Saiva jau astoņus gadus strādā starptautiskā biroja preču uzņēmumā par pārdošanas menedžeri, 
taču, neraugoties uz labo darbu, vēl pirms gada viņai bija pastāvīgas finansu grūtības. Kad jaunā sieviete izvēlējās sekot Dievam un ienāca draudzē „Kristus Pasaulei”, viņas dzīvē sākās ļoti lielas pārmaiņas un arī materiālas svētības.
„Es dzīvoju nepareizu dzīvesveidu, un daudz naudas tērēju kaitīgos ieradumos – alkoholā, cigaretēs un ballītēs. Pastāvīgi bija trūkums, dzīvoju no algas līdz algai, un nedēļu pirms tās vienmēr bija jāaizņemas. Arī savā darbavietā visus šos astoņus gadus ne vienmēr strādāju ar pilnu atdevi uz visiem 100%”, tā par sevi pirms ienākšanas mūsu draudzē stāsta Saiva.
Nākamā vīra māte Saivai toreiz daudz stāstīja par Dievu. „Tev ir vajadzīgs Kristus un jānožēlo grēki”, viņa bieži atkārtoja. „Man jau brīžiem bija apnikušas šīs runas par Dievu, nesapratu, ko viņa no manis vēlas!” atceras Saiva. „Taču viņa mani „zāģēja” tik ilgi, līdz es teicu: „Labi jau labi! Nožēlošu es tos grēkus!” Tad vīra māte datorā ieslēdza draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu, kura beigās mācītājs kopā ar cilvēkiem lūdza grēku nožēlas lūgšanu. Es atkārtoju šos vārdus, no sirds nožēloju visus grēkus un teicu: „Jēzu, esi manas dzīves Kungs, ienāc manā sirdī!” Sāku raudāt, manam ķermenim gāja cauri trīsas, un es fiziski sajutu Dieva pieskārienu. Tas bija tik neparasti, ka pat nedaudz nobijos, kas ar mani notiek, bet tad vīramāte teica: „Tagad, Saiva, debesis gavilē par vēl vienu glābtu dvēseli!” Nākamajā svētdienā viņa mani uzaicināja uz draudzi. Man ļoti iepatikās šie gaišie un atvērtie cilvēki. Es gāju pie viņiem klāt un jautāju: „Kas man ir jādara, lai būtu šeit?” Kad man pastāstīja par mājas grupiņām, es uzreiz nolēmu pievienoties vienai no tām!”
Kopš pagājušā gada jūlija Saiva regulāri apmeklē dievkalpojumus un mājas grupu. Brīvība no kaitīgajiem ieradumiem atnāca samērā ātri, cigaretēm un alkoholam nauda vairs nebija jātērē, taču lielākās finansiālās svētības viņai vēl bija priekšā!
„Sākumā es devu tik, cik uzskatīju par vajadzīgu, jo biju pārliecināta, ka pie manas finansiālās situācijas vairāk nevaru atļauties, un tā pat nebija pilna desmitā tiesa. Pilnīgi šo principu sapratu tad, kad mācītājs to paskaidroja draudzē caur svētrunām un Bībeles skolas nodarbībām. Zināju, ka dodu par maz, jo Dievs taču mani svētī daudzkārt vairāk! Taču nevarēju saņemties, jo baidījos, ka pietrūks naudas. Kad es jau pāris mēnešus biju draudzē, pieņēmu lēmumu – turpmāk došu Dievam pilnu desmito daļu no visiem saviem ienākumiem.
Jau pavisam drīz es ievēroju, ka mani rezultāti darbā ievērojami uzlabojas. Man sāka izdoties intensīvi atrast klientus, piedāvāt preci, komunicēt un pārliecināt. Līdz šim man darbā bija gan panākumi, gan atteikumi. Bija gan uztraukums, gan stress. Bet tagad, kad es braucu slēgt darījumus, Dievs dod man pareizos vārdus un vada šīs sarunas. Tas sanāk tik dabiski, klienti uzklausa mani, piekrīt un paraksta līgumus! Atteikumu gandrīz vairs nav.
Gada beigās mums bija Jaungada balle. Man par lielu pārsteigumu pasniedza pateicību un naudas balvu. Līdz šim balvas bija saņēmuši tikai firmas nodaļu vadītāji un direktori, bet ne menedžeri un vidējā līmeņa darbinieki.
Katru rītu es lūdzu Dievu, lasu Bībeli un arī garīga rakstura grāmatas. Man ir ģimene, nesen arī vīrs dabūja labāku darbu. Uz ielas viņam pienāca klāt svešs, nepazīstams cilvēks un piedāvāja darbu celtniecības firmā, kur alga ir divarpus reizes lielāka, nekā līdz šim. Tagad mūsu ģimene esam svētīti divkārt, un vairs nav jāaizņemas nauda, nav caurums makā. Manas finanses ir ievērojami uzlabojušās. Varam daudz vairāk ko atļauties nopirkt. Tas vēl vairāk iedrošina paļauties uz Dievu, uzticēties Viņam naudas lietās un ziedot vēl vairāk.
Tiem, kas ir materiālās grūtībās, es novēlu meklēt attiecības ar Dievu, lai Viņš sakārto ne tikai finanses vien, bet visas dzīves jomas. Uzticiet savu dzīvi Jēzum, nāciet uz draudzi un jūsu dzīves būs svētītas!” novēl Saiva.
Saivas Runces liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
