pulcējās kopā uz līderu sapulci. Pēc līderu sapulces uzrunas mācītājs Mārcis Jencītis lūdz vienu no veiksmīgākajiem līderiem, kuriem ir lielākās grupas pieaugums pēdējos mēnešos, dalīties ar savu panākumu atslēgu.
Sandija pazina Dievu jau ilgu laiku, pirms nokļuva šajā draudzē. Sākot apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, bija jāatstāj vecā izpratne, domāšanas veids un jāpieņem šīs draudzes mācība. Sandija 2010. gada maijā inkaunterā saņēma no Dieva remu:
Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos, citādi jaunais vīns pārplēsīs traukus un pats izlīs, un trauki ies bojā. Lūkas 5:37
Sandija stāsta: Toreiz es ļoti, ļoti ticēju par savas mājas grupas izaugsmi. Tajā pašā inkaunterā es iepazinos ar meiteni, kura izlēma nākt uz manu mājas grupu, atvedot līdzi vēl divus cilvēkus.
Viss bija tik ļoti labi iesācies – nu ir jauns trauks, jauna grupa, kura vienā momentā ir izaugusi, un vēl ar tik foršiem cilvēkiem! Biju zirgā, lai gan iekšēji ik pa laikam pavīdēja jautājums – bet tam jaunajam traukam taču ir jābūt manai sirdij, kas ir pārmainīta, bet īpašas sirds izmaiņas neredzēju.
Pagāja apmēram trīs mēneši, un grupa pamazām sāka sarukt. Mācītājs divas meitenes izņēma no grupas un paņēma savā komandā. Vēl pēc diviem mēnešiem vairāki cilvēki viens pēc otra pameta grupiņu. Otro reizi šajā draudzē dabūju sākt visu no sākuma.
Viņš pasludinājis, sacīdams: vēl vienreiz Es satricināšu ne tikai zemi, bet arī debesis. Ebrejiem 12: 26
Tā nu pagājušā gada jūnijā mana dzīve šķita sabrukusi. Man bija depresija, pilnīga bezcerība un nomāktība. Es histērijā raudāju spilvenā un cietu no stiprām galvassāpēm, kuru dēļ nācās lietot pretsāpju medikamentus. Tā bija kulminācija manam izmisumam.
Gandrīz vai divus gadus mani mocīja vainas, pazemojuma un kauna sajūta. Biju nokļuvusi mācītāja komandā, bet mana kalpošana bija cietusi pilnīgu neveiksmi. Sāku klusībā samierināties ar domu, ka būs jādodas uz citu mājas grupu, bet dziļi sirdī negribēju padoties un zināju, ka cīnīšos līdz galam.
Tāpēc arī Jēzus, lai ar Savām asinīm tautu darītu svētu, ir cietis ārpus vārtiem. Tāpēc iziesim pie Viņa ārpus nometnes, Viņa kaunu nesdami! Ebr.13:12-13
Šī Rakstu vieta mani uzmundrināja un deva spēku, jo sapratu, ka Dievs ir ar mani! Biju gatava mērķa un izmaiņu dēļ nest kaunu, cik tas ir nepieciešams! Kristus savas misijas labā arī kādā savas dzīves brīdī nesa kaunu un negodu, un arī es to varu!
Runāju par savu problēmu ar mācītāju un viņš kārtējo reizi man teica, ja netikšu galā ar savu emocionālo nestabilitāti, ar savu depresiju, tad man būs beigas.
Emocionālā nestabilitāte bija kā rezultāts manai atstumtībai mazajās klasēs. Ilgus gadus jutos viena un stipri pārdzīvoju, jo vēlējos patiesus draugus. Pusaudžu gados uzķēru kādu lietu – ja labi ģērbšos, tad tikšu tajā elitē jeb klases ziedā. Tā nu es uzliku masku un kļuvu nejauka, lecīga, iedomīga, kam bija savas sekas:
Visam, kas bija ap mani, bija jābūt īpašam;
Nespēju pieņemt pastāvīgus lēmumus, viegli pakļāvos kontrolei;
Viegli pakļāvos kontrolei un arī kontrolēju cilvēkus, jo pieķēros viņiem;
Nebiju spējīga mīlēt cilvēkus. Nespēju panest cilvēku vājības, biju nepacietīga ar viņiem.
Izmisumā bēgu uz priekšu. Uzrakstīju uz papīra 4 lietas, par ko varētu Dievam pateikties. Sapratu, ka Dievs nevar man palīdzēt kļūt mierīgai un laimīgai, jo es domāju velna domas. Izdarīju savu izvēli – vienalga, kā es jūtos un kā izskatās mana dzīve, es nedomāšu depresīvas domas. Tā bija liela cīņa – situācijā, kad viss šķietami ir sabrucis. Bet es nolēmu – es cīnīšos! Es esmu viens no tiem, kas ir cieši nolēmis iet līdz galam! Mācījos slavēt un pateikties, kad man mana dzīve riebās. Ja manī ir šaubas un neticības domas, tad es mīlu melus. Kas par to, ka apstākļi un ārējā situācija runā kaut ko citu?! Vispirms es tieku galā ar savu sirdi un tikai pēc tam ar apstākļiem! Dievs vispirms atrisina situāciju manā prātā, attieksmē un tikai tad tas parādās ārēji redzamā veidā apstākļu izmaiņās!
Tie tad piesauca To Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm. Psalms107: 13-14
Es saucu uz Dievu un biju apņēmusies iet līdz galam.
Es dzinos pakaļ saviem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis. Psalms18: 38
Turpināju iet Dieva lietās, būt uzticama un lūgt Dievu. Tad pagājušā gada novembra līderu sapulcē Mārcis sludināja vārdu „Sasit elkus!”, un es sapratu, ka dzīvoklis ir mans elks, jo man bija jāstrādā četros darbos, lai to nomaksātu. Sapratu, ka man jāsasit mans elks – sava „īpašā” dzīve, respektīvi, mans īpašais dzīvoklis, mans īpašais statuss, ko biju izveidojusi.
Interesanti, ka tieši pirms izšķirošiem soļiem manā dzīvē nāk velns un kārdina mani ar naudu un ar komfortu. Kad gribēju pārvākties no šī dzīvokļa, nāca piedāvājums strādāt ministrijā, kur alga iespējams būtu bijusi ap 600Ls un vairāk mēnesī. Taču sapratu, ka, darbs ministrijā paņems manu dzīvi un vienīgais ieguvums būs nauda un komforts. Sapratu, ka cietīs mana kalpošana, manas personīgās attiecības ar Dievu. Negribēju, ka kalpošana komfortam pārņem manu dzīvi. Atteicu šo piedāvājumu un pārcēlos dzīvot uz caurstaigājamu istabu par 50Ls mēnesī. Domāju, ka velna stratēģija ir mūs iemidzināt.
Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu. Jāņa 4: 34
Mums ir jāevaņģelizē. Ir viena atbilde ir jāmainās raksturā, ir jāiet uz visiem 100% Dieva lietās, maksājot pilnu cenu, lai grupa varētu augt.
Aicināju cilvēkus uz savu dzimšanas dienas pusdienām;
Sarunāju randiņus ar astoņiem cilvēkiem vienā nedēļā;
Aicināju kolēģes uz sālsmaizi par pēdējo naudu nopērkot cienastu;
Nepieņēmu darba piedāvājumu, jo gribu evaņģelizēt;
Pieteicos uz kursiem, kur ieguvu jaunus kontaktus
Uzaicināju portālā draugiem.lv daudzus nepazīstamus draugu draugus draudzēties,
Izsūtīju kādiem 60 cilvēkiem uzaicinājumu uz konferenci un ieliku draugiem.lv, facebook.com reklāmu
Lai grupiņa augtu Sandija rūpīgi plāno evaņģelizāciju, domā kā un kur veidot jaunus kontaktus ar cilvēkiem, kā veidot ciešākas attiecības un draudzēties ar cilvēkiem. Evaņģelizācija ir kļuvusi par Sandijas dzīves veidu.
Sandija Vēze un Līga Paņina.
