Prieks kalpot!

„Prieks kalpot Dievam!” – ar šādiem vārdiem mācītājs Mārcis Jencītis atklāj 25. septembra dievkalpojumu.
Un turpina ar domu, ka tas ir grūti, bet patīkami. Kalpot Dievam ir grūti, bet patīkami!

„Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” Mateja 11:30

Jēzus jūgs ir patīkams! Kalpošana Dievam ir reizē viegla un patīkama, un reizē arī grūta. Kā to saprast?

„Es vedīšu tevi pa gudrības ceļu, es izvedīšu tevi uz pareizās stigas, lai, kad tu iesi, tavs gājums tev nekļūtu nepatīkams, un, kad tu skriesi, lai tava kāja nekur neapdauzītos.” Salamana Pamācības 4:11–12

„Es bieži sastopu cilvēkus, kuriem ir grūta dzīve ar Dievu!” – saka mācītājs. „Sarunājoties ar mani, viņi stāsta tikai par savām neveiksmēm un neizdošanos”. Izrādās, ka kalpošana Dievam var kļūt arī nepatīkama. „Kāda ir Tava kalpošana – tu esi kā „spārnos” vai kalpo ar grūtībām? Vai tu tikai inerces pēc izpildi savus pienākumus?” – viņš jautā draudzei. Kā piemēru mācītājs min laulāto seksuālās attiecības. Pareizā laulībā dzimumattiecības ir gan labas un patīkamas, gan grūtas! Ne jau velti vecāka gadagājuma cilvēki var dabūt infarktu. Daudzi ilgojas par varītēm tikt pie sava laulātā drauga. „Kad nu apprecēšos, tad gan mīlēsimies no rīta līdz vakaram!” – viņi domā. Bet kā ir pēc laulībām, kad piedzēries „lops” pieprasa intīmo tuvību, vai tad ir patīkami? Šeit nu var redzēt, kā mēs paši un velns varam pārvērst patīkamu, Dieva radītu lietu par nepatīkamu.

Jēzus saka: „Mans jūgs ir patīkams!” Tātad, svētrunas tēma ir „PRIEKS kalpot Dievam!” Dievs negrib, lai mūsu dzīve ar Dievu būtu nepatīkama. Dievs grib, lai tu no savas kalpošanas Dievam gūsti baudu. Tāpēc tev ir jāiegulda no sevis un jāmaksā cena. Tādā veidā tava kalpošana, protams, IR grūta. Bet ja tev patīk tas, ko tu dari, tad tu to nejūti. Un tu izdarīsi vairāk nekā tad, ja darīsi to tikai pienākuma pēc. „Ja tava kalpošana tev kļūst par nepatīkamu nastu, tad tas ir signāls traģēdijai visā tavā dzīvē!” – brīdina mācītājs.

Mācītājs dod trīs punktus – iemeslus, kāpēc mūsu dzīve ar Dievu var kļūt nepatīkama:

1. Nepilnīga nodošanās Dievam;

2. Grēks;

3. Nepareizas prioritātes.

Un tālāk mācītājs apskata tuvāk katru no šiem punktiem:

1. Nepilnīga nodošanās Dievam. Ja mēs negūstam prieku savā kalpošanā, mēs agri vai vēlu mirstam un pārtraucam savu kalpošanu, vai arī kļūstam reliģiozi.

„Lai tavas acis raugās taisni uz priekšu, un lai tavu acu plakstiņi raudzītos taisni tavā priekšā. Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu! Negriezies ne pa labi, ne pa kreisi; virzi savas kājas prom no ļauna!” Salamana Pamācības 4:25 – 27

„Savas ticības sākumā gribēju vienmēr un visur liecināt par Dievu”, – stāsta mācītājs. „bet man bija uzskats, ka šādos brīžos vienmēr jābūt uzvalkā. Tālos pārbraucienos ar autobusu karstā vasaras laikā bija grūti, biju nosvīdis, tomēr man bija prieks par iespēju liecināt!” – viņš stāsta. Un atmiņas no šī laika mācītājam ir tikai patīkamas un labas.

Savi darbus un pienākumi ir jāpaveic uz 100%! „Ja tā nedara, tad nevar sasniegt pilnīgu rezultātu tāpēc, ka nav pilnīga nodošanās” – saka Mārcis Jencītis. „Un tad gribas vainot citus, vainot Dievu. Bet paskaties vispirms uz sevi pašu! Kādas ir tavas personīgās attiecības ar Dievu! Daudziem, kuriem ir darbs, viņu priekšnieks grib viņu visu. Arī laikā, kad ir mājas grupiņa un dievkalpojums. Tad jājautā – kādas ir tavas prioritātes? Vai tu personīgi esi kādreiz piekāpies darba devējam? Vai tu trīci par to, ko ēdīsi un ar ko ģērbsies? Un kad darba devējam drosmīgi pasaka: „Nē, es nestrādāšu tajā laikā, kad man ir dievkalpojums!”, – tad ir iespējami divi scenāriji. Vienus, kas tā pateiks, atlaidīs no darba, bet citiem nebūs nekas. Tas ir tāpēc, ka otros respektēs, jo viņus ciena darbā. Ciena par to, ka viņi strādā labi, strādā uz visiem 100%, savā darba laikā atdodot sevi visu. Tāpēc viņi ir neaizstājami savā darbā un patiesībā pat viņi var diktēt noteikumus savam priekšniekiem. Īstenībā mums nevajag strādāt tik daudz, ka nepietiek laika personīgām attiecībām ar Dievu, mājas grupiņai un dievkalpojumam. Viss atkarīgs no Tavas nodošanās!”

2. Grēks. Tā ir parasta neticība, nepaklausība Dievam. Nedziedināta sirds un nedziedināts kristietis. „Tev jāzina, ka tu vari! Vari pretoties mirkļa kārdinājumiem. Tu visu spēj Tā spēkā, kas tevi dara stipru! Grēkam nav attaisnojuma, jo tu vari pilnvērtīgi dzīvot Kristū!” – saka mācītājs.

„Jo tie sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt.” Mateja 23:4

Reliģioziem cilvēkiem piemīt īpašība gaidīt no citiem, ka viņi pildīs Dieva gribu, bet pašiem nedarīt neko! „Reliģija un nepilnīga nodošanās Dievam ir grēks!” – saka mācītājs Mārcis Jencītis.

Mācītājs min piemēru no Bībeles par Jāzepu, kurš kļuva par otro cilvēku aiz faraona. Viņš nekad par tādu nekļūtu, ja nebūtu atteicies no piedāvājuma pārkāpt laulību ar Potifara sievu, kad tā viņu centās pavedināt. Protams, reizēm ir ļoti grūti atteikties no kārdinājuma mūsu dzīvēs. Jāzeps paklausīja Dievam, tam, ko Viņš saka. Jāzeps nonāca cietumā. Un tikai, maksājot šādu cenu viņš kļuva par to, kas kļuva. „Arī tev ir jāmāk pastāvēt! Nemēdz būt nekādi mirkļa vājumi! Pastāvi par sevi un savu pārliecību!” – aicina mācītājs. „Tiem jauniešiem, kas sēž zālē un klausās šo svētrunu, skolas klases vakaros kopā ar neticīgiem jauniešiem ir grūti darīt tās lietas, ko citi dara. Paskaties uz sevi – vai Tu arī esi draudzē cits un ģimenē cits?”

„Tie saka viņai (Marijai): „Sieva, ko Tu raudi?” Viņa tiem saka: „Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi to likuši.” To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezina, ka tas ir Jēzus.” Jāņa evaņģēlijs 20:13–14

„… augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta un sacīja: „Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām es celšos augšām.”” Mateja 27:62b-63

Tātad, kā mēs redzam, Jēzus savas dzīves laikā daudzreiz sludināja par Savu nāvi un augšāmcelšanos. Pat neticīgie jūdi, Jēzus slepkavas, zināja, ka Jēzus celsies augšām. Tieši tāpēc viņi nolika sargus pie Jēzus kapa. Vienīgi Marija „nedzirdēja”, „nezināja”, „neredzēja”. Viņa negribēja to pieņemt! „Ja mēs interpretējam Dieva vārdu pēc savām iegribām, tad tā ir neticība!” – saka mācītājs. „Tā atņem prieku mūsu kalpošanai. Diemžēl daudzi sēž draudzēs un nepazīst Dievu. Daudziem ir pašizdomāta dievkalpošana!”

Ko mēs saprotam ar vārdu „jūgs”? Jūgs ir smags darbs! Kā tad panākt, ka mēs, kas grūti strādājam un daudz kalpojam draudzē, gūstam no tā arī prieku un baudījumu? „Tev ir prieks kalpot Dievam, ja Tu vērs savu skatienu uz Dievu. Atceries, ka viss, kas Bībelē ir rakstīts, ir patiess! Un ticība ir paklausība Dieva vārdam”, – saka mācītājs. „Meklē pats to vietu, kurā tu netici, ja tev tā ir! Galvenais – nevaino draudzi un citus! Ticība Dievam ir arī tava kalpošana. Sāc kalpot ar prieku, lai spēj sasniegt rezultātu! Šobrīd aktuālas ir vēlēšanas. Tad zini, ka visi cilvēki, kurus Tu redzi uz priekšvēlēšanu kampaņas bildēm, ir maksājuši savu cenu!”

Mācītājs atzīstas, ka viņš grib būt vislabākais mācītājs Tam Kungam. Viņš saka: „Es būšu!” un demonstrē nozīmīti ar uzrakstu „Labākais mācītājs”, ko viņam uzdāvināja. Un viņam ļoti patīk tas, ko viņš dara. Viņš mīl savu draudzi. Viņš arī redz rezultātus un izmainītas dzīves. Vai Tev patīk tas, ko Tu dari? „Nasta ir viegla. Pieņem to ticībā!” – aicina mācītājs.

„Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.” Salamana Pamācības 6:10–11

Slinkums ir grēks! Neatļauj sev halturēt!

3. Nepareizas prioritātes. Ir piecas prioritātes šādā secībā: Dievs, es pats, ģimene, kalpošana un darbs. Ir jāievēro pareizā kārtība, lai redzētu rezultātu. Mācītājs atzīstas, ka viņam arī ir savi kārdinājumi – atvērt pašam pa mājas grupai Siguldā un Rīgā. Tomēr tā nebūtu Dieva griba. Jēzus, kas ir mūsu piemērs, veidoja 12 mācekļus. Viņam nebija 24 mācekļi vai vēl kāds cits skaits. Un mācītājs saprot, ka viņš pilnvērtīgi spēj aprūpēt 12 cilvēkus. Viņš min piemērus no agrākajām draudzēm, kur viņš kalpoja un kur nebija pilnvērtīgas attiecības. Piemēram – mācītāju neviens neapsveica dzimšanas dienā. Pilnvērtīgi kalpot vairāk kā 12 cilvēkiem nevari arī tu. Ja cilvēks ir normāla lieluma grupiņā, kur ir līdz 12 cilvēkiem, viņš saņem aprūpi pilnā mērā.

„Lietas ir jāsakārto pareizā secībā. Citādi – lai cik augstu tu kāpsi, tu atkal kritīsi” – viņš saka. Atstumtība ir viena no populārākajām problēmām ar ko daudzi no mums ir saskārušies. Par to daudz var pārliecināties draudzes inkaunteros. „Tāpēc sakārto labi savas prioritātes un uztraucies par tām!” – saka mācītājs. Piemēram, otrā prioritāte „Es pats” paredz, ka tev pašam ir jāsakārto savas personīgās attiecības ar Dievu, jāizvelk vispirms baļķis no savas acs… un, protams, pārējais – skaties, kādas filmas Tu skaties, ko meklē internetā un tamlīdzīgi. „Es pats” – tas nav nodevas mūsu egoismam. Patiesībā tava galvenā prioritāte ir dabūt savus 12 mācekļus. Arī tavi panākumi cita veida kalpošanā ir saistīti ar tavu paša mājas grupiņu. „Atceries – vispirms cilvēki, tikai pēc tam aparatūra, video vai cita kalpošana!” – mācītājs brīdina. „Cilvēki tavā mājas grupā ir prioritāte!”

Dievs vispirms pārbauda tevi mazās lietās un tikai tad Viņš tev uzticēs lielas lietas. Dievs caur mums pašiem (draudzi) gādā par mums. Piemēram, ar naudu cilvēkus var ļoti viegli pārbaudīt. Liecība no Kolumbijas G12 draudzes mācītāja Cēzara Kastellanosa dzīves:

Viņam bija rokas pulkstenis par 25 tūkstošiem dolāru. Dievs ziedojuma laikā teica, lai mācītājs dod Viņam savu pulksteni. Pēc ilgākas šaubīšanās pulkstenis tika atdots Dievam. Uzreiz jau debesu logi neatverās un svētības nesāka līt, tomēr pēc daudziem gadiem Dievs šim mācītājam, kuram jau bija milzīga draudze, teica: „Ja Tu toreiz nebūtu man devis savu pulksteni, es prasītu (atņemtu) Tev tavu kalpošanu (draudzi)!”

Padomāsim – kas ir pulkstenis salīdzinot ar to kalpošanu un godību, kā Dievs šodien lieto šo mācītāju? Šis mācītājs zina, par ko viņam tas viss. Viņš ir maksājis cenu. Viņš ir dzirdējis un uzklausījis Dieva balsi un paklausījis tai, ko nevar izdarīt tie, kuri sūdzas, ka Dievs uz viņiem nerunā. Bet padomā, lūdzu, vai Tu pats lūgšanas laikā esi pilnībā nodevies Dievam? „Vai Tu nenodarbojies ar blakus lietām tieši lūgšanas laikā, nedomā citas domas? Zini, ka nevar nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu! Zini savas prioritātes! Nododies Dievam pilnībā! Un kalpo Viņam ar prieku!” – saka mācītājs.

Tuvojoties svētrunas nobeigumam, mācītājs Mārcis Jencītis stāsta interesantus faktus par pazīstamās Mela Gibsona filmas „Kristus ciešanas” tapšanu. Bez tā, ka galvenās lomas atveidotājam aktierim tobrīd bija Kristus vecums – 33 gadi un arī tādi paši iniciāļi, viss šajā filmā bija pa īstam! Pat 70 kilogramus smagais krusts! Pat divi sitieni ar romiešu pletnēm izgāja cauri aizsargvestei un aktieris zaudēja samaņu. Mels Gibsons ir teicis: „Nevar būt tikai mazliet ticīgais. Katram ir jāaiziet līdz Golgātai!”

Gribi prieku savā kalpošanā? Gribi darīt daudz un gūt no tā baudījumu, nevis savu ticību vilkt līdzi kā smagu jūgu? Kalpo Tam Kungam uz visiem 100 procentiem! Un Tas Kungs tev atmaksās!

Bezkompromisa ticība = pilnīga Dieva svētība!