.” Viņš teica samarietei pie akas: „Ja tu nāksi pie Manis, tad Es tev došu tādu ūdeni dzert, no kura tev nemūžam vairs neslāps.” Jēzus padzirda! Jēzus paēdina! Jēzus apģērbj! Jēzus nomierina! Jēzus dziedina!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi pierakstīja Daila Lielbārde, Elita Meirāne un Inguna Kazāka, rediģēja Ieva Našeniece
