Čau, esmu Salvis. Vēlos pastāstīt par ceļu kā iepazinu Dievu.
Kaut gan vecāmamma, kā jau tas ierasts, veda mani bērnībā uz baznīcu, es Dievu nepazinu. Dievs bija vienaldzīgs gan man individuāli, gan arī manā ģimenē. Retu reizi mēs, kādos svētkos aizgājām uz baznīcu, bet ar to arī aprobežojāmies.
Mācoties Priekuļos, bija brīži, kad sāku domāt par Dievu. Reizēm aizbraucu uz baznīcu. Manī radās lielāka ticība, ka Dievs ir. Ar draudzeni, kura bija kļuvusi par kristieti, dažkārt runāju par Dievu. Tagad, kad atskatos atpakaļ uz šiem, it kā sīkumiem, redzu, ka jau tad Dievs sāka Savu ceļu pie manis.
Agrāk, pēc skolas, bieži braucu uz mājām ar stopiem. Ne vienu reizi vien bija gadījies nostopēt kristieti, kurš stāsta par Dievu, dāvina bukletus un Jauno Derību. Toreiz es tam nepievērsu uzmanību.
Apmēram pirms pusotra gada aizbraucu strādāt uz Lielbritāniju, bijušo skolas laika prakses vietu. Strādāju, dzīvoju, ceļoju un izklaidējos. Kādreiz lietoju alkoholu un dažas reizes izmēģināju narkotiskas vielas. Esmu sportists un nopietni trenējos pirmajam maratonam. It kā dzīvē gāja labi, bet ar laiku manā dzīvē ienāca depresīvas domas. Visa mana dzīve sagriezās uz nepareizo pusi.
Piedalījos maratonos. Sportā gāja lieliski, notika progress un izaugsme. Vēlējos gūt labus sasniegumus sportā, tādēļ vairs nevēlējos lietot nekādas narkotikas pārstāju arī uzsmēķēt, kā tas dzērumā bija ierasts, un mazāk sāku dzert alkoholiskus dzērienus. Ārēji skatoties, dzīve plaukst un zeļ, bet iekšēji man kļūst aizvien sliktāk. Grūti saskatīt prieku tajā, ko daru un kā dzīvoju. Dienas kļūst aizvien tumšākas, nogurdinošākas un kaitinošākas. Dienu no dienas, nedēļu no nedēļas, bet manī nenotiek nekādas izmaiņas. Pie dzīvības mani notur intensīvie treniņi, gatavojoties nākamajam maratonam. Ārpus sporta man vairs nekas nesagādā prieku. Es aizvien vairāk ieslīgu depresijā. Izmisumā centos atrast patvērumu vietējā baznīcā. Aizgāju, pasēdēju, parunājos, bet neieguvu risinājumu, ko meklēju.
Neilgi vēlāk sāku sazināties ar bijušo skolas laiku paziņu Amandu. Viņa bija kristiete. Klausoties viņas stāstītajā par to, kāds ir Dievs un kā Viņš ir izmainījis viņas dzīvi, man radās vēlme iepazīt Dievu. Manī kaut kas izmainījās un es sāku ikdienas lasīt Bībeli. Jo vairāk lasīju Bībeli, jo lielākas izmaiņas sāka notikt manā dzīvē. Depresijas domas un sliktais noskaņojums izzuda. Pirmo nedēļu es burtiski lidoju. Ar mani bija noticis kaut kas brīnišķīgs. Es biju piedzīvojis Dievu. Dievs izvilka mani no manas depresīvās dzīves un piepildīja ar Savu prieku. Es vēlējos, lai arī citi piedzīvo Dievu un iegūst dziedināšanu savai dzīvei.
Es apzinājos, ka Dievs var atbrīvot katru cilvēku, gluži kā Viņš to izdarīja ar mani, tādēļ sāku stāstīt par Dievu apkārtējiem cilvēkiem. Vēlējos izstāstīt katram par to, kas ar mani ir noticis. Saņēmu dažādu reakciju no cilvēkiem. Bija cilvēki, kuri ieinteresēti uzklausīja mani un arī tādi, kuri domāja, ka man ir aizbraucis širmis. Taču es par to daudz nebēdāju. Manā dzīvē viss mainījās. Ja iepriekš sports bija manas dzīves centrā, tad tagad tas ir Dievs. Sāku internetā skatīties draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu ierakstus. Ļoti uzrunāja mācītāja sludinātais. Aizrāva sludināšanas stils, argumentācija ar Bībeles un dažādu cilvēku notikumiem. Es ar nepacietību gaidīju nākamo dievkalpojuma ierakstu.
Pēc kāda laika sapratu, ka tagad ir jāatgriežas Latvijā un, jau pēc mēneša, biju Latvijā. Pirmoreiz devos uz draudzi, lai klātienē piedalītos dievkalpojumā. Kā būs, kā man patiks, ko cilvēki par mani domās – tie bija jautājumi, kas man nāca prātā, ejot uz dievkalpojumu. Ienākot draudzē, mani ļoti pārsteidza cilvēku laipnība. Cilvēki nāca klāt, iepazinās un runājās ar mani. Lieliski cilvēki! Pēc dievkalpojuma biju sajūsmā. Biju iepazinies ar cilvēkiem un sarunājis iet uz mājas grupu. Nolēmu apmeklēt regulāri šo draudzi. Biju Rīgā, meklēju darbu, trenējos un apmeklēju draudzi. Biju laimīgs.
Ienākot draudzē, man zuda vēlme lietot alkoholu. Agrāk, apmeklējot balles un dažādus pasākumus, pirmais ko darīju, gāju kopā ar draugiem uz vietējo bāru svinēt. Protams, neiztikām bez alkohola. Es nepratu izklaidēties bez alkohola. Katru reizi, kad devos, uz kādu pasākumu notika dzeršana. Šobrīd Dievs ir izmainījis mani un manu domāšanu. Es izklaidējos un labi pavadu laiku bez alkohola.
Dievs visu ir tik ļoti izmainījis! Agrāk ģimenē valdīja nesaskaņas. Ģimenes dzīve noritēja vienos strīdos. Bet šobrīd, esot ar Dievu, grūti atsaukt atmiņā brīžus, kad esmu strīdējies ar mammu vai māsu. Tā vien šķiet, ka tā ir sena pagātne.
Ko esmu ieguvis esot ar Dievu? Esmu ieguvis sakārtotu emociju un domu pasauli. Dievs ir darījis mani laimīgu. Esmu kļuvis nosvērtāks, emocionāli noturīgāks un apdomīgāks. Dievs ir licis manī vēlmi palīdzēt cilvēkiem, un es to cenšos darīt.
Man patīk šīs draudzes struktūra. Katrs ieņem savu vietu un reāli strādā pie izmaiņām katrā dzīves sfērā! Lielisks mācītājs, lieliski līderi un laimīgi cilvēki, tā dažos vārdos varētu sniegt draudzes raksturojumu.
Esmu laimīgs par iespēju atrasties šajā draudzē! Paldies draudzei un visiem, kas mani atbalstījuši, iepazīstot Dievu.
Salvja liecību pierakstīja Marija Graudiņa
