„Tempļa es tur neredzēju. Jo Kungs Dievs Visuvaldītājs ir viņas templis un Jērs. 
Pilsētai saules un mēness gaismas nevajag, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs” Jāņa atklāsmes grāmata; 21:22-23
„Tas, kas notiek mūsu dzīvēs šodien, ir atkarīgs no tā, vai Jēzus ir mūsu gaisma, vai nav”, – saka draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis 22. augusta dievkalpojumā Rīgā, Zinātņu Akadēmijas namā. „To, vai manā dzīvē spīd Kristus gaisma, var redzēt manā dzīvē un pat manā sejā. Jēzus ir mana Gaisma, mana Rīta zvaigzne, mans Dievs! Kristus izgaismo mani no iekšpuses!”
„Miesas spīdeklis ir acs. Ja tava acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša, bet ja acs ir samaitāta, tad visa tava miesa ir tumša. Tad nu pielūko, ka gaisma, kas tevī ir, nekļūst par tumsu”. Lūkas evaņģēlijs; 11:35-36
Mārcis atceras to laiku savā dzīvē, kad viņš vēl bija ieslodzījuma vietā – „Tur bija divi vīri, kuri bija piedzīvojuši Jēzu kā savu Glābēju un atdevuši Viņam savas sirdis. Pats tajā laikā Dievam vēl neticēju. No viņiem abiem izstaroja kaut kas tāds, kas man lika aizdomāties. Tā bija Kristus gaisma!”, – viņš stāsta. „Cilvēks, kurā ir Kristus gaisma, kļūst skaists arī ārēji. To mēs saskatām ar gara acīm, tomēr tas ir tik spēcīgi, ka bieži to var saskatīt arī tīri fiziski. Aizvainots, dusmu un rūgtuma pilns cilvēks paliek neglīts arī ārēji, bet kam iekšā deg Kristus mīlestība, ir skaists, pat ja viņam ir fiziski trūkumi!”
„Un notika ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā, ka Ēģiptes ķēniņš Šisaks devās pret Jeruzālemi uzbrukumā. Un viņš paņēma tā Kunga nama dārglietas un ķēniņa nama dārgumus, itin visus tas paņēma: arī mazos vairogus viņš paņēma, kurus Salamans bija darinājis. Bet to vietā ķēniņš Rehabeāms izdarināja vara vairogus. Un tos viņš nodeva to sargu virsnieku rokās, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju”. Pirmā ķēniņu; 14:25-27
Salamana dēls Rehabeāms izvēlējās bezdievīgu valdīšanas veidu: pēc sava tēva nāves pārņemot valsts varu, viņš padarīja jūgu savai tautai vēl smagāku. Rezultātā Izraēla valsts sašķēlās un Rehabeāms bija valdnieks tikai pār divām ciltīm: Jūdu un Benjamīnu. Arī Jūdas cilts atkrita no ticības dzīvajam Dievam un sāka pielūgt elku stabus. Tas Kungs nodeva Jūdu un Rehabeāmu Ēģiptes valdnieka varā. Ēģiptes ķēniņš Šisaks izlaupīja Jeruzālemes templi un valdnieka namu, paņemdams zelta vairogus un citas dārglietas. Rehabeāms gan lika izgatavot jaunus vairogus no vara, taču tas vairs nebija tas. Tas vairs nebija tas spožums, kas agrāk. Tā Kunga godība bija atstājusi Dievnamu! Viss, kas notika pēc tam, bija tikai surogāts, neīsta, nepatiesa, reliģiska kalpošana bez dzīvības, bez spožuma!
Mācītājs izstāsta kādu notikumu. „Nesen braucu ar mašīnu, skatos, aiz manis brauc krutais BMW, sarkans, nolakots, pat lampas sarkanas. Virsū pazīšanas zīme, kas norāda, ka šis ir sporta auto ar vismaz desmit cilindru motoru. Taču, kad viņš brauca man garām, es paskatījos, auto galīgi sagrabējis, kaut arī no ārpuses uztaisīts glauns. Es pazīstu šīs markas mašīnas. Arī mēs, kristieši, līdzīgi, kā šis BMW vadītājs, apkarināmies ar lozungiem un nosaukumiem, kuriem nav nekāda seguma! Mēs dziedam garlaicīgas slavēšanas dziesmas, saucam to par dievkalpojumu, organizējam visdažādākās konferences un seminārus, taču patiesībā tas viss ir varš, koks, salmi un pat mēsli! Es gan labāk gribu nevis viltojumu, bet oriģinālu. Pa īstam! Negribu no ārpuses apkārt gredzenus, bet iekšpusē būt netīrs. Ja Kristus gaisma ir manī, man nevajag lozungus. To var redzēt! Ja man ir dzīvs attiecības ar Dievu, tad no turienes rosās dzīvība. Tad lietas mūsu dzīvē dara Dievs, tad mēs esam Viņa vadīti. Mēs darām tās lietas, kuras Dievs grib, lai mēs tās darām! Viss, kas nenāk no attiecībām ar mūsu Kungu, viss, ko darām mēs paši bez Dieva vadības, bez Viņa klātbūtnes, bez ticības, ir tikai skaisti grēki!” – saka mācītājs Mārcis Jencītis.
„Patiesi, patiesi, Es jums saku, kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es noeju pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsiet Manā vārdā, to Es darīšu, lai tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsiet Manā vārdā, to Es darīšu”. Jāņa evaņģēlijs; 14:12-14.
„Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. Vēl debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgs pērles. Un atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija un nopirka to”. Mateja evaņģēlijs; 13:44-46
„Bet kad Mozus gāja tā Kunga vaiga priekšā, lai ar Viņu runātu, viņš atkal atsedza seju līdz savai iziešanai. Un tad viņš atkal nāca ārā un stāstīja Izraēla bērniem, kas bija tam pavēlēts. Izraēla bērni redzēja, ka Mozus sejas āda spīdēja, un Mozus aizplīvurojās līdz tam brīdim, kad tas gāja ar Viņu runāt”. Otrā Mozus 34:34-35
„Manam pulkstenim ir fosfora ciparnīca”, – saka Mārcis. „Tā tumsā spīd. Bet tikai kādu neilgu laiku. Pēc tam pulkstenim ir jābūt saules gaismā. Līdzīgi ir arī ar mums, kristiešiem. Ja es pavadu laiku Dieva tuvumā, pielūdzot Viņu un meklējot Viņa vaigu, tad es piedzīvoju Viņu, neatkarīgi, vai es kaut ko sajūtu, vai ne. Ja es pavadu laiku ar Dievu savā lūgšanu kambarī, tad manī ir Kristus gaisma un to var redzēt arī pārējie!”
Kāda ir mūsu dzīve? Mūsu ticība? Vai tajā ir Dieva spēks, Dieva godība? Vai Kristus gaisma spīd mūsos? Vai mēs esam pilsēta kalnā? Vai viss, kas apsolīts Dieva vārdā darbojas un piepildās pie mums, kristiešiem? Pa īstam, nevis teorētiski?
„Uzceliet no sevis pašiem kā akmeņiem garīgu namu Dievam par godu! Jēzu, tu esi mana Rīta zvaigzne, mans gaišums! Tevi es mīlu vairāk par visu pārējo pasaulē!” – saka mācītājs Mārcis Jencītis un aicina iznākt draudzes priekšā tos, kuri šī dievkalpojuma laikā piedzīvojuši Dieva spēku un Viņa godību. Iznāk daudzi. Daži liecina, ka tikuši pagremdēti Kristus gaismas mākonī, citi, ka piedzīvojuši garā, kā no viņu rokām pil Dieva godība, vēl citi, kā tas Kungs ielicis viņos mugurkaulu un kā viņi to sajutuši tīri fiziski. Kā allaž, arī šoreiz aizlūgšanas mazliet ievelkas. „Kristus pasaulei” apmeklētāji ir gandarīti, ka atkal piedzīvojuši Dieva klātbūtni un godību šajā dievkalpojumā.
