Ieva jau kopš agras bērnības vienmēr ir cīnījusies ar veselības problēmām un nemitīgi apmeklējusi ārstus.
Meitenei bija iedzimta galvas asinsvadu problēma, kas izsauca regulāras galvassāpes. Vēlāk viņa saslima ar Epšteina – Barra vīrusu, kas izraisīja iekšējo orgānu palielināšanos un vēdersāpes. Ieva jau bija padevusies un pieņēmusi, ka tā būs jāmokās visu mūžu, līdz iepazinās ar meiteni, kas viņu uzaicināja aizbraukt uz draudzes “Kristus Pasaulei” semināru inkaunteru, pēc kura viņa jūtas lieliski un dzīvo bez sāpēm.
“Atceros sevi kā bērnu, kas nemitīgi un ilgstoši slimoja. Cilvēki pat mēdza teikt, ka es biežāk atrodos gultā nekā skolā vai kopā ar draugiem. Cerot saņemt palīdzību, regulāri apmeklēju ārstus, kas veica dažādus izmeklējumus un izrakstīja medikamentus. Visvairāk cietu no galvassāpēm asinsvadu problēmu dēļ. Ar tām mocījos katru dienu, kas bija tiešām briesmīgi. Parastie pretsāpju medikamenti man vairs nepalīdzēja, tāpēc lietoju ārstu izrakstītās recepšu zāles. Pirms aptuveni četriem gadiem man sāka sāpēt arī vēders. Atceros, ka bez spēka gulēju gultā un jutos ļoti slikti. Paskatījos uz sevi spogulī un pat neatpazinu savu seju – tā bija samocīta un uzpampusi. Sapratu, ka nu vairs tiešām nav labi, un devos uz slimnīcu. Ārsti konstatēja, ka man ir vispārēja organisma infekcija un Epšteina – Barra vīrusa izraisīta slimība, kas veido aknu un liesas palielināšanos. Pēc sonogrāfijas veikšanas man pateica, ka mana liesa ir divreiz lielāka nekā normālam cilvēkam. Pēc vairākām dienām slimnīcā jutos labāk, un, lai arī vēders joprojām sāpēja un ārsti brīdināja, ka slimība jebkurā brīdī var atkal saasināties, devos mājās.
Tas viss mani ļoti nomāca. Jutos kā nepilnvērtīgs cilvēks, kas nevar dzīvot normālu dzīvi slimību dēļ. Sapratu, ka man vajadzētu vairāk pievērsties mācībām, taču nespēju to izdarīt. Gribēju tikai gulēt un atpūsties no visa. Biju padevusies, jo neredzēju nekādu iespēju kaut ko mainīt savā dzīvē. Iepriekš apmeklēju kristīgu draudzi, taču tā izjuka un es nezināju, kur tālāk doties. Biju palikusi viena ar savām problēmām un slimībām. Kādā izmisuma brīdī es saucu uz Dievu un teicu – lūdzu, izcel mani ārā no šīs bedres. Pēc neilga laika viens puisis piedāvāja man iepazīties ar kādu meiteni no draudzes “Kristus Pasaulei”. Man radās cerība, ka viņa man varētu palīdzēt kaut ko mainīt savā dzīvē kopā ar Dievu.
Jau pēc nedēļas es devos uz šīs draudzes semināru inkaunteru, kur no sirds atdevu savu dzīvi Jēzus Kristus rokās, un sapratu, ka Viņš pie krusta ir samaksājis pilnu cenu par manu dziedināšanu, tikai atliek to pieņemt. Caur Viņu es esmu jauns radījums, pār kuru vairs nevalda nekādas slimības. Es biju pilnīgi pārliecināta, ka tagad, pēc aizlūgšanām būšu vesela, un tā arī notika. Kopš atgriezos mājās, vairs neesmu jutusi nekādas sāpes. Mana galva ir viegla un brīva, arī vēdersāpes ir prom. Es jūtos kā pilnvērtīgs cilvēks, kam vairs nav mokās jāpavada savas dienas gultā un jālieto medikamenti. Tas ir patiešām lieliski! Ik dienas pateicos Dievam, kurš nomira par mūsu grēkiem un slimībām, lai mēs varētu dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Dievs atbildēja uz izmisuma pilno saucienu un izcēla mani no šīs bedres. Nesen satiku savu medmāsu, pie kuras regulāri biju griezusies pēc palīdzības un pastāstīju viņai, kā Dievs mani ir dziedinājis. Viņa paskatījās uz mani un teica – pareizi, tu taču biji tā “sāpju meitene”! Tagad es esmu brīva no visām slimībām un sāpēm. Es pati lūdzu Dievu, apmeklēju draudzi un mājas grupiņu, kur tuvāk Viņu iepazīstu. Novēlu ikvienam cilvēkam, lai cik smaga arī būtu viņa situācija, lūgt Dievu un apmeklēt dzīvu draudzi, kur var iepazīt Jēzu, kas atbrīvo no slimībām un problēmām. Galvenais noticēt, ka mums jau pieder veselība, jo Viņš mums ikvienam ir paredzējis pilnvērtīgu dzīvi. Paldies Dievam!” ar prieku saka Ieva.
Ievas Ribokas liecību pierakstīja Laura Gruševa
