Sadraudzība ar Svēto Garu

„Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!” (2. Korintiešiem 13:13)

Jēzus žēlastība, Tēva mīlestība, Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem! Tāds ir apustuļa Pāvila novēlējums draudzei Korintā, un tas ir mūžīgs novēlējums arī mums. Tēvs – mīlestība. Jēzus – žēlastība. Svētais Gars – sadraudzība. Mēs lūdzam Tēvu Jēzus Kristus Vārdā, bet vai tu zini to, ka tas, kurš ir tevī, un tas, kurš ir šeit, ir tieši Svētais Gars? Tieši Svētais Gars ir tas, kas mūs iepazīstina ar Tēvu. Tieši Svētais Gars ir tas, kurš tevi iepazīstina ar Jēzu Kristu. Jēzus nomira pie krusta, trīs dienas bija kapā, augšāmcēlās, lai ikviens, kas Viņam tic, iemantotu mūžīgo dzīvību, lai ikviens, kas tic, iemantotu Dieva klātbūtni, tuvību un vadību savā dzīvē. Lai šeit virs zemes nāktu Viņa slava, Viņa godība. Pēc Savas augšāmcelšanās Viņš ir pie Tēva debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Mācekļi bija noskumuši, bet Jēzus apsolīja, ka neatstās viņus kā bāreņus, nepametīs vienus, bet Viņš sūtīs Savu Garu. Tas, kas tevi mīl un ar tevi draudzējas, ir Svētais Gars. Tas, ko tu jūti, ir Viņa svaidījums, Viņa klātbūtne.

Ja tu vēlies sadraudzību ar Dievu, tad nevajag izcelt tikai Tēvu, tikai Dēlu vai tikai Garu, vai likt kādu augstāk vai zemāk, jo tā ir Svētā Trīsvienība. Tēvs, Dēls, Svētais Gars – tie ir trīs vienā. Taču tas, kas ar tevi kontaktējas un vada, ir Svētais Gars. Ja tu vēlies Viņa tuvumu, tad meklē, slavē un pielūdz tieši Viņu. Svētajam Garam patīk, ka es runāju par Viņu, ar Viņu, es Viņu demonstrēju. Es vēršu uzmanību uz Svēto Garu, jo Viņš ir manī un mūsu vidū. Ir tāds teiciens – kad vilku piesauc, tad vilks klāt. To, ko mācītājs pazīst, viņš sludina. Es gribu runāt tikai tā, kā Svētais Gars grib. Es negribu sausus sprediķus, ar prātu izdomātus, teoloģiski pareizus sprediķus. Tam visam nav nekādas vērtības, ja tas neaizskar sirdi. Sirdi aizskar tieši Svētais Gars. Caur vārdu, ko es sludinu, Svētais Gars aizskar cilvēkus.Miesa neder ne nieka, bet Gars dara dzīvu. Ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Jēzu Kristu uzmodinājis no miroņiem, darīs dzīvas jūsu mirstīgās miesas ar Savu Garu, kas ir jūsos, jo Gars dara dzīvu. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Sarunājies ar Svēto Garu ikdienā, savā lūgšanu kambarī, jo tieši Viņš ir tas, ar kuru tu tieši kontaktējies. Tieši Viņš ir tas, kas tev atklāj Rakstus. Viņš ir tas, kas tevi uzrunā tieši sirdī tad, kad tu lasi Rakstus. Ne tikai prātā, bet sirdī. Varbūt dažreiz tu klausies mācītāju un tev liekas, ka tu neko nesaproti. Ar prātu tev liekas, ka tu nesaproti, bet, kad Svētais Gars runā, tu pat vari neizprast kādas lieta, bet tu zini, ka tā ir.

Ir logos un ir rema. Logos ir rakstīts vārds, kuru tu izlasi vai dzirdi un pieņem ar prātu. Rema – to tu saņem savā garā. Tas, ko es šodien sludinu, ir no gara. Ne ar prātu, bet ar garu! „Ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu,” saka Tas Kungs. Ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Svēto Garu! Kāpēc sprediķa nosaukums ir “Sadraudzība ar Svēto Garu”? Jo Viņš ir mūsu draugs. Viņš grib ar mums draudzēties. Tu esi atpirkts, Jēzus tevi ir pieņēmis, nav nekādu problēmu. Ja tu pazīsti Kristu, tici Viņa upurim, tad tev ir Svētais Gars, un Viņš vēlas sadraudzību ar tevi. Viņš vēlas, lai tu ikdienā ej savā lūgšanu kambarī un lasi Dieva vārdu. Saki Svētajam Garam, lai Viņš palīdz tev lasīt Dieva vārdu, palīdz izprast to un vada tevi. Mīļais Svētais Gars, es ieaicinu Tevi šajā vietā un es vēlos sadraudzību ar Tevi, Tavu vadību, klātbūtni, mīlestību un aizstāvību. Dieva mīlestība, Jēzus žēlastība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar mums visiem.

Pasaulē lielākās draudzes mācītājs Dienvidkorejā ir Dāvids Jongi Čo. Tas ir vīrs, kas pazīst Svēto Garu. Ikviens Dieva cilvēks, kuru Dievs lieto un kuram šajā pasaulē ir ietekme, ir cilvēks, kurš personīgi pazīst Svēto Garu. Un mācītājs Jongi Čo ir viens no tiem. Viņš savā dzīvē ir mācījies, kā attiekties pret Dievu, pret Svēto Garu. Viņš pats stāsta, ka viņa dzīvē ir bijis šāds gadījums. Viņš apprecēja jaunu, skaistu meiteni, viņa labi gatavoja ēst, viņi bija laimīgi. Viņš vēlējās kļūt tāds kā Billijs Grehems – evaņģēlists. Tajā laikā viņam vēl nebija miljons cilvēku liela draudze. Viņš darīja tā, ka pirmdienā aizbrauca kalpot un tikai sestdienā bija mājās. Faktiski mājās viņa nebija. Viņam atbraucot no kārtējās evaņģelizācijas, sieva mājās viņu sagaidīja. Sieva bija labi apģērbta, ēdiens bija garšīgs un viss bija labi. Bet pēc kāda laika viņš sāka ievērot, ka kaut kas nav kārtībā, jo sieva tā lēnām grima depresijā, pat ēdiens vairs nebija tik garšīgs. „Es taču tev esmu, naudu tev dodu, tev ir labākais apģērbs, tev ir māja, es par tevi gādāju.” Viņš nesaprata, kas bija par problēmu. Bet sievai kļuva sliktāk, sliktāk, viņa krita depresijā. Tad pie mācītāja atnāca sievasmāte. Tā bija sieviete, kas viņam bija mammas vietā. Viņa no pašas draudzes sākuma bija kopā ar viņu un viņu atbalstīja. Vēlāk viņš aprecēja viņas meitu. Sievasmāte teica: “Tu gribi paturēt savu sievu? Vai tu gribi, lai viņa aiziet? Ja tu tūlīt neizmainīsi savu attieksmi pret sievu, tad viņa no tevis aizies.” Viņā viss pretojās tam, ko viņš dzirdēja. Viņa viņam kaut ko mācīja, bet viņš taču ir evaņģēlists, viņš ceļ draudzi, viņš strādā, gādā par ģimeni! Sievasmāte viņam teica, ka sievai nevajag naudu vai kādas lietas, bet viņai ir vajadzīgs viņš pats, sadraudzība ar savu vīru. Viņš uzreiz šo mācību nepieņēma. Un tas ir pareizi – visu uzreiz nepieņemt. Tev ir jāsaņem tas no Dieva, jāsaņem savā garā. Pateicoties tam, ka šim mācītājam bija attiecības ar Svēto Garu, viņš gāja lūgšanu kambarī un lūdza par šo situāciju. Viņš jutās aizvainots, bet Svētais Gars uz viņu konkrēti runāja, ka viņam ir jāveltī laiks sievai. Un tieši tas pats būs katram no mums – ja mēs ar Svēto Garu neuzturēsim attiecības, Viņš aizies! Tāpēc Jongi Čo nolika vienu dienu, tā bija pirmdiena, kad mācītājs atļāva savai sievai kopā ar viņu iet tur, kur viņa vēlējās, un viņi darīt to, ko viņa vēlējās. Ja sieva izvēlējās staigāt pa lielveikaliem, tad viņi to darīja. Vienkārši tā kļuva par sievas dienu. Pēc kāda neilga laika viņš redzēja, ka ēdiens ir garšīgs, sieva atkal ir laimīga, depresijas vairs nav. Dievs šādā veidā mācīja Jongi Čo. Tāpēc viņš arī ir ietekmīgākais Dieva vīrs, pateicoties tam, ka viņam ir sadraudzība ar Svēto Garu.

Ja tu pats nekopsi attiecības ar Dievu, nekopsi sadraudzību ar Svēto Garu, ja tu neiedalīsi laiku tikai Viņam, Svētais Gars var aiziet. Jēzus gaiļos cēlās un gāja vientuļā vietā pielūgt Dievu. Jēzus rāda mums piemēru. Tas ir laiks Viņam, laiks sadraudzībai. Mums ir paradums lūgt Dievu pēc sarakstiem. Sadraudzība nav tikai vienkārši lūgšana, tā ir saruna ar Dievu un klausīšanās. Kad es svētdienā eju runāt sprediķi, tad es lūdzu, lai mēs ar Svēto Garu kopā ejam sludināt, lai tie nav tikai mani vārdi, bet Svētais Gars runā caur mani. Sadraudzība ar Dieva Garu ir pārdomas, tu pārdomā Dieva vārdu, pārdomā Dieva lietas, lūdz, lai Svētais Gars ir kopā ar tevi tavās domās. Viņš ir tavs vecākais partneris, draugs, aizstāvis. Viņš ir tas, kas gādā, ka tu esi drošībā. Viņš pasargā tavas domas. Tavas personiskās lūgšanas nevar vienmēr būt automātiskas, sistemātiskas, jo tas ātri beigsies. Svētais Gars ir reāla persona. Dievs ir dzīvs!

„Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem.” (Filipiešiem 2:6-9)

Jēzus samaksāja cenu. Katrs cilvēks, kas ir sasniedzis kaut ko ievērojamu, ir maksājis cenu par to. Ja tu palasīsi ietekmīgu cilvēku biogrāfijas, tu ieraudzīsi, ka ikviens no viņiem ir pazinis Svēto Garu un maksājis cenu, lai veltītu laiku Viņam un cilvēkiem, un ieguldījis savas pūles, lai darītu to, ko Svētais Gars vēlas.Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, saka Dieva vārds.

Šī gada 31. oktobrī apritēja 500 gadi kopš reformācijas, kad Mārtiņš Luters Vitenbergā pie baznīcas durvīm pienagloja savas slavenās deviņdesmit piecas tēzes. Tā laika tumsonīgā katoļu baznīca Bībeli apzināti netulkoja cilvēkiem saprotamā valodā un turēja Bībeli savām vajadzībām, to izmantojot kā kontroles mehānismu pār tautām, cilvēkiem un politiku. Reformāciju iesāka katoļu mūks Mārtiņš Luters. Pēc Vitenbergas jau pēc pāris nedēļām reformācija notika arī Rīgā. Rīga ir viena no pirmajām reformācijas vietām. Rīga vispār ir ļoti nozīmīga vieta pasaules kartē. Latvija ir ļoti nozīmīga ģeopolitiska vieta. Dieva Gars šeit kaut ko gatavo! “Reformācijai 500 gadi” – tāda bija arī konferences tēma draudzes „Jaunā Paaudze” divdesmit astoņu gadu jubilejā. Pirms pieciem simtiem gadu izmainījās visa šīs pasaules kārtība. Ar ko viss sākās? Ar vienu cilvēku! Ar vienu cilvēku, kurš personīgi pazina Dievu. Ar vienu cilvēku, kurš apzinājās Dieva baušļu nozīmi – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Pēc tam sākās kari, reformas. Pateicoties Mārtiņam Luteram arī mēs kā draudze esam šeit, tu esi šeit. Mums ir vārda brīvība un reliģijas brīvība, un tas viss ir pateicoties vienam cilvēkam, kurš atsaucās Svētā Gara balsij. Kāpēc tas nevarēja būt cits cilvēks? Tas varēja būt cits cilvēks, bet tas bija Mārtiņš Luters. Daudz ir aicinātu, maz ir izredzētu. Kuri ir tie cilvēki, kurus Dievs izredz? Tie, kuri atsaucas Dieva aicinājumam un samaksā cenu.

Iesākumā katoļu mūks Mārtiņš Luters sāka studēt Bībeli. Tajā laikā bija dažādi mūku ordeņi, un arī viņš piederēja pie viena no tiem. Pāvests nodeva indulgenču tirdzniecību kāda biznesmeņa rokās, un Mārtiņš Luters palika bez to privilēģijām. Tā bija katoļu politika, – viņi cēla savas baznīcas un tirgoja cilvēkiem grēku piedošanu par naudu. Ja cilvēks bija kaut ko izdarījis vai arī vienkārši viņam bija žēl, ka vecmāmiņa nokļūs ellē, viņš gāja pie priestera un samaksāja konkrētu summu. Piespiedu kārtā bija jāapmeklē arī mises. Tas bija briesmīgs laiks. Paldies Dievam, ka tu neesi piedzimis tajā laikā. Paldies Dievam, ka tu piedzimi pēc, nevis pirms Lutera. Lai aizstāvētu sevi, atkarotu zaudētās tiesības indulgenču tirdzniecībā un kaut kādā veidā pierādītu katoļu baznīcas nepilnības, Luters sāka studēt Bībeli. To darot, viņš satikās ar Svēto Garu. Iedomājies – katoļu mūks satikās ar Svēto Garu! Kas Dievam ir vajadzīgs? Viens cilvēks! Daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. ŠOBRĪD DIEVS AICINA TIEŠI TEVI!

Vakar es biju draudzes “Jaunā Paaudze” konferencē, un man bija privilēģija publiski sveikt no sevis, ģimenes un draudzes “Kristus Pasaulei” visu lielo Jaunās Paaudzes saimi. Viņi Ukrainā ir skaitā ap 20 000 cilvēku. Dievkalpojuma beigās mēs ar sievu kāpām uz skatuves ar rozēm un aploksni un es teicu vārdus, kurus Svētais Gars ielika manā sirdī. Es sveicu no draudzes un teicu tā: “Kāda mūsu draudzes māsa devās evaņģelizēt. Bieži vien mūsu draudzes cilvēki satiek kādu Jaunās Paaudzes locekli. Dažas dienas atpakaļ šī draudzes māsa satika sievieti no “Jaunās Paaudzes”. Šī sieviete, dodot bukletiņu, aicināja mūsu draudzes māsu uz konferenci. Viņa atbildēja, ka ir jau draudzē. Otra sieviete jautāja: “No kuras draudzes tu esi?” Mūsu locekle atbildēja: “Kristus Pasaulei.” Sieviete turpināja jautāt: “Kas tā par baznīcu? Kas ir jūsu mācītājs?” Mūsu draudzes māsa atbildēja: “Mārcis Jencītis.” “Jaunās Paaudzes” sieviete priecīga atbildēja: “’Ak, šī draudze! Zinām jūs! Mēs jūs mīlam!” Viņa to teica tā, kā tikai “Jaunās Paaudzes” cilvēki un mācītājs Aleksejs Ļedjajevs māk slavēt un teikt pateicības vārdus, tā nu šī sieviete teica labus vārdus par mani. Pašās beigās viņa pateica: “Bet mūsu mācītājs ir vislabākais! Mūsu mācītājs Aleksejs ir pāri visiem mācītājiem.” Lūk, šo visu arī es izstāstīju konferencē, tikai tad papildu visam biju arī uztraucies, jo bija ļoti daudz cilvēku un paralēli notika translācija, un manā priekšā stāvēja patiešām liels Dieva cilvēks.

Mēs katrs savu draudzi uzskatām par vislabāko, tāpēc arī mēs atrodamies katrs savā ģimenē, un tas ir pilnīgi normāli. Mēs katrs esam savas draudzes patriots. Es Aleksejam Ļedjajevam teicu: “Ir tas, ko mēs uzskatām, bet ir arī realitāte. Un realitāte ir tāda, ka katram Dieva cilvēkam un draudzei ir sava ietekme. Ja runa ir par Latviju un Baltijas valstīm, tad man nav jādomā par to, kurš Dieva cilvēks ir pats lielākais un kurš visvairāk ir izdarījis Latvijas labā pēdējo 30 gadu laikā. Tas esi tu, Aleksej, un tu, Olga!” Un pēc tam piekodināju visai draudzei: “Mums visiem, neatkarīgi no tā, ko domājam, mācītāju vajag godāt, cienīt, mīlēt un atzīt. Un mācītājs Ļedjajevs tiešām ir pāri visiem!” Nav bijusi speciāla komisija, kura sanāktu kopā un ieceltu viņu pār mums visiem, bet Dieva valstībā ir sava hierarhija. Pirmā politiskā partija Latvijā nāca no viņa draudzes. Tas ir kaut kas! Tāds politisks spēks! Tādas pārvērtības un reformas! Labi, kāda no tām arī izgāzās, taču bija. Tomēr nekas nav beidzies, viss turpinās! Dievs dara brīnumus!

Kurš ticēja tam, ka Donaldu Trampu ievēlēs par ASV prezidentu? Viņš ir lojāls draudzēm un ir pret visām tām demokrātiskajām kustībām, kuras iefiltrējas mūsu valstī un pēc tam apstrādā bērnus. Viņu ievēlēja bez īpašas reklāmas. Klintonei bija nesamērīgas reklāmas, bet Trampam nekā īpaša nebija. Kas tas ir? Ir Dievs, draugi! Ir Svētais Gars! Tāpat ir arī draudzes ietekme. Es biju “Jaunās Paaudzes” konferencē un no skaņas vien apdullu. Tur bija skatuve, skaņa, profesionalitāte un, protams, Dieva klātbūtne. Tas ir ļoti augsts līmenis, un mums ir, kur tiekties. Tas viss maksā ļoti lielu naudu. No kurienes tas viss sākās? No viena cilvēka, kurš pazīst Svēto Garu un maksā cenu. Daudzi saka, ka viņš ir vairāk patriots nekā vairums latviešu. Mārtiņš Luters pazina Dievu un samaksāja cenu. Daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. Draugs, tu esi aicināts! Arī tu vari būt izredzēts! Dievs var tevi lietot! Ļauj Svētajam Garam sevi lietot! Sāc sadraudzību ar Viņu un maksā cenu, lai pazītu Viņu un ietu pie cilvēkiem. Maksā cenu, lai celtu Dieva valstību!

“Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: “Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu. Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku. Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: “Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos. Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!” Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā? Tas sacīja: simts mucu eļļas. Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit! Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? Tas sacīja: simts mēru kviešu. Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit! Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem. Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.” (Lūkas evaņģēlijs 16:1-9)

Ko darīja šis cilvēks? Viņš sāka domāt: “Ko es darīšu, kad zaudēšu savu amatu?” Viņš atlaida parādus cilvēkiem, bet ne ar savu naudu. Viņš nerīkojās godīgi, jo izmantoja sava saimnieka mantu, lai iegūtu labvēlību no cilvēkiem. Kāpēc viņš tā darīja? Viņš domāja pie sevis: “Tad, kad mani atlaidīs, man būs ietekmīgi draugi, gandrīz kā parādnieki, tā dēļ, ka lietoju saimnieka naudu un piedevu viņiem parādus. Lūk, kāds no viņiem pēc tam mani pieņems un atbalstīs.” Viņa saimnieks, izdzirdējis to, kā viņš rīkojās, nesadusmojās, bet uzteica viņu. Tā ir pasaule. Tās ir pasaulīgas lietas. Viņš novērtēja šī vīra gudrību par to, ka viņš izšķērdēja saimnieka mantu. Pat tad, kad atlaida viņu, vēl izmantoja šo saimnieka mantu savam stāvoklim un interesēm. Mamons ir manta, finanses. Kas ir netaisnais mamons? Tā ir nauda un tās iespējas, kuras piedāvā pasaule. Jēzus nemāca mums būt negodīgiem. Viņš māca principu – izmanto visu sataustāmo un fizisko, savus resursus, lai sagādātu mājvietu debesīs, lai cilvēki, kuri caur tevi ir nākuši pie Dieva, ielaistu tevi debesīs. Viņi ielaiž tevi debesīs! Protams, ka garants ir Jēzus, tomēr, ja tu pazīsti Svēto Garu, tu glāb pazudušos un arī dod finanses Viņa valstības celtniecībai nevis tāpēc, ka tā ir jādara, bet tāpēc, ka tu mīli Dievu. Tu mīli Svēto Garu, un tev ir attiecības ar Viņu. Ir ļoti liela atšķirība starp to, vai tu to saproti ar prātu, vai arī esi pieņēmis ar sirdi, saņēmis garā. Svētais Gars, paldies par Tavu klātbūtni, ka Tu mūs māci, skolo un cel!

Sarunājoties ar Svēto Garu, es no Dieva sirdī saņēmu pravietojumu. Mēs, draudze “Kristus Pasaulei”, esam devēji. Mēs ejam pie cilvēkiem, ceļam mājas grupiņas, reāli strādājam ar cilvēkiem un aprūpējam viņus. Šie cilvēki reāli izmainās un kļūst par personībām, sāk normāli strādāt, kļūst brīvi no atkarībām, mēs augam un attīstāmies. Mēs arī esam ziedotāji. Mēs bez problēmām paši nosedzam visus savu telpu būvniecības izdevumus. Paši visu izdarām, bet ne ar saviem spēkiem. Mums ir Svētais Gars. Mēs to darām Svētā Gara vadībā, un Viņš palīdz realizēt mūsu projektus un tos papildina ar finansēm. Pagājušajā dievkalpojumā bija nepieciešami lieli līdzekļi, lai nosegtu visus izdevumus. Mums to bija ļoti viegli izdarīt. Tās finanses, kuras ienāca no pagājušā dievkalpojuma, bija vairāk nekā parasti. Mums nekad lielajos dievkalpojumos tik daudz nav bijis. Parasti ir otrādi – lielajos dievkalpojumos ziedojumi ir bijuši mazāki, taču šoreiz to bija krietni vairāk un mēs visus izdevumus nosedzām. Dievs mani uzrunāja sirdī, un tas ir pravietojums: “Dievs paņems tavas piecas maizes un divas zivis. Viņš paņems tavu netaisno mamonu jeb naudu, ko tu dod Dieva valstībai. Dievs ņems to, ko mēs kā draudze dodam, lai izplatītu Dieva valstību, un pavairos to. Dievs lietos mūsu draudzes piecas maizes un divas zivis un vairos tās daudzkārtīgi, lai Latvijā celtu Savu Valstību. Ieplūdīs lielas finanses Dieva darbam.” Arī cilvēki mūsu draudzē liecina, ka dziedināšana notiek ne vien miesai, bet arī finanšu sfērā. Es ticu brīnumiem! Jēzus pabaroja ar piecām maizēm, divām zivīm piecus tūkstošus un otrreiz četrus tūkstošus. Tas ir finansiāls brīnums! Vai tu tam tici? Vai tu tici dziedināšanai? Vai tu tici jaunpiedzimšanai? Paldies Tev, Svētais Gars! Es zinu, ka tas nav kaut kas tāds, ko es pats izdomāju. Es to saņēmu no Dieva. Mums ieplūdīs finanses. Mēs visu uzcelsim un izdarīsim! Mēs būsim visur! Tu esi atmodas priekšvakarā. Tas izmainīs visu, tā būs Svētā Gara vētra! Jēzus saka: “Dariet sev draugus ar netaisnā mamona palīdzību.”

“Cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli.” (Salamana pamācības 19:22)

Personīgi man ne vienmēr par to ir prieks. Es nezinu kā ir tev, bet man mēdz būt tukšuma sajūta. Esmu dzirdējis, ka vīriešiem galvā esot “kastītes”. Vīrietis izvelk vienu, paskatās un iestumj atpakaļ. Sievietēm esot daudz vadiņu, kuri ir savienoti cits ar citu, un viss esot vienā putrā. Man ir viena tāda “kastīte”, kura dažreiz pārāk ilgi tiek izvilkta. Es pat īsti to nevaru kontrolēt. Tajā brīdī mani vienkārši nekas neinteresē. Tā nav depresija, bet ir kaut kādi brīži, kuri var ieilgt pat nedēļu, kad neko negribas. Pat datorspēli uzspēlēt negribu, pat filmu noskatīties negribu, neko negribu. Pat palūgt kārtīgi Dievu negribu. Saņemos palasīt Bībeli vai kādu grāmatu, paiet laiks, un negribu vairs. Ir tādi brīži, kad uznāk kaut kas līdzīgs apātijai. Citreiz tā var būt pat pusi dienas, pāris dienas. No kurienes šīs emocijas rodas, nevaru saprast, bet kas mani tur pie dzīvības, to es zinu. Apziņa un Svētais Gars. Cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu darbu. Man ir prieks! Man nav tiesību izdarīt pašnāvību. Kopš esmu ar Jēzu, man pat nav bijušas tādas domas. Es zinu, ka tādas domas bija Jongi Čo, kad viņš paņēma kredītu draudzes celtniecībai un nevarēja to nomaksāt. Paldies Dievam, man tā nav bijis. Jo viss, ko es ar sava netaisnā mamona palīdzību daru, ir ieguldījums cilvēkos, Dieva valstībā, lai nāk Viņa valstība, man ir šis prieks, un lai vai kādas dīvainas sajūtas nerastos, man ir prieks Svētajā Garā! Tas nenozīmē, ka es lēkāju no priekiem, taču man ir stabilitāte. Stabils, iekšējs prieks, apziņa, iekšēja balss, ka esmu drošībā un nekas nenotiks, jo es lietoju savu mamonu cilvēku labā, lai viņi pēc tam ielaistu mani mūžīgajos mājokļos. Mums ir jālieto visa sava dzīve! Visa sava nauda, viss, kas mēs esam, lai celtu Dieva valstību. Vispirms parūpējies par garīgajām lietām!

“Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu.” (Salamana pamācības 24:27)

Vispirms padari savu darbu tīrumā un tikai tad cel savu namu, nevis otrādi, jo no kurienes tev būs ienākumi? No tīruma. Kā var celt namu, ja nav ienākumu? Kas ir prioritāte? Tīrums. Kas ir prioritāte – garīgā pasaule vai materiālā? Garīgā pasaule, jo viss ir cēlies no neredzamā, no Dieva Gara. Dievs ir radījis tavas mirstīgās miesas atkal dzīvas caur Dieva Garu, kurš ir tevī, visam ir garīgs pamats. Par ko ir jārūpējas, par ko ir jāmaksā un kur ir jāiegulda? Dieva valstībā. Pirmkārt, veido attiecības ar Svēto Garu, Viņš ir šeit, velti laiku Viņam, maksā cenu, lai Viņu iepazītu. Otrkārt, cilvēki – maksā cenu, ziedo, strādā, cel mājas grupiņas, audz par līderi, dari, cel biznesus, lai ieguldītu Dieva valstībā. Dod visu to labāko Dieva valstībai! Tajā brīdī Svētais Gars parūpēsies par tavām lietām. Ja tu vispirms parūpēsies par Dieva lietām un par Viņa cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies par tavām vajadzībām. Šo es neesmu tā vienkārši ar prātu izdomājis, bet esmu par to pārliecināts, ticu un esmu saņēmis sirdī.

 “”Vai Mans vārds nav kā uguns,” saka Tas Kungs, “un kā veseris, kas sagrauj klintis?”” (Jeremijas 23:29)

Dieva vārds. Pirms nedēļas sprediķis bija par to, kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu. Jauns cilvēks ir pats svarīgākais, bet, lai viņš parādītos pie tavas dvēseles un miesas, ir vajadzīga ticība. Kā vairot ticību? Regulāri lasot Dieva vārdu. Es tev mēģināšu parādīt kādu ainu, būs sarežģīti, bet tu esi gudrs. Tātad tu esi jauns cilvēks. Saki kopā ar mani: Es esmu ticis vaļā no grēcīgās dabas, es tāds vienkārši esmu, un tur neko nevar mainīt, es esmu brīvs no grēka, man ir grūti grēkot, jo esmu jauns, cits cilvēks, pārradīts. Lūk, atklāsme! Esmu jauns cilvēks. Tas, kurš ir bagāts. Esmu tas, kurš ir dziedināts. Esmu tas, kurš ir veiksmīgs, stiprs, spēcīgs. Es esmu LAUVA, un, kur vien es eju, nekur nevienam no manis nav nekāda glābiņa, visu, kur es eju, es ar savām kājām nobradāju. Āmen! Tu esi jauns lauva avju pulkā, un visur un vienmēr tu sabojā velna plānus. Draugs, tu esi izredzēts! Tu esi veiksmīgs! Saki: Man ir prieks, es mīlu, es zinu, kas ir mīlestība, Tēvs mani mīl, aleluja!

Tātad tu esi jauns cilvēks, bet tas vecais cilvēks, kurš atrodas pie miesas un dvēseles, ne vienmēr jūtas, grib darīt un rīkoties tā, kā jaunais cilvēks. Ir kanāliņi no iekšējā, jaunā cilvēka, kas ved uz prātu, emocijām un gribu. Ir svarīgi saprast, ka jaunais cilvēks ir arī ļoti emocionāls, jo nevar būt tikai zināšanas prātā, ir jābūt arī emocijām, ir jājūtas kā jaunam cilvēkam, ir jādzīvo tā, tam ir jābūt redzamam. Jaunais cilvēks ir pēc Dieva līdzības, tikai jāpaskatās, un jau var ieraudzīt, ka viņā ir Svētais Gars, jo tur ir viss – spēks, miers, cilvēks dzīvo sabalansētu dzīvi, kalpo Dievam. No šī cilvēka uz tavu prātu, emocijām, ekstremitātēm, muskuļiem, mugurkaula nerviem iet kanāliņi, bet tie regulāri ir jātīra, jāatklāj, jābaro, īpaši par tiem jārūpējas, lai pa šiem kanāliņiem viss, kas ir iekšā pie jaunā cilvēka, parādītos ārpusē, pie tava prāta, gribas, emocijām, ka tu tiešām esi tāds, kādu Dievs tevi ir pārradījis. Kā barot šos kanāliņus? Jālasa Dieva vārds, regulāri, ik dienas.

“Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.” (Jāņa evaņģēlijs 6:63)

Dieva Gars ir vārdos, kurus Jēzus mums saka. Tu lasi Bībeli, klausies mācītāja sprediķi, mājās noklausies vēlreiz, tie ir DIEVA VĀRDI, kas kanāliņus dara dzīvus, lai tie savienotos ar cilvēka miesu. Sadraudzībā ar Svēto Garu tev “atveras čakras” (šādu jēdzienu, iespējams, nevajadzētu lietot, bet tas izsaka lietas būtību), jo cilvēkā viss nav vienkārši. Mēs esam ļoti sarežģīti, un, lai kā arī pētītu cilvēkus, mūs nevar līdz galam saprast. Mums ir Dievs, ir Svētais Gars, ir jauns cilvēks, ir potenciāls mūsos! Tas viss ir sarežģīti. Barojot sevi ar Dieva vārdu, tas kļūst dzīvs un tev atklājas, un tu sāc justies tā, tu sāc dzīvot kā jauns cilvēks. Tie ir panākumi un veiksme. Draugs, tevi gaida spoža nākotne!

Es tev uzdošu jautājumu, pēc kura varēsi noteikt, vai tu maksā cenu, vai nē. Divas svētdienas atpakaļ bija sprediķis “Kas es esmu,” kurā es konkrēti iedevu vietas no Rakstiem, kuras var pārdomāt un lietot lūgšanās. Un jautājums ir šāds – vai tu lieto Rakstu vietas KAS ES ESMU JĒZŪ KRISTŪ? Es nesaku, ka tas ir jādara katru dienu un mūžīgi mūžos, bet, ja tu dzirdēji sprediķi, vai sāki tās lietot? Ja atbilde ir “nē”, tas nozīmē, ka tu nemaksā pat minimālu cenu, tu nedzirdi, ko es runāju šeit, un es domāju, ka tiem, kas nav to darījuši, to ļoti labi var redzēt dzīvē, bet arī tiem, kas paņēma tās un sāka pielietot, to var redzēt sejā, jo viņiem ir cita seja, jau ir cita dzīve, jo šie cilvēki ņem to, ko dod, un pielieto, maksājot cenu un mainoties. Es parunāju ar dažiem cilvēkiem, kuri jau to dara, un uzreiz var redzēt, ka tas jau ir cits cilvēks.

Reizēm, ieejot lūgšanu kambarī, liekas, ka galva ir tukša un nevar palūgt. Aiztaisu acis un nekā nav, nekas nenotiek. Tas nenozīmē, ka Viņš nav atnācis, vienkārši es to nejūtu. Arī dievkalpojumos, ja tu nejūti Dievu, tas nenozīmē, ka Viņa te nav, bet tu pats esi nedaudz saskrūvēts, kaut kas nav kārtībā. Bet, ja šāds stāvoklis turpinās nedēļu, divas? Varbūt dažreiz tu vēlies lūgt, bet skaties – nav ko lūgt, neko negribās, nekas neinteresē, tu reāli pārtrauc runāties ar Svēto Garu, un tieši tādēļ ir Dieva vārds. Bībele, draugi, iztīra kanālus. Šādām situācijām man ir savi Rakstu vietu saraksti, un man ar to pietiek. Kad man bija līdzīga situācija, es paņēmu vienu no sarakstiem, kurš bija par Svēto Garu, un kādu stundu, divas gāju cauri, apliecināju to, un atnāca Dieva klātbūtne, atnāca miers, prieks, un es sajutos kā jauns cilvēks! Brīdī, kad tu sāc justies kā vecs cilvēks, ir jāatjauno savs prāts ar Dieva vārdu. Dieva vārds iztīra kanālus! Dieva vārds ir Gars un dzīvība!

Jēzum bija divpadsmit apustuļi. Viņi visi personīgi pazina Svēto Garu un samaksāja cenu, lai ietu pie cilvēkiem un celtu Dieva valstību. Kāda bija šī cena? Jēkabs, Alfeja dēls, 66. gadā tika nogrūsts no tempļa torņa, un, tā kā viņš izdzīvoja kritienu, jūdi apustuli nogalināja ar vālēm. Bērtulim par Kristus mācības aizstāvēšanu dzīvam novilka ādu un nocirta galvu. Tadejs jeb Levijs mocekļa nāvē nomira Armēnijā. Var vēl piebilst, ka viņi visi ir tālu aizgājuši aiz Jeruzalemes robežām. Apustuli Tomu ar šķēpu nogalināja pie Madras. Mateju pienagloja pie krusta. Sīmani pārzāģēja uz pusēm. Jūda pakārās; viņš bija viens no apustuļiem, bet nodeva Jēzu. Filipu piekala pie krusta ar galvu uz leju, krustā sišanas laikā pilsētā izcēlās zemestrīce. Andrejs esot aizgājis līdz pat Latgalei, nav gan īsti nekādu konkrētu dokumentu, kas to apliecinātu, bet es tam ticu. Viņu piesēja pie X veida krusta, uz kura viņš mocījās divas dienas. 67. gadā bendes pienagloja Pēteri pie krusta ar kājām uz augšu. Vienīgi Jānis, Dieva mīlulītis, nomira dabīgā nāvē ļoti lielā vecumā. Jēkabs, apustuļa Jāņa vecākais brālis, bija pats pirmais, kuru nogalināja jūdi. Un visbeidzot Pāvils, kuram nocirta galvu.

Šodien tu nedzīvo kādā islāma zemē, kur tiešām galvu varētu noņemt, tu nedzīvo tajā laikā, kad sodi bija tik nežēlīgi. Šobrīd nežēlīgākais, kas var notikt – tevi var nosaukt par sektantu. Dāvids Jongi Čo raksta kādā no savām grāmatām, ka Ķīnā ir miljoniem cilvēku draudzes – grupas, kas atrodas pagrīdē, un, kā tev šķiet, kas vada šīs grupas? 99% gadījumu tās ir sievietes, un, kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc to nedara vīrieši, viņi paši min bailes no vajāšanām. Negribu aizskart dzimumu tēmu, bet Ķīnā valda komunisms, un sievietes uzņemas Dieva darbu un uzņemas atbildību par cilvēkiem! Tā ir sadraudzība ar Svēto Garu un cenas maksāšana. Tātad tu vari man piekrist, ka Latvijā vajāšanu nav. Arī naidīga sabiedrības attieksme pret evaņģēliskām draudzēm, kas ir līdzīgas mums un kurās sludina pilnu evaņģēliju, nav vairāk nekā pret jebko citu – kādu sabiedrisko organizāciju vai valsts struktūru, vai politiķiem, kuri pat ir mazāk pazīstami nekā mēs. Tāda ir latviešu tauta, bieži vien sūdzas, ir indīga un skaudīga. Staļina laikā Rīgas centrā bija Stūra māja, kurā čekisti ierīkoja moku kambarus, kuros spīdzināja un nogalināja cilvēkus, turpat uz vietas šāva nost. Ja kāds ir bijis tur, tad ir redzējis šauto ložu pēdas uz sienām. Ko latvieši darīja padomju laikā? Viņiem kāds nepatika vai sagribējās cita māju, un viņi nosūdzēja otru. Cilvēkus aizveda, un viņi nekad neatriezās. Tādi ir latvieši, bet tu esi jauns radījums, tu esi JAUNS LATVIETIS! Draugs, tu esi jauns cilvēks, tev ir Svētais Gars, Viņš mīl tevi, Viņš mīl tos cilvēkus, kuri ir mums apkārt!

Vakar satikos ar mācītāju pār 60 draudzēm no Baltkrievijas, viņš bija dzirdējis, ka es mācu par mājas grupām un gribēja aicināt mani, lai aizbraucu sludināt arī tur. Es izbrīnījos, jo uz Baltkrieviju taču nevienu nelaiž! Viņš atbildēja, ka nē, viss esot normāli, uz piecām dienām drīkst. Baltkrievijas robeža ir vaļā, lidojot ar lidmašīnu, tur nekādas īpašās vīzas nevajag. Čekisti jau bija atnākuši pie viņa un jautājuši: “Nu, aicināsi tagad tos savus dīvainīšus uz šejieni?” Uz ko viņš atbildēja, ka jā, aicinās gan. Pat tādā vietā draudzes plaukst! Mēs mīlam Jēzu! Mēs mīlam Dievu un cits citu, un mēs maksāsim cenu! Mans sprediķis nav vienkārši tāpat, ar domu –tagad maksā cenu, citādi beigas. Es zinu, ka tu maksāsi cenu. Svētais Gars tevi vada, ar tevi draudzējas un tev visu atklāj. Mums ir pati labākā draudze, un mūsu draudzi Dievs lietos, atceries manus vārdus, mēs augsim, augsim un augsim. Alekseja Ļedjajeva “Jaunā Paaudze” mainīs valsti no augšas, mēs no apakšas, vasarsvētku draudzes pa vidu, baptisti apkārt, luterāņi paši par sevi, katoļi un pareizticīgie arī šur tur pieslēgsies. Draugi, mūsu valstij ir nākotne! Ak, Dievs, man ir tik daudz iekšā, bet es to nevaru pateikt. Man tas viss ir sirdī, man ir prieks, man ir sajūsma! Es ticu, ka mūsu valstij ir nākotne, es mīlu mūsu zemi un valsti. Mēs esam īpašā vietā un īpašā laikā!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Sadraudzība ar Svēto Garu” pierakstīja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija