Sāksim studēt pašu Dieva Vārdu un sāksim ar pirmo Mozus grāmatu – ar radīšanu, ar radīšanas stāstu. Uzreiz es tev gribu pateikt, ka radīšanas stāstā tādā, kādā es to mācīšu, es to mācīšu no Bībeles, to, kas ir rakstīts Dieva Vārdā, bet es tev uzreiz gribu pateikt, ka pats svarīgākais nav tas, kā Dievs radīja, svarīgākais ir tas, ka Dievs ir visa iesākums, ka Viņš ir Radītājs. Tas ir pats būtiskākais. Redzi, kā tu vari Bībeli pētīt, tas ir interesanti, no tā var daudz ko mācīties, bet nedrīkst aizmirst būtiskāko, ka tu pēti, kā Viņš to darīja, atceries, ka Dievs ir visa Radītājs. Radīšanas stāsts, pirmkārt, ir, ka Dievs radīja. Dievs ir visa sākums!
Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.(Atklāsmes grāmata 22:13)
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. (1. Mozus grāmata 1:1)
Svarīgākais, kas mums ir jāzina, ka visa radītājs ir Dievs, ka Viņš ir radošs un mūs ir radījis līdzīgus Sev. Tas ir galvenais šajā stāstā. Iedomājies, kad cilvēks aiziet niansēs, cik dienās Dievs radīja, vai viena diena ir kā tūkstoš gadu, vai tomēr septiņās dienās, un kā tas viss tomēr notika. Aiziet no būtiskākā, ka Dievs ir radītājs un Viņš tevi ir radījis ideālu, radošu. Tas ir pats svarīgākais, un to palaiž garām.’
Ir divas zinātniskas teorijas par to, kā ir tapusi pasaule, viss radītais. Pirmā teorija ir darvinisms jeb evolūcijas teorija. Ja evolūcijas teorijai kaut kā ne cik varētu kaut kur piekrist un to nevarētu noliegt zinātniski, kaut gan man ir grūti pieņemt, ka mans vecaistētis ir bijis pērtiķis, bet šeit es neiedziļināšos par to, ka ir kādi starpposmi atrasti. Es domāju, ka zinātniski pierādīts starpposms, kādi starpposma galvaskausi, kas ir starpposms starp mērkaķi un cilvēku. Ja cilvēks ir radies no mērkaķiem, tad ir jābūt kādiem starpposmiem, kā viņš lēnām tapa no mērkaķa par cilvēku, arī visiem artefaktiem. Jābūt attīstības posmiem, kā viņš no mērkaķa tapa par cilvēku. Otra teorija ir kreacionisms un arī tā ir zinātne, kura pierāda to, ka visa sākums ir Dievs un bieži vien noliedz evolūcijas teoriju.
Es tev pateikšu, ka ir šādas teorijas, bet tev pašam ir jāizdomā, kā realitātē viss notika. Tu pats priekš sevis vari pieņemt, kā tev šķiet visticamāk, tavs variants, kā tad viss notika. Mums kā priekš draudzes mācības tas nav kaitīgi, ja mēs paturam prātā, ka, pirmkārt, ir jāzina, vai tā bija evolūcija, vai tas bija kreacionisms septiņās dienās, vai tas tomēr bija miljoni gadi, bet jebkurā gadījumā – sākums ir Dievs un Viņa radošais spēks. Ja mēs to zinām, tad kāda tur starpība, vai cilvēks evolucionēja, vai viņš tika radīts tā uzreiz, tam nav tik liela nozīme.
Ir dažas atšķirības pašā kreacionismā. No latīņu vārda kreacionisms ir “kreatio” – radīšana. Tie ir tie cilvēki vai zinātnieki, kas uzskata, ka pasaule un dzīvība, un cilvēks ir dievišķās radīšanas rezultāts. Tas ir arī viss. Evolūcijas teorija pati par sevi nav īsti pretrunā ar Bībeli, ja mēs iedziļināmies, bet es personiski neticu, ka šī teorija ir pilnīga, un es neticu, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa. Es pieturos pie varianta, ka Dievs radīja cilvēku, bet no evolūcijas teorijas tomēr liekas sakarīgi, ka tas iespējams nebija vienā dienā. Ja arī Bībelē radīšanas stāsts ir septiņās dienās, tad ir daudz dažādu pierādījumu, kas liecina, ka viss ir pakāpeniski veidojies, tāpēc gan vienu, gan otru teoriju var ņemt vērā, bet paturēt, ka pats sākums jebkurā gadījumā ir Dievs. Kreacionisms arī iedalās bībeliskajā, kas vadās no tā, ka viss Vecajā Derībā ir pilnīgi precīzi uzrakstīts. Kreacionisms ir zinātne, kas visu balsta precīzi Bībelē, precīzi radīšanas stāstā.
Bet ir arī zinātniskais kreacionisms, kas atzīst Bībeli par Dieva iedvesmotu tā laika cilvēku zināšanu līmenī. Dieva Gara iedvesmots, bet tā laika cilvēku zināšanu līmenī. Ja cilvēkiem bija zināšanas par to, ka dažādās tautās zeme balstās uz ziloņiem vai uz kādiem balstiem, vai kā citādi, tad šodien mums ir zinātniskas zināšanas, ka zeme ir apaļa. Un Ījabs teica, ka zeme karājas ne pie kā, kas arī faktiski ir Bībelē, bet tas ir grūti atrodams fakts kaut kur starp visu, bet Rakstu vieta tāda ir. Es personīgi domāju un vairāk sliecos uz zinātnisko kreacionismu, jo es apzinos, ka ļoti daudz, kas ir Dieva Vārdā, kas ir Dieva Gara iedvesmots, kur ir pareizi garīgi principi, taču tie ir atainoti caur tām zināšanām, kāda cilvēkiem bija sapratne tajā laikā, kad šie raksti tapa. Es turos pie šīs versijas, bet tu vari ticēt tā, kā tu vēlies. Šis ir otršķirīgs jautājums. Pirmšķirīgs nav pat tas, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa. Vai ir cēlies no pērtiķa, vai nav, kāda starpība? Tu esi un radījis tevi ir Dievs. Man labprātāk patīk domāt, ka es tomēr jau sākotnēji esmu radīts kā cilvēks. Nepatīkami dzīvot ar domu, ka tu esi cēlies no pērtiķa. Es to nevaru pieņemt, bet ir dažādi cilvēki, dažādi uzskati, tāpēc es priekš visiem saku, ja tev gribās tā domāt, ja tu tā domā, tas jau nav milzīgs grēks. Tik un tā to pērtiķi radīja Dievs un tad tu no pērtiķa tapi miljons gados evolūcijā par cilvēku, bet tam arī es neticu. Bet kam es ticu jeb pieļauju, bet ne simtprocentīgi, ka tomēr visu Dievs neradīja vienā dienā mūsu izpratnē. To es varu pieņemt. Bet elementārais, parastais kreacionisms tic burtiski – vienā dienā tas, otrā tas, cilvēks vienā dienā. Varbūt tā arī bija, es nezinu, es klāt nestāvēju. Pieņemami liekās, iespējams, tomēr tas notika ilgākā laika posmā, ka viena diena kā tūkstotis gadi un tūkstotis gadu kā viena diena vai pat miljoni. Es daudz esmu pētījis, kādreiz man ļoti interesēja tās lietas un dažādi Bībeles zinātnieki apgalvo viens otram pretēji, katram sava taisnība, piemēram, ka zemei ir miljons gadu, bet citi saka, ka seši tūkstoši gadu, ja godīgi, es tam neticu, bet ja tu gribi ticēt, ka zemei ir tikai seši tūkstoši gadu, nav nekāda problēma, tāpēc ka Bībelē tas ir rakstīts. Kreacionists teiks: jā, visu radīja sešās dienās, bet tur ir teikts, ka zeme iesākumā bija neiztaisīta un tukša, un tikai pēc tam seko septiņas dienas, radīšanas stāsts. Sākumā bija zeme, neiztaisīta un tukša, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem un Dievs teica un tapa, Dievs teica un tapa, Dievs teica un tapa.
Kāda bija galvenā doma šajā visā? Vienā dienā vai miljons gados, evolucionēja vai neevolucionēja, bet to radīja Dievs, iekārtoja Dievs un kontrolēja Dievs. Tas ir pats svarīgākais, kas ir jāzina, bet, manā skatījumā, zinātniskais kreacionisms ir ļoti labs. Ja tavā skatījumā tas ir ļoti slikts, lai tā arī paliek. Es domāju, ka jāiet tā kaut kur pa vidu. Bībele un zinātne viena otru ļoti labi papildina. Es vispār uzskatu, ka Bībele bez zinātnes un zinātne bez Bībeles, bez abām šīm zināšanām, sākās regress vienā vai otrā virzienā.
Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. (1. Mozus grāmata 1:2)
Pirmā diena. Kreacionisti saka tā – viena diena un vienā dienā viss arī notika, mēs nezinām, kā tas bija, bet tas ir rakstīts Bībelē.Pirmā diena – Dievs radīja gaismu.
Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. (1. Mozus grāmata 1:3)
Būtu labi atcerēties, ka Viņš neradīja tumsu, bet radīja gaismu, jo tumsa pati par sevi neeksistē. Tāpat kā aukstums pats par sevi neeksistē, ir tikai tas, ko tu vari izmērīt, tā ir enerģija, bet aukstumā nav enerģijaa. Aukstums ir tad, kad nav siltuma. Tāpat arī tumsa ir tad, kad nav gaismas, tā pat arī ļaunums pats par sevi neeksistē, bet ir tas, kur nav Dieva. Ja nav Dieva enerģijas, ja nav Dieva mīlestības, tad tur ir tas vakuums, grādi, kur vajag dažādus zinātniskus pierādījumus. Cik tālu visi šie mērījumi var sniegties, bet tur nav Dieva gaismas, Dieva siltuma. Izmērāma ir tikai gaisma, izmērāms ir tikai siltums, nevis aukstums. Tāpēc Dievs radīja gaismu un gaisma tapa.
Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.(1. Mozus grāmata 1:5)
Otrā diena – Dievs radīja debesis.
Šeit kreacionistiem teorijas ir tā kā mājas, bet gadu gaitā, personīgi man neiet tas viss kopā, bet viņi tā tic.
Tad Dievs sacīja: “Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem.” (1. Mozus grāmata 1:6)
Tātad augšā ūdeņi, apakšā ūdeņi, viss ir ūdens, un vidū tiek izveidota atmosfēra. Es domāju, ka tur kaut kāda sava doma ir, zinātniekiem tas noteikti ir jāņem vērā, kāda bija zeme pirms to visu un dzīvību radīja, bet es nedomāju, ka tas ir jāņem vērā tādā simtprocentīgā nozīmē, tā kā šeit Dieva vārdā ir rakstīts: lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem, un Dievs radīja velvi, nevis vienkārši debesis, bet velve. Krieviski “тверд” – kaut kas ciets. Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka, pēc manām domām, tomēr garīga grāmata, kur cilvēki rakstīja šīs garīgās atklāsmes no Dieva tā laika zināšanu līmenī.
Radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas bija zem velves no ūdeņiem, kas bija virs velves. Ūdens ir virs debesīm un ūdens ir zem debesīm un tā tapa.
Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts – otra diena. (1. Mozus grāmata 1:8)
Dievs radīja debesis jeb atmosfēru. Un atceries, ka Bībele nav ne fizikas, ne ķīmijas grāmata, īpaši šodien, kad uzticies zinātnei. Tas nav nekas nepareizs uzticēties zinātnei, tikai tad, kad šī zinātne ir saskaņā ar Dieva ētikas un morāles normām. Tad es varu šai zinātnei uzticēties.
Trešā diena – Dievs radīja sauszemi, jeb precīzāk, izcēla no jūras, un augu valsti.
Dievs sacīja, lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams, kļuva redzama zeme, kas ir zem ūdeņiem.
Un Dievs nosauca sausumu: zeme, – bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam. Tad Dievs sacīja: “Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes.” Un tā tapa. Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam. Un tapa vakars un tapa rīts – trešā diena.(1. Mozus grāmata 1:10-12)
Trešajā dienā Dievs rada sauszemi, jūras un augu valsti.
Ceturtā diena – interesanti, ka ceturtajā dienā: saule, mēness, zvaigznes un kosmoss.
Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi.” Un tā tapa. (1. Mozus grāmata 1:14-15)
Arī kalendārs: mēness kalendārs, saules kalendārs.
Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam. Un tapa vakars un tapa rīts – ceturtā diena. (1. Mozus grāmata 1:16-19)
Zvaigznes pieskrūvēja kā lampas.
Piektā diena – Dievs radīja jūras iemītniekus un putnus.
Tad Dievs sacīja: “Lai ūdeņos mudžēt mudž dzīvu radījumu pulki, un putni lai lido pār zemi, pār debess velvi.” Un tapa vakars un tapa rīts – piektā diena. (1. Mozus grāmata 1:20; 23)
Sestā diena – Dievs rada sauszemes dzīvniekus un cilvēku.
Tad Dievs sacīja: “Lai zeme izdod dzīvus radījumus pēc viņu kārtas, lopus, rāpuļus un zemes zvērus pēc viņu kārtas.” Un tā tapa.Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts – sestā diena. (1. Mozus grāmata 1:24; 26; 27; 31)
Ar ko atšķiras cilvēks no dzīvnieka? Abus divus taču radīja vienā dienā, gan dzīvnieku, gan cilvēku, pēc radikālo kreacionistu teorijas. Pēc zinātniskā kreacionista teorijas nav nekādas lielas problēmas, bet pēc Bībeles, cilvēks ir radīts vienā dienā ar dzīvnieku. Ar ko atšķiras? Dzīvniekus vada instinkts, bet cilvēkam ir intelekts. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēku Dievs radīja līdzīgu Sev. Dzīvniekiem nav intelekta. Dzīvnieki nedomā, tiem nav gribas, viņi nepieņem lēmumus. Tiem nepieder augstākās izglītības iestādes, viņi tās neveido. Instinkts – tas ir perfekti noorganizēts dzīvnieku pasaulē, perfekti, bet tas nav prāta rezultāts, dzīvnieks ir ieprogrammēts, viņam īsti nav izvēles, viņam viss balstās: auksti, silti, pēc vajadzības un pēc programmas, un dažādām dzīvnieku sugām ir dažādi. Cilvēks ir līdzīgs cilvēkam, nevis dzīvniekam tikai tad, ja viņš lieto savu katliņu, kad viņš izvēlās saskaņā ar to, kā viņš domā, un saskaņā ar Dieva Vārdu. Dieva Vārds ir viņa domās. Ja viņš apzinās, kas ir labi un kas ir slikti. Cilvēks pakļauj visu. Kāpēc? Jo viņam ir dievišķā dzirksts, pēc Dieva līdzības. Viņš visu pakļauj ne jau ar instinktiem, ne jau ar fizisku spēku, bet ar domāšanas spēku. Cilvēks ir unikāls. Kaut kādas līdzības meklēt dzīvniekam ar cilvēku, tas ir muļķīgi, viņi vispār nav salīdzināmi. Dzīvnieki neko īpašu nerada, varbūt tikai koraļļu rifus. Cilvēks ir pārāks pār visu radīto.
Septītajā dienā Dievs atpūtās.
Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis. (1. Mozus grāmata 2:2-3)
Un es vēl gribu atgādināt, kad Viņš radīja, katrā dienā Viņš teica: “Man patīk tas, ko Esmu radījis, tas ir labs.” Ko mēs no tā visa šeit vēl varam mācīties? To, ka mēs esam pēc Viņa līdzības, mums ir kaut kas jārada, kas ir derīgs cilvēkiem. Un tad, kad tu radi kaut ko, kas ir derīgs cilvēkiem, vienā dienā tu apsēdies, kaut ko radi, un vakarā saki:
“Voov, tas ir labs, ko es radīju, tas ir labs, ko es izdarīju.” Tev patīk, arī cilvēkiem patīk, un viņi vēl tev naudu maksā par to. Lūk, ko var mācīties – katram šeit virs zemes ir sava vieta, katram savas dāvanas, savas spējas, ar kurām viņš nes labumu sabiedrībai, draudzei. Dievam patika tas, ko Viņš radīja, tāpat cilvēks ir efektīvs, kad viņam patīk, ko radījis un pūles jāieliek ir tādas, lai pēc tam tev vajadzētu atpūsties, tad tu vari teikt, ka esi strādājis.Mēs tikko iemācījāmies par to, ka Dievs ir radījis un kā Dievs ir radījis. Iemācījāmies, ka Dievs ir visa sākums, ka svarīgākais, kas mums ir jāzina, ka visa radītājs ir Dievs, ka Viņš ir radošs un mūs ir radījis līdzīgus Sev, to, ka ir kreacionisms un ir darvinisms un evolūcijas teorija, bet ir zinātniskais kreacionisms, kurš izskaidro visu, ka Bībele ir Dieva Gara iedvesmota, bet cilvēki ir rakstījuši šo grāmatu saskaņā ar tā laika savām zināšanām. Un Dievs radīja septiņās dienās – pirmajā dienā gaismu, otrajā debesis, trešajā sauszemi, jūru un augu valsti, ceturtajā sauli, mēnesi, zvaigznes, kosmosu, piektajā jūras iemītniekus un putnus, sestajā sauszemes dzīvniekus un cilvēku, un septītajā dienā Dievs atpūtās. Un Dievs liek arī katram mums vienu dienu nedēļā veltīt, lai pavadītu laiku Viņa klātbūtnē, šajā gadījumā tas nozīmē būt draudzē, kā arī vispārīgs princips, ja esi strādājis, tad tev vajag arī atpūsties.
Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 4. tēmu “Radīšanas stāsts” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
