Sigita: „ Ar mani notika reāls brīnums!”

Sīkāk pastāstīs Sigita pati: „Ja es nebūtu iepazinusi Dievu un sapratusi, ka Viņš dziedina, joprojām mocītos ar sāpēm un diskomfortu kakla skriemeļos. Osteohondroze man parādījās pirms 10 gadiem. Tolaik strādāju par šuvēju – darbs bija sēdošs, ar noliektu galvu un nereti nācās pavadīt astoņas līdz desmit stundas no vietas, sēžot vienā pozā. Sāku pamanīt stīvumu un diskomfortu kakla skriemeļos. Ar laiku sāka likties, ka tur ir kāds kamols, kas neļauj ērti justies. Visu laiku bija sajūta, ka gribas izstaipīties, lai kaklā noskanētu kāds „krikšķis”, kas atbrīvotu no stīvuma un sāpēm. Situācija nebija patīkama, visu laiku gribēju mainīt pozīciju, kurā atrodos. Guļot uz vēdera gultā, nevarēju palasīt grāmatu, jo sprandā bija „kamols”, kas traucēja to iztaisnot un normāli justies.

Sāku meklēt tam risinājumu. Iegādājos jaunu spilvenu, kas būtu piemērotāks gulēšanai, jo šķita, ka vaina varētu būt tajā. Taču tas neko īpaši nelīdzēja. Vēlāk sāku apmeklēt masāžas, pēc kurām bija īslaicīgs uzlabojums, taču sāpes atgriezās. Turklāt visu laiku masiera pakalpojumus nevarēju atļauties – ne laika, ne finanšu ziņā. Biju izmēģinājusi arī pirtis, saunas un adatu spilventiņus, kas uzlaboja asinsriti kakla skriemeļu rajonā, tādā veidā sniedzot īslaicīgu atvieglinājumu. Tad, kad sāpes un diskomforts vairs nebija izturams, lietoju arī medikamentus – Citramonu vai Ibumetīnu. Taču tas neatrisināja problēmu, sāpes tik un tā palika.

Nekad iepriekš dzīvē nebiju iedomājusies, ka manas problēmas atrisinājums varētu būt Jēzus Kristus. Es nekad līdz šim nezināju, ka Dievs dziedina, lai gan ticēju Viņam kopš bērnības. Bībele mūsu ģimenē netika lasīta, tā vienkārši atradās sekcijā. Es zināju no galvas Tēvreizi un ik pa laikam to noskaitīju. Taču tas vairāk bija kā reliģisks rituāls. Man nebija dzīvu attiecību ar Dievu.

Kādu dienu es iegāju draugiem.lv un pamanīju draudzes ierakstus. Man tie likās saistoši un nolēmu piezvanīt uz informācijas tālruni, lai uzzinātu vairāk. Man pateica, ka šīs draudzes filiāle ir arī Liepājā – pilsētā, kur dzīvoju. Ar mani sakontaktēja šīs draudzes kalpotāja, un es sāku apmeklēt pirmās mājas grupiņas un dievkalpojumus. Agrāk biju meklējusi Dievu dažādās draudzēs, taču šeit īpaši uzrunāja tas, ka katram personīgi tika pievērsta uzmanība, par mani lūdza un interesējās, bez tam šajā draudzē tiek organizēti arī dziedināšanas dievkalpojumi. Kopš esmu draudzē, esmu saņēmusi vairākas atbildes uz lūgšanām, tādēļ arī šoreiz devos uz turieni ticības pilna. Aizlūgšanu laikā mācītājs man pienāca klāt un pateica, ka tūlīt mans kakls iztaisnosies. Par mani sāka lūgt, un tiešām šķita, ka kakls iztaisnojas, it kā kļūst garāks – tā bija neparasta sajūta. Sajutu vieglumu sprandas rajonā. Pēc tā man sāpes un diskomforts vairs nav atkārtojušies! Notika reāls brīnums!

Ar šo slimību es nekad nebiju samierinājusies. Iekšēji vienmēr ticēju, ka ir kāds atrisinājums. Lasot Bībeli un apmeklējot draudzi, esmu sapratusi, ka cilvēkam ir vajadzīga „dzīva draudze”, kur ikvienam ir attiecības ar Dievu. Un Dievam ir iespējamas visas lietas – Viņš var dziedināt pat gadiem ieilgušas kaites!

Šobrīd es vairs neizjūtu diskomfortu un nepieciešamību mainīt pozu, kurā atrodos. Vairs nelietoju nekādas zāles vai citus līdzekļus, jo vairs nav nepieciešamas to darīt. Kakls ir brīvs, varu bez problēmām veikt savus ikdienas pienākumus.

Ikvienam iesaku nākt uz šo draudzi un sastapties ar Dievu – jo Viņš ir tavu problēmu atrisinājums! ”

Sigitas Frances – Sēles liecību pierakstīja Kristīne Krapāne.