15. septembra dievkalpojuma svētrunas nosaukums ir „Stūrgalvība”. 
Vārda „stūrgalvība” nozīme ir apcietināta sirds, Dieva vārda apzināta atgrūšana, apzināta nesaprašana, paļaušanās uz savu gudrību, uz savu prātu, nevis uz Dieva prātu un Dieva gudrību.
„Tad nu zini, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tev nedod iemantot šo labo zemi tavas taisnības dēļ, jo tu esi stūrgalvīga tauta.” (5. Mozus 9:6)
Dievs neļauj iemantot tev kādus labumus, tavas stūrgalvības dēļ. Kā jau mēs šodien dzirdējām no inkauntera liecībām, ka dažreiz mums sāk šķist, ka mūs nemīl, ka mūs atstumj, mums velta par maz mīlestības vai par maz uzmanības. Tad nu zini, ka Tas Kungs tavs Dievs, nedod iemantot šo labo zemi, tavas stūrgalvības dēļ.
Man bija sapnis no Dieva par stūrgalvību. Tas attiecas gan uz mani, gan uz to draudzi, ko es vadu. Tas bija par iešanu pirtī, ko mēs parasti darām inkaunteranoslēgumā. Mēs vienmēr piekodinām vietējiem darbiniekiem: „Iekuriniet kārtīgi pirti!” Un es redzu sapnī, ka es esmu pabeidzis inkauntera paredzētos darbus un visus aicinu uz pirti. Tur bija draudzes cilvēki – vecāki un jaunāki. Visi izklīst, kur nu kurais, bet es dodos uz pirti. Aizeju uz pirti un izrādās, ka esmu tur viens pats. Dodos uz tvaicētavu, apsēžos uz laviņas un saprotu, ka pirts nav pietiekoši karsta. Jāiet kurināt. Pieeju pie krāsns un sāku meklēt malku. Tur mētājas kaut kādi koksnes atgriezumi un briketes. Es tās sametu iekšā, bet redzu, ka tā īsti nedeg, tikai gruzd. Aiztaisu ciet krāsni, kādu laiku nogaidu. Padomāju: „Nu, tagad gan pirts būs karsta.” Vēl joprojām neviens nav atnācis. Eju un apsēžos uz lāviņas – tāpat kā iepriekš – silts. Eju atkal ārā no tvaicētavas. Sameklēju atkal atgriezumus, visādus nenosakāmas izcelsmes priekšmetus un metu tos iekšā krāsnī. Eju iekšā lāvas telpā, apsēžos un gaidu. Mana meitiņa tur ieskrien un vēl kāds no ģimenes ienāk. Pirts aizvien tikai silta. Tad man mērs bija pilns. Es gāju ārā no pirts un skatos visapkārt – jaunieši kur kurais savā starpā tusē. Un atrodu sētā stāv smuka bērzu malkas kaudzīte. Es saprotu, ka šī malka jānes un ir jāliek krāsnī. Es skatos netālu viens čalītis stāv un vēl citi jaunieši ir apkārt un es viņiem saku: „Tu, tu un tu, ņemiet katrs pa klēpim malkas un nesiet to uz pirti.” Tas puisis negrib nest un tomēr viņš paklausa. Viņš nāk kopā ar mani un nes uz kurinātavu. Mēs visi nesam malku. Es pirmais pieeju pie krāsns, iemetu krāsnī malku un pārējie seko man ar saviem klēpīšiem. Tiklīdz bija iemesta krāsnī bērza malka, uguns rūkdama aizgāja. Tajā brīdī es pamodos.
Šis ir mans trešais sapnis par uguni. Sapnis, kam ir ļoti skaidra nozīme. Arī inkaunterā, kalpošanas laikā, mums tur bija zināmas problēmas, kas attiecās tieši uz šo pašu tēmu. Nozīme pat nav īpaši jāskaidro, ikviens to pats sapratīs. Doma ir tāda, ka es viens nevaru iekurināt uguni. Es viens nevaru uzcelt Dieva Valstību. Es viens nevaru uzcelt atmodu. Mums katram ir jāieliek sava artava, savs upuris, savs laiks. Mums katram ir jāieņem sava vieta Dieva Valstībā. Nevis kaut kādā vispārīgā veidā, bet gan esot konkrētā draudzē ar konkrētiem brāļiem un māsām, ar konkrētu mācītāju, ar konkrētu mācību, ar konkrētu vīziju. Nevis, kā tukšu gaisu sistdami, bet ar konkrētu stratēģiju, ar konkrētu darbu un katram savu uzticēto pienākumu.
Braucot uz inkaunteru pa Pleskavas šoseju apkārt ir mežains apvidus. Mežstrādnieki tur izzāģē mežus un viņi atstāj aiz sevis vientuļas priedītes. Tās vientuļās, garās priedes lūzt stiprākā vējā. Priedes lūzt, tāpēc ka tās ir vienas.
Dieva vārds saka: „Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:24, 25)
Jēzus pats iedibināja divpadsmit mācekļu komandu. Dievs pats nodibināja draudzi ar konkrētiem cilvēkiem, ar konkrētu uzdevumu. Draudzi, kura ir visā pasaulē iedēstīta. Katrai draudzei ir savi konkrēti mācītāji, kuri nes vīziju, un katrai no tām ir konkrēta mācība. Katra draudze ir ar citādu slavēšanas stilu ar savu īpašu valodu. Cik skaista ir krievu valoda un cik skaista ir latviešu valoda. Piemēram, Jongi Čo draudzē, kad jābeidz slavēšana atskan gongs. Visi dzied, dzied, slavē, pēkšņi „dun,” – klusums. Viss pa laikiem sadalīts. Tāpēc, jau tā ir, pasaulē lielākā draudze, jo tur ir disciplīna un tur ir mājas grupiņas. Tur ir reāla sadraudzība starp cilvēkiem, kuriem ir kopīgi mērķi.
Draugs, tu vari palikt savā vietā kopā ar citiem, nebūt kā vientuļās priedes. Tu vari palikt kopā un uzvarēt.
Kas tad mums traucē, katram ieņemt savu vietu?
Tas ir tas vārds, ko es jau minēju – stūrgalvība. Jēzus saka: „Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat.” (Marka 8:18)
Ja es jūs mācu un jūs nedzirdat, tad tā ir stūrgalvība! Un stūrgalvībai ir sekas. Ja draudzes vidū mēs ielaižam un pieļaujam stūrgalvību, tad katrs cilvēks sāks vilkt „palagu” uz savu pusi. Tā notiek, ja mēs nepakļaujamies cits citam tā kā to ir Dievs paredzējis, bet darām kā mums pašiem labāk patīk. Tā notiek gadījumos, kad mēs ignorējam Dieva iecelto kārtību.
Draugi, Dievs radījis visu ar zināmu kārtību. Pat velna valstībā ir kārtība. Tev tikai šķiet, ka tur nav kārtības, ka velni savā starpā plūcas. Īstenībā, tur ir dzelžaina kārtība. Reizi mūžā, man bija atvērtas garīgās acis un es varēju reāli redzēt garu pasauli. Tas bija divpadsmit gadus atpakaļ. Es Bībeli nebiju lasījis, es neko nesapratu no šīm lietām. Es redzēju dažādu izmēru garus – velnus. Es redzēju mazus garus, kas nevarēja kustēties, kas bija iesprostoti sienās,griestos un grīdā, kas nekustējās. Es redzēju tādus garus, kas vienkārši peldēja gaisā un viņi arī nekustējās, viņi nevarēja atstāt savu teritoriju. Es redzēju lielākus garus, cilvēka augumā, dēmonus, kuri varēja brīvi pārvietoties. Un es redzēju starp viņiem ideālu kārtību, katrs savā vietā uz baiļu pamata. Ja arī kādreiz viņi ir bijuši ar kādu spēju būt labI, tad, lūk, šajā baiļu sistēmā nav iespējams būt pozitīvam. Tur viss pastāv vienīgi uz baiļu pamata. Ikviens dēmons trīcēja sev augstākstāvošā dēmona priekšā. Vai velns savus plānus piepilda virs zemes, cilvēku dzīvēs un draudzēs vai nē?
Taču Dievs ir ielicis Savu kārtību Savā valstībā, kur arī ir bijība, bet ne tāda kā velna valstībā. Tā ir tāda bijība, kā bērnam pret Tēvu – mīlestībā. Es zinu par savu Tēvu, ja Viņš mani kaut kādā veidā ierobežo, ja Viņš man kaut ko, kaut kad neļauj, tad es zinu, Viņš to dara mīlestības dēļ, jo Viņš mīl mani.
Es ne tikai bīstos Dieva, bet arī sajūtu Viņa pieskārienus. Arī šeit šodien šeit šajā vietā sajūtu Dievu klātbūtni. Es ne tikai sajūtu Viņa pieskārienu, bet es redzu cik Viņš ir labs manā dzīvē. Viņš gādā par mani, Viņš rūpējas par mani, par manu garīgo stāvokli, par dvēselisko stāvokli. Viņš rūpējās arī par manu fizisko stāvokli – miesu un par materiālo stāvokli. Man ir labs Tētis un es esmu Viņa dēliņš.
Te kāda māsa liecināja: „Aizbraucu uz inkaunteru, gribēju satikt Dievu, kā savu Kungu. Bet aizbraucu un satiku Dievu, kā savu Tēti. Draugs, Dievs ir gan tavs Kungs, gan arī tavs Tētis. Jūs sieviešu kārtas dzimums, jūs esat Viņa princeses. Viņa mīļās meitiņas. Un ja tavs Tētiņš tevi, kaut kur ierobežo, tad zini Viņš tevi mīl un grib pasargāt tevi no pasaules. Visi vīriešu kārtas pārstāvji, jūs esat Dieva dēli un Dieva dēliņi. Arī vīriešiem vajag Viņa mīlestību.
Kad Tēvs mūs māca un vada, parādās tāda īpašība, kā stūrgalvība. Draugs, stūrgalvība var atņemt tev tavu dēla statusu. Stūrgalvība var novest tevi pie tā, ka tu pazaudēsi, savas princeses statusu un sava Tēva mīlestību, sava Tēva aprūpi, jo tu izej ārpus Viņa ģimenes, ārpus aprūpes zonas. Mēs, kā draudze nevaram sasniegt Dieva nospraustos mērķus un nevaram celt atmodu Latvijā un nest svētību latviešu tautai, ja mēs kā draudze un individuāli esam stūrgalvīgi un negribam dzirdēt, ko Tētis mums grib teikt.
Ja esam stūrgalvīgi, tad Tas Kungs neļauj mums iemantot šo labo zemi. Mēs nevaram iekurināt pirti, mēs nevaram sakurināt atmodu, mēs nevaram degt un mūsu vidū nevar parādīties Dieva Godība, ja mēs esam stūrgalvīgi.
Jēzus, tad kad Viņš gatavojās iejāt Jeruzalemē, sūtīja savus mācekļus pēc ēzeļa. Pēc tāda ēzeļa, uz kura neviens vēl nebija sēdējis. Tas šodien būtu pielīdzināms dārgam luksus auto. Nu, piemēram, Lexus vai BMW, ar kuru neviens nav braucis.
Jēzus saka mācekļiem: „Ejiet tur…” Viņš norāda konkrētu vietu. Viņš saka: „Un tur būs Lexus, privātmājas pagalmā.” Ejiet, atslēgas ir tur iekšā. Ja kāds jums jautā: „Ko jūs darāt?” Tad atbildiet: „Tam Kungam, to vajag.” Jēzus bija vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Neaizmirstiet šo faktu, tas ir pamatu pamats evaņģēlijam.
Tātad Viņš bija ne tikai Dievs mācekļiem, bet arī Savas grupas vadītājs. Un Viņš saka Savas grupas cilvēkiem: „Ej …” Es saku savējiem: „Edžu, aizlaid uz BMW auto salonu. Noskaties to melno BMW X5. Ja, kāds kaut ko jautā, saki – Jencītim vajag. (mācītājs smejas) Un pārbaudi, vai visi papīri ir kārtībā.”
Vai tu saproti, to nopietnību? Ko tas nozīmē, kaut ko izdarīt un paklausīt. Ko izdarīja, mācekļi? Viņi neteica, nē, Kungs, nē, Ābraham tēv. Viņi teica: „Jā, Kungs.” Viņi gāja un atveda ēzeli, uz kura sēdināja virsū savu Kungu, un Jēzus iejāja Jeruzalemē. Cilvēki lika palmu zarus Viņa priekšā, savas drēbes klāja Viņa priekšā un sauca: „Svētīts, kas nāk Tā Kunga Vārdā. Alelujā!”
„Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad Viņš sūta divus no Saviem mācekļiem un tiem saka: “Noeita ciemā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet. Un, ja kas jums sacīs: ko jūs te darāt? – tad atsakait: Tam Kungam tā vajag. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.” Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja. Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?” Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva. Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un Viņš sēdās tam virsū. Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos. Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna augstībā!” (Marka 11:1-10)
Kad Jēzus bija nolēmis, pirms Savām ciešanām, baudīt Vakarēdienu kopā ar mācekļiem. Viņš sūtīja mācekļus uz kādu vietu, par ko mācekļi nezināja. Viņš teica: „Ejiet un sekojiet tam cilvēkam, kas nesīs ūdens krūzi.” Jēzus sūta viņus nezināmos apstākļos. Viņš saka: „Ejiet, tas cilvēks jums rādīs augšistabu un tur sagatavojiet Pashā mielastu.” Tātad tur viss šis mielasts tika sagatavots.
„Un Viņš sūtīja divi no Saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Noejiet pilsētā. Tur jūs sastapsit cilvēku, kas nes ūdens krūzi. Sekojiet viņam. Un, kur viņš ieiet, tur teiciet tam saimniekam: Mācītājs saka: kur ir Man tā vieta, kur ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru? – Un viņš jums rādīs lielu, segām izklātu, sagatavotu istabu. Sataisiet tur mums visu.” Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā, un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēra mielastu.” (Marka 14:13-16)
Ko dara mācekļi? Vai viņi saka: „Nē, Kungs, nē.” Viņi seko šim cilvēkam, kas rāda viņiem augšistabu un viņi sagatavo mielastu.
Bet mums patīk paklausīt tikai tad, kad esam dzirdējuši skaļu un pārdabisku balsi no Debesīm. Dažs gaida šo balsi, jau septiņus, četrpadsmit, divdesmit vienu un simts gadus. Kad man Dievs pats pateiks, tad paklausīšu. Cits seko sapņiem un vīzijai, kad sapnī redzēšu, tad… . Cits seko savām sajūtām, kad sajutīšu, tad darīšu. Vai zini, kas tas ir? Tā ir stūrgalvība.
Jēzus skaidri saka: „Tu zini, ka Tas Kungs, Tavs Dievs tev nedod iemantot šo labo zemi, jo tu esi stūrgalvīgs.” Pretstats stūrgalvībai ir paklausība.
Draugs, ja es kaut ko sludinu, tad tu noteikti pārbaudi mājās vai tā ir. Lai tev nav pēc tam liekas problēmas. Es gribu, lai jūs paši iedziļināties Bībelē. Es gribu, lai mēs katrs individuāli savā kambarī iedziļināmies Dieva vārdā un paši sadzirdam. Lai tu saproti, ka esi Viņa vadīts, un ka tavs mācītājs un vadītājs ir tikai instruments Dieva rokās, kuri palīdz tev spert gan pirmos, gan nākamos soļus, gan visas tavas dzīves soļus, kuri ir kopā ar tevi.
„Kad faraons bija stūrgalvīgs, mūs neatlaizdams, tad Tas Kungs nokāva visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, sākot ar cilvēka pirmdzimto līdz lopu pirmdzimušajam; (..)” (2.Mozus 13:15)
Vai Dievs pats gāja pie faraona? Vai Mozus gāja pie faraona? Vai Dievs pats runāja ar faraonu? Vai līderis runāja ar faraonu? Ar faraonu runāja Mozus. Dieva aicināts kalps, pravietis, apustulis, sauc kā gribi – mācītājs, vadītājs. Viņš gāja pie faraona un teica: „Atlaid ebreju tautu, citādi būs beigas.” Bet faraons bija nenormāli spītīgs – stūrgalvīgs. Viņš neatlaida tautu un visa Ēģiptes zeme piedzīvoja nežēlīgas mocības un lāstus. Pats pēdējais piliens bija, kad nogalināja ikvienu pirmdzimušo – cilvēku, lopu, jebkuru. Tikai pēc tam faraons atlaida ebreju tautu.
Draugi, vai tiešām mums ir jāsagaida, kad lāsts sāks darboties mūsu dzīvēs, kad atvērsies durvis velna darbībai, savas stūrgalvības dēļ. Vai nav labāk paklausīt šodien?
Man bija tāds notikums pagājušā nedēļā. Iet runa par manu paša stūrgalvību. Taču es uzvarēju. Paldies Dievam! Priekš tevis, varbūt tas nav nekas, bet priekš manis tas bija nopietni.
Zini, mēs katrs esam savā vietā un mums katram savs atbildības līmenis. Dievs man ir skaidri norādījis – „Tu nedrīksti nodarboties ar biznesu. Es par tevi gādāšu, ja tu gādāsi par maniem cilvēkiem.” Dievs saka: „Es tevi svētīšu un materiāli apgādāšu, ja tu gādāsi un celsi Manu valstību.” Tā vienmēr ir arī bijis.
Es ikdienas lasu grāmatas par līderību. Katru dienu vienu stundu. Šie te līderības principi, tikpat labi darbojas arī biznesā. Man būtu ļoti viegli uzsākt biznesu draugi. Nopietni. Man tas nesagādātu problēmas. Bet Dievs saka: „Nē!”
Lūk, tāds gadījums bija šonedēļ: Es ieeju portālā ss.lv. Man ir vājība uz BMW automašīnām. Es skatos vienā sludinājumā. Vecs 1995. gada auto, bet ideālā kārtībā. Viņam bija ļoti labi diski, kas paši par sevi maksā 300 Ls. Autiņš ar ādas apdari. Pārdošanas cena ielikta 1300 Ls. Tukumā salonā tā stāv, tur tirgo labi pārbaudītus un izmeklētus auto. Nu, tā vismaz viņi raksta. Tur visi auto faktiski ir jaunākie modeļi. Un pēkšņi viens 95. gada, bet tikpat smuks kā tie jaunie. Saproti, ir tādas automašīnas, kuras saimnieks ir ļoti kopis un tās ir ideālā kārtībā. Viņas ir tik pat labas, kā tās jaunās. Viņas maksā arī attiecīgi. Tādas mašīnas BMW fani meklē.
Es reiz, kādā auto pārdotavā jautāju par kādu BMW mašīnu. Tas bija sen, kad es meklēju iegādāties automašīnu, un man tur viena tā kā apmierināja. Pārdevējs teica, ka vajag uzreiz iemaksāt pirmo summu, lai tā mašīna paliktu man. Es viņam teicu: „Nu, neviens jau nepirks to mašīnu tūlīt un tagad.” Viņš atbildēja: „Atbrauks kāds fans un nopirks.” Viņiem vienalga, cik tas maksā.
Nu, lūk, es ieraugu to mašīnu ss.lv un domāju. Maksā tikai 1300 Ls. Man kredītkartē ir 900 Ls. 400 Ls es sagrabināšu. Braucam rīt uz Tukumu pakaļ. Pavisam vienkārši. Nopirkšu to, pabraukāšos kādu brīdi un tad ielikšu sludinājumu, ka pārdodu par 2500 Ls. Reāla cena būtu no 2500 Ls – 3500 Ls. Ielikšu sludinājumu un nopelnīšu no 500 Ls – 1000 Ls. Es eju pie sievas un saku: „Es gribu to mašīnīti.” Mana sieva saka: „Man liekas, ka tā ir kārība.” Bet es saku: „Bet mēs arī nopelnīsim.” Es zinu, ka Dievs man teica: „Tu nedrīksti nodarboties ar biznesu.” Ja tik elementāri var nopelnīt, kas tad tas par biznesu. Vienkārši pabraukāšos, nopelnīšu naudiņu, nebūs draudze jāapgrūtina. Sākās visi šie teksti. Bet es sajēdzu gan, ka kaut kāds stūrgalvības gars piemeties. Es sapratu, ka ņemt kredītkarti un to tagad tukšot nav īstais laiks. Kaut arī, tas piedāvājums ir labs. Nav īstais laiks man pirkt mašīnas. Nav īstais laiks man taisīt biznesus. Ir īstais laiks glābt pazudušos. Bet man tik ļoti gribas to mašīnīti. Es eju pie Betijas, vedu visu ģimeni pie datora un rādu. Skatieties, skatieties – ādas salons, cik skaistas krāsas, kā viss spīd, pilnīgi svaigs. Benzīna motors 4×4. Skate jūlijā izieta, nodoklis nomaksāts. Nu, tā ir īsta dāvana. Reāli, tā arī ir dāvana, bet ne man.
Es gāju savā kambarī un teicu: „Dievs, atbrīvo mani, no šīs te kārības. Dievs, palīdzi man, ka es vairs nedomātu par šo te mašīnu.” Es gāju un neatlaidīgi lūdzu: „Dievs, nē! Dievs, apskaidro manu prātu. Dievs, neļauj manai kājai slīdēt. Dievs, turi mani uz pareizā ceļa. Dievs dod, ka man ir skaidrs prāts, ka es nekad nenovirzos. Dievs, es gribu būt tikai Tavā tuvumā, viss pārējais ir nekas.”
Es lūdzu un no kambara iznācu ārā pilnīgi pārliecināts, ka lai kā gribētos to mašīnu nopirkt es to nedarīšu. Man gribas arī tagad. Bet man ir lēmums, iekšējā stabilitāte un pārliecība. Es jau varu, kaut ko gribēt, bet tas nav priekš manis.
Aizbraucu uz inkaunteru un tur biju trīs dienas. Atbraucu mājās vakar vakarā un tūlīt devos pie datora. Man tāda doma: „Nez, kā manai mašīnītei?” (visi smejas) Es attaisu vaļā ss.lv mājas lapu – mašīnas tur vairs nav. Kāds bija izmantojis lielisko izdevību. Tad es meklēju, varbūt kāds ir paņēmis un izdarījis, tā kā es gribēju darīt. Meklēju un atrodu, tiešām ir. Jaunais īpašnieks pārlabojis tikai ražošanas gadu, nofotografējis vēl smukāk un cenu ielicis 2000 Ls. Viņa tur ilgi nestāvēs, tas ir skaidrs, arī par 2000 Ls.
Runa iet par stūrgalvību. Redzi, atliek tikai man, sākt ar Dievu diskutēt par šo te jautājumu: „Kāpēc man jāsaņem alga draudzē.” Redzi, kā pasaule rāda ar pirkstiem: „Tu neko nedari, algu tik saņem.” Man gan pašam nav nekādi sirdsapziņas pārmetumi. Es zinu, ka varu nopelnīt un braukt ar vēl labākām mašīnām. Smadzenes man ir, es mierīgi to varētu. Es varētu sapirkt draudzei visāda lietas. Bet zini, tas, kas jau ir, ar to pašu galā mēs netiekam.
Atliek man tikai stūrgalvībā sākt nepaklausīt Dievam un sākt nodarboties ar biznesu – tas būs brīdis, kad beigsies draudze „Kristus Pasaulei.” Dievs man ir skaidri norādījis, ka man jākalpo pilns laiks, un jāvelta tas draudzē ceļot Dieva Valstību. Ja, es nepaklausu, tad Dievs nedod iespēju man iemantot to labo zemi un vēl nav zināms, kā viss beigtos. Vai tu saproti, par ko es runāju? Tā ir mana liecība šonedēļ. Citu nedēļu būs cita liecība. Bet es savu stūrgalvību likšu rāmītī. Ja man arī iegribās darīt kaut ko pretēji tam kā Dieva vārds saka, tad es lūgšu par to un tomēr darīšu Dieva gribu. Jo stūrgalvīgajiem nedos iemanot to labumu, ko Dievs ir parādījis.
Tu zini, cik cilvēki ir spītīgi. Zini, kā spītīgie raud, – zirga asaras. Es jau pēc pieredzes varu noteikt, kur ir zirga asaras, kur ir grēka nožēlas asaras, kur ir spītības asaras, nepaklausības asaras, sevis žēlošanas asaras, Jēzus žēlošanas asaras. Tu skaties filmu „Kristus ciešanas,” man paliek žēl Jēzu – es raudu. Man jau Viņš nav jāžēlo. Dievs saka: „Žēlo pats sevi.” Jēzus tā arī teica: „Ko jūs raudat? Raudiet par šiem te cilvēkiem uz zemes. Par mani nevajag raudāt, es tūlīt augšāmcelšos! Es esmu uzvarētājs! Āmen!” Tev ir pašam savas problēmas. Kad mācītājs zvana pa telefonu, vai viņš brēc? Vai viņš aizliedz tev kaut ko? Sit? Draud? Šantažē? Piespiež? Hipnotizē? Mācītājs runā. Viņš vienkārši ar tevi runā un runā lietas, kas ir pareizas un kas attiecas tieši uz tevi. Un ja mācītājs nebrēc skaļā balsī, tad tev liekas tas nav nopietni, tas ir joks. Ja mācītājs nebrēc, tā pa tiešo tev: „Fredi, beidz lūrēt uz kaimiņieni pa logu. Ar tevi būs beigas, ja turpināsi to darīt.” Ja tu nebrēktu un teiktu: „Fredi, tas, ka tu tur lūri pa vakariem, nav laba nodarbe, ej lūri uz savu sievu labāk.” Mācītājs, tā mierīgi pateica, nebija tāds dusmīgs, nebija naidīgs, liekas, šķiet būs normāli. Gan jau, viss būs labi. Draugs tā ir stūrgalvība.
Reizēm šķiet tie ir kaut kādi sīkumi, bet pēc tam mēs raudam zirga asaras – „ Mani nemīl, mani atstumj. Man viss no rokām krīt laukā. Es atslēgas nevaru atrast somiņā. Es pats sev nepatīku. Fui, kādas greizas acis, līkas un spalvainas kājas. Vai, man ūsiņas uzaugušas. Austiņas par lielu, tad par mazu. Vai, kāds dibens izaudzis, vai kāds vēders utt.” Zini, ko stūrgalvīgie apsūdz. Viņi apsūdz draudzes, apsūdz savus vadītājus, mācītājus kontrolē, autoratīvismā un totalitārismā. Tu zini, kas ir totalitārisms? Tas ir, ka tev nav izvēles. Totalitārisms ir režīms, kurā valsti pārvalda bez sabiedrības līdzdalības. Tā, kā komunisma laikā – viena partija, komunistiskā partija. Un, kad tu ej uz vēlēšanām, tev ir jāvēl par šo vienīgo partiju. Lūk, tā ir kontrole, ka tu nevari ne iestāties, ne izstāties. Lūk, tā ir sekta, ka tu kaut kur iestājies, ārā vairs tu netiec un iekšā ar netiec, ja gribi. Draugs tu dzīvo brīvā Latvijas valstī šodien, tu vari nākt uz šo draudzi un vari nenākt. Tu vari iestāties un izstāties. Piemēram, Krievijā, pēc tā ko es redzu, kas šobrīd tur notiek. Ja tā turpināsies, tad tur būs tikai viena baznīca. Ja tu gribēsi iet uz baznīcu, tev nebūs izvēles, viena baznīca un tā būs pareizticīgo baznīca. Brīnišķīgi, nav lieki jādomā. Visu tavā vietā izdomā. Lūk, tā ir īstā reliģija. Draugs, es esmu pārliecināts, ka šī ir īstā draudze. Bet, ja tu neesi pārliecināts, tad ej un meklē citu draudzi. Tiešām, ja tu ilgu laiku neesi pārliecināts, tad es priecāšos, ja tu sameklēsi citu draudzi. Nav ko te zīmēties un berzēt baznīcas solus. Man būs vieglāk bez tevis. Āmen! Es runāju par stūrgalvību.
Stūrgalvji pretojas svaidītiem vadītājiem. Viņi labprāt pieņem reliģiskus cilvēkus. Kas par naudu tevi nokristīs, vai pateiks tev pravietojumu un izdabās tev, kas neliks tev uzņemties atbildību par savu dzīvi un par savu ticību, par savu ģimeni, kas pieļaus kompromisus.
„Jūs, stūrgalvji, ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm, jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam, kā jūsu tēvi, tā arī jūs. Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvējuši tos, kas iepriekš sludinājuši Taisnā nākšanu, kura nodevēji un slepkavas jūs tagad esat kļuvuši, jūs, kas bauslību no eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši.” Šie vārdi iedzēla viņiem sirdī, un viņi grieza zobus pret to. Bet viņš, Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas un sacīja: “Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.” Bet tie, skaļā balsī brēkdami, aizsedza savas ausis un visi kopā viņam uzbruka un, izgrūduši no pilsētas ārā, nomētāja akmeņiem. Un liecinieki savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kura vārds bija Sauls. Tie nomētāja akmeņiem Stefanu, kas sauca un sacīja: “Kungs Jēzu, pieņem manu garu.” Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” To sacījis, viņš aizmiga.” (Apustuļu darbi 7:51-60)
Te ir stāsts par Stefanu, kuru reliģiskie līderi nomētāja ar akmeņiem. Te ir tā rakstīts, Stefans sludināja un viņš teica: „Jūs, stūrgalvji, ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm, jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam, kā jūsu tēvi, tā arī jūs.” Viņš runā par jūdiem, kuri atstumj dzīvo Dievu un tā vietā izvēlas dažādus rituālus, savu kārtību un savu taisnību. Interesanti, kādā veidā jūdi pretojās Svētajam Garam? Gribi, es tev pateikšu. Te tālāk ir rakstīs: „Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvējuši tos, kas iepriekš sludinājuši Taisnā nākšanu, kura nodevēji un slepkavas jūs tagad esat kļuvuši,(..).”
Kādā veidā jūdi pretojās Svētajam Garam? Es tikko pantiņu izlasīju. Kādā veidā? Svētais Gars pats, vai caur cilvēkiem? Es nenoliedzu, ka Svētais Gars atnāk Pats, bez cilvēku starpniecības. Viņš to var izdarīt un tomēr. Neviens no jums nav šodien šeit, bez cilvēku līdzdalības. Neviens no jums nelasa Bībeli, kuru nav iespiedušas cilvēku rokas. Viņi ir noraidījuši Dieva svaidītas autoritātes. Viņi ir bijuši stūrgalvīgi, nešķīstām sirdīm. Kāpēc? Viņi ir domājuši un gribējuši dzīvot pēc savas taisnības, un nevis pēc Dieva taisnības. Lūk, viņi bija tie, kas sita Jēzu krustā un vēlāk tieši viņi tika vajāti un nicināti un nogalināti visā pasaulē. Es nesaku, ka viņi vienīgie un tomēr briesmīgs lāsts pār šo tautu nāca – piekrīti. Ja būtu 2000 gadu atpakaļ, es nāktu uz dievkalpojumu un man būtu pilnas kabatas un somas ar akmeņiem. Tā viņi arī darīja, viņi nomētāja Stefanu ar akmeņiem, par to, ka viņš atklāti pateica: „Jūs esat stūrgalvji, jūs pretojaties Svētajam Garam. Dievs sūtīja savus kalpus pie jums. Jūs viņus vajājat un nogalinājāt.” Stūrgalvīgie cilvēki ir tie, kas parasti, nogalina attiecības starp mācītāju un tevi, starp vadītāju un tevi. Tie, kas bojā šo saikni ar Dievu. Tas nenozīmē, ka tev nav pašam sava saikne ar Dievu, tomēr Dievs ir paredzējis, ka mēs esam kopā, ka mēs neesam vientuļās priedes. Dievs iedibinājis Savu mācekļu komandu. Dievs pateica neatstāt savas sapulces. Nenogalini, šo saikni ar cilvēku, kurš nes tev Svētā Gara vērtības un patiesību, kurš spēj tev palīdzēt, iedziļinoties tavā problēmā.
Es te nesen mācīju par pareizu draudzību un man kāda sieviete rakstīja draugos.lv. Viņa uzskatīja, ka tas nav bībeliski. Viņa nesaprata. Es viņai izskaidroju, sīki uzrakstīju un tad viņa saprata. Es viņai skaidroju, kāpēc nevajag visiem pēc kārtas prasīt padomu. Viņa ir grupas vadītāja, es nezinu, kādā draudzē, neteica, Es viņai paskaidroju: „Tavā grupā, tu esot kopā ar cilvēkiem, tu perfekti zini viņu problēmas. Tu zini risinājumu, bet viņš staigā apkārt pie viena mācītāja, pie otra mācītāja, pie viena cilvēka draudzē, pie otra, trešā cilvēka draudzē, kas nav iedziļinājies un viņš nezina šā cilvēka problēmu. Tu virspusēji izstāsti šim cilvēkam savu problēmu un viņš dod tev padomu. Pretēji tam, ko teica tavs līderis no Dieva. Viņi nāk un prasa. Man tur teica – tā un tā, bet it taču tā. Viņi gaida no manis apstiprinājumu. Viņi ies atpakaļ uz to draudzi un teiks savam mācītājam: „Bet Jencītis uzskata, ka ir tā.” Un tas mācītājs domās, ka tas Jencītis ir galīgi aptaurēts. Pa vidu ir kāds cilvēks – stūrgalvis, kurš grib, lai akli apstiprina ar zīmogu viņa taisnību. Viņš nepastāsta visu patiesību.
Draugi, uzmanieties dot virspusējus padomus cits citam, tie var novest pie katastrofālām sekām. Vislabāk tavas problēmas pārzina tavas grupas vadītājs un vēl labāk tavs mācītājs. Nu, kāpēc Dievs draudzē citus iecēlis par apustuļiem, praviešiem, evaņģēlistiem, mācītājiem un skolotājiem, par ganiem. Kāpēc?
Kāpēc Jēzus sirds iežēlojās, kad Viņš redzēja cilvēku pūļus, kā avis, kam nav gana un teica: „Lūdziet pļaujas kungu, lai viņš izsūta strādniekus.” Kāpēc?
Kāpēc Viņš teica: „Ejiet un dariet par mācekļiem.” Kāpēc Viņš sagatavoja divpadsmit un teica: „Dariet jūs citus divpadsmit mācekļus.” Kāpēc Pāvils saka Titam, savam īstam bērnam? Kāpēc viņš sauc cilvēku par savu bērnu, kurš nav viņa bērns, viņš ir kalpotājs draudzē? Tāpēc, ka Pāvils bija viņa garīgais tēvs. Mūsu miesīgie tēvi un mātes bieži vien nedzird Dieva balsi, jo viņi dzīvo bez Dieva. Paldies Dievam, ka tavā dzīvē ir cilvēki, kurus tiešām Dievs ir atsūtījis. Draugs, es ticu, ka tu esi pareizā vietā un pareizā laikā. Es ticu, ka stūrgalvības vietā tu izvēlēsies paklausību.
„Bet tie, skaļā balsī brēkdami, aizsedza savas ausis un visi kopā viņam uzbruka un, izgrūduši no pilsētas ārā, nomētāja akmeņiem.” (Apustuļu darbi 7:58)
Kad Stefans sludināja, tie skaļā balsī brēkdami, aizsedza savas ausis, un visi kopā uzbruka viņam. Viņi negribēja dzirdēt. Varbūt arī tu šajā brīdī, klausies un tu negribi to dzirdēt. Tu domā savas domas un gatavo savus iebildumus. Viņi arī aizspieda ausis un visi kopā uzbruka. Izgrūduši Stefanu no pilsētas, viņi to nomētāja ar akmeņiem. Un Stefans ceļos nometies skaļā balsī sauca: „Kungs nepielīdzini viņiem šo te grēku.” To sacījis, viņš aizmiga.
„Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” To sacījis, viņš aizmiga.” (Apustuļu darbi 7:60)
Samuēls runāja ar Saulu: “Tas Kungs ir mani sūtījis tevi svaidīt par ķēniņu pār visu Viņa tautu, pār Israēlu, un nu tagad uzklausi Tā Kunga vārdus! Tā saka Tas Kungs Cebaots: Es piemeklēšu Amaleku tās pārestības dēļ, ko tas ir nodarījis Israēlam, aizsprostodams viņam ceļu, kad Israēls nāca no Ēģiptes. Tādēļ ej tagad un sakauj Amaleku, iznīcini itin visu līdz pēdējam, kas vien tam pieder! Nesaudzē nevienu no viņiem, nedz arī kaut ko no viņa kustoņiem: liec, lai aiziet nāvē gan visi vīri un sievas, gan bērni un zīdaiņi, vērši un visi sīklopi, kamieļi un ēzeļi!” „Tad Sauls to darīja tautai zināmu, un viņš tos pārskaitīja Telaimā, to bija divi simti tūkstoši kājnieku un vēl desmit tūkstoši vīru no Jūdas. Un Sauls devās uzbrukumā pret Amaleka galvaspilsētu un novietoja kādu daļu paslēptu karavīru izlūkošanai strauta ielejā. Bet keniešiem Sauls lika sacīt: “Ejiet, šķirieties un ejiet prom no amalekiešu vidus, lai es jūs neizdeldēju kopā ar tiem, jo jūs esat parādījuši labvēlību ikvienam israēlietim, kad tie izgāja no Ēģiptes.” Un kenieši atšķīrās no amalekiešiem. Bet Sauls sakāva amalekiešus, no Havilas līdz pašai Šuras pievārtei, kas atrodas austrumos no Ēģiptes. Un viņš dzīvu sagūstīja amalekiešu ķēniņu Agagu, bet visu tautu viņš pilnīgi iznīcināja ar zobena asmeni. Bet Sauls un karotāji saudzēja Agagu un labākos sīklopus un liellopus, un nobarotus aunus, un itin visu, kas bija labs, un tos negribēja iznīcināt, bet visu, kas bija nederīgs un panīcis, to viņi iznīcināja. Tad Tā Kunga vārds nāca pār Samuēlu: “Man ir žēl, ka Es esmu iecēlis Saulu ķēniņa kārtā, jo viņš ir no Manis novērsies, Man neseko un nav izpildījis Manus vārdus.” Tad Samuēls iedegās satraukumā, un viņš To Kungu piesauca lūgšanās visu nakti. Un Samuēls agri cēlās, lai no paša rīta dotos Saulam pretī; tad viņam tika paziņots, ka Sauls ir aizgājis uz Karmela kalnu, kur viņš pats sev uzcēlis pieminekli, bet tad apgriezies un gājis lejā uz Gilgalu. Kad Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: “Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles.” Tad Samuēls sacīja: “Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?” Tad Sauls atbildēja: “No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam, bet pārējos mēs esam pilnīgi iznīcinājuši. Tad Samuēls atbildēja Saulam: “Pietiek! Es tev pateikšu, ko Tas Kungs man ir teicis šai naktī.” Tad tas viņam teica: “Runā!” Un Samuēls sacīja: “Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un tad Tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu. Un tad Tas Kungs tevi sūtīja ceļā un tev sacīja: ej un izdeldē tos grēciniekus, tos amalekiešus, un karo pret viņiem, līdz tie ir izdeldēti! Kāpēc tu neesi klausījis Tā Kunga pavēlei, bet esi maldījies laupīdams un esi darījis to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs?” Tad Sauls sacīja Samuēlam: “Es esmu gan klausījis Tā Kunga balsij un esmu arī gājis pa to ceļu, pa kuru Tas Kungs mani ir sūtījis, un es esmu atvedis Agagu, Amalekas ķēniņu, bet amalekiešus es esmu pilnīgi iznīcinājis. Bet tauta no salaupītā ir paņēmusi sīklopus un liellopus, kuri bija vislabākie starp izdeldējamiem, lai tos nestu Gilgalā kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam.” Un Samuēls sacīja: “Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki, bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ, ka tu esi atmetis Tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš.” (1.Samuēla 15:1-23)
Tu esi lasījis par tādu cilvēku vārdā Sauls. Viņš bija pirmais Izraēla ķēniņš. Dievs svaidīja viņu par ķēniņu. Dievs ir svaidījis tevi par Savu princesi, princi, Viņa bērnu. Sauls bija stūrgalvīgs un savs stūrgalvīguma dēļ viņš pazaudēja savu ķēniņa godu. Ne tikai savu, jo viņš izdarīja pašnāvību. Arī viņa dēls gāja bojā un ķēniņa gods tika atdots kādam citam, kurš bija paklausīgs Dievam.
Lūk, pravietis Samuēls Saulam dod norādījumus. Iznīcināt konkrētu tautu, ar visiem dzīvniekiem, ar visu, kas kustās. Tā ir Vecā Derība. Bet ko izdara Sauls? Viņš atstāj dzīvu ķēniņu. Atstāj dzīvus labākos kustoņus. Viņš nepaklausīja precīzi pavēlei. Samuēls nāk pie Saula un saka: „Tu esi sagrēkojis, jo tu neesi paklausījis.”
Bet Sauls viņam sacīja: “Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles.” (1.Samuēla 15:13)
Samuēls teica: „Tu, neesi gan izpildījis. Es tev teicu visus nogalināt, bet tu neizpildīji precīzi Tā Kunga pavēli.” Viņš atstāja dzīvu ķēniņu un kustoņus un aizbildinājās, ka lopus vajagot upurēšanai Dievam. Sauls bija stūrgalvis. Mēs ar bieži izdomājam, kaut ko, ko Dievam vajag. Es jau ar domāju par to mašīnu. Dievs, vai tad nav labi, ka mācītājs pats nopelna sev un vēl draudzi apgādā ar mašīnām. Draugs, Dievam nevajag to manu upuri, ka es tagad nesaņemtu algu draudzē, bet sāktu pats baigo biznesu veidot. Dievam nevajag to. Dievam vajag manu paklausību, nevis upuri.
„Tad Sauls sacīja Samuēlam: “Es esmu gan klausījis Tā Kunga balsij un esmu arī gājis pa to ceļu, pa kuru Tas Kungs mani ir sūtījis, un es esmu atvedis Agagu, Amalekas ķēniņu, bet amalekiešus es esmu pilnīgi iznīcinājis. Bet tauta no salaupītā ir paņēmusi sīklopus un liellopus, kuri bija vislabākie starp izdeldējamiem, lai tos nestu Gilgalā kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam.”” (1.Samuēla 15:20,21)
Esmu klausījis gan Dieva balsij, esmu gājis par to ceļu, par kuru, Tas Kungs mani ir sūtījis. Es tikai Agagu atvedu, Amalekas ķēniņu, pārējos visus iznīcināju. Bet tauta paņēma sīklopus un liellopus, kuri bija vislabākie, lai nestu, ka kaujamo upuri Tam Kungam.
„Un Samuēls sacīja: “Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij?(..)”” (1.Samuēla 15:22)
”(..)nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ, ka tu esi atmetis Tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš.” (1.Samuēla 15:23)
Lūk, tā tāpēc, ka tu biji nepaklausīgs Dievam, tu zaudē savu stāvokli un nevari būt vairs ķēniņš. Bēdīgi un tomēr pamācoši. Paldies Dievam, ka šodien šeit no kanceles skan patiesība. Patiesība, jo tieši patiesība dara brīvus. Jūs iepazīsiet patiesību un patiesība jūs darīs brīvus. Jūs nedarīs brīvus reliģiozi sprediķi, prātošana, reliģiozas grāmatas, bet patiesība.
Lūk, patiesība par stūrgalvību un paklausību.
Noslēgumā par to, kam paklausīt. Varbūt kādam nav īsti skaidrs, ko un kam paklausīt.
„(..) un, (Kristus) cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filipiešiem 2:8)
Pirmkārt Kristus bija paklausīgs Tēvam. Dzirdi, Kristus Dieva Dēls bija pilnībā padevies Tēvam. Dievs ir Trīsvienīgs Dievs. Trīs Vienā Personā. Šodien Viņš ar Svēto Garu ir mūsu vidū. Svētais Gars, kā Persona ir šeit. Viņš ir Dievs. 2000 gadu atpakaļ Viņš staigāja pa zemes virsu miesā. Jēzus māca mūs ar Savu piemēru. Kaut Jēzus pats ir vadītājs, arī Viņš pakļaujas Savam Tēvam.
Pirmkārt, mēs esam paklausīgi savam Tēvam. Mēs līdzināmies Kristum. Paklausām Kristum, kā Viņš paklausīja Tēvam. Viss pārējais, kam mēs paklausām, varbūt nav Dieva sūtīts. Tāpēc, lai izšķirtu, vispirms mēs paklausām Kristum. Tu teiksi Tēvam vai Kristum ir jāpaklausa. Tēvam vai Kristum, vai Svētam Garam. Jēzus skaidri saka: „Kas ir redzējis Mani, tas ir redzējis Tēvu. Ja es klausu Kristum, tad es klausu Tēvam. Es klausu Tēvam, es klausu Svētajam Garam – Dievam. Pirmkārt mēs paklausām Dievam. Vai tad mēs tos pārējos, varam pabīdīt tālāk? Vai nav svarīgi paklausīt saviem vadītājiem?
Paklausīt Dievam nozīmē, paklausīt tam, ko Dievs ir atklājis Savā Vārdā – Bībelē.
„Bērni, klausāt saviem vecākiem, jo tā pienākas.” ( Efeziešiem 6:1)
Bērni, ja gribas vecākiem nepaklausīt, tad lasiet divpadsmit reizes šo rakstu vietu. To saka jums Svētais Gars. Bērni, klausiet saviem vecākiem. Godā Savu tēvu un māti. Tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu. Proti, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvotu virs zemes. Vai tev gribas, lai tev labi klājas, lai Dievs tevi svētī? Tad klausiet savus vecākus. Bet citā Rakstu vietā ir rakstīts: „Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts, (..)” (Mateja 10:37)
Ja tev māte vai tēvs māca neapmeklēt draudzi, māca tev nelūgt Dievu, tad tev vairāk ir jāklausa Kristus. Ja tevi uz draudzi nelaiž un tu esi maziņš, tu nevari bez vecākiem. Kaut pēc Latvijas likuma, arī bērniem ir tiesības uz reliģijas brīvību. Tā ir rakstīs bērnu tiesības aizsardzības likumā.
Jēzus draudzei, sievām un vīriem saka: „Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.” (Efeziešiem 5:24)
Kam ir jāpaklausa draudzei? Kristum. Vai tiešā ceļā, vai ievērojot zināmu kārtību un paklausot vadītājiem? Kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat sievas saviem vīriem visās lietās. Atgādinu Jēzus vārdus, kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl, nekā Mani, kas savu vīru mīl vairāk nekā Mani, tas Manis nav vērts.
Sievas, ja jūsu vīri ved jūs prom no ticības Kristum, ved jūs pazušanā, tad jums jāklausa vairāk Kristum, nekā vīram. Bet, ja tavs vīrs ir lupata un negādā par ģimeni, neuzņemas vadītāja lomu, viņš ir dzīvojis mammai zem brunčiem un tagad tevi aprecēja, lai dzīvotu tev zem brunčiem, lai tu gādātu par viņu, tad lai vīri ir paklausīgi sievām. Tad, šādā gadījumā, lai sieva uzņemas vīra vietu ģimenē un vada ģimeni bijībā Dieva priekšā. (mācītājs joko) Tikai lūdzu šādā gadījumā parunājiet ar mani.
„Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:17)
Es saku mājas grupu vadītājiem, paklausiet savam vadītājam. Draudze paklausiet saviem mājas grupas vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm. Neesiet stūrgalvīgi.
„Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti,(..)” (Romiešiem 6:17)
Esiet paklausīgi mācībai. Katrai draudzei ir mācība un tā niansēs atšķiras, bet pamats ir viens. Šajā draudzē ir konkrēta mācība un konkrēta vīzija G12. Nevienas draudzes mācība nav perfekta, bet mūsu draudzes mācība ir tuvu Bībelei. Mēs savā draudzē, kā saprotam, tā arī mācam un ejam uz priekšu.
Tēvi Svētais Gars jums saka caur Pāvilu: „Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4)
Jā, lai ir jā un nē ir nē tavā ģimenē. Ja ģimenē nav disciplīnas, maiguma un mīlestības, ja mēs nemācam bērniem bijību Tam Kungam, tad mēs viņus kaitinām. Ja mēs ar vienu vārdu atļaujam un ar otru aizliedzam, paši putrojamies un paši rādām sliktu piemēru ģimenē, strīdamies, tad mēs kaitinām savus bērnus. Jo bērni, kā mazi sūklīši uzņem visu, ko redz. Tēvi, jums ir milzīga atbildība Dieva priekšā. Mammai mazāka, jo tēvs ģimenē ir Dieva ielikts, kā apgādnieks un audzinātājs, kā pārvaldnieks. Viņš ir ģimenes sargs un vadītājs. Tēvi ieņemiet savu vietu ģimenē, skatieties, lai jūsu bērni neklīst apkārt pa krogiem, nezināmā sabiedrībā utt. Lai jūsu bērni aug svētbijībā, stipri un sārtiem vaigiem.
„Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi.” (Efeziešiem 6:4)
Visiem, kas strādā, ir jāpaklausa laicīgajiem kungiem – darba devējiem darbā, skolotājiem skolā. Jebkuram cilvēkam sabiedrībā, kam pienākas gods un cieņa. Bet kas vairāk bīstas šādus cilvēkus nekā Kristu, Jēzus saka: „Tas Manis nav cienīgs!” Bībele skaidri saka: „Izrādiet cieņu, kam tā pienākas.” Ja tu darbā esi noslēdzis līgumu, tad strādā, nevis Bībeli lasi darbavietā. Bībeli, lasi no rīta mājās, vai vakarā, kā nu kurš to dara. Lūdz Dievu mājās, bet darbā strādā. Un strādā labāk nekā citi un esi paklausīgs.
„Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu,(..)” (Titam 3:1)
Svētais Gars jums saka: „ Esiet paklausīgi valsts ierēdņiem, iekārtai, valdībai un varām, likumiem.” Jēzus saka: „Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pienākas un Dievam, kas Dievam. Maksājiet savus nodokļus. Esiet paklausīgi, nepārkāpiet likumu. Visas lietas dariet saskaņā ar valsts likumu. Mūsu valsts likums nav pretrunā ar Bībeli.
Latvijā ir demokrātija un katrs var izteikt savu viedokli. Taču nevajag uzbāzt savu viedokli, kliegt uz ielām. Cilvēki tā kalpo Dievam, kā viņi saprot. Viņiem nav neviena vadītāja, kurš pateiktu, kas un kā jādara, kas pamācītu. Jo gadās, ka viens dulls atbrauc uz manu pilsētu, dabū Domē atļaujas, uztaisu pasākumu un bļauj pa visu pilsētu – aleluja, aleluja. Kā, lai es pēc tam, uztaisu kādu pasākumu šajā pilsētā. Viņi vairs man neatļaus, jo tika traucēta sabiedriskā kārtība. Esiet paklausīgi valdībām un varām. Es pats redzēju, ka Vecrīgā pie viena sludinātāja piebrauca policija, kas bļaustījās uz ielas. Viņš jau cilvēks grib sludināt evaņģēliju, bet nav neviena, kas viņam pamāca, kas aptur viņu.
Draugs, ja mēs Rīgā gribam nest labo vēsti mēs nevaram pieļaut, ka daži cilvēki, kas nekam nepakļaujas, visu sabojā. Tu zini, kā viss Latvijā ir sabojāts. Pat mūsu draudzes statūtos ir rakstīs, ka mēs pakļaujamies valsts likumdošanai, ja tas vien nav pretrunā ar ticīgā sirdsapziņu. Jēzus gan saka: „Kas pasaules kārtību mīl vairāk nekā Mani, tas Manis nav vērts.”
Ja, aizliegtu sapulcēties, kā musulmaņu zemēs, vai tad mēs klausītu tādai valdībai un varai. Mēs sapulcēsimies gan, pa kluso grupiņās. Lūk, tas ir autoratīvisma un totalitārisma režīms, ka neļauj pulcēties. Nav ticības brīvības. Tu gribi ticēt, bet nevari, tev to aizliedz.
„Dāvida dziesma dziedātāju vadonim, kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!” (Psalms 51:1-14)
Paklausīgais Dāvids, iekrita grēka ar sievieti, taču Dāvids nožēloja to un atgriezās. Lūk, ko viņš lūdz, pēc tam, kad viņš apzinās savu grēku: „Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!”
Pazudis ir miers, pazudis ir prieks, un manā dvēselē ir vētras, šaubas, sajukums un depresija klauvē pie durtiņām. Dažādas kaites un slimības sāk mani ķert. Ar finansēm vairs neiet man tā kā gribētos un nepietiek naudas nekad, arī tad, kad tās ir daudz. Es sāku šaubīties ticībā. Bet varbūt manā dzīvē ir kāda stūrgalvība. Kur palicis mans prieks? Lūdz šādu lūgšanu: „Dievs atdod man atpakaļ pestīšanas prieku, un stiprini mani ar paklausības garu, dari mīkstu manu sirdi, dari dzirdīgas manas ausis un dari redzīgas manas acis, ka stūrgalvības vietā izvēlos paklausību un baudu savu prieku un baudu savu svētību.”
Debesu Tēvs svētī mūs ar paklausības garu. Āmen!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers
