Un no tā, kas kādreiz bijis, sirdī sen vairs nav nekā. Tikai vientulīgas atmiņas, kā ēnas līdzi nāk…”

Daži vārdi no kādas, pirms vairākiem gadu desmitiem populāras dziesmas. Daudzi no mums dzīvo atmiņās un pagātnes notikumos. Laikam katrs no mums ir piedzīvojis un sapratis, ka ir jomas pagātnē, kuras mums traucē pilnībā atraisīties un būt tiem, par ko Dievs mums ikvienam paredzējis būt.

„Dieva svētība ir pareizas attiecības starp vakardienu, šodienu un rītdienu!” – tā savu svētrunu 28. augusta dievkalpojumā sāk draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis un sniedz vienkāršu formulu: „Vakardiena ir šodiena, šodiena ir rītdiena, bet rītdiena ir arī vakardiena. Tas, kas es esmu šodien, ir rezultāts tam, ko es darīju vakar. Viss, kā esmu dzīvojis, upurējis un cīnījies vakar, nosaka to, cik tālu esmu ticis šodien!”

Un tajā pašā laikā šodiena ir rītdiena. „Lai kāda arī nebūtu bijusi tava vakardiena, šodien tev un man ir jaunas iespējas un jauni resursi”, – saka mācītājs. „Mums pieder šodiena. Man ir tie cilvēki un tā kalpošana, kas man ir šodien. Tas, ko es daru šodien, tas, kā es plānoju, ticu, lūdzu un upurēju šodien, nosaka to, kas es būšu rīt. Bet rītdiena ir vakardiena. Ja es pārceļu sevi rītdienā, tad mana rītdiena ir atkarīga no tā, kā es dzīvoju, upurēju un pēc kā es tiecos vakar. Rītdiena ir atkarīga no šodienas”.

Tā nav filozofija, tas ir Dieva vārds, tā ir ticība. Ticība ir skats uz rītdienu, maksājot cenu jau šodien. Kas mūs šodien kavē darīt Dieva gribu? Kas tevi un mani kavē ticēt un saņemt to, ko Dievs vēlas mums dot šodien? Mārcis Jencītis nosauc divus iemeslus:

  1. Nespēja redzēt rītdienu. Tā ir nespēja ticēt un ieraudzīt sevi citādu, nekā esi šodien, nespēj ieraudzīt sevi veiksmīgu un laimīgu tajā vietā, kurā Dievs grib tevi iecelt rīt. „Ja tu vadi mājas grupu un veido cilvēkus par Kristus mācekļiem, tad tas, cik lielā mērā cilvēki tavā grupā mainās, ir atkarīgs no tā, cik tu pats spēj noticēt pārmaiņām viņos un gara acīm saskatīt viņus izmainītus”, – saka mācītājs. „Ieraugi savu rītdienu, pamatotu Dieva vārdā. Ieraugi sevi brīvu un dziedinātu. Ieraugi, ka tev ir laimīga, svētīta ģimene un izglābti tuvinieki. Saskati sevi kā labu un veiksmīgu vadītāju!”

Izgudrotājs Tomass Edisons pirms saviem lielākajiem atklājumiem parasti sasauca preses konferenci un sanākušajiem žurnālistiem paziņoja par jaunu izgudrojumu. Pēc tam, kad ziņa par šo izgudrojumu bija nodrukāta avīzēs, Edisonam nekas cits neatlika, kā doties uz savu laboratoriju un šo lietu izgudrot! Tā ir īsta ticība rītdienai, kas spēj apliecināt neredzamo kā jau redzamu!

  1. Nespēja upurēt. Daudziem no mums upuris parasti asociējas ar lielu ziedojumu draudzē. „Upuris ir pilnīgi viss, ko mēs darām, redzēdami Dieva gribu un maksādami cenu, lai šo gribu piepildītu!” – saka mācītājs. „Tam Kungam ir miera un labklājības domas par mums. Viņš vēlas mūs svētīt visās dzīves jomās. Viņš ir devis mums pavēli darīt par mācekļiem visus ļaudis. Viņš grib, lai mēs augļotos un vairotos. Viņa griba ir, lai caur mums cilvēki nāk pie Kristus. Bet arī mums no savas puses ir jāmaksā cena un jāpienes upuris!”

Tagad ir šīs pasaules tiesas stunda. Šīs pasaules valdnieks tagad tiks izstumts ārā. Jāņa 12:31

Bībelē velns ir nosaukts kā „pretinieks”. Kad velns tika izstumts ārā? Kad pretinieks tika uzvarēts? Jēzus šos vārdus teica neilgi pirms Savas krusta nāves Golgātā. Vārdus: „Viss piepildīts!” Viņš teica uz krusta, pienesot Sevi Pašu par upuri. „Ienaidnieks tiek uzvarēts tad, kad mēs pienesam upuri”, – saka mācītājs. „Viss piepildās, šķēršļi tiek novākti un problēmas mūsu dzīvē un kalpošanā atrisinās tad, kas mēs esam gatavi maksāt cenu. Dievs vēlas dot mums gudrību, lai mēs saprastu Viņa gribu un to, kāds upuris ir jāpienes tieši mums!”

„Ja mēs nevaram ieraudzīt rītdienu, tad mums tās arī nebūs!” – tik kategorisks ir mācītājs. „Bija divi iemesli, kas kavē mums ieraudzīt Dieva gribu šodien. Bet kas kavē mums saskatīt rītdienu? Ieraudzīt to, ka mēs esam veiksmīgi un svētīti! Kas mūs kavē gara acīm uzzīmēt sev vīziju?” – mācītājs Mārcis Jencītis atkal sniedz divus punktus:

  1. Negatīva vakardiena. Tās ir vecas neveiksmes un izgāšanās, nepareiza audzināšana un traumas bērnībā. Negatīva domāšana, kas nav saskaņā ar Dieva vārdu. Ja cilvēks dzīvē nokļūst tādā pašā situācijā, kā toreiz, kad viņš guva šo traumu, tad tas viņā izraisīs tieši tādu pašu reakciju, kā toreiz. „Cilvēks, kurš inkaunterā nav saņēmis pilnīgu atbrīvošanu un dziedināšanu no savas iepriekšējās negatīvās pieredzes, nav spējīgs normāli dzīvot un ir garīgs kroplis. Lūk, kāpēc inkaunters ir absolūti nepieciešams katram, kurš grib efektīvi kalpot Dievam un vadīt savu mājas grupu”, – saka mācītājs. „Viņš nav spējīgs ne pacelties pats, ne efektīvi kalpot citiem. Paldies Jēzum! Viņš mūs atbrīvo no vakardienas, kurā bija tik daudz ļaunuma un grēka sadarīts. Bez Viņa žēlastības un piedošanas mēs esam pilnīgi pazuduši!”

Svētrunas turpinājumā mācītājs stāsta, ka vairākas naktis pēc kārtas viņu vajājuši sapņi, kuros viņš redzēja ainas no savas dzīves bez Dieva. Veci draugi, no kuriem tagad dažs labs jau ir miris. Tur bija gan alkohols, gan narkotikas, gan sievietes. Taču vecie draugi Mārci vairs neņēma savā kompānijā! „Velns grib tev un man atgādināt mūsu veco dzīvi bez Dieva”, – saka mācītājs. „Kaut vai sapņos. Viņš nāk un grib iesēt domas par vakardienu. Taču Jēzus mūs sargā pat miegā. Pamodos un gāju uzreiz lūgšanā. Tās nebija manas domas. Pateicos Dievam, ka esmu pilnīgi brīvs no vecās dzīves!”

  1. Nepareizas attiecības ar Dievu. Mūsu attiecības ar Dievu – lūgšana, slavēšana, draudzes un mājas grupas apmeklēšana, Bībeles studēšana un Dieva gribas darīšana. Tas nosaka visu! Mācītājs Mārcis Jencītis atgādina Dieva svētības formulu: „Tās ir pareizas attiecības starp vakardienu, šodienu un rītdienu. Ja tu vakar pavadīji laiku starp bezdievjiem, neticīgo kompānijā, tad kādas šodien būs tavas domas?”

Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un raugieties uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu. Jo daudzi dzīvo, par kuriem es jums daudzkārt esmu sacījis un arī tagad raudādams saku, ka tie ir Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, un kauns viņiem ir gods; viņu prāts vērsts uz zemes lietām. Filipiešiem 3:17-19

„Daudziem nav sakārtotas prioritātes pareizā kārtībā”, – mācītājs turpina. „Darbs un profesija mūsu dzīvē ir ļoti nozīmīga. Tomēr tā ir tikai piektā prioritāte. Tiem, kuri savu darbu un profesiju noliek pirmajā vietā, izlaiž lūgšanas un kavē dievkalpojumus, tiem viņu darbs, jeb vēders patiesībā ir viņu dievs. Viņu prāts ir vērsts uz zemes lietām. Diemžēl daudzu kristiešu bērni uzskata par goda lietu un sasniegumu piedalīties pasaulīgās ballītēs. Kauns viņiem ir gods. Nepareizi draugi vakar nozīmē to, ka tu būsi neveiksminieks un zaudētājs šodien. Šeit, draudzē, ir tavi draugi un tava ģimene! Nesēdi paļātāju pulkā!”

Kas tu vēlies būt, draugs? Tava vakardiena nosaka tavu šodienu un rītdienu! Nekad nav par vēlu! Dieva svētība ir pareizas attiecības starp vakardienu, šodienu un rītdienu.

Izmisis ir mans gars, un satraukta krūtīs ir mana sirds. Psalms 143:4

Šajā psalmā Dāvids ļaujas sentimentam un nostaļģijai. Mūsu tautā ir bezgala daudz senu laiku pieminēšanas un sentimentālas 80. gadu estrādes dziesmas. Sentimentālas dziesmas papilnam ir arī draudzēs. Mācītājs savas svētrunas laikā dažas arī mēģina nodziedāt. „„Toreiz, kad Jēzu Tu pretī man nāci!” Ir pareizi pieminēt Dieva darbus tad, kad izejam cīņā ar pretinieku”, – viņš saka. „Taču ir nepareizi dzīvot no atmiņām. Man ir par maz ar pestīšanas piedzīvojumu pirms desmit gadiem. Es nedzīvoju no atmiņām. Es dzīvoju no šodienas attiecībām ar savu Dievu. Man nevajag atmiņas par atmodām Igaunijā un Vidzemē. Man vajag taustāmu rezultātu šodien. Un es dzīvoju no ticības rītdienai!”

Svētrunas nobeigumā mācītājs lasa Rakstu vietu par asinssērdzīgo sievu:

Un Viņš ar to nogāja. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ un drūzmējās ap Viņu. Un tur bija kāda sieva, kas jau divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu. Mārka 5:24-25

Viņai bija neiespējami nokļūt pie Jēzus. Un tomēr viņa lauzās cauri pūlim. Pat Jēzus mācekļi un kalpotāji nespēja viņu apturēt. Šai sievietei bija gan vakardiena, gan šodiena, gan rītdiena. Viņas slimība bija viņas vakardiena. Šodiena bija viņas cīņa, lai izlauztos pie Jēzus un pieskartos Viņa drēbēm. Rītdiena bija viņas dziedināšana! „Tā ir parasta ticība!” – saka Mārcis Jencītis. „Ja tev liekas, ka Jēzus nenāk pie tevis, tad lauzies tu pie Viņa! Es nevaru izmainīt savu pagātni, taču es varu darīt pareizas lietas šodien un rīt pļaut rezultātu!”

„Atbrīvojies no savas vakardienas Jēzus Kristus spēkā!” – nobeigumā aicina mācītājs.