Draudzē „Kristus Pasaulei” Salvis pirmo reizi ieradās šī gada janvārī, jo bija nolēmis, ka vēlas iepazīt Dievu. 
Dievs bija tas, kas izvilka Salvi no depresijas un apnicīgās ikdienas, kamēr viņš strādāja Anglijā. Divdesmit divus gadus vecais puisis bija sapratis, ka viņu laimīgu darīt spēj tikai Jēzus. Vasarā viņš izlēma, ka šī draudze ir viņa īstā vieta un ka Dievs viņu aicina neizlaist nevienu dievkalpojuma un mājas grupas apmeklējumu, lai iepazītu Dievu pilnībā.
Taču, lai uzturētos Rīgā katru nedēļu, Salvim bija nepieciešams pastāvīgs darbs un dzīves vieta, jo viņa dzimtās mājas atradās Balvu rajonā un izbraukāt ik nedēļu uz Rīgu bija dārgi un laikietilpīgi. Salvis nolēma pamest savu ogu lasīšanu, kuru bija aizsācis kopā ar draugu piemājas mežos. Aprunājies ar savu mājas grupas vadītāju, Salvis saņēma iedrošinājumu pārcelties no savām mājām Balvu rajonā uz Rīgu.
Salvis bija ļoti pateicīgs kādam savam draugam, kas laipni piekrita puisi izmitināt savā dzīvoklī uz neilgu laiku, taču dzīvošana nebija visai ērta, jo divistabu dzīvoklī bez Salvja mitinājās vēl trīs cilvēki. Taču puisis bija priecīgs par šo pagaidu iespēju un drauga labo sirdi, jo tagad viņam bija naktsmājas Rīgā. Aptuveni divus mēnešus Salvis cītīgi meklēja darbu. Darba intervijās viņam bieži vien solīja, ka pēc laika piezvanīs, lai apstiprinātu pieņemšanu darbā, taču nekādu ziņu nebija. Salvis turpināja apmeklēt dievkalpojumus un mājas grupas un lūgt Dievu, taču šķita, ka nekas nenotiek.
Uzturēšanās drauga dzīvoklī kļuva arvien apgrūtinošāka, tur dzīvojošie cilvēki nesaprata Salvja vēlēšanos iepazīt Dievu un sekot Viņam. Viņiem šķita jocīgi, ka tik jauns puisis nevēlas pievienoties izklaidēm Vecrīgā piektdienu vakaros un ik dienas lasa Bībeli.
Kādu vakaru Salvis zvanīja savam mājas grupas vadītājam, lai lūgtu padomu, kā rīkoties tālāk, jo viņu mocīja pārdomas par neatrisinātajām problēmām. Vadītājs Salvim ieteica pēc iespējas ātrāk izvākties no drauga dzīvokļa, salīdzinot viņa situāciju ar Bībelē aprakstīto Ābrahama pārbaudījumu upurēt savu mīļo dēlu pilnīgā uzticībā Dievam un Viņa gribai. Pēc tam Dievs teica Ābrahamam, lai neupurē savu dēlu, jo bija pārbaudījis viņa uzticību, un svētīja viņu. Salvim būtu jāupurē komforts drauga dzīvoklī, lai sekotu Dieva gribai – izvākties no šī mitekļa un dzīvot vienam savā auto, jo citas apmešanās vietas nebija.
Salvis nolēma paklausīt sava mājas grupas vadītāja padomam un pārcēlās no dzīves dzīvoklī uz neērto dzīvi savā mašīnā. Kādu vakaru pie Salvja mašīnas pat pienāca policisti, lai uzzinātu, kāpēc puisis tik aizdomīgi ilgi uzturas nekustīgā mašīnā. Salvis jokojot atbildēja, ka ir izdzīts no mājām, tāpēc nolēmis pārnakšņot mašīnā. Tā kā bija vēl samērā silts, Salvis dušas vietā izmantoja tuvējo ezeru, bet telefonu uzlādēja kādā kafejnīcā. Pārcelties uz dzīvi mašīnā nebija patīkams un viegls lēmums, taču puisis bija izlēmis pilnībā uzticēties Dievam.
Pēc divām dienām Salvis saņēma ziņu, ka ir pieņemts darbā tieši tur, kur visvairāk vēlējās un cerēja – lidostā. Drīz vien Dievs atrisināja arī mājokļa jautājumu – Salvis ar kāda nejauši satikta drauga palīdzību varēja iekārtoties uz dzīvi studentu dienesta viesnīcā. Iepriekš Salvis bija apbraukājis vairākas dienesta viesnīcas, taču jaunajam mācību gadam uzsākoties visas vietas bija aizņemtas. Jauno nedēļu Salvis iesāka ar apmešanos jaunajās mājās un apmācībām jaunajā darbā. Dievs pāris dienu laikā sakārtoja Salvja pamatvajadzības dzīvei Rīgā.
Laura Zeniņa
