Šai svētrunai ir interesants nosaukums, 
šie vārdi ir Bībelē un Dievs attiecināja tos uz Savu kalpu. Vai tu esi Dieva kalps? Tad pārbaudi sevi, vai tu tiešām stāvi patiesībā, esi Viņa kalps un Viņa bērns. Pārbaudi pats savu sirdi, vai tiešām tu esi ceļā uz debesīm, vai arī tavs ceļš lēnām ir novirzījies no tā ceļa, pa kuru tu gāji savas ticības dzīves sākumā. Spied visus nākt iekšā! Šos vārdus Dievs saka Savam kalpam. Ja tu esi Viņa kalps, tad Viņš tos saka tieši tev.
Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: “Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.” Lūkas 14:15-24
Jēzus sēdēja pie galda kāda ievērojama farizeja namā. Šis farizejs bija ievērojams mācītājs, sabiedrībā atzīts un cienīts. Varbūt viņš pat centās atšķirties no citiem ārēji un valkāja īpašu formu, lai uzsvērtu savu reliģisko cienīgumu. Jēzum tika dots vārds un Viņš arī sludināja šajās viesībās. Atšķirībā no farizejiem, Jēzus necentās izcelties ārēji. Viņš nevalkāja ne uzvalku, ne kaklasaiti. Un arī tev nav nepieciešams ne uzvalks, ne kaklasaite, ne kāda cita reliģiska forma, lai līdzinātos Jēzum!
Tad kāds no viesiem, dzirdēdams Jēzus vārdus, pēkšņi izsaucās: „Svētīgs tas, kurš ēdīs maizi Debesu valstībā! Allelūja!” Cik gan šis farizejs bija pārliecināts, ka viņa reliģija būs tā, kas viņu ievedīs Dieva valstībā. Viņa apģērbs un matu griezums taču uzskatāmi liecināja, ka viņš ir pareizāks par citiem, pat vienīgais pareizais! Viņam bija pareizā mācība, sinagogas un pat templis Jeruzālemē. Un tagad viņš ēda maizi ar Jēzu pie viena galda. Arī mēs taču ticam, ka baudīsim kopā ar Jēzu mielastu debesīs un ka tad visas mūsu bēdas un ciešanas beigsies. Nebūs ne nāves, ne slimību, ne trūkuma, ne problēmu. Viņš nožāvēs visas asaras no mūsu acīm un mēs būsim ar Viņu mūžīgi kopā debesīs. Allelūja! Tomēr mēs varam saukt „allelūja” un apmeklēt tādu draudzi, kādu vien vēlamies, taču tikai Dievs būs tas, Kurš noteiks, kādā mielastā mēs katrs būsim mūžībā – kopā ar Jēzu debesīs, vai ar velnu ellē. Tas Kungs redz mūsu sirdis!
Jēzus paskatījās uz šo bļāvēju. Viņš redzēja šī cilvēka sirdi un redzēja, ka šis cilvēks daudz ko pārprot. Viņš uzskatīja, ka ir taisns, jo piederēja pie jūdu reliģijas. Bet viņam nebija taisnība, jo viņš nepieņēma Kristu. Tikai Jēzus ir patiesība, ceļš un dzīvība. Neviens netiek pie Tēva debesīs citādi, kā tikai caur Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jāņa 3:16
Tad Jēzus klātesošajiem stāsta līdzību par mielastu, kuru rīkoja kāds cilvēks un saaicināja daudz viesu. Šajā līdzībā šis cilvēks ir pats Dievs. Dievs sarīkoja cilvēcei mielastu un izsūtīja Savu kalpu, lai aicinātu viesus uz viesībām. Tur bija kādi cilvēki, kas atrunājās. Katram bija savs aizbildinājums – īpašumi, bizness un ģimene. Pēdējam no viņiem bija pavisam pamatots iemesls – tikko apņēmis sievu. Vecās Derībās laikā armijā neņēma tos vīriešus, kuri tikko bija precējušies. Tomēr nama tēvs, kurš organizēja šīs dzīres, palika dusmīgs. Viņš pavēlēja savam kalpam atvest visādus, kroplus, aklus un tizlus. Kad namā vēl bija vieta, tad viņš pavēlēja spiest nākt iekšā visus, tā, lai nams būtu pilns. Visbeidzot nama tēvs paziņoja, ka neviens no lūgtajiem viesiem nesēdēs šajā mielastā.
Kas tad ir lūgtie viesi? Jēzus tobrīd sēdēja pie viena galda ar farizejiem. Nama tēvs bija atzīta autoritāte jūdu garīdznieku vidū un viņš bija ielūdzis uz svinībām savus amata brāļus un arī tobrīd tautā populāro sludinātāju Jēzu. Lūgtie viesi mūsdienās – tā ir draudze. Tie, kuri uzskata sevi par kristiešiem un trin baznīcas solus. Tie, kuriem ir liela Bībele. Tomēr piederība pie draudzes, nosaukums – kristietis un dažādas ārējas reliģiskas aktivitātes negarantē mūžīgo dzīvību. Atklāsmes grāmatā Jēzus runā par kādu draudzi, kas kļuvusi remdena:
Un Lāodikejas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums. Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. Atklāsmes grāmata 3:14-17
Draudze ir cilvēku kopums, kurš tic Dievam. Tātad, mēs esam kopums un tomēr katrs esam personība. Var izrādīties, ka kāda daļa no šīm personībām domā, ka viņi sēž pie Dieva galda un ka tāpēc vien jau viss ir kārtībā. Bet Jēzus redz mūsu sirdis un arī to, ka patiesībā daudzi no mums jau ir kļuvuši remdeni. Draugs, tas vien, ka ejam uz draudzi, mums vēl mūžīgo dzīvību negarantē. Ja tu neiekarsīsies un neatgriezīsies šodien, tavs ceļš aizvedīs pazušanā.
Pirmā pazīme, kas liecina, ka personība draudzē ir kļuvusi remdena, ir tā, ka caur viņu cilvēki vairs nenāk pie Kristus. Viņš vairs nepilda Kristus doto otro bausli, vairs nemīl savu tuvāko kā sevi pašu un neizdara visu no savas puses, lai viņa līdzcilvēki piedzīvotu glābšanu. Ja mūsu komforts, darbs, ģimene un stāvoklis sabiedrībā traucē evaņģelizēt un kalpot mūsu tuvākajiem mīlestībā, tad tā ir zīme, ka esam atdzisuši un kļuvuši remdeni. Ir pat vēl nopietnāk. Mēs draudzē rīkojam neformālos pasākumus mājas grupās. Ja mūsu neformālajos pasākumos ir daudz cilvēku, bet pēc tam no viņiem draudzē un grupā nepaliek neviens, tad tas ir tāpēc, ka esam atdzisuši. Ja mēs aicinām uz neformālajiem pasākumiem cilvēkus tikai tāpēc, lai varētu pēc tam atskaitē ierakstīt lielāku ciparu un ar to palielīties, tad patiesībā esam remdeni! Cilvēki nav skaitļi. Cilvēki ir personības un Dievam dārgi. Mūsu uzdevums ir cīnīties par katru no viņiem līdz galam!
Kāds varbūt teiks: „Es aicinu cilvēkus, bet viņi nenāk! Man nolaižas rokas un vai šai vīzijai vispār ir jēga?” Tas pat nav svarīgi, vai viņi nāk vai nenāk. Ir svarīgi izdarīt Dieva gribu. Mēs kalpojam cilvēkiem, nevis, lai redzētu ātrus panākumus un gūtu vieglus sasniegumus, bet tāpēc, ka ir Jēzus pavēle:
“Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Mateja 28:18-20
Spied visus nākt iekšā – tā ir Dieva griba.
Vai esam domājuši – ja jau esam iepazinuši Jēzu, tad kamdēļ vēl dzīvojam uz zemes? Kāpēc vēl neesam paņemti uz debesīm? Jo mums taču Jēzū Kristū jau pieder viss. Alleluja! Tāpēc, ka mēs esam izredzēti ieroči lai glābtu šo pazudušo pasauli un nestu tai Evaņģēlija vēsti. Nevis uzbāžoties uz ielas ar bukletiem, bet sistemātiski lūdzot, gavējot un kalpojot cilvēkiem viņu vajadzībās, parādot mīlestību dzīvē. Tas kaut ko maksā, draugs.
Krievu tulkojumā spied vietā ir lietots: pārliecini. Vēsturē baznīcas vīri šo Rakstu vietu ir izmantojuši, lai pievērstu cilvēkus, pat veselas tautas, ticībai ar varu. Tā ticības vārdā tika pastrādāts daudz neģēlību un attaisnota vardarbība. Bet pravietis Caharija saka:
Ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots. Caharijas 4:6
Ir ļoti vienkārši, kad draudze nodrukā bukletus un mēs tos tikai izdalām uz ielu stūriem. „Še un atšujies! Še, es izdarīju, ko man liek!” Ir ļoti viegli to izdarīt un arī tad daudzi trīc, kad dzird, ka pēc trim dienām būs evaņģelizācija un jādala bukleti. Nemaz jau nerunājot par to, ka būs jāgavē par šo cilvēku un praktiski jākalpo viņam. Pārliecini cilvēkus nākt Debesu valstībā nevis ar teroru vai uzbāšanos, bet ar Svēto Garu. Parādi viņiem Dieva mīlestību gan ar savu dzīvi, gan arī praktiski kalpojot viņu vajadzībās!
Atceros kādu kareivi, kad dienēju Padomju armijā. Kad mēs kazarmās gulējām, viņš iebāza galvu savā naktsskapītī. Ko viņš tur darīja? Ēda! Viņš to darīja slepus, lai nebūtu jādalās ar pārējiem. Reizēm mums der padomāt par sevi, kad esam iepazinuši Dievu un Viņa svētību. Mēs vieni paši mielojamies un kļūstam resni no garīgās barības. Bet, mīli savu tuvāko, kā sevi pašu. Arī latviešiem ir teiciens: „Ēd pats un arī citiem dod!” Tātad, ja mēs tikai paši ēdam un citiem nedodam, tad varam ātri nonākt vietā, kur Dieva žēlastības pār mums vairs nav.
Lūk, reklāma, kuru mēs droši vien katrs esam redzējuši televīzijā. Divi puikas ēd pelmeņus. Viens saka: „Ja man būtu pelmeņi, es noteikti padalītos”. Otrs atbild: „Nu, žēl, ka tev nav pelmeņu!” Arī draudzē ir divu tipu cilvēki. vieniem ir, viņi ir resni no Dieva svētībām, bet viņi nedalās. Rezultātā viņi pazaudē visu. Otriem ir labā griba kalpot un sludināt evaņģēliju, viņi labprāt vēlas dalīties, bet viņiem nav ko otram dot. Viņi sludina, bet viņos neviens neklausās. Jo viņiem pašiem nekā nav! Viņi dzīvo pasaulīgu dzīvi. Ja viņi arī sludina par Jēzu, tad viņu dzīvēs nekas neliecina par Dieva klātbūtni un godību un tās nav daudz labākas par neticīgo dzīvēm. Kad tavi neticīgie draugi, kolēģi darbā vai tuvinieki vēro tavu dzīvi un redz, ka tev ir tās pašas problēmas, tie paši grēki un tā pati depresija, kas viņiem, tad viņi tieši tā arī pasaka: „Priekš kam man tavs Dievs!?” Paskaties uz sevi spogulī! Tu ne ar ko neatšķiries no kaimiņu dzērāja! Ja tu, draugs, sludini par Jēzu, bet apgalvo, ka cilvēki nenāk uz grupu un neklausās tevi, tad pārdomā, kāpēc cilvēki tevī neklausās! Vai tava dzīve liecina par Dieva godību? Vai tavi vārdi saskan ar taviem darbiem? Vai tava dzīve atšķiras no tiem, kas ir pasaulē? Nav iespējams iemantot Dieva valstību ar nesvētu dzīvi. Nav iespējams kādu izglābt ar pasaulīgiem līdzekļiem. Ar ko tu esi labāks? Ja ne ar ko, tad pārdomā, uz kurieni tu patiesībā ej.
Draudze, lūgtie viesi izdomā sev visādus attaisnojumus, lai nepildītu Jēzus pavēli vai arī darītu to pavirši un virspusīgi. Cits tīrumu nopircis, citam vērši, cits apprecējies. Ļoti viegli ir apvainot citus cilvēkus grupā un draudzē, ka viņi nekalpo ar pilnu atdevi. Bet vai tu pats neesi tas, kurš aizbildinās un nepieliec visas pūles, lai izglābtu šo cilvēku? Tas nozīmē nevis tikai vienreiz kaut ko nosludināt, bet regulāri lūgt, gavēt un strādāt, līdz tu redzi šo cilvēku glābtu. Pie tam nevis piesaistītu tev, bet piesaistītu Dievam.
Kādas ir tavas atrunas, draugs, kāpēc tu neevaņģelizē? Darbs, kalpošana finanses, ģimene. Iemesli, kāpēc mēs neejam un neglābjam pazudušos, būs daudz un dažādi. Kristieši izdomā veselas teorijas, lai aizbildinātos un attaisnotu sevi, kāpēc viņi nepilda Lielo pavēli. Bet Dievs saka mums šodien to pašu, ko Viņš teica toreiz šajā līdzībā: „Neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs Manu mielastu!” Tā iemesla dēļ, ka viņi ir palikuši remdeni. Cilvēks, kurš kļuvis remdens un neevaņģelizē, izdomās veselas teorijas, lai mānītu pats sevi un aizmālētu acis pats sev. Kalpošana draudzē ir svarīga, bet Dieva Lielā Pavēle vēl svarīgāka! Es aicinu jūs katru ar šodienu sākt dzīvot patiesu liecinieka dzīvi. Lai tas kļūst tavs dzīvesveids: glābt pazudušus. Uz visām pasaules problēmām un nelaimēm ir tikai viena atbilde – Jēzus Kristus. Cilvēkiem mums apkārt ir vajadzības. Bieži vien pat draudzē mēs esam viens otram blakus un pat nepamanām viens otra vajadzības. Ir laiks tās ieraudzīt! Kalpo viņiem, palīdzot viņu vajadzībās!
Kad šajā līdzībā kalps atgriezās pie sava kunga, viņš teica, ka namā vēl ir vietas. Bet labā ziņa visā tajā ir tā, ka Tēva namā arvien ir vietas visiem, līdz tam brīdim, ka Jēzus nāks otrreiz. Tad durvis tiks aizslēgtas un būs par vēlu. Bet šodien, kamēr vēl ir laiks, Dievs vēlas, lai Viņa nams būtu pilns. Tieši tāpēc Viņš atnāca virs zemes. Un Viņš neliksies mierā, kamēr kaut viens neglābtais būs virs Zemes. „Ejiet uz lielceļiem un sētmalēm!” – Viņš saka.
Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. Marka 16:15-20
Tas nozīmē, ka mums ir jāsludina un jāliecina visās malās un visur. Mums ir jāizmanto visas iespējas uz 100 procentiem. Mums ir jāpaklausa Dievs gribai, jāliecina un jāglābj pazudušie. Tikai tad notiks zīmes un brīnumi.
Viņi tam paklausīja un, apustuļus ieaicinājuši, tos šauta un, piekodinādami nerunāt Jēzus Vārdā, atlaida. Tad viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem Viņa Vārda dēļ ciest negodu. Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu. Apustuļu darbi 5:40-42
Viņi nemitējās sludināt Evaņģēliju ik dienas. Un evaņģelizācija nav tikai sludināšana. Tā ir patiesa lūgšana un patiesas rūpes par cilvēkiem. Lūk, atslēga atmodai.
Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. 1. Timotejam 2:3-4
Dieva griba ir glābt vienmēr, visur un visus cilvēkus. Un tas nozīmē, ka Dieva griba ir arī, ka mēs izmantojam visas iespējas, vienmēr un visur. Visās dienās.
Un šie ir tie baušļi, likumi un tiesas, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, man ir pavēlējis jums mācīt, lai jūs pēc tiem dzīvotu tai zemē, kuru jūs ejat iemantot,- ka tu To Kungu, savu Dievu, bīsties un ka tu ievēro visus Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es esmu tev pavēlējis, tu, tavi bērni un tavi bērnu bērni, visas savas mūža dienas, lai tu ilgi dzīvotu. Tādēļ klausies, Israēl, un ievēro, ka tu tos pildi, lai tev labi klājas un lai jūs stipri vairojaties, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, tev to ir apsolījis, tai zemē, kur piens un medus tek. 5. Mozus 6:1-3
Tā ir Dieva griba, ka mēs stipri vairojamies un stipri vairojam draudzi. Vai šodien mums ir vajāšanas kā Apustuļu laikos? Vai šodien mēs ejam cauri tam, kam iet cauri draudzes Ķīnā un Ziemeļkorejā? Ja mūs nosauc par sektantiem, tad mums liekas, ka tās jau ir vajāšanas. Bet tās nebūt nav vajāšanas. Vai šodien mūs apcietina drošības iestādes un dauza seju kā padomju laikos? No kā tu baidies – no mammas vai pats no sevis? Tad kāds ir iemesls tam, ka mēs neevaņgelizējam?
Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. Atklāsmes grāmata 3:18-20
Varbūt tevi Svētais Gars uzrunāja, ka tu pavisam nemanot esi nonācis remdeno rindās. Farizejs, kurš baudīja mielastu kopā ar Jēzu, to nesaprata, bet tu saproti, ka tev kaut kas ir jāmaina savā kristieša dzīvē. Ir jāiekarstas un jāatgriežas! Mums ir jāatstāj savs komforts un jāsāk maksāt cena, lai mīlētu savu tuvāko. Kamēr tu kaķi neesi paņēmis aiz astes, tu kaķi neiepazīsi. Ja tu baidies spert šo ticības soli, nodot sevi visu un strādāt evaņģelizācijas laukā, tad izdari šo izvēli. Jā, tevi izsmies, spļaus sejā un sauks par sektantu. Bet tās vēl nav vajāšanas. Šodien musulmaņu zemēs un Ziemeļkorejā nogalina vairāk kristiešu, nekā visos karos kopā. Mūsu zemēs mēs varam brīvi sludināt Evaņģēliju. Tad nu iekarsies un atgriezies!
Debesu Tēvs! Es Tevi lūdzu par draudzi un katru personību šajā vietā. Par katru brāli un katru māsu. Lai katra veida kūtrums un remdenība ir tālu no viņiem. Palīdzi katram atgriezties un iekarsties. Lai mēs neaizmirstam, ko Tu mūsu dēļ esi darījis. Lai mēs saņemam Tavu vadību un ejam un darām par mācekļiem. Ka mēs izdarām savu darbu līdz galam un neejam vieglo ceļu. Mēs esam gatavi maksāt pilnu cenu par katru dvēseli. Mums nevajag par brīvu un no citām draudzēm. Iededzini mūsos Savu uguni, ka mēs uzmeklējam un glābjam pazudušo. Ka mēs iežēlojamies, kā Tu iežēlojies. Redzam tā, kā Tu redzi. Ejam tā, kā Tu ej. Ka mēs redzam cilvēku vajadzības un nepagurstam lūgšanās. Dievs, svētī Latviju, svētī šo zemi! Svētī katru iedzīvotāju, kam jānāk pie tevis un jāatzīst tevi par vienīgo Glābēju Jēzu Kristu. Tevi es slavēju un Tevi es pielūdzu. Āmen!
Dievs saka: Spied (pārliecini) visus nākt iekšā Manā valstībā!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums.
