Sinhronizācija

„Un tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles
un no visa sava prāta un no visa sava spēka”. Marka evaņģēlijs 12:30

Cik bieži ir tā, ka mēs ar prātu saprotam kādas lietas mūsu ticības dzīvē, tomēr pašiem ir godīgi jāatzīst – „sirds līdzi netiek!” Ar savu prātu saprotam, ka katru rītu jāmeklē Dieva vaigs, jāapmeklē draudze, mājas grupa, jākalpo savam tuvākajam, jo tā sludina draudzē un māca pati Bībele, tomēr to visu nedarām un vienkārši pasakām – „nav sirdī!” Var būt arī otrādi – kāds kristietis tik ļoti „deg” par kādu lietu, piemēram, dvēseļu glābšanu, ka to vien dara, kā visiem sludina, visur piedalās un „taisa ziepes”. Frāzes: „Dievs man pieskārās, šodien saņēmu svaidījumu, vakar piedzēros Svētajā Garā” skan no viņa mutes. Tomēr pēc pusgada viņš vairs nav draudzē, jo izrādās – atkritis no Dieva. Tātad, kaut kas nav saprasts līdz galam ar prātu. Ir bijusi dedzība, bet pietrūcis zināšanu.

Dievs radījis mūs pēc Sava tēla un līdzības, kā trīsvienību – kā garu, kā dvēseli un arī kā miesu. Mēs, kristieši, to apzināmies, ka mūsu gars un dvēsele nav viens un tas pats. Mūsu gars, jeb mūsu „sirds”, „iekšējais cilvēks” ir mūsu dziļākā būtība, kuru mēs paši nemaz tā uzreiz nevaram precīzi aprakstīt un nodefinēt. Mūsu dvēsele – tas ir mūsu prāts, mūsu emocijas un mūsu griba. Šīs jomas mēs parasti apzināmies daudz labāk un konkrētāk. Mēs arī bieži apzināmies, ka viena vai otra „puslode” mūsu ticības dzīvē un attiecībās ar Dievu ņem pārsvaru. Taču Jēzus saka: „Tev būs Dievu mīlēt ar visu sirdi, dvēseli, prātu un spēku!”

Draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis 8. augusta dievkalpojuma svētrunai Rīgā izvēlējies neparastu nosaukumu: „Sinhronizācija”. Viņš demonstrē draudzei portatīvo datoru un mobilo telefonu. „Manā datorā”, – viņš saka, – „ir plānotājs. Es saplānoju savu laiku, kad lūgšu Dievu, tikšos ar cilvēkiem, sludināšu draudzē. Taču ne visur es varu paņemt līdz savu datoru. Tāpēc tieši šādu pašu dienasgrāmatu ar kabeļa palīdzību es no datora ievadu savā mobilajā telefonā. Ja manā plānotājā, kas ir datorā, es veicu kādas izmaiņas, tad tieši tādas pašas izmaiņas būs arī plānotājā manā telefonā. To sauc par sinhronizāciju jeb saskaņošanu. Dievs vēlas, lai mēs tieši tāpat saskaņotu savu prātu un savu sirdi. Ticēt, saprast Dievu tikai ar prātu, vai arī otrādi, vadīties savā ticībā un kalpošanā tikai no emocijām un sajūtām – divi grāvji, kuros krīt daudzi kristieši!”

„Viņš arī nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no tā Kunga…” 5. Mozus 17:17 Šādu normu Dievs pavēl ievērot nākamajiem Izraēla ķēniņiem. Tomēr lūk, kādu ceļu izvēlējās Salamans. „Un ķēniņš Salamans ļoti cienīja sveštautu sievietes: bez faraona meitas viņam bija moābietes, amonietes, ēdomietes, sidonietes un hetietes. Un arī no tām tautām, par kādām tas Kungs bija sacījis Izraēla bērniem: – Neieejiet jūs pie viņiem un arī tie lai neienāk pie jums, ka tie jūsu sirdis nenovērš un ka jūs nepieķerieties viņu dieviem. Tomēr Salamans viņām pieķērās ar sevišķu mīlestību. Viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakus sievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi. Un īpaši Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.” 1. Ķēniņu 11:1-4

„Salamans bija gudrākais cilvēks uz Zemes visos laikos aiz Jēzus”, – saka mācītājs, „viņa laikā bija perfekta valsts pārvalde, miers, labklājība. No citām valstīm brauca uz Izraēlu un brīnījās. Ar atziņu un gudrību viņam viss bija kārtībā. Tomēr viņa sirdī bija citas vērtības. Viņš nesaskaņoja savu sirdi ar savu prātu, ar savu atziņu! Un viņš pabeidza savu dzīvi kā elku dievu pielūdzējs, atkritis no sava Kunga un sava Dieva!”

„Ir reizes, kad pieņemam lēmumus, bet sirds saka ko citu. Arī mūsu sirds var būt nepilnīga, ja tur esam ielaiduši nepareizas lietas. Tad mums jamaina sava sirds ar prāta palīdzību. Ja kaut kas mainās manā prātā, tam jāmainās arī manā sirdī un otrādi. Kad es piepildu savu prātu ar Dieva Vārdu, arī mana sirds tiek saskaņota ar manu atziņu un notiek attīrīšanās!” – sludina Mārcis Jencītis.

Mārcis liecina par kādu gadījumu uz ceļa, kad viņam, braucot ar auto, kāds neuzmanīgs braucējs no pagalma „izlīdis” tieši priekšā. Avārijas situācija. Sirdī dusmas, vajadzētu kāpt laukā un lamāties. Pasaules gars saka: „Visi lamājas pie stūres, tev arī jālamājas!” Tomēr prāts saka: – „Nevajag!” „Būtu palamājies vienu reizi, tad vēl kādu reizi, tad tas viss būtu ienācis manā sirdī un to samaitājis. Pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi!” – viņš saka. Kā gan mums paturēt savu sirdi šķīstu un tīru? „Pasaulīga mūzika, pasaulīgi raidījumi, seriāli un filmas ved sirdi projām no Dieva. Neskaties, kur nav jāskatās, neklausies, kas nav jāklausās, nesēdi aprunātāju un paļātāju sabiedrībā, neesi remdenu un reliģisku kristiešu draudzē! Sāksim saskaņot savu prātu ar savu sirdi un otrādi. Lai Dieva Vārds, draudzes vīzija G-12, vēlme degt tam Kungam, glābt pazudušos un darīt viņus par Kristus mācekļiem no mūsu prāta nonāk arī mūsu sirdīs!” – saka mācītājs.