Sandra bērnībā no mammas bija piedzīvojusi daudzus pāridarījumus, 
kas nesa sarūgtinājumu un sabojāja abu attiecības uz 50 ilgiem gadiem. Sākot apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, viņa ir spējusi piedot savai mammai un attiecības atjaunot.
Jau agrā bērnībā Sandras vecāki izšķīrās, un, kā šādās situācijās bieži ierasts, Sandra palika dzīvot pie mammas. Kaut arī Sandra bija ļoti izpalīdzīgs un paklausīgs bērns, nekādu atzinību vai mīlestības izpausmes no savas mammas puses viņa nesaņēma. Sandra neatceras nevienu reizi, kad mamma būtu viņu paņēmusi klēpī vai samīļojusi. Mamma mēdza ātri sadusmoties un dusmas lamājoties izgāza pār meitu. Mazā bērna sirds pildījās ar rūgtumu un nepiedošanu, kas pastiprinājās ik reizes, kad meitene piedzīvoja pret sevi nevērīgumu un jutās nevajadzīga un nemīlēta, piemēram, kad vecāki aizbrauca no mājām uz divām dienām, atstājot viņu ar brāļiem pilnīgi bez pārtikas.
Pēc vecāku šķiršanās nācās mainīt arī dzīves vietu, kas atradās tālu no Sandras skolas, un, lai varētu ietaupīt finanses, tika izlemts meiteni atstāt pa nedēļu internātskolā, kur viņa ļoti ilgojās pēc mājām un vecāku mīlestības. Mācoties 6. klasē, tika ieplānots Ziemassvētku brīvlaiku pavadīt mājās pie mammas. Bērns ar lielām ilgām gaidīja šo braucienu, taču diemžēl neviens pēc viņas tā arī neieradās. Sandras sirds aiz bēdām salūza… Viņa vairs nekad pa īstam nespēja uzticēties savai mammai un mīlēt viņu no visas sirds.
Gadiem ejot, Sandra pati izveidoja savu ģimeni, taču, lai kā to negribētos atzīt, attiecības ģimenē bija tādas pašas, kādas bija viņai ar māti.
Tad Sandra sāka meklēt palīdzību pie Dieva, lai savu dzīvi mainītu. Pagājušā gada septembrī viņa sāka apmeklēt draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumus Saldū, un viņas dzīve sāka pamazām mainīties. Tomēr nepiedošana mammai nelika viņai mieru. Tad kādā no dievkalpojumiem, kurā mācītājs sludināja par desmit baušļiem, Sandru uzrunāja tieši piektais bauslis: „Godā savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.” (2.Mozus 20:12) Viņa saprata, ka nepiedošana mammai traucē viņai dzīvot, mīlēt un saņemt svētības no Dieva. Viņa lūdza, lai spētu mammai piedot, taču savu sirds nostāju izmainīt tā arī nespēja.
Šī gada martā Sandra devās uz draudzes rīkoto trīs dienu semināru jeb inkaunteru. Viņa pieņēma stingru lēmumu piedot savai mātei. Dievs pieskārās Sandrai un dziedināja viņas dvēseli. Pēc gandrīz 50 gadus ilgas nepiedošanas un naida viņas sirds piepildījās ar mīlestību. Sandra uzrakstīja mammai vēstuli, kurā apliecināja, kā Dievs izmainījis viņas sirdi un to, cik ļoti viņa tagad mīl savu mammu. Lūk, dažas rindas no vēstules: “Mīļo mammīt, es gribēju pateikt, ka vairs nedusmojos uz Tevi un visu Tev piedodu. Esmu lūgusi Dievu, lai Viņš piepilda manu sirdi ar mīlestību, lai varu Tevi mīlēt tā, kā to grib Dievs…”
Sandra ar asarām acīs stāsta: „Es iedevu mammai savu vēstuli, un, kad viņa to izlasīja, tad mēs apskāvāmies un raudājām. Mūsu attiecības ir pilnīgi izmainījušās. Ja agrāk es nevarēju viņu samīļot no visas sirds, tad tagad es to varu! Esmu neizsakāmi laimīga!”
Sandra ir uzticīga Dievam un katru dienu pavada laiku lūgšanā un Bībeles lasīšanā. Viņa pati saka, ka „saviem spēkiem mēs neko nevaram. Tikai Dievs var mainīt mūsu sirdi un attiecības ar cilvēkiem. Dievs ir izglābis mūs, lai mēs glābtu citus. Viņš ir tas, kas piepilda mūsu dzīvi ar laimi, mieru, prieku un notur to visu līdzsvarā. Viņš ir mūsu gaisma!”
Slava Dievam, kurš maina sirdis!
Sandras liecību pierakstīja Pārsla Jankovska
