Tu zini, kas šodien ir par dienu?
Vasarsvētki. Kristīgajā draudzē šiem svētkiem ir īpaša nozīme. Bībelē ir grāmata Apustuļu darbi. Vēl Apustuļu darbus sauc par Svētā Gara darbiem. Bez Svētā Gara nebūtu draudzes. Citi teologi uzskata, ka draudzes dzimšanas diena ir tieši tajā dienā, kad Dievs izlēja Savu Svēto Garu. Tas, protams, ir diskutējams jautājums, es tā neuzskatu, bet var tā uzskatīt, ja patīk, kā nu kurš var pieņemt šo sākuma punktu draudzei. Es uzskatu, ka draudze ir vienmēr bijusi virs zemes, kopš pašiem pirmsākumiem. Un kristīgā draudze, protams, kad Jēzus sāka veidot savus mācekļus, tā arī bija pirmā mājas grupiņa. Āmen.
Jaunās Derības nozīmē cilvēki Svēto Garu saņēma nevis Vasarsvētku dienā, bet pēc Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās. Tas notika tad, kad caur Jēzus Kristus asinīm cilvēki iegāja Dieva klātbūtnē. Kad Dieva Gars iemājoja viņos. Pavisam noteikti šis ir sākumpunkts. Tādā draudzes nozīmē, kā mums ir, ar Svēto Garu mūsu vidū un mūsos. Mēs esam savienoti ar Svēto Garu. Bet ne par draudzes sākuma punktiem, ne dzimšanas dienām mēs runāsim. Es runāšu par svaidījumu. Svaidījums noteikti ir saistīts ar Vasarsvētkiem.
Lūk, ziņu portālā „TVNET” bija raksts, kurp doties Vasarsvētkos. Bija dotas sešas idejas:
1. Miera ielas Vasarsvētki.
2. Pārdaugavas svētki.
3. Jūrmalas kūrortpilsētas atklāšanas svētki.
4. Vasarsvētki Bīriņu pilī.
5. Vasarsvētki Turaidā.
6. Torņkalnā notiks Vasarsvētku labdarības pasākums. Cik sapratu ziņās rakstīto, tad šie svētki ir saistīti ar luterāņu draudzi.
Ir tikai viena vieta, kur Dievs gribētu, lai katrs latvietis dodas Vasarsvētkos un ne tikai Vasarsvētkos, bet katru svētdienu, un tā ir dzīvā Dieva draudze, ieteicams, draudze „Kristus pasaulei”. Dārgais draugs, mēs mīlam tevi, mēs gaidām tevi un mēs iesakām tev draudzi „Kristus pasaulei”. Šī ir īstā vieta un īstais laiks. Un Vasarsvētku tēma pavisam noteikti ir saistīta ar Svēto Garu. Jo 50 dienas pēc Lieldienām izraēlieši svinēja ražas svētkus. Tā bija diena, viena no svētku dienām, kad katram vīriešu kārtas pārstāvim bija jāierodas templī, Dieva klātbūtnē, pielūgt Dievu.
Un tieši šajā dienā, Vasarsvētku dienā, Apustuļu darbos ir rakstīts, ka visi bija sapulcējušies vienā vietā. Tur bija 120 mācekļu, tur bija tūkstošiem izraēliešu no dažādām pasaules malām, visi sabraukuši pielūgt Dievu, un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem lika izrunāt.
„Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.” (Apustuļu darbi 2:1-4)
Un Pēteris šajā dienā sludināja Dieva vārdu. Un Pēterim notika izmaiņas. Pirms tam viņš vadīja draudzi. Jēzus atstāja Pēteri par draudzes vadītāju. Pēc maniem aprēķiniem, kas nebūs precīzi, bet aptuveni, es skaitu, ka augšistabā viņi bija 120 cilvēki, kā es to redzu Dieva vārdā, pamatā tie bija līderi, un Bībele māca, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās tika manīti vēl 500 brāļi vienā reizē. Tātad tie bija vēl 500 cilvēki, kuri ticēja uz Kristu. Es parēķināju, varbūt nedaudz pieliekot klāt, bet varbūt tieši otrādi, skaitlis nebūs pilnīgi precīzs, bet, iespējams, ka Pēteris vadīja draudzi apmēram 1000 cilvēku skaitā. Bet precīzi viņš vadīja tikai to mājas grupu jeb līderu komandu, kuru Jēzus viņam uzticēja. Un Vasarsvētku dienā, kad Pēteris saņēma Svēto Garu, Svētā Gara svaidījumu, Svētais Gars viņam jau bija no tā brīža, kad Jēzus mira pie krusta un augšāmcēlās.
Jēzus uzpūta un teica: „Ņemiet Svēto Garu.” Viņi bija jaunpiedzimuši. Tad šajā piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām notika, lūk, kas:
„Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu”. (Apustuļu darbi 2:41)
Kas Pētera vārdus uzņēma, tie saņēma Svēto Garu, runāja mēlēs, un, kad viņš sludināja, tajā dienā viņiem pievienojās ap trīs tūkstoši cilvēku. Vienā dienā trīs tūkstoši dvēseles pievienojās draudzei. Tātad, ja draudze bija 1000 cilvēku liela un, iespējams, sadalīta un izkaisīta, tad vienā dienā no tūkstoš draudzes dalībniekiem draudze pārtapa par četru tūkstošu cilvēku lielu draudzi. Lūk, Svētā Gara darbs! Lūk, Pēteris, saņēmis svaidījumu!
Draugs, tev ir vajadzīgs Svētā Gara svaidījums! Kas tas ir Svētā Gara svaidījums? Tā ir redzamā un sajūtamā Svētā Gara darbība. Svaidījums nav Svētais Gars, bet tā ir Svētā Gara darbība, kuru var redzēt, kuru var dzirdēt, kuru var sajust. Svētais Gars ir dzīvs, un bez Svētā Gara nenotiek izmaiņas cilvēku dzīvēs. Tās izmaiņas, par kurām Dievs mums māca.
Vai Pēterim nebija Svētais Gars? Bija. Bet viņam nebija Svētā Gara spēks. Viņš vēl nelietoja Svētā Gara spēku. Bet dienā, kad Svētais Gars nonāca pār zemi šādā veidā, Viņš piešķīra svaidījumu Pēterim. Viņš runāja svaidījumā. Ir liela atšķirība – runāt svaidījumā vai vienkārši runāt. Mūsu draudzē cilvēki šeit priekšā liecina, cilvēki dzied, cits spēlē kādu instrumentu, cits kaut ko runā. Un ir liela atšķirība, vai cilvēks runā svaidījumā, vai cilvēks vienkārši runā to, kas ir jārunā, to, ko viņš grib pateikt.
Kad mācītājs šeit priekšā stāv un runā svaidījumā, kad reāli caur viņa vārdiem Svētais Gars darbojas tā, ka tu Viņu sajūti, tā, ka tu Viņu piedzīvo, tev uzreiz nāks atklāsme, tu personīgi to uztversi un, iespējams, tev skudriņas sāks skriet pār ķermeni, varbūt tu gar zemi nogāzīsies. Piemēram, es varu svaidījumā teikt, ka Jēzus tevi mīl, un to pašu teikumu varu pateikt tev bez svaidījuma. Un, ja cilvēks ir bez svaidījuma, bez šī Svētā Gara spēka, ja šis spēks, svaidījums nedarbojas caur viņu, tev nebūs nekādas atklāsmes.
Svētā Gara svaidījums darbojas caur svaidītiem cilvēkiem. Kamēr Pēteris nebija svaidīts, viņš vadīja ierobežota skaita draudzi, kad viņš saņēma svaidījumu un sludināja, tas bija kaut kas cits. Tas bija Svētā Gara spēks, kas darbojās pie cilvēkiem, un viņi paši atsaucās aicinājumam pie Kristus. Jēzus Kristus bija svaidīts, Viņš joprojām ir svaidīts. Un, kad Viņš runāja, tad cilvēki brīnījās. „Kas tas tāds, kas tie par vārdiem? Viņa vārdi ir vareni, Viņš nerunā tā kā mūsu rakstu mācītāji, Viņa vārdiem ir spēks!” Rakstu mācītāji runāja līdzīgas lietas, bet bez spēka. Kad Jēzus runāja, tad aklie redzēja, kurlie dzirdēja, klibie staigāja. Kad Jēzus runāja, cilvēki klausījās un bija reakcija, vieni bēga, vieni Viņu pielūdza, trešie vēlējās nogalināt. Tam bija reakcija, jo Viņš bija svaidīts cilvēks. Un tev ir vajadzīgs svaidījums, draugs.
„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši”. (Apustuļu darbi 1:4)
Jēzus Kristus pēc augšāmcelšanās saaicināja savus mācekļus, sapulcināja, pēc tam Viņš devās uz debesīm, Viņš tagad sēž pie Dieva labās rokas, Viņš ir sagatavojis mums mājokļus debesīs. Jēzus pēdējie norādījumi bija: „Palieciet Jeruzālemē.” Viņš mācekļiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu. „Jānis ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Un nekur neejiet un neko nerunājiet, kamēr neesat ieģērbti ar Spēku no augšienes. Un neaizejiet, un nesāciet kalpot nemaz, kamēr neesat svaidījumu saņēmuši.” Jo šī kalpošana būs tukša, cilvēcīga un neefektīva. Kad nesvaidīts cilvēks runā, nav interesanti klausīties. Nerunā, personīgi uz mani nerunā, jo nekādas izmaiņas pie manis nevar notikt, ja Svētais Gars nedarbojas. Kad svaidīts cilvēks runā, Svētais Gars darbojas.
Svaidījums attiecas arī uz grāmatām. Man ir kaudze ar grāmatām, es nezinu visas, kas kurā ir, jo es pasūtu tās kaudzēm. Es sāku vienu lasīt, secinu, nulle, nu, nav svaidījuma, es to nelasu tālāk, es nolieku to pie nelasāmām grāmatām. Paņemu citu grāmatu, un pēc autora jau redzu, kur būs svaidījums. Paņem vienu grāmatu, tur ir svaidījums, paņem citu grāmatu un ir tik garlaicīgi lasīt! Es gribu uzzināt kaut ko vairāk par personīgām attiecībām ar Dievu, es gribu kopt attiecības ar savu debesu Tēvu, un es šādas grāmatas vienmēr arī pasūtu, kas ir viena no manām prioritātēm. Tad es lasu to grāmatu, un nerunā uz mani tās saturs, nav svaidījuma, tad lasu grāmatas vidū, ka grāmatas autors minēja vienu no saviem sasniegumiem – vienu stundu ir Dievu lūdzis, amerikāņu mācītājs, laikam diezgan pazīstams, un draudze arī liela ir. Personīgi man pavadīt stundu ar Dievu ir „bērnudārzs”. Mums draudzē, lai cilvēks varētu kristīties, vismaz vienu stundu dienā vajag pavadīt ar Dievu. Tas ir vajadzīgs, lai tu kaut cik izdzīvotu šajā pasaulē. Ja mācītājam ir stunda ar Dievu, tad cik ir draudzē? Tad kāpēc šī grāmata uz mani nerunāja? Tā varbūt varētu runāt uz tiem cilvēkiem, kuri tikko pie Dieva ir nākuši, bet uz mani tā nerunā.
Svaidījums ir tas, kas dara izmaiņas pie tevis, tas ir Dieva Gara svaidījums, ne mācītājs Mārcis Jencītis, ne komanda, kurai es kalpoju, ne tavs līderis, bet tas ir svaidījums no Dieva. Izmaiņas pie tevis dara svaidījums, bagātu tevi dara svaidījums, tavu raksturu maina svaidījums, dziedina no kaitēm – gan dvēseliskām, gan miesas kaitēm – Dieva, Svētā Gara svaidījums. Ne es, ne tu pats, bet svaidījums. Un Jēzus saka: „Neaizej no Jeruzalemes ne soli uz priekšu, kamēr tev nav svaidījums.” Jo tu iesi un strādāsi pa tukšo.
Ja tu redzi, ka mājas grupiņa aug, ja cilvēki mājas grupiņā izmainās, veido personīgas attiecības ar Dievu, augļojas un vairojas, tad tu zini, ka līderis šai grupiņai ir svaidīts. Ja tu redzi, ka mājas grupiņa ilgstoši stāv uz vietas, cilvēkiem nav reālas izmaiņas, tad tu zini, ir tikai viens iemesls – līderis šajā grupiņā ir bez svaidījuma. Viņš kalpo savā spēkā.
Mani mūžīgie piemēri, kurus es pieminu, stāv tepat priekšā – slavētāji. Var dažādi spēlēt, var domāt par savām notīm, kā pareizi izdziedāt vai nospēlēt. Ja slavēšanas līderim nav svaidījums, tad svaidījums nav arī draudzē. Ja šiem cilvēkiem pie instrumentiem nebūtu svaidījums, viņi te ilgi neuzturētos. Ja jūs domājat, ka te priekšā ir viegli dziedāt un spēlēt, ka arī tu to vari, varu tev pateikt noteikti: „Neko tu nevari!” Tas ir smags darbs, kuram ir nepieciešams svaidījums.
Velns īpašu uzmanību pievērš tam, lai nozagtu tev svaidījumu. Jo, ja draudzē nozog svaidījumu, tad draudze arī izbeidzas. Cilvēki joprojām nāk kopā, bet izmaiņas nenotiek. Cilvēki pārstāj nožēlot grēkus, cilvēki pārstāj iegūt dziedināšanas, draudze pārstāj augt. Atnāk stagnācija, vakuums. Mums vajag svaidījumu, mums vajag svaidījumu slavēšanā un mājas grupiņās!
Kāpēc ir tik daudz neauglīgu kalpošanu? Kāpēc ir tik daudz izgāšanās? Jo tas nav darīts svaidījumā. Svaidījums ir Dieva, Svētā Gara darbības redzamā un jūtamā daļa. Kad ir svaidīta slavēšana, tad var sajust svaidījumu, to var arī nejust, bet var redzēt pie cilvēkiem pārmaiņas, kuras notiek caur šādu slavēšanu, caur mūziku. Ir dažāda mūzika, dažāda slavēšana, dažādi cilvēki.
Benijs Hins pazina cilvēku, kurš bija svaidīts, gados viņš nebija jauns, bet izskatījās jauns. Cilvēks, kurš staigā svaidījumā, neskatoties uz gadu daudzumu, izskatās jauns, svaigs, enerģisks, viņš staro. Cilvēks ar svaidījumu spīd, viņš nenoveco. Un šim cilvēkam bija kāda problēma. Viņam bija jāpieņem svarīgs lēmums un viņš pieņēma nepareizu lēmumu. Un kad Benijs Hins pēc kāda laika satika šo cilvēku, viņš izskatījās pēc veca, salīkuša onkulīša. Viņš bija pazaudējis svaidījumu, viņš joprojām kalpoja, viņš joprojām darīja Dieva darbu, taču, paskatoties uz viņu, varēja redzēt, ka viņš ir apdzisis. Draugi, palieciet Jeruzālemē, kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes. Bez svaidījuma nav dzīvības.
Tu runā mēlēs? Tu domā, ka, ja tu runā mēlēs, tad tev ir svaidījums? Draugs, Svētā Gara kristības, kuras arī atzīmē Vasarsvētkos, un svaidījums ir divas dažādas lietas. Svētā Gara kristības ir vienreizējs notikums ar līdzi ejošu zīmi, runāšanu mēlēs, un mēles ir līdzi ejoša zīme un Gara dāvana, kuru tu vari lietot. Tev ir šī Gara dāvana pie Svētā Gara kristībām, ka tu to vari lietot un lūgt, bagātināt savu lūgšanas dzīvi ar lūgšanu mēlēs. Bet tas absolūti nenozīmē, ka tev ir svaidījums.
Roku uzlikšana un svaidīšana ar eļļu ir vienreizējs piedzīvojums, bet Bībele saka: „Topiet Svētā Gara pilni, neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve”. Kādā veidā? Dieva Vārds, lūgšanas, kalpošanas, Dieva vaiga meklēšana ikdienā. Bez svaidījuma nav nekādas kustības. Kalpošana ir nedzīva un neauglīga. Lūk, kāpēc Jēzus pavēlēja neaiziet, kamēr netiks ieģērbti ar spēku.
Amerikas štati, iespējams, mums neko neizsaka, mums vairāk izsaka Latgale, Vidzeme un Kurzeme. Taču šeit runa būs par diviem štatiem. Tu zini vienu no maniem mīļākajiem teicieniem par cūku? Cūka arī Āfrikā ir cūka. Un to pašu varētu pateikt arī par diviem štatiem Amerikā – Kentuki un Oklahoma. Tātad cūka Kentuki ir arī cūka Oklahomā. Kādai nabadzīgai ģimenei Kentuki štatā, kur viņiem bija ferma, lietas negāja labi un zeme bija neauglīga, viņi dzīvoja nabadzībā. Un viņi nolēma mainīt dzīves vietu un aizbrauca uz Oklahomu. Nākamais īpašnieks Kentuki štatā, kurš nopirka šo zemes gabalu, šajā zemē atrada naftu. Zeme bija neauglīga, tāpēc ka nafta burtiski sūcās jau zemes virsējā kārtā. Un tāpēc arī zeme nenesa augļus. Šis jaunais īpašnieks kļuva pasakaini bagāts. Taču Oklahomā šie nabadzīgie cilvēki turpināja dzīvot nabadzībā. Nabags Latvijā ir nabadziņš, un nabags Anglijā ir nabadziņš.
Dievs ir izlējis Vasarsvētkos no Sava Svētā Gara, no Sava svaidījuma. Viņš ir te. Otrreiz Dievs to vairs neizlies. Nav pat prātīgi lūgt Dievu: „Dievs, izlej no Sava Svētā Gara!” Caur šiem vārdiem es domāju, Dievs pieskaries, ieej iekšā tajos cilvēkos ar spēku, ka viņi uzplaukst. Var jau tā lūgt, bet īsti precīzi pareizi tas nav. Dievs ir izlējis jau Savu Garu vienreiz, man ir Viņš jāpieņem, tā ir mana atbildība, pieņemt Svēto Garu, pieņemt svaidījumu. Tu visu dzīvi vari nosēdēt draudzē, tu vari kalpot savā kalpošanā, tu vari attīstīt savu biznesu, bet naftas atradne, spēka avots tev tepat bija priekšā, bet tu to esi palaidis garām. Ne soli no Jeruzalemes bez svaidījuma, draugi.
Tev vajag svaidījumu. Un vai tiešām tev to vajag, mēs pārbaudīsim sprediķa gaitā. Es runāšu ļoti nopietnas lietas, kā daži saka: „Dabūsim iekšās.” No kurienes tāds teiciens? Es sen atpakaļ kalpoju, un vietējais mācītājs teica: „Kā tu mums „sadevi iekšās”, tas bija tas, ko mums vajadzēja!” Šodien daži personīgi „dabūs iekšās”. Precīzs vārds, precīzs uzvārds un personīgi tev.
Es nesen savā komandā uzdevu jautājumu. Jautājumu, kurš nedod mieru man jau ilgu laiku, vairākus mēnešus, varbūt jau gadu. Vai līderiem ir vajadzīgs inkaunters? Un es nebiju līdz galam pārliecināts, es domāju, ko teiks pati komanda? Un es uzdevu jautājumu: „Kā jūs domājat, mums vajag inkaunteru pašiem?” Bija klusums, un tikai viens teica: „Jā, jā, mācītāj, vajag.” Un es sapratu, ko viņi tajā brīdī domāja. Viņi domāja, cik tas ir tehniski iespējams, jo mēs esam noslogoti. Es pats kalpoju inkaunterā, atbrīvoju cilvēkus, bija dažādas domas, un šīs domas, draugs, nebija no Dieva. Velns ir meistars, un viņš strādā gadiem un pacietīgi strādā, gaida piemērotu brīdi, lai nozagtu svaidījumu. Velns strādā pie cilvēkiem, un pie kādām lietām strādā, pie tām pašām lietām, ar kurām cilvēks kādreiz ir slimojis, ar kurām viņš ir mocījies. Viņš pa citiem ceļiem vai pat pa to pašu ceļu nāk atpakaļ dienu dienā, nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada, kamēr tu attopies, ka tava kalpošana ir bez svaidījuma, bez augļiem. Tava dzīve ir bez svaidījuma. Un tu vairs nebūt nestaro svaidījumā. Velns ir zaglis un melu tēvs. Viņš ir nācis, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Un tas, kāpēc komanda klusēja, ir viens vārds – demonizācija. Kā līderim man to teikt nav pareizi, bet šis ir svaidīts sprediķis, tas ir vajadzīgs mums visiem. Tas, kas nozog, ir velns, un kādā veidā viņš to dara? Viņš demonizē kalpotājus. Domas novērš. Kādā mērā velns ir klāt, ap cilvēku vai iekšā viņā, vai miesā vai dvēselē, kurā vietā viņš ir iemetinājies, skaidri nevaru pateikt, bet tas notiek.
Kas ir demonizācija? Kad reāls dēmons ir iejaucies tavā kalpošanā, tavā dzīvē, tavā prātā, iespējams, dvēselē vai miesā un bloķē svaidījumu. Un tava kalpošana kļūst neauglīga. Un tava dzīve kļūst neinteresanta. Tu biji ar Dievu, tu degi Viņam, tev bija svaidījums, bet tagad uz tevi paskatoties, uz taviem darbiem paskatoties, kalpošana ir patukša. Kļuvusi patukša tava dzīve, tu esi rutīnā.
Tu zini, ka tad, kad cilvēki nāk pie Dieva, liela daļa nāk ar savu problēmu. Cik daudz ir tādi, kuri atnāk viena iemesla dēļ: „Man ļoti gribējās Dievu. Man viss ir kārtībā, vienkārši ļoti mīlu Dievu.”? Nē, parasti nāk ar kaut kādu audzēju kaut kur iemetušos, laulība ir sabrukusi, alkoholisms, narkomānija, depresijas dažādas, sāpes, vientulība, dažādi murgi un negulētas naktis, ar tādām problēmām, kuras paša spēkiem nav atrisināmas. Un cilvēks pieķeras Dievam, draudzē ir svaidījums, un Dievs sāk tevi mainīt, Viņš sāk tevi celt. Un tad tev parādās darbs, tev parādās normāls raksturs, tu spēj komunicēt, tava dzīve sakārtojas. Un, tiklīdz tava dzīve ir sakārtojusies, atklājas, ka tavs motīvs nav bijis pareizs, kāpēc tu esi bijis ar Dievu. Pareizais motīvs ir meklēt Dieva vaigu un kalpot Viņam visu savu dzīvi. Daudzi cilvēki pārstāj kalpot, pazūd svaidījums, un tādi ir lielais vairums kristīgajās draudzēs. Tas ir egoisms. „Dievs ir domāts man un manām vajadzībām. Un tad, kad mana vajadzība ir atrisināta, es kļūstu par vienkāršu draudzes apmeklētāju, atsēdētāju. Es esmu draudzē, ķeksītis ir ievilkts, grafiks aizpildīts.”
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8)
Svētais Gars nāk pār tevi, un tu iegūsti spēku, svaidījumu. Tu esi ar Svēto Garu kristīts, tu esi ieguvis svaidījumu? Kur ir tavs svaidījums? „Jūs iegūsiet spēku un būsiet Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā Jūdejā, Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” Viennozīmīgi, kāpēc Dievs dod svaidījumu, kāpēc Viņš kristī ar Svēto Garu, mērķis ir viens – tikai kalpošanai cilvēkiem. Un, ja kristietis atsēž draudzē un nekalpo cilvēkiem, neveido mācekļus, neved cilvēkus pie Kristus, svaidījums viņa dzīvē nedarbojas. Jo svaidījums darbojas tikai caur evaņģelizāciju un mācekļu veidošanu, darbojas pie cilvēkiem, kuriem tu kalpo un arī tavā dzīvē. Tu staro, lūk, kur darbojas svaidījums. Tikai tad, kad mēs ejam pie cilvēkiem, tikai tad, kad mēs viņus aprūpējam un ceļam, kad mēs esam ieinteresēti cilvēkos, nevis grupiņas skaitā. Skaits ir labi, jo tas parāda draudzes augšanu, bet vai tiešām šie cilvēki ir glābti un izmainīti? Vai viņi pazīst Dievu personīgi, ir svaidīti?
Mērķis vadīt mājas grupiņas svaidījumā ir ieinteresētība katrā cilvēkā, lai viņš pats ceļas, lai viņš uzplaukst, lai viņš ir svaidīts, lai viņš ir bagāts galu galā. Lai visās lietās viņam viss izdodas. Lai viņš ir spēcīga personība. Lūk, dari to un tev būs svaidījums. Svaidījums sākas tad, kad tu ej pie cilvēkiem. Un, kad mēs to nedarām, sākas atsēdēšana, stagnācija un demonizācija. Demonizācija bloķē Svētā Gara svaidījumu, kā rezultātā nav nekādas darbības vairāk. Svētais Gars nedarbojas. Lūk, kā veidojas visas šīs reliģiozās un tukšās draudzes, kuru oficiālajos sarakstos ir tūkstoši, bet, aizejot svētdienas dienā uz dievkalpojumu, draudzē ir tikai piecas tantiņas. Draudzes ir tukšas, tur pie durvīm ir izkārtne, ar neredzamu tinti rakstīts: „Manis nav mājās.”
Kā saņemt svaidījumu?
1. Personīgas attiecības ar Dievu. Regulāra Bībeles lasīšana un lūgšana. Pašam satikties ar Svēto Garu. Ne tikai savas vajadzības prasīt Dievam, bet ar Svēto Garu sarunāties, kontaktēties, iepazīt Viņu, kāds Viņš ir. Baudīt Viņa klātbūtni savā lūgšanu kambarī.
2. Izlaušanās no demonizācijas. Atbrīvošanās no ļauno garu ietekmes.
3. Izlaušanās kalpošanā cilvēkiem.
4. Būt kopā ar svaidītiem cilvēkiem.
Personīgs laiks ar Dievu. Iepazīt viņu, kāds Viņš ir! Baudīt Viņa klātbūtni savā lūgšanu kambarī. Otrais ir izlaušanās no demonizācijas, atbrīvoties no ļauno garu ietekmes. Trešais – izlaušanās kalpošanai cilvēkiem. Ceturtais – būt kopā ar svaidītajiem. Četras vienkāršas lietas, ko mēs zinām no galvas. Visiem šiem četriem punktiem ir jāpieliek klāt vienu vārdu – izlaušanās. Neviena situācija nav bezcerīga. Nevienam no mums situācija nav bezcerīga. Ikviens var izlauzties. Savās personiskās attiecībās ar Dievu tu vari izlauzties. Ja tu esi demonizēts, tu vari izlauzties jau šodien. Ja savā kalpošanā tu neej pie cilvēkiem, tu vari izlauzties. Tu vari pieņemt lēmumu un strādāt. Tāpat attiecībās ar savu garīgo līderi tu vari izlauzties. Arī mainīt grāmatas un filmas, ko tu skaties, mainīt pret tām, kas ir noderīgas, kur ir svaidījums.
Man bija telefonsaruna ar kādu jaunu līderi, kas nesen sāka savu grupiņu vadīt. Viņš saka: ”Mācītāj, tas ir normāli, ka es vienmēr savās lūgšanās raudu?” Tātad viņam tas liekas dīvaini, nekas tāds ar viņu agrāk nav noticis. Viņš lūdz savā kambarī Dievu un vienmēr raud. Vai tas ir normāli? Es teiktu, ka tas ir vairāk nekā normāli. Tu personīgi satiecies ar Svēto Garu. Jo svaidījums ir redzamā un jūtamā daļa. To var arī sajust. Tu vari raudāt savā kambarī. Lūdzot Dievu, tu vari raudāt, smieties, tu vari baudīt dažādas izpausmes. Viņu var sajust ar visu savu būtību, ar visām savām šūnām tu vari sajust Dieva klātbūtni savā kambarī. Tāpat arī dievkalpojumā tu vari sajust Dieva klātbūtni. Ja tu Viņu nejūti, tas nenozīmē, ka svaidījuma nav. Bet vai vienmēr un ilgi var neko nejust? Vai tā ilgi var dzīvot, neredzot šo Svētā Gara darbību, svaidījumu? Izmainītas cilvēku dzīves tev apkārt ir svaidījuma pierādījums. Ja, tu tikai baudīsi un tikai jutīsi, ar to ir vien par maz. Jābūt reālām izmaiņām dzīvē. Un tomēr mums ir dvēsele, mums ir emocijas, un Dievu arī var sajust. Svaidījums personīgās attiecībās ar Dievu.
„Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības garu, kas mums liek saukt: Aba – Tēvs!” (Romiešiem 8:15)
No aramiešu valodas Aba nozīmē Tēvs, Mīļais Tētiņš. Tas ietver arī maiguma izpausmes. Dievbērnības gars. Svētais Gars arī ir dievbērnības gars. Man ir tētis. Kādā veidā? Caur Svēto Garu. Caur Svēto Garu, kas mājo tevī, tev ir Tētiņš. Un lai kāds ir bijis tavs zemes tēvs, un, lai kādas tev ir bijušas attiecības ar viņu, tev ir Tētiņš, Aba-Tēvs, kurš dziedina tevi. Bet kas to dara ir Svētais Gars, Dieva Trešā Persona. Svētais Gars tevī, Viņa svaidījums un spēks pie tevis. Tu esi bijis atstumts, izmantots, tas ir atstājis sekas tavā dzīvē. Tam nav nekāda nozīmes, jo tev ir Tētiņš, kurš dziedina visas tavas sāpes. Ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts. Man ir Tētiņš. Mīļš Tētiņš. Mīļais Tētiņš, kuram es varu izsūdzēt visas savas sāpes, visas savas problēmas, es visu varu uzticēt Viņam. Man ir ne tikai visu Varenais Tēvs, man ir arī mīļais Tētiņš.
Benijs Hins stāsta par savu dzīvi. Viņa tēvs bija bokseris – 1,88 m un 118 kg. Viņam mājās valdīja dzelzs disciplīna. Bērniem pat formas bija. Mazajam Benijam Hinam raustījās valoda. Un nav brīnums, ka šādā ģimenē bērnam raustās valoda. Viņš bija izslāpis pēc emocionālas, normālas mīlestības no tēva. Kā Benijs Hins pats par sevi raksta – viņš nekad nav šaubījies, ka tēvs viņu mīl, bet tas veids, kā viņš viņu mīl, ir izraisījis dažādas kroplības viņa dzīvē. Dzelzs disciplīna. Ja kaut kas kaut kur netika izdarīts, tam sekoja tūlītējs sods. Benijs Hins saka pats par sevi, ka 30 gadus viņš meklēja šo tēva mīlestību, bet tajā brīdī, kad viņš personīgi satikās ar Svēto Garu, viņš 30 sekundēs saņēma visu to mīlestību, ko tēvs viņam nespēja sniegt. Viņa Aba-Tēvs, Mīļais Tētiņš, debesu Tēvs. Manā dzīvē mans tēvs arī nav bijis ideāls, pat ne tuvu tam. Sekas manā dzīvē bija redzamas, bet līdz tam brīdim, kamēr es personīgi iepazinu savu debesu Tēti. Viņš mani ir dziedinājis no atstumtības, no rūgtuma, no nepiedošanas. Man ir Tētis debesīs. Viņš mani ir dziedinājis. Un Viņš man ir devis dievbērnības garu. Svētais Gars to dara pie tevis, ka tev ir Tētis un tev ir Tēva mīlestība, kuru tu neesi saņēmis, un tu neesi nekāds kroplis. Tu neesi audžu dēls, tu neesi pieņemts dēls. Tu esi īstais, pilnvērtīgais Dieva dēls. Princis un princese. Mīlošs Tēvs, kurš mīl savus bērnus. Viņš mīl tevi. Jēzus tevi mīl! Debesu Tētis tevi mīl. Viņa mīlestības ir pietiekoša visiem. Visiem, kas nāk pie Viņa. Viņš ir neizmērojams, neizdibināms, ne ar ko nesalīdzināms Dievs. Un Tēva mīlestības Viņam ir vairāk nekā pietiekoši. Dievbērnības gars. 30 sekundes un tev ir Tētis. 30 sekundes un tu esi dziedināts. 30 sekundes un tev ir svaidījums. Tu kalpo, tu ej, tu dari, bet velns neguļ. Viņa interesēs ir nozagt svaidījumu.
„Un Elīsa nomira, un to apglabāja; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē. Un notika, kad nu viņi gribēja apglabāt kādu vīru, tad redzi, viņi ieraudzīja sirotājus; un viņi iemeta to vīru Elīsas kapā. Un, tiklīdz tas vīrs saskārās ar Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās. (2. Ķēniņu 13:20-21)
Elija bija cilvēks ar varenu Dieva svaidījumu. Savu svaidījumu viņš nodeva Elīsam, savam māceklim, kurš bija cienīgs to saņemt. Elīsam Dieva svaidījumu vajadzēja nodot savam māceklim Gehazim, taču Gehazis bija demonizēts. Viņš izmantoja kalpošanu saviem egoistiskiem mērķiem. Viņš meloja savam līderim. Īsāk sakot, viņš nebija gatavs to uzņemt un pieņemt. Savu dzīvi viņš beidza spitālīgs. Finansiālā joma viņam nebija sakārtota. Kad kāds cilvēks bija atbraucis pie Elīsas pēc dziedināšanas, viņš nepieņēma samaksu par dziedināšanu, bet Gehazis skrēja šim cilvēkam pakaļ un teica: „Tikko ir pravieša mācekļi atbraukuši pie mums un mans skolotājs Elīsa teica, lai iedot nedaudz naudas viņiem.” Viņš meloja, viņš bija mantkārīgs. Jūdas grēks. Viņš dabūja šo naudu, bet Elīsa to visu pamanīja un redzēja. Kā rezultātā viņš savu dzīvi beidza spitālībā. Kur palika Elīsas svaidījums? Tas palika kapos. Viņš tika apraksts ar visu svaidījumu. Kur bija svaidījums? Tur kapos uz Elīsas kauliem. Šajos kapos iemeta kāda cilvēka mirstīgās atliekas un viņš kļuva dzīvs. Kur bija jābūt svaidījumam? Uz Gehaza un no Gehaza tālāk uz citiem mācekļiem. Vēlāk šis svaidījums parādījās pie Jāņa Kristītāja. Pēc tam pie Jēzus Krista un tagad pie mums.
Kur ir tavs svaidījums? Demonizācija nozog svaidījumu un apglabā to. Pēc tam apglabā arī tevi. Daudzi pārstāj kalpot, kad saņem no Dieva, ko gribējuši. Savu dziedināšanu, savu vīru, sievu, savu biznesu, savu gudrību, savas zināšanas. Viņi pārstāj kalpot. Bet svaidījums ir dots tikai un vienīgi vienam mērķim un darbojas tavā dzīvē tikai tad, ka tu ej pie cilvēkiem. Un tikai tad, kad tu esi brīvs no dēmoniskas ietekmes. Ja tu mīli kontrolēt citus cilvēkus, tā ir demonizācija. Ja tevi kāds kontrolē, ietekmē, tā ir demonizācija. Ja radinieki tevi kontrolē, ietekmē, tā ir demonizācija. Ja bērni tevi kontrolē – demonizācija. Tas ir buršanas grēks, kontroles grēks. Ļaut sevi kontrolēt vai citus kontrolēt. Draudzē ir pilns ar cilvēkiem, kuri kontrolē citus. Nevis ved Dieva Gara svaidījumā, bet kontrolē.
„Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un es novērsīšu visas tavas slimības.” (2. Mozus 23:25)
Kad Dievs dziedinās, kad Dievs svētīs tavas finanses? Kad tu kalposi savam Dievam. Tu kalpo Dievam? Tev draudzē ir pienākums? Tu ej pie cilvēkiem? Tev ir plāns iet pie cilvēkiem?
Lūk, es tikko atvēru jaunu grupu. Mēs uztaisām grafiku, mēs plānojam. Es prasu atrādīt šo grafiku. Mums ir izklājlapa, viss ir ļoti skaisti. Evaņģelizācija katru dienu – stundu pirmdien, stundu otrdien, stundu trešdien, stundu ceturtdien, stundu piektdien, stundu sestdien. Es zvanu pa telefonu un prasu, lai pastāsta, kā kalpoja, kā evaņģelizēja, kā rūpējās par cilvēkiem, kā gāja pie cilvēkiem. Atbild – pirmdien internets, otrdien internets, trešdien internets, ceturtdien internets, piektdien internets, sestdien internets. Tev bija tikšanās ar cilvēkiem? Dzīva tikšanās? Nebija! Kur tad tava evaņģelizācija bija? Kur tavs svaidījums ir? Šie cilvēki paliek internetā. Internetā tu ar viņiem satikies, internetā arī viņi palika. Kamēr tev nav reālas dzīvas satikšanās ar cilvēkiem, reāla dzīva kalpošana cilvēkiem, svaidījuma nebūs. Nu, nevar virtuālajā vidē dzīvot. Internets ir tikai palīglīdzeklis, lai reāli saskartos ar cilvēku dvēselēm. Cik ilgu laiku var internetā evaņģelizēt? Reāla evaņģelizācija ir reāli cilvēki. Un, lūk, viss svaidījums. Mēs atzīmējām ķeksīti, lai mums būtu evaņģelizācija, jo es tagad esmu mācītāja komandā un kaut kas ir jādara. Bez svaidījuma tāli netiksiet. Un ar šādu attieksmi svaidījums nedarbojas. Ar šādu attieksmi sākas demonizācija. Cilvēki pierod gadiem sēdēt un neko nedarīt.
Tu zini, ko nozīmē kalpot Dievam? Tas nozīmē paņemt tukšu lapu un apakšā uzlikt savu parakstu un ļauj to lapu aizpildīt Dievam. Ko Viņš grib, to Viņš tur raksta, bet apakšā ir tavs paraksts. Tu vienmēr esi gatavs atsaukties uz jebko, iet jebkur, braukt vienalga uz kurieni, darīt jebko, ja Dievs to grib. Un tad atnāk svaidījums. Pieņem svaidījumu. Pieņem lēmumus staigāt svaidījumā, iet pie cilvēkiem.
Gehazis bija demonizēts un nespēja mantot svaidījumu no sava skolotāja. Neviens no mums nevar mantot svaidījumu ne caur mācītāju, ne kādā citā veidā, ja joprojām dēmoni to bloķē.
Luīze kalpo Rīgā, vada mājas grupu. No viņas grupas ir pacēlušies līderi. Viņi ir manā komandā. Viņa vada draudzi Saldū, un tikko iesāka mājas grupu Ventspilī, kur šobrīd ir desmit cilvēki. Ventspils, Saldus, Rīga. Viņa man saka, ka nesen kādā no šīm kalpošanas vietām viņa stāstīja par sevi: „Es kalpoju tur, tur, kalpoju tā un es mācu arī angļu valodu. Mans hobijs ir angļu valoda.” Angļu valoda ir viņas iztikas avots, viņas darbs. Viņa tā netīšam izmeta – hobijs ir angļu valodas mācīšana. Bet tas ir iztikas avots, bez kā viņa pat normāli saģērbties nevarētu, paēst, jumts virs galvas nebūtu. Laicīgais darbs ir kura pēc kārtas prioritāte? Tas ir piektajā vietā. Kalpošana Dievam ir pirmajā vietā. Dieva vārds saka: „Tev būs kalpot tam Kungam, savam Dievam, un tad Es svētīšu tavus ienākumus, tad tu strādāsi ar minimālām pūlēm un būs maksimāli augļi.” Citādāk svaidījums nedarbojas. Tu taisi savu biznesu, bizness neiet. Sirds tukša, svaidījuma nav. Tev vajag svaidījumu. Vajag pašam savu lēmumu. Tas nedarbosies, ja tev nav pašam savs lēmums kalpot Tam Kungam, savam Dievam. Tikai tad, kad tu izvelc to korķi un izbeidz šīs demonizācijas spēlītes, slinkumu, plānošanas trūkumu, dažādas lietas, atnāk svaidījums.
Vai mācītājs māca par gulēšanu? Ka vajag kārtīgi izgulēties. Ja tu nepiedzīvo Svēto Garu savā lūgšanu kambarī, tad kādu nedēļu kārtīgi izgulies un tad palūdz Dievu. Un tad redzēsim, vai atnāks Svētā Gara klātbūtne vai neatnāks. Atnāks. Bet, ja tu esi gulējis tikai trīs četras stundas, viss stresā, acis aizpampušas, pats uzpampis, pilna galva ar mēsliem, vēl skatījies televizoru līdz vēlai naktij vai spēles spēlējis, vai tad pamostoties tev būs normāla lūgšana? Vai tev prāts vispār strādās? Tu vari vienā reizē, kad esi izgulējies, vairāk piedzīvot Dievu nekā pa trīs gadiem, kad neizgulējies esi. Tu vairāk vari saņemt un dzirdēt no Dieva. Elementāra lieta – izgulēšanās. Daudz dažādas elementāras lietas. Izlaušanās.
Es aicinu tevi izlauzties attiecībās ar Dievu. Izlauzties savā kalpošanā cilvēkiem un izlauzties no rutīnas un dēmoniskas ietekmes. Iziet ārā no dēmonu ietekmes sfēras. Brīvībā. IZLAUŠANĀS! Svaidījums ir atkarīgs no izlaušanās, bet izlaušanās ir atkarīga no svaidījuma. Tie viens otru papildina. Man Dievs dod visādas gudrības. Kā panākt, lai cilvēki iegūst svaidījumu un uzplaukst? Man Dievs reāli dod dažādas stratēģijas un dažādus projektus, ko mums draudzē darīt, lai mēs kustētos, jo tiklīdz draudze sāk kustēties, tiklīdz cilvēki sāk darīt to, kas ir pareizi, kaut ar pendeli, svaidījums sāk darboties. Tūlīt svaidījums sāk darboties.
Bija tāda reize, kad Dievs teica – paņem litru eļļas, nopērc skaistu trauku, nosvētī un pasaki draudzei, ka šī eļļa ir īpaša, svaidīta un svētīta, ņemiet no šīs eļļas un pildiet savas pudelītes. Un ejiet pie cilvēkiem un svaidiet ar eļļu, un Dievs ir ar jums, svaidījums darbosies. Un tu vairosies un augļosies un viss notiks. Visi nāca pēc eļļas, visi ņēma. Man ir tāds jautājums. Kur tas viss palika? Kur tā eļļa jums palika? Izsvaidījāt cilvēkus? Vai tā eļļa jau ir sasmirdējusi? Es praktiski dzirdēju vienu vai divas liecības pēc tam. Pēc tam tas viss izbeidzās.
Tad Dievs mācītājam sūta dažādus sapņus. Viņš stāsta briesmīgus stāstus. „Kā uz mani runāja tavs sapnis! Es tagad sākšu darīt!” Un uz cik ilgu laiku pietika tava apņemšanās. Ko tik mēs neesam darījuši? Daudzus gadus neformālie pasākumi, atskaites pat ir jāraksta. Mēs esam iemanījušies neformālo pasākumu uztaisīt ar ķeksīti. Mēs uztaisījām, mēs izdarījām. Sarīkojām bez svaidījuma. Izdarījām tāpēc, ka draudzē tas ir jādara, bet bez sirds, bez reālas cilvēku aicināšanas, bez reālas intereses cilvēkos, bez nodošanās, bez 100% kalpošanas. Vienkārši kaut ko izdarījām. Atsūtam atskaitē, bija tik un tik cilvēki, labākajā gadījumā bija vismaz kāds cilvēks. Es tev tagad noslēpumu atklāšu. Nevajag mums mānīt pašiem sevi, mēs „Kristus Pasaulei”, krutā draudze.
Ko mēs tagad darām? Evaņģelizācijas tūres pa visu Latviju. Mēs atveram mājas grupas. Ar mērķi, ka tās varētu augt un kļūt par draudzēm. Atceramies gada sākumu šeit, jaunajās telpās. Mēs visi paskatījāmies apkārt. Tukšās vietas redzam, jā, redzam. Jūs redzat pilnas vietas? Jā, redzam. 400 cilvēki līdz gada beigām. Tagad te ir tikpat cilvēki, cik gada sākumā, ja ne mazāk. Bet draudze kopumā ir augusi, apmēram par kādiem 60 cilvēkiem, salīdzinot ar gada sākumu. Un drīz būs vēl nedaudz vairāk. Bet zini, uz kā rēķina? Uz tā, ka mācītājs pateica, ka mēs brauksim, visi savācamies, visur ir plāns gatavs priekšā. Braucam un sludinām. Lūdzam par cilvēkiem, kalpotājs pēc tam brauc uz šo pilsētu un kalpo šiem cilvēkiem. Dažās pilsētās labi iet, dažās ne tik labi iet. Visur draudzes neatvērs, tas ir skaidrs. Dažās pilsētās reāli būs draudzes. Un uz šo grupu rēķina mēs esam auguši. Tad nu padomā, kāpēc mēs esam auguši? Kur svaidījums darbojas? Reāli cilvēki tiek dziedināti, viņi reāli pievēršas Dievam, reāli izmainās šie cilvēki, kur mēs braucam. Kāpēc izmainās šie cilvēki? Kāpēc svaidījums darbojas? Tāpēc, ka mēs ejam. Ir nolemts, ka es esmu kopā ar visiem, bet es nevaru visās mājas grupiņās būt. Mums jau 50 grupas ir, es nevaru visur būt. Kur ir svaidījums? Svaidījums audzē draudzi, svaidījums ceļ cilvēkus. Kur darbojas svaidījums? Tur, kur tu ej. Mēs ejam. Man pat nebija tāda pārliecība, ka obligāti ir jābrauc pa pilsētām. Man nebija 100% pārliecība. Bet man bija 100% pārliecība, ka, ja mēs tagad nebrauksim, mēs vispār nomirsim. Mums kaut kas ir jādara. Kaut kas, kur es varu būt kopā, ka mēs to izdarīsim. Mēs to izdarām. Viss notiek.
Un kā tavā dzīvē? Kas notiek tavā dzīvē? Tik daudz, cik tu pats sper soli uz priekšu. 100% ej uz priekšu un ne soli atpakaļ! Labāk viens solis uz priekšu, nekā divi atpakaļ. 100% ej uz priekšu. Uz priekšu. Tikai uz priekšu. Atpakaļ ceļa nav. Tilti ir nodedzināti. Nu, kā man vēl to skaidrāk pateikt? Svaidījums. Re, kāds mums Vasarsvētku dievkalpojums. Mēs gaidījām eļļu, daudz eļļas. Debesu Tēvs to runā, Svētais Gars to runā draudzei. Mums vajag svaidījumu. Palieciet Jeruzālemē un neraustieties, kamēr neesat svaidījumā. Un svaidījumā būsiet tikai tad, kad izlauzīsieties un sāksiet darīt uz 100%. Ūdens nevārās pie 45ºC, bet vārās pie 100 ºC. Vajag uz 100%. 100% uz priekšu! Un ne soli atpakaļ. Mērķis ir ne labi runāt, bet lai tu saņemtu svaidījumu un lietotu to, lai tu ietu svaidījumā.
Mums vēl bija tāds pasākums 5+1. Pieci cilvēki sametas kopā komandās un mēneša laikā 1 cilvēku pie Jēzus pieved. Tā vispār ir Dieva izsmiešana, kad pieci cilvēki mēnesī vienu cilvēku pieved pie Dieva. Tas nav smieklīgi vispār? Nu, padomā, pieciem cilvēkiem vienu pievest, tur katrs strādāja tikai uz 3%. Ja būtu strādājuši, tad mēs jau tagad būtu mega draudze. Tā nu mēs darījām 5+1. Mēs tur plakātus taisījām un karinājām, cik cilvēki ir aizsniegti. Ko jūs muldat? Ko jūs tur karināt? Kur ir tie cilvēki? Kur ir tie izglābtie cilvēki? Paskaties apkārt, kur ir? Tās pašas sejas, noriebušās. Nē, vislabākie cilvēki sēž apkārt, bet tomēr tev neapnīk vienas un tās pašas sejas un neviena jauna dzīva dvēsele? Svaidījums. 100% svaidījums.
Gada sākumā es teicu, ka katrā dievkalpojumā būs aizlūgšanas par slimībām. Un tu domā, ko tas mācītājs savu vārdu netur? Es tā esmu domājis, ka es neturu vārdu. Es nelūgšu ne par kādiem slimajiem. Parādi man viņus. Parādi man viņus, atved viņus. Kur viņi ir? Par ko lai es lūdzu? Cik reizes var lūgt par vienu cilvēku? Šodien būs dziedināšana par to un to. Atkal nāk visi tie paši cilvēki, atkal dziedināšana. Pēc tam atkal dziedināšana. Tas jau nav mums, draugi, tas ir cilvēkiem no pasaules. Man nav par ko lūgt. Tu redzi Bībelē, ka Jēzus visu laiku lūdza par Pēteri? Tā nebija. Bet svaidījums, dziedināšana un Dieva godība nāk tikai tad, kad mēs ejam pie cilvēkiem. 100% pie cilvēkiem. Pie dzīviem cilvēkiem. Lūk, Vasarsvētki. Lūk, svaidījums. Tu uzplauksi, kad iesi pie cilvēkiem. Kaut ar pendeli. Es ceru, ka pienāks laiks, kad pendeli nevajadzēs. Kad tu pats varēsi izdomāt, saprast un iet!!! Aleluja.
Manā jaunajā grupiņā cilvēkiem ir noteikums – 3 mēnešu laikā katram ir savs bizness jāuzsāk un mājas grupiņa jāatver. Pēc divām nedēļām mēs grupiņā pārrunājam kā iet ar tām naudas lietām. Meitene sāk raudāt. Ko tu esi izdarījusi? Divas nedēļas ir pagājušas. Sludinājumu ieliki? Atkal raud. Neieliku. Ja nākamo reizi tu nebūsi neko izdarījusi, tad tev nav ko darīt šeit. Ko tu dari šeit tādā gadījumā? Piektdien evaņģelizācijā, Rēzeknē, nāk kā saulīte pie manis. Un saka: „Man ir divi labi jaunumi. Pirmais, man grupiņā bija 5 cilvēki. Otrais, ieliku sludinājumu un man ir pirmais klients. ” Mēs izlauzāmies tomēr, mēs ielikām sludinājumu. Iedomājies, sludinājumu nevar ielikt, bez maksas!
Tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam un tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni – tā saka Dieva vārds.
Iedomājies zēnu, kurš cenšas izkustināt lielu akmeni. Šā un tā izmēģina, akmens ir smags, zēns ir mazs. Akmens nekustās, viņš ņem palīgā dēli, citas ierīces. Mēģina ar dēli celt, neizdodas. Tēvs stāv blakus un saka dēlam, kurš jau ir rokas nolaidis: „Nu, tu visu izdarīji, lai akmeni paceltu?” „Es visu esmu izdarījis.” Tēvs, saka: „Nē, tu visu neesi izdarījis. Tu nepaprasīji manu palīdzību!” Un tavi akmeņi tavā dzīvē, kas varbūt ir tikai tavos sapņos, lielie sapņi, kas tu gribi būt, kāds tu gribi būt, kāda tava kalpošana būs. Lielais akmens, lielā problēma. Kamēr svaidījums nebūs. Kamēr tu nepaprasīsi Tēvam svaidījumu un nelietosi to un neiesi svaidījumā, tikmēr šis akmens arī paliks.
Tātad izlaušanās personiskās attiecībās ar Dievu. Ej savā lūgšanu kambarī un satiecies ar Viņu. Liec mūziku un slavē. Cik daudzi no jums ir nopirkuši kaut ko jēdzīgu, ko var klausīties? Vai kāds no jums ir nopircis jaunu audio, lai klausītos slavēšanas mūziku? Tas nav izšķiroši, bet tomēr svarīgi, lai skaņa ir normāla, ka tu vari ar Dievu normāli sastapties. Attiecībās ar Dievu izlaušanās. Kalpošanās cilvēkiem izlaušanās. Plānošana un darīšana uz 100%. Kā arī izlaušanās no demonizācijas.
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Daiga Lielbārde un Ingūna Kazāka
