Deviņpadsmit gadu vecumā par to, kāds ir Dievs, es daudz dzirdēju no ticīgās mammas un māsas. 
Tobrīd es daudz viņās neieklausījos, mani aizrāva draugi, daiļliteratūra un citas lietas.
Taču Dievs darbojās pie manis un pēc kāda laika es kļuvu par kristieti. Sāku lasīt Bībeli un meklēt Dievu lūgšanās, tomēr nespēju atteikties no alkohola. Slimo nervu un alkohola dēļ sākās neizturami reiboņi, kas lika meklēt palīdzību slimnīcā. Turpinājumā kā ķēdes reakcija sākās hiperhidroze, pastiprinājās vēdera problēmas.
Es uzaugu bez tēva, biju nerunīgs, kompleksains un turklāt vēl ļoti slimīgs. Mani precīzi raksturotu vārds intraverts. Sirgu ar nervu saslimšanu, neirodermiju, svīšanu. Biju pārliecināts, ka nespēju izveidot attiecības ar cilvēkiem. Ierāvos sevī un ar lepnības pieskaņu sāku domāt, ka esmu savādāks nekā citi. Taču Dievam bija citas domas un cits plāns manai dzīvei. Viņš pilnībā izmainīja visu manu skatījumu uz dzīvi. Es sapratu, ka dzīves jēga noteikti nav vazāšanās pa mākslas galerijām, pieaugšana kultūras simbolos, ģimenes veidošana vai rosīšanās aiz tukša laika. Dievs atbrīvoja mani no visiem pasaulīgajiem pīlāriem – sliktas mūzikas, alkohola un citām nepareizām nodarbēm, kas saista jauniešus.
Es zinu, ka kopš, kad iepazinu Dievu, mana personība ir izmainījusies un tā turpina mainīties. Viena no būtiskākajām izmaiņām manī ir tas, ka es katru dienu meklēju Dievu kā Personu. Es ikdienas iepazīstu Viņu un iegūstu risinājumu savām problēmām, lasot regulāri Bībeli. Rezultātā esmu kļuvis disciplinētāks, rūpīgāks un pazemīgāks.
Sākotnēji, apmeklējot draudzi, man bija grūti pierast pie slavēšanas stila. Tas bija mūsdienīgs, skaļš un dinamisks. Pilnīgs pretstats tam, kādu es iztēlojos baznīcas mūziku. Vēlos piebilst, ka skatījos uz slavēšanu ar sagatavotu, racionālu spriedumu par to, kādai jābūt kristietībai. Šie aizspriedumi ir lielākais klupšanas akmens daudziem cilvēkiem. Turpretim tagad Dievs ir izmainījis visus manus uzskatus, un man ļoti patīk draudzes mūzika.
Dievs ir būtiski mainījis mani un manu dzīvi. Viņš joprojām strādā pie tā, lai es varētu dzīvot laimīgu dzīvi, kā Dievs man to ir paredzējis. Gandrīz četru gadu garumā mācos paklausību Dievam un Viņa ieceltiem vadītājiem, cenšos dzīvot taisni bez kompromisiem un mīlēt cilvēkus.
Jūlija inkaunterā Dievs mani atbrīvoja no grūtsirdības un stresa. Galvenais, kas man tagad ir, pārdabisks miers no Dieva manā sirdī, taču Dievs man arī ir devis Vārdu un apsolījumus par manu nākotni, veselību un dzīvi, un es darīšu visu, līdz atgūšu savu stāvokli Kristū.
Riharda liecību pierakstīja Marija Graudiņa.
