Migrēna ir problēma, kuras cēlonis bieži vien nav skaidrs un līdz ar to arī izārstēt šo kaiti līdz galam
nav iespējams. Sintijai regulāras galvassāpes sākās pirms vairākiem gadiem, ievērojami apgrūtinot viņas dzīvi, darba gaitas un komunikāciju ar cilvēkiem. Kad viņa pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei”, mājas grupiņā regulāri lūdza par šo problēmu un pēc kāda laika Sintija pamanīja, ka mokošās galvassāpju lēkmes vairs neatkārtojas! Par to, kā tas notika, viņa stāsta:
“Pirms pāris gadiem man sākās periodiskas, spēcīgas galvassāpes. Konkrētu cēloni es nezinu, taču lēkmes veicināja gan satraukums un pārdzīvojumi, gan klimata maiņa, gan arī norises sievietes ķermenī. Bija slikta dūša un vemšana, spiedošas sāpes galvā, lēkmju laikā nespēju neko darīt un ne par ko domāt. Maksimāli atcēlu visas aktivitātes, darbus un tikšanās. Sāpju reizēs nevienu nespēju satikt, redzēt, kur nu vēl runāt. Migrēnas lēkmes man uznāca gandrīz katru mēnesi un to tuvošanos es varēju sajust. Darbā šajās dienās centos samainīties, atprasīties, ņēmu brīvu.
Īpašus medicīniskus izmeklējumus neveicu, tikai palūdzu savam ģimenes ārstam, lai man izraksta stiprākas pretsāpju zāles, kuru nosaukumu vairs neatceros. Kad šīs tabletes nebija pieejamas, dzēru parasto Ibumetīnu. Uz galvas liku ledus kompreses, taču tas viss palīdzēja tikai uz mazu brīdi. Tabletes iedarbojās uz stundu, lielākais, divām. Pēc tam atkal bija jāmokās ar sāpēm.
Toreiz vēl nezināju, ka Dievs var man palīdzēt. Bērnībā apmeklēju svētdienas skolu, ieguvu daudzas labas atziņas, tomēr neviens mani nemācīja, ka ar Dievu var sarunāties un veidot attiecības kā ar tuvu draugu. Ticēju, ka Dievs ir, taču īpaši Viņu nemeklēju un ar garīgām lietām neaizrāvos. Pirms vairāk kā gada mani paziņa uzaicināja uz kristīgu pasākumu, kurā runāja par to, kā pareizi ģērbties, sevi kopt un labi izskatīties, tas mani ieintriģēja. Biju ar šo paziņu agrāk strādājusi kopā vienā darbavietā un zināju, ka viņa man neko sliktu neieteiks. Pasākumā ievēroju, ka šī meitene bija ļoti izmainījusies un to varēja redzēt pat no ārienes.
Nākamajā dienā bija dievkalpojums draudzē “Kristus Pasaulei”, uz kuru uzaicināja arī mani. Šeit notiekošais, kā arī mācītāja sludinātais vārds mani ļoti uzrunāja. Dievkalpojuma beigās iznācu draudzes priekšā, nožēloju grēkus un atdevu savu sirdi Jēzum Kristum. Sirds apvidū ielija neparasts siltums un mani pārņēma miers. Pārmaiņu pie sevis es varēju just uzreiz!
Sāku regulāri apmeklēt mājas grupiņu un draudzes dievkalpojumus. Par manām veselības problēmām bieži lūdza mājas grupiņas vadītāja un pārējie biedri. Lēkmes pakāpeniski kļuva vieglākas un manas galvas sāpes mazinājās. Kādā reizē, kad galvas sāpju dēļ nevarēju būt uz grupiņas pasākumu, meitenes ļoti cītīgi aizlūdza par mani un sāpes tai brīdī gandrīz pārgāja pilnībā. Kaut arī par to skaļi nerunāju, taču piedzīvotais ļoti vairoja manu ticību, ka Dievs var un grib pilnībā dziedināt no migrēnas. Ja pirms tam par manu problēmu pārsvarā lūdza grupiņas cilvēki, tad tagad pati sāku kārtīgi lūgt Dievu, lai Viņš dziedina mani no šīs kaites. Pagāja kāds laiks, un es ievēroju, ka lēkmes, kas ar pārsteidzošu regularitāti bija vajājušas mani divus gadus, vairs neatkārtojās.
Nu jau būs vairāki mēneši, kopš esmu pilnīgi brīva no galvas sāpēm. Varu regulāri nodarboties ar sportu, vairs nevajag izlaist nodarbības, kā arī atcelt darīšanas un tikšanās, nav vajadzības atprasīties no darba. Mana dzīve vairs nav pakārtota galvassāpēm un migrēnas lēkmēm, kā agrāk. Tagad jūtos daudz labāk ne tikai fiziski, bet arī savā dvēselē. Manai dzīvei ir jēga, ik dienas gūstu prieku lūgšanā. Cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Kristu un kuriem ir dažādas veselības problēmas, es novēlu nevilcināties, bet pēc iespējas ātrāk atdot savu dzīvi Dievam, uzticēties Kristum un piedzīvot Viņa žēlastību!”
Sintijas Rumnieces liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
