Šī gada pēdējais dievkalpojums draudzē „Kristus Pasaulei’’ iesākās ar repa dziesmu: „100% uz priekšu un ne soli atpakaļ!”,
ko izpildīja Kristaps Metmanis. Šīs dziesmas vārdi mums daudz ko izsaka.

Pēc Dieva slavēšanas mācītājs pateicās Dievam un savas draudzes cilvēkiem par aizejošā gada padarīto. Mācītājs apsveica savas komandas dalībniekus un katram uzdāvināja plānotāju, lai katram būtu mērķi un viss būtu saplānots. Lai katrs komandas dalībnieks būtu par svētību citiem.

Šajā īpašā dievkalpojumā „Svētība 2012. gadam” mācītājs lika mums visiem saprast to, ka, lai mēs būtu par svētību citiem, mums ir jāpienes upuris. Mācītājs pamudina mūs, kā repa dziesmā, iet uz priekšu un izmest no dzīves visu lieko, kas mums traucē būt par mājas grupas vadītājiem un kas traucē glābt pazudušās dvēseles. Mācītājs liek mums saprast, ka tikai tad, kad mēs uzņemamies vest cilvēkus pie Dieva, Viņš mūs svētīs un būs mūsu DRAUGS. Tātad svētība un vairošanās. Dieva mērķis, pēc mācītāja teiktā nozīmē, veltī savu uzmanību cilvēkiem, maksāt cenu, upurēties, lai būtu par svētību cilvēkiem un cilvēki tev sekotu un ietu Dieva ceļus.

Mācītājs aicina mūs turēties pie kalpošanas, kuru esam saņēmuši un neatkāpties no tās ne soli atpakaļ. Izskan aicinājumi.

Pirmais aicinājums. Atvest kaut vienu cilvēku pie Kristus un darīt to par mācekli.

Otrais aicinājums. Atvērt savu mājas grupu gada laikā.

Aicinājumam atvērt savu mājas grupu 2012 gadā atsaucās ap trīsdesmit cilvēku. Tas tikai norāda, ka mūsu draudzes cilvēki dzīvo šajā draudzes vīzijā. Jēzus mums Savā Lielā Pavēlē sacīja: „Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis…” Mateja 28:19,20. Ja tu esi daļa no Dieva ģimenes, tev šis uzdevums ir obligāts. To ignorēt nozīmē būt nepaklausīgam. Dieva acīs mēs esam atbildīgi par cilvēkiem, kuri mums dzīvo apkārt. Tu varbūt esi vienīgais kristietis, ar kuru daži cilvēki iepazīsies, un tavs uzdevums ir liecināt viņiem par Jēzu. Ja kaut viens cilvēks nonāks debesīs tevis dēļ, tu būsi mainījis kāda cilvēka dzīvi uz mūžīgiem laikiem. Dievam visvairāk rūp Viņa radīto cilvēku glābšana. Mācītājs mūs pamudina atkal un atkal vest cilvēkus pie Jēzus un darīt par mācekļiem. Viņš liek mums saprast, ka Dievam nav svarīgāks nekas par to, lai pazudušie bērni atgrieztos pie Viņa. To pierāda krusts. Mācītājs pamudina mūs nākamajā gadā meklēt iespējas pievērst katram kādu dvēseli Jēzum. Tāda ir Dieva griba, jo Viņš mūs izglābis, lai mēs glābtu citus. Viņš mūs darījis par mācekļiem, lai mēs veidotu aiz sevis mācekļus, atvērtu katrs savu mājas grupu. Mūsu draudzē ir viss pakārtots, lai mēs vestu cilvēkus par panākumu kāpnēm. Aizsniegtu, nostiprinātu, apmācītu un izsūtītu.

Pašās dievkalpojuma beigās mums bija iespēja pienest Dievam neloģisku ziedojumu, lai mēs varētu katrs arī ar savām finansēm piedalīties cilvēku glābšanā.

Būt par svētību nav kaut kas, kam īpaši jānobriest, kas patīk vai nepatīk, bet gan UPURIS!

Uzņemties kalpošanu grupiņā un draudzē nav kaut kas kam īpaši jānobriest, kas patīk vai nepatīk, bet gan UPURIS!

Uzņemties atbildību par grupiņas cilvēka izaugsmi nav kaut kas kam īpaši jānobriest, kas patīk vai nepatīk, bet gan UPURIS!

Atvest cilvēku pie Jēzus nav kaut kas kam īpaši jānobriest, kas patīk vai nepatīk, bet gan UPURIS!

Atvērt grupiņu nav kaut kas kam īpaši jānobriest, kas patīk vai nepatīk, bet gan UPURIS!

Andris Meiers.