“Tad Viņš teica: “Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko Es to salīdzināšu? Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā un kurš auga un izauga par koku, kura zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas.” Un atkal Viņš sacīja: “Ar ko Es salīdzināšu Dieva valstību? Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga.”” (Lūkas 13:18-21)

Jēzus māca par to, kam līdzīga ir Dieva valstība. Tu esi domājis par to, kāda ir Debesu valstība? “Mūsu Tēvs Debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava valstība…” Dieva valstība izpaužas visdažādākajās formās, un visas šīs formas ir pozitīvas un no Dieva. “Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes…” Tā ir Dieva valstība, Dieva kārtība ne tikai debesīs, bet arī virs zemes. Dieva valstība sākas šeit un turpinās mūžīgi. Jēzus to salīdzina ar sinepju sēkliņu, kura iedēstīta izauga par lielu koku, kur pat putni mitinājās. Vēl Debesu valstību Jēzus salīdzina ar raugu, kas saraudzē daudz mīklas. Tā ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva iejauca trijos mēros rauga, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga.

Viens mērs ir apmēram divpadsmit litri, tātad trīs mēri ir trīsdesmit seši litri. Vidējai mājsaimniecībai, pat ja ģimenē ir desmit cilvēki, tas ir ārkārtīgi daudz. Jēzus runā par to, ka ir vajadzīgs ļoti maz rauga, lai rezultātā būtu ļoti daudz mīklas. Vajag ļoti maz, lai pēc tam būtu ļoti daudz. Pirms tam Viņš saka par sinepju graudiņu, kas ir ļoti maza sēkliņa, taču no tās izaug varens koks. Jēzus runā par ticību. Kam ir līdzīga Debesu valstība? Iesākumā ir kaut kas mazs, pavisam niecīga ticības sēkliņa, un rezultātā tā izaug par kaut ko lielu.

Es tev vēlos pateikt ne tikai to, ka kaut kas mazs var tapt par kaut ko lielu, bet ko vairāk. Rauga daudzums, salīdzinot ar mīklas daudzumu, vienmēr būs daudz mazāks, pat niecīgs. Ļoti maz rauga saraudzē ļoti daudz mīklas. Neatkarīgi no tā, cik daudz mīklas tu vēlies, ieguldījums praktiski ir vienāds. Vai tu tici lielam mērķim vai mazam mērķim? Gan mazam, gan lielam mērķim būs vajadzīgs darbs. Vienalga, vai tu sasniegsi daudz, vai maz, tu strādāsi jebkurā gadījumā. Niansēs tavs ieguldījums var atšķirties, bet kopumā tas būs tāds pats, strādājot pie liela un strādājot pie maza mērķa. Kādi ir tavi mērķi? Kāda ir tava vīzija? Ko tu gribi sasniegt?

Kāpēc daudzi no mums sasniedz tik mazus mērķus, ja jau darbs ir vienādi jāiegulda? Ļoti maz rauga saraudzē ļoti daudz mīklas. Kur ir problēma? Ja tu vēl līdz šim brīdim neredzi lielus mērķus, problēma ir domāšanā. Tu strādāsi to pašu darbu, ieguldīsi tajā tik pat, bet sasniegsi tikai mazu mērķi? Tu vari strādāt astoņas darba stundas dienā un saņemt minimālo algu, vai arī strādāt astoņas darba stundas dienā, darot kaut ko citu, un saņemt maksimālo algu. Tikpat daudz laika aiziet, pelnot minimālo un pelnot maksimālo algu. Cilvēks izvēlas darbu ar tādu pašu darba apjomu, bet minimālo algu, jo domā nepareizi. Dieva principi ir ļoti vienkārši. Paplašini savu domāšanu, paplašini savus sapņus, jo strādāsi tu tik un tā! Tu strādāsi, vienalga, vai tev būs mērķi un vīzija, vai nebūs.

Lielākā daļa cilvēku visu dara pēdējā brīdī, kad sāk “degt dibens”. Piemēram, pēkšņi atnāk rēķins par dzīvokli, kas uzreiz ir jāapmaksā, kad naudas nav un nav ko ēst, kad otrs cilvēks tik ilgi tiek “zāģēts”, ka pēkšņi aiziet, un tad jau ir par vēlu. Tādi cilvēki sāk domāt tikai pēdējā brīdī, un, ja vēl kaut ko var glābt, tad viņš metas strādāt. Ja cilvēkam nav, ko ēst, viņš noteikti strādās. Piemēram, bomži strādā smagu darbu. Turklāt viņiem vēl ir jādala ietekmes sfēras, visas miskastes ir savā starpā sadalītas, rajoni ir pārvaldīti. Bezpajumtnieki bieži staigā sasistām un uzblīdušām sejām, arī sievietes – zilumos kā krāsainais televizors. Tas nozīmē, ka bomzis ir ielīdis kāda cita teritorijā, kāda cita miskastē. Viņiem ir jācīnās par izdzīvošanu kā dzīvnieku pasaulē. Par katru kumosu ir jācīnās, tāpēc arī bomžiem ir jāstrādā. Turklāt uz viņiem rāda ar pirkstiem, smejas, vajā un lamā. Kādu cenu viņi maksā? Viņi strādā smagu darbu, kaut viņiem nav pat jumts virs galvas. Kādi ir viņu augļi? Tavi atkritumi. Bomži ātri saslimst un nomirst. Šajā gadījumā es nerunāju par cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir palikuši bez mājām. Bomzis ir bomzis savā sirdī un pēc pārliecības.

Neesi tas cilvēks, kurš sāk strādāt tikai tad, kad ūdens smeļas mutē. Redzi lielu vīziju, plašus mērķus, plāno un strādā, un tev nekad nekā netrūks un vēl pāri paliks labiem darbiem. Jebkurā gadījumā būs darbs. Kas ir labāk – strādāt, lai savā dzīvē būtu uz cietas klints un citiem palīdzētu, vai celt savu dzīvi uz smiltīm un pārtikt no tā, kas paliek pāri? Noliec mērķus, strādā, dod labumu sev, ģimenei un sabiedrībai, un sasniedz panākumus. Tu esi personība. Atšķirība ir tajā, ka viens strādā vēlāk, bet otrs strādā uzreiz. Tāpēc es tevi aicinu strādāt tagad un negaidīt, kad mutē smelsies ūdens. Jebkurā gadījuma raugs ir vajadzīgs maz, bet no tevis ir atkarīgs, cik daudz mīklas tu redzēsi. Ieguldījums būs tas pats mazam un lielam mērķim, tāpēc izvēlies lielus mērķus. Tu iesi uz lielu mērķi – tu strādāsi, tu iesi uz mazu mērķi – tu strādāsi, un ieguldījums daudz neatšķirsies. Tu esi Dieva cilvēks ar mērķi un vīziju, kurš strādā darbu un zina, ka pļaus augļus.

No kā ir atkarīgs tas, kas notiek tavā dzīvē? Ir svarīgi, kādu vīziju tu redzi savu acu priekšā un kā tu domā. Ir svarīgi arī tas, ko tu redzi Dieva vārdā – Bībelē. Tu ieraugi Bībelē Jēzus vārdus: “Mani vajāja, un jūs arī vajās,” un tu pieņem lēmumu: “Mani vajās!” Bet bomžus arī vajā. Tev nav pārāk daudz par to jādomā un jādiskutē. Tu vari izvēlēties, ko tu tur redzi – draudus, bailes un nolemtību vai pārdabisku Dieva apsardzību. Tas attiecas uz jebko Bībelē, un ir jālasa kontekstā. “Visi uz mani rādīs ar pirkstiem, vajās, būs slikti, un būs beigas. Jēkabam galvu nocirta, Jānim Kristītājam galvu nocirta, man arī nocirtīs!” Bet Jēzus saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” (Jāņa 14:12-14) Zini, ko darīja Jēzus? Vai Jēzus pie krusta aizgāja labprātīgi? Vai Viņu arestēja pret Viņa gribu? Tas notika absolūti labprātīgi. Kad Pēteris izvilka zobenu un bija gatavs Jēzu aizstāvēt, Viņš teica: “Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?” (Mateja 26:53) Jēzu vajāja, aplenca un gribēja nogalināt, bet vairākās rakstu vietās ir minēts, ka Viņš vienkārši iziet cauri šim ļaužu pūlim, un neviens Viņam pat nepieskaras, jo nevar, jo Viņa laiks vēl nebija pienācis. Jēzus laiks bija tad, kad Viņš pats to nolēma. Vēl es Bībelē lasu: “Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens.” (Psalms 91:10-12) Tevi vajās? Tev jāpietiek ar to, kas tev ir? Bet ir arī rakstīts tas, ka turība un bagātība būs tavā namā. Tu tici vienam vai otram, un abos gadījumos ir vajadzīgs noteikts daudzums enerģijas jeb ticības, lai strādātu šajā virzienā. Ir divi redzējumi un divi atšķirīgi rezultāti. Vienu vajā, bet viņš to neredz, pat nepamana, otrs gaida vajāšanas, baidās un to tikai redz. Izvēlies būt drošībā, turīgs, bagāts, auglīgs un svētīts.

Lūk, kam ir līdzināma Debesu valstība. Jebkurā gadījumā ir jātic, jāmaksā cena, neatkarīgi no rezultāta. Problēma ir galvā, ka mēs nenoticam lieliem mērķiem, strādājot un maksājot to pašu cenu. Sāc sapņot lielus sapņus! Sper konkrētus soļus un ej uz šiem mērķiem. Nav svarīgi, kas notiek tavā dzīvē, svarīgi ir tas, kam tu tici. Ir daudz vieglāk dzīvot, kad tu tici pozitīvām lietām. Neieciklējies uz negatīvo, negaidi slikto. Nedomā par to, kurš tevi vajās, labāk domā par to, ko vajāsi tu! Bībelē rakstīts, ka Israēls, tātad – tu, būsi kā jauns lauvēns avju ganāmā pulkā. Visur, kur vien viņš noklīst, viņš visu visur saplosa un ar savām kājām nomin, no viņa nav nekāda glābiņa. Kam ir jābaidās, ka viņu vajās? Tev? Nē, velnam, un, ja godīgi, tad arī dažam labam cilvēkam. Tu esi lauva, no kuras baidās, tu pats nebaidies. Tev ir liela vīzija un lieli sapņi! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu rakstīja un rediģēja Ieva Našeniece