Artūrs, par sevi stāstot, saka: “Slimnīca bija manas otrās mājas”,
jo pati nelielākā apsaldēšanās bieži beidzās ar nedēļām ilgu ārstēšanos stacionārā. Bet pirms četriem gadiem puisis tik ļoti smagi saslima, ka mediķiem prasīja lielas pūles, lai Artūru noturētu pie dzīvības. Turklāt šī saslimšana atstāja jūtamas sekas uz visu turpmāko dzīvi.
Artūrs stāsta: “Kad mācījos devītajā klasē, man pēkšņi parādījās temperatūra, drudzis un kaulu laušana, bet, tā kā skolā bija paredzēts ieskaites darbs, saņēmos un devos uz turieni. Nākamajā dienā kļuva vēl ļaunāk un, redzot situāciju, vecāki izsauca uz mājām ģimenes ārstu. Pēc rūpīgas pārbaudes viņš izrakstīja pretsaaukstēšanās medikamentus un lika ievērot mājas režīmu, taču labāk nepalika. Nākamajās dienās plaušās parādījās jocīga sajūta, it kā iekšā būtu kāds svešķermenis. Ievēroju, ka klepojot ar siekalām izdalās asinis. Bija skaidrs, ka nav labi un ģimene izsauca ātro medicīnisko palīdzību, kas mani steidzamā kārtā nogādāja Daugavpils slimnīcas reanimācijā.”
Turpmākās vienpadsmit dienas Artūrs atceras ļoti miglaini. Kā vēlāk atklājās, puisis bija saslimis ar gripu, kam pievienojās komplikācijas – septisks plaušu karsonis. Lai glābtu viņa dzīvību, Artūram tika izgriezta labās plaušas vidējā daiva. Kad puisis atguva samaņu, viņa veselības stāvoklis bija ļoti smags. Pat tik neliela piepūle, kā piecelties gultā sēdus, Artūram sagādāja milzīgas grūtības un bija nepieciešama tuvinieku palīdzība. Viņa stāvokli raksturoja pilnīgs bezspēks un nepārtraukts elpas trūkums.
Artūrs atceras: “Lai pamazām atgūtu formu, ārsts pirmajā laikā rekomendēja man staigāt pa gaiteni turp un atpakaļ. Šis gaužām vienkāršais uzdevums brīžiem šķita neizdarāms, un aizdusas dēļ man ik pa brītiņam vajadzēja apstāties, lai atgūtu elpu un varētu turpināt vingrinājumu. Izrakstot mani no slimnīcas, ārsts teica, ka plaušas audi drīz vien aizņems tukšumu manās krūtīs. Taču pagāja vairāki gadi un atkārtotajās pārbaudēs gaidītie rezultāti diemžēl neparādījās.”
Visu šo laiku viņa ģimene ticēja un lūdza Dievu par Artūru. Viņa māsa pārcēlās strādāt uz Rīgu un sāka apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”, kas mainīja arī Artūra dzīvi. Tētis puisim parādīja internetā šīs draudzes mājas lapu un intereses pēc Artūrs noskatījās kādu no svētrunas video ierakstiem. Viņu tik ļoti aizrāva mācītāja sprediķi, ka īsā laika periodā Artūrs noskatījās arhīvā gandrīz vai visus iepriekšējā gada ierakstus.
“Svētrunas ļoti atšķīrās no tā, ko biju dzirdējis pirms tam. Mācītāja teiktais bija skaidrs un saprotams. Kādā reizē, skatoties šos videoierakstus, nolēmu aiziet līdzi māsai. Kopš tās reizes es apmeklēju gan dievkalpojumus, gan mājas grupiņas. Pēc tam sāku patstāvīgi lasīt Bībeli un lūgt Dievu par savu garīgo uzplaukumu un fizisko dziedināšanu. Izmantoju iespēju arī piedalīties draudzes trīs dienu lūgšanu seminārā, kur par mani tika īpaši aizlūgts. Es nevaru teikt, ka ar visu sirdi būtu ticējis, ka Dievs palīdzēs un dziedinās manas plaušas. Tas man šķita diezgan neiespējami un, lai gan lūdzu par to, tā īsti neticēju, ka saņemšu atbildi. Taču Dievam nav neiespējamu lietu!
Pavisam nesen man atkārtoti veica plaušu rentgenu. Paņemot rokās uzņēmumu, ārsts paskatījās uz to un, strauji aizvēris ciet, teica, ka dokumenti ir sajaukti. Pēc brītiņa, kad noskaidrojās, ka tas tomēr ir mans rentgena uzņēmums, ārsts priecīgs atklāja, ka plaušā vairs nav milzīgā melnā caurumu un esošie plaušu audi, lai arī pēc tik ilga laika, tomēr ir aizņēmuši tukšo vietu. Tas bija milzīgs pārsteigums un manam prātam neaptveramas lietas. Kaut ko tādu es nebiju gaidījis! Esmu ļoti pateicīgs Dievam!
Šīs fiziskās pārmaiņas notika tieši tajā laikā, kad vairāk sāku pievērsties Dievam un apmeklēt draudzi. Turklāt esmu ievērojis, ka mana imūnsistēma ir kļuvusi stiprāka un slimoju es krietni retāk. Bet gadījumā, ja tomēr apaukstējos, es varu tikt galā, paliekot mājās un nelietojot stiprus medikamentus. Tas man ir milzīgs atvieglojums, jo biju piekusis no nemitīgajiem slimnīcas apmeklējumiem. Dievs patiešām ir varens un Viņam nav neiespējamu lietu!
Es iesaku ikvienam nožēlot grēkus un pieņemt Jēzus Kristus upuri, jo Viņš ir miris, lai mums būtu pilnīga labklājība ikvienā dzīves jomā. Sāc meklēt Viņu tagad, lasi Bībeli, lūdz un arī tu saņemsi savu brīnumu!”
Artūra Krapāna liecību pierakstīja Līga Paņina
