Kad Renārs pirmo reizi dzīvē apmeklēja dievkalpojumu un pēc tam devās uz veikalu, lai nopirktu dienišķos pāris aliņus, viņš saprata, ka noticis brīnums. Vēlme iedzert, kas viņam bija raksturīga gandrīz astoņpadsmit gadus, pēkšņi neizskaidrojamā veidā bija pārgājusi. Tieši tajā dienā viņš pirmo reizi bija lūdzis: “Jēzu, ienāc manā dzīvē un esi mans Kungs un Glābējs!” Kopš tās reizes ir pagājuši vairāki mēneši un Renārs vairs nav lietojis ne malku alkohola. Tā vietā viņš regulāri apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei” Liepājā, ik rītus lūdz Dievu, lasa Bībeli un pats apgalvo, ka viņa dzīve ir kļuvusi daudz interesantāka un krāsaināka, nekā līdz tam.

Par to, kā tas notika, Renārs stāsta: “Astoņpadsmit gadus esmu nostrādājis naktsklubā par bārmeni. Bija apmeklētāji, kuri vēlējās, lai iedzeru kopā ar viņiem. Kā tu klientam atteiksi? Tā arī sāku lietot alkoholu regulāri. Kādu laiciņu pastrādāju arī veikalā, taču atgriezos naktsklubā, jo man patika tā vide, gaisotne un publika. Sākot savu darba dienu vai nakti, noliku zem bāra letes polšu un pēc tam darba gaitā to izsūcu. Neteikšu, ka beigās biju piedzēries, bet tonuss bija labs. Ja darbā nedzēru, tad mājās katru vakaru izdzēru vismaz dažus aliņus, bet brīvdienās jau vajadzēja veselu iepakojumu.

Pēdējos septiņus gadus lietoju alkoholu gandrīz bez pārtraukuma. Sākās depresiju periodi un arī finansiālas problēmas. Kad biju iedzēris, pats sev likos pats gudrākais un skaistākais cilvēks pasaulē, taču, tiklīdz bija skaidra galva, nespēju atrisināt nevienu problēmu. Pirms trijiem gadiem lielā mērā mana alkoholisma dēļ izjuka ģimene, es zaudēju sievu un meitiņu. Allaž trūka naudas, kaut arī strādāju divās darba vietās – pa dienu veikalā, bet pa nakti bārā.

Pamazām gāja arvien trakāk. Kaut arī man nebija lielas veselības problēmas, visu laiku jutu, ka eju uz leju un degradējos. Arī iedzert gribējās arvien vairāk un vairāk. Sestdienās bez alus iecienīts kļuva arī šņabis. Neredzēju jēgu šādai dzīvei, strādāju, lai nopelnītu alkoholam. Bija darbs, mājas, glāzīte, televizors, otrā rītā atkal uz darbu. Iestājās rutīna, no kuras neredzēju izeju. Aizvien vairāk sapratu, ka kaut kas ir jāmaina, tikai nezināju, kā to izdarīt. Bija mēģinājumi pašam atmest dzeršanu, reiz gāju kodēties, kādu laiku nelietoju, pēc tam atsāku ar jaunu sparu.

Pirms kādiem pāris gadiem sāku strādāt dāņu firmā noliktavā par pārzini. Mana kolēģe bija kristiete, kas apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei” Liepājā. Viņa man sāka stāstīt par Dievu, aicināja uz savu draudzi un mājas grupiņu. Nodomāju: “Kāpēc ne?” Jāaiziet un jāpaskatās, kas tur notiek!

Tā bija sestdiena. Jau iepriekš biju ieplānojis – beigsies dievkalpojums, es, kā parasti, aiziešu uz veikalu un nopirkšu sev pāris aliņus. Mājās pie glāzītes mierīgi pasēdēšu un visu pārdomāšu. Taču dievkalpojumā kopā ar citiem pirmo reizi dzīvē, slavējot un pielūdzot Dievu, pārņēma ļoti laba sajūta. Kļuva tik viegli, it kā smaga nasta būtu noņemta no maniem pleciem. Pēc svētrunas lūdzu Jēzu, lai Viņš kļūst par manu Kungu un Glābēju, un atdevu savu dzīvi Viņam.

Izgājis no draudzes pasākuma, iegāju bodē, un pēkšņi atskārtu – ko es te daru? Man taču vairs vispār negribas dzert! Bija noticis brīnums! Pirms tam neticēju Dievam, kā arī tam, ka Viņš spēj darīt tādas izmaiņas. Taču tagad pats stāvēju veikalā pie alkohola stenda un brīnījos. Kāds pēc astoņpadsmit gadu dzērāja stāža kā ar roku bija paņēmis nost tieksmi pēc alkohola! Kopš tā brīža vairs neesmu lietojis ne grama!

Kā es raksturotu dzīvi tagad, ar Kristu? Viennozīmīgi – zāle ir zaļāka un debesis zilākas! Depresija ir izzudusi, allaž esmu labā garastāvoklī un arī pats labi jūtos! Vairs nav ne mazākās tieksmes un vēlmes iedzert. Manī ir atgriezies dzīves prieks, arī darbā viss veicas un finanses vienmēr ir pietiekami. Nesen saņēmu algas pielikumu un paaugstinājumu darbā. Apmeklēju draudzi Liepājā, cenšos būt visos dievkalpojumos un mājas grupiņas sapulcēs. Ik dienas lasu Bībeli un lūdzu Dievu.

Tiem, kuri vēl joprojām mokās ar atkarību no alkohola, es aicinātu vērsties pie Dieva, jo nepalīdzēs ne kodēšanas, ne arī paša centieni atturēties. Tikai Jēzus Kristus var palīdzēt un atbrīvot no šīs atkarības. Manā dzīvē Viņš to ir izdarījis un to pašu Viņš var paveikt arī tavā!”

Renāra Lapiņa liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums