Svētīts, kas rok un dod

„Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!” (Psalms 106:3)

Turēties pie patiesības un darīt taisnību. Turēties pie patiesības nozīmē turēties pie Dieva vārda. Psalmos ir rakstīts, ka Dieva vārds ir gaisma uz mūsu ceļiem. Lai arī kādā virzienā un kādos krustojumos tu stāvētu, tieši Dieva vārds ir tas, kas rāda pareizo virzienu. Bībele ir mana patiesība un mana taisnība! Svētīgi ir tie, kas rok Dieva vārdā, tie, kas iepazīst Dieva vārdu, un tie, kas dara to, ko ir iepazinuši, sapratuši, saņēmuši no Dieva vārda. Dievs nav šķirams no Sava vārda. Bez piepildīšanās ar Dieva vārdu nav iespējama Dieva vadība un nav iespējams Dieva tuvums. Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību, – kas maksā savu cenu, kas veltī savu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu, mācītāja sprediķus klausītos atkārtoti un izmantotu katru iespēju mācīties. Piemēram, šobrīt mājas grupu ietvaros notiek padziļinātā Bībeles skola. Svētīgi ir tie, kas mācās šajā skolā. Svētīgi ir tie, kas visu noklausās, konspektē, iegaumē, izdara secinājumus un caur to ielaiž Dieva vārdu savā sirdī. Svētīgi ir tie, kas ar visu sirdi ķeras klāt Dieva vārda iepazīšanai. Svētīts ir tas, kas mācās Bībeles skolā nevis tikai tāpēc, lai nokristītos, vai tāpēc, ka tas ir pareizi, jo tā teica vadītājs vai mācītājs, bet tāpēc, ka pats ir pieņēmis lēmumu un pats to vēlas. Tas ir tavs Dievs, tavs Tēvs debesīs! Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību.

Multimiljonāram Pīteram Danielam reiz par piecpadsmit minūšu konsultāciju samaksāla vienu miljonu dolāru. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Viņš ir viens no pasaulē vadošajiem biznesa un līderības konsultantiem. Reiz kāds cilvēks uzdeva viņam jautājumu: „Man ir desmit tūkstoši dolāru. Pasakiet, lūdzu, kur man tos izdevīgi ieguldīt?” Pīters Daniels atbildēja: „Līdz pēdējam centam ieguldi tos savā galvā. Ja tu ar savu patreizējo galvu iesi un lietosi šo naudu, tad tev nekas neizdosies, bet, ja tu ieguldīsi šo naudu savā galvā un tad, kad tev vairs nebūs šie desmit tūkstoši, tu tik un tā gūsi panākumus.” Ir svarīgi, kas ir tavā galvā un kas ir tavā sirdī. Tas, kas ir tavā sirdī, nāk caur tavu galvu. Ja tu regulāri pavadi laiku ar Dieva vārdu un neredzi Bībelē negatīvas lietas attiecībā pret sevi, bet pozitīvas, tad arī tavā sirdī būs pozitīva attieksme pret dzīvi. Ja tu darīsi Dieva prātu jeb Viņa vārdu, kas ir tavā prātā un sirdī, tad tam būs pozitīvs rezultāts tavā dzīvē. Tāpēc svētīgi ir tie, kas rok un dod. Kā es saņēmu šo Dieva vārdu, ko es šodien sludinu? Jau vairākas nedēļas tas bija manā galvā, un no rīta es visu sakārtoju un nolēmu runāt. Tad, kad tu esi pilns ar Dieva vārdu, kad tava prioritāte ir Dieva vārds, kad tu esi pietiekošā daudzumā “mērcējies” Dieva vārdā, “piesūcies” ar Dieva vārdu, tas ir tavas dzīves pamats. Un tad Dievs uz tevi var runāt caur jebko, pat skatoties muļķīgu flmu. Tas notiek tikai tad, ja Dieva vārds ir pamats tavā dzīvē. Izejot pastaigā uz tevi var runāt Dievs. Ja Dieva vārds nav tavs pamats, ja tu neesi “piesūcies” ar Dieva vārdu, tad visas šīs lietas var tevi negatīvi iespaidot. Tāpēc viens cilvēks var paskatīties kaut ko muļķīgu, bet otrs nevar, jo tā viņš “piesūksies” ar negatīvo.

Kā saņemt Dieva vārdu? Es to saņemu pat mežā un Siguldas takās, kur es regulāri skrienu krosiņus, pa kalniem un pa lejām. Šis maršruts ir visskaistākais – strauti, ziedi, klintis. Pavasarī tur ir daudz strautu, bet, kad tuvojas vasara, tad daudzi strauti izžūst. Bet kādos strautos pat visu vasaru ir auksts avota ūdens. Kādi strauti izžūst, kādi paliek. Kāpēc tā? Tāpēc, ka dziļākie ūdeņi neizžūst, bet virsējie ūdeņi izžūst. Dziļie avoti paliek! Ja gribi daudz ūdens, tad tev ir jāurbj dziļurbums. Svaigs, skaidrs un tīrs ūdens atrodams dziļi zemē. Ja tu negribi garīgi, emocionāli un arī fiziski izžūt, ja tu negribi būt tas, kas īsu laiku ir un pēc tam nav, tad LAID SAKNES DIEVA VĀRDĀ! Lasi Bībeli regulāri, katru dienu. Saklausi, ko Dievs tev saka. Mācies no galvas Rakstu vietas, piesūcies ar Dieva vārdu. Atkārtoti klausies sprediķus. Mums viss ir pieejams mp3 formātā. Kāpēc tā? Tas tāpēc, lai tu varētu klausīties, piemēram, braucot uz darbu. Klausies, piesātinies. Katru reizi, kad es skrēju, es domāju par šiem avotiem. Jo vairāk es skrēju šo maršrutu, jo vairāk es domāju un man kaut kā “iesēdās”, un es sāku atcerēties. Es sapratu, ka Dievs man grib kaut pateikt, un tā dzima sapratne par dzīvajiem un izžuvušajiem strautiem. Tāpēc piesātinies ar Dieva vārdu, laid saknes tur. Kad Dieva vārds, personiskas attiecības ar Dievu ir tavs pamats, tad pat vienkāršs strauts uz tevi runā. Es skatījos uz strautu un domāju: DIEVS IR DZĪVIBAS AVOTS! Un šis dzīvības avots ir dziļi rokams. Tas nav virspusējs. Ir skaidri rakstīts, ka sējējs izgāja sēt, un cita sēkla krita ceļmalā, kur nāca zvēri un to apēda, cita krita uz akmenāja – tā nevarēja ielaist sankes un nokalta. Trešā, kas krita starp ērkšķiem, nobeidzās. Bet sēkla, kas tika sēta labā zemē, uzdīga un nesa augļus – trīsdesmitkārtīgus, sešdesmit kārtīgus un simtkārtīgus. Saknes var laist labā zemē. Tas, kas tika sēts uz akmenāja, tūlīt uzdīga, bet neielaida saknes un nokalta. Jēzus saka, ka tas ir cilvēks, kas dzirdēja Dieva vārdu, viņam iepatikās, un viņš to darīja līdz pirmajām grūtībām. Kāpēc tā? Jo sakņu nebija. Ja cilvēks nesāk mācīties Bībeles skolā, kā lai viņš laiž saknes? Ikdienā regulāri studē Dieva vārdu. Meklē Dievu, lasot Viņa vārdu.

Ir divu tipu cilvēki – vieniem labāk patīk lūgt Dievu, otriem labāk patīk lasīt Bībeli. Kurš būs svētīgāks? Man liekas, ka tas, kam galva un sirds ir pilna ar Dieva vārdu. Ko tu vari lūgt, ja tev nav Dieva vārda pamats? Tu lūgsi nepareizas lietas un ne tajā virzienā. Vajag balansu starp lūgšanu un Dieva vārdu. Bībele saka, ka iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds tapa miesa. Jēzus ir Vārds miesā, nācis virs zemes. Vārds nav škirams no paša Dieva. Dievs nav cilvēks, kas melotu, jo Viņa jā ir jā un nē ir nē. Dieva vārds ir absolūta patiesība. Svētīts tas, kas turas pie patiesības. Svētīts tas, kas laiž dziļas saknes. Svētīgi ir tie avoti, kas vienmēr dod svaigu ūdeni.

Pavasaris ir pagājis, un ir sācies odu laiks. Kad es skrienu, man odi nekož, bet, kad neskrienu, tad kož. Man no odiem veidojas lielas pumpas. Kad esmu kustībā, tad odi man netiek klāt. Ja izeju pastaigāties, tad man jāliek kapuce uz galvas un kājās nevaru vilkt šortus.

„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)

Stājieties pretī velnam, un velns bēgs no jums – to saka Dieva vārds. Tev ir spēks stāties pretī! Velns atnes slimības, neauglību, nabadzību un visu to, kas ir slikts un negatīvs. Tu vari stāties velnam pretī tad, kad tu esi kustībā. Ja tu ne tikai lasi Dieva vārdu, ne tikai piepildies ar Dieva vārdu, bet arī dari Dieva vārdu, rīkojies, cīnies un strādā. Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības, rok, turas pie taisnības un dod. Došana ir iešana tajā virzienā, kuru Dievs norāda.

„Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis.” (1.Mozus 26:12)

Svētība. Īzaks sēja un saņēma simtkārtīgu ražu. Tā ir nereāla peļņa, jo tas tā nemēdz notikt. Kāpēc tā? Jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Ir Dieva svētība. Tas ir kaut kas reāls, kaut kas klātesošs. Reāli dzīva substance. Svētīts, kas rok un dod. Tā ir īpaša Dieva klātbūtne tavā dzīvē. Ja tev ir Dieva svētība, tad tu nevari zaudēt. Tu sēj un pļauj simtkārtīgu ražu.

„Salamana svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.” (Psalms 127:1-2)

Ja Tas Kungs nesvētī to, ko tu dari, tad tu velti to dari. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Nekāda armija, nekāda gudrība nepalīdz, ja pilsētai nav Tā Kunga svētība. Agri celties, vēlu palikt nomodā – tipiska latvieša raksturojums. No rīta agri jāceļas uz darbu un vēlu vakarā jāskatās kāds seriāls. Ēst maizi ar rūpēm – tā nostrādājies, ka pat ēst negribās. Bet Saviem mīļajiem Dievs to bagātīgi dod miegā, viņi neēd maizi ar rūpēm. Viņi nepārtraukti nedomā, ko rīt ēdīs. Viņi vienkārši piepildās ar Dieva vārdu un dara Dieva vārdu. Saviem svētītajiem Viņš visu dod jau miegā. Tas nenozīmē, ka tev nekas nav jādara, bet svētīgi ir tie, kas TURAS pie patiesības un DARA taisnību.

„Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)

Ko es tagad lasu? Pīteru Penu, “Alisi Aizspogulijā”, Supermenu, komiksu? Es lasu Bībeli! Tev nav svētību, jādomā, kā iztikt, tev nekas neizdodas? Ko saka Dieva vārds? Ar ko tu esi piesātināts? Ar savām stulbajām domām vai ar Dieva vārdu? Ko Dievs par tevi saka? “Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” Nav teikts, ka Dievs svētī bez cilvēka paša pūlēm, bet gan bez sevišķām pūlēm. Šie cilvēki neiet gulēt ar rūpēm sirdī. Šie cilvēki nestrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Viņiem visiem ir laiks atpūtai. Tā ir Dieva svētība. Tas ir kaut kas īpašs, tā ir īpaša substance, matērija. Tā ir kā brīnumnūjiņa, ar kuru vienā mirklī var uzburt to, ko sirds kāro, līdzīgi kā ar zelta zivtiņu. Pasakās par zelta zivtiņu vēlēšanās piepildās bez jebkādām pūlēm. Bet Dieva vārds saka, ka kaut kādas pūles tomēr ir jāpieliek arī no savas puses, bet ne sevišķas. Tā ir Kunga svētība. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Tu man vari neticēt, bet tieši Bībele ir tavu svētību avots. Ir nepieciešams daudz Dieva vārda. Tas nozīmē nevis vienkārši automātiski lasīt, bet gan to pārdomāt, piemērot sev, studēt un skatīties uz to veselīgi. Nevajag ieciklēties uz to, ka jāvelk galvā lakati un jāpraktizē citi reliģiozi rituāli, kuri cilvēka dzīvi neizmaina. “Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu,” saka Dieva vārds. Reāla svētība parādās tiem, kuri rok un dod. Svētīti ir tie, kas rok un dod. Svētīgi ir tie, kas turas pie taisnības, patiesības un arī dara taisnību.

Pirms daudziem gadiem es biju kalpotājs draudzē Limbažos, un mācītājs mani tur atstāja par vadītāju, jo pats vēlējās doties prom. Šai kalpošanai bija viens noteikums – man vajadzēja mācīties. Man bija regulāri jābrauc uz Jelgavu un jāmācās skolā. Visu dienu bija jāsēž un jāklausās vairākas lekcijas. Paldies Dievam, ka tā nebija kāda traka universitāte. Šīs lekcijas bija labas. Tas bija reāls, dzīvs Dieva vārds un reāli Dieva vārda principi, kurus es mācījos. Man bija divus gadus jāmācās neklātienē un vienu daļējā klātienē. Kopumā mācījos trīs gadus. Tāds bija noteikums. Kāpēc mācītājs tā darīja? Es tajā brīdī nedomāju, ka ir kaut kur jābrauc, jāmācās un ka tas vispār var kaut ko dot. Man nekad nav tā, ka tiklīdz kāds kaut ko liek darīt, es uzreiz dodos. Man pašam no Dieva ir jāsaprot, ka tas man ir nepieciešams. Es toreiz jautāju savam mācītājam: “Tu esi mācījies vairākās skolās. Ko tas tev ir devis?” Mācītājs godīgi atbildēja: “Uzreiz, tajā brīdī es neko nejutu, bet pagāja laiks, un nu es redzu, ka skola, kurā es mācījos, man ir daudz devusi.” Es šiem vārdiem piekrītu. Bībelē teikts: “Domājiet par to, kas tīkams un šķīsts.” Ja es paskatos pagātnē, tad redzu, ka tas laiks, ko pavadīju mācoties un studējot Dieva vārdu, ir neatsverams. Tieši tas ir izveidojis manu domāšanu.

Vai tu zini, kas tu esi? Tu esi tas, kā tu domā. Kā tu domā? Kādas, tavuprāt, varētu būt tavas domas, ja tu nedomā pēc Dieva prāta un vārda un ja nepiesātinies ar Dieva vārdu? Cilvēka daba pati par sevi ir grēcīga. Bez Dieva vārda tavas domas ies citos virzienos. Bībelē teikts: “Uz skaudību nesas tā gars.” Domas pašas par sevi nesas ne tajā virzienā. Bez Dieva vārda mēs esam pazuduši. Vai tad, kad tu piedzimi no augšas, arī prāts uzreiz pārdzima? Vai tava miesa piedzima no augšas un sāka spīdēt? Bībelē teikts: “Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību.” No augšas piedzimst iekšējais cilvēks, mūsu gars. Prāts no augšas nepiedzimst. Prāts ir jāatjauno un jāpieskaņo jaunajam cilvēkam. Bībelē sacīts: “Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns.” Āmen! Cilvēki, kuri dievkalpojuma noslēgumā iznāk priekšā, lai pieņemtu Jēzu Kristu par savu Glābēju, uzreiz gaida brīnumu. Kāds dulls līderis vēl cilvēkam paskaidro, ka, izejot priekšā, viss uzreiz mainīsies. Nekas, iespējams, tajā brīdī nenotiks. Tev pašam ir jāstrādā pie tā! Tev ir jāsēž pie Dieva vārda, jālasa un jāpārdomā tas, un jāmaina savs prāts! Ko nozīmē – mainīt prātu? Tas nozīmē mainīt visu savu domāšanu. Vecais domāšanas veids ir jāaizstāj ar jaunu. Tikai tas tevi ved uz panākumiem. Tu esi tas, kā tu domā. Prāts var būt sabojāts gan cilvēkam individuāli, gan ģimenei, organizācijai un pat veselai valstij. Tāpat kā cilvēkam, arī pilsētai ir gars. Pilsētai ir arī kopīgs domāšanas veids. Mēs dzīvojam tā, kā mēs domājam. Piemēram, kad dzirdu, ka kārtējo reizi kādā valstī tiek legalizētas viendzimuma laulības, es vairs nevēlos uz šo valsti braukt. Kad es dzirdu, ka šāda veida lēmumus pieņem arī mūsu valdība, man ir kauns, ka mēs to pieļaujam. Mums ar varu neko neuzspiež. Bieži mēs vienkārši klusējam, un klusēšana ir piekrišana. Mēs vienkārši to pieņemam. Es nesen ar kādu sievieti runāju par šo visu. Viņa padomāja par to, cik veci ir viņas bērni un atbildēja: “Kamēr tas atnāks līdz mums, tieši mūsu pilsētai, tikmēr mani bērni būs izauguši.” Mēs to pieņemam, jo domājam, ka tas mūs neskars. Tas skars visu mūsu tautu. Tā ir iznīcības kultūra un slima domāšana. Kāda ir mūsu domāšana, tāda pēc tam ir mūsu valsts. Mēs, draudze, esam sabiedrības saprāta, sirds un Dieva balss. Dieva vārds saka: “Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību.”

Ir tādi cilvēki, ar kuriem nav vērts runāt. Vai tu esi tādus saticis? Tu kaut ko mēģini šādam cilvēkam skaidrot, centies ar viņu cīkstēties, taču paiet laiks, un tu pie sevis domā: “Kāpēc es vispār ar viņu runāju? Tam nebija nekādas jēgas, kļuva tikai sliktāk.” Nevajag ar tādiem cilvēkiem runāt. Tur nekas nepalīdzēs, ne Dievs, ne velns, jo šiem cilvēkiem ir sabojāta domāšana. Viņiem ir sava pozīcija. Ne tikai vienkārši domāšana, bet gan prāts, gan sirds ir nostiprināta savā pozīcijā. Ar šādiem cilvēkiem nav vērts strīdēties un runāt. Ir cilvēki, ar kuriem ir vērts runāt, un kuri ļauj patiesībai sevi mainīt. Viņos ir vērts ieguldīties, lai izskaidrotu dažādas lietas. Kāpēc ir šāda atšķirība starp cilvēkiem? Tas ir domāšanas veids. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka ir tikai tā, kā viņi domā, un citādi nevar būt. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo skumjāka kļūst situācija.

Kāpēc LGBTI vēlas aizsniegt tieši jauniešus un ierosina bērniem ātrāk uzsākt skolas gaitas? Tāpēc, lai šos bērnus ātrāk izņemtu no normālām ģimenēm un izaudzinātu viņus par vidējo dzimti, kas ir bez rases, dzimuma un identitātes. Tas ir noziegums pret mūsu tautu. Kāpēc viņi cenšas aizsniegt tieši bērnus? Tāpēc, ka pieaugušus cilvēkus vairs nepāraudzināsi. Vai tu redzi daudz veca gadagājuma cilvēku, kuri iet uz šīm kopienām ākstīties? Bērni ir neaizsargāti. Ko tu viņam saki, tam viņš tic. Reiz pie manis ciemos nāca zēns vārdā Nauris. Pretī manai mājai pa logu ir redzama skola, kurai augšā ir bēniņu logs. Es Naurim teicu: “Naurīt, tur vikingi dzīvo.” Tas, protams, bija joks. Nākamajā reizē, kad viņš atnāca pie manis, jautāja: “Kur ir tie vikingi?” Ja mazam bērnam ieskaidro, ka viņš var būt gan puisītis, gan meitenīte, tad šis uzskats viņā paliek uz visu mūžu. Viņš kļūst par nestabilu un kroplīgu cilvēku uz visu mūžu, ja vien viņa dzīvē neienāk Dievs un to visu neizmaina. To ir ārkārtīgi grūti izdarīt saviem spēkiem. Jo jaunāks ir cilvēks, jo vairāk viņš uzņem un pieņem. Ko bērnā ieliek līdz četru piecu gadu vecumam, tas arī viņš būs. Paldies Dievam, ka skolā nav jāiet no divu gadu vecuma! Jaunieši ir tie, kuru domāšana vēl nav pilnībā sabojāta, un viņos ir vērts ieguldīt.

Svētīts, kas rok un dod. Svētīgi tie, kas turas pie patiesības, kas Dieva vārdu uzņem regulāri un daudz. Jēzus saka: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Tu dzīvo no Dieva vārda. Tāpat kā tava miesa ir jāēd, arī tavam garam ir jāēd. Jo vairāk tu barosies un pareizāk ēdīsi, jo labāka, stiprāka un skaistāka būs tava miesa. Tieši tāpat ir ar Dieva vārdu. Gars ir jābaro ar Dieva vārdu. Jo pareizāk un vairāk tu barosies, jo stiprāks būsi savā garā. Jo tu būsi stiprāks garā, jo arī materiālās un visas citas svētības šeit, virs zemes, būs vairāk.

Kā turēties pie patiesības? Kā šis process notiek? Vispirms ir prāts, un pēc tam ir emocijas (sirds). Tu nevari palikt Dieva vārdā tikai zināšanu līmenī, tam ir jānonāk tavā sirdī tā, ka tu ne tikai apzinies pareizas lietas, bet arī izjūti tās ar sirdi. Tad, kad tu kaut ko jūti, padomā ar prātu par to, vai tiešām jūti to, kas atbilst Dieva vārdam.

Kā saņemt Dieva vadību?

Pirmkārt, ir nepieciešams daudz Dieva vārda, kas jau ir tevī ielikts. Cilvēks, kurš ir jaunpiedzimis trīs dienas, nevar teikt, ka Dievs viņam kaut ko pravietoja, teica un vadīja. Jā, mazās lietās tā var būt, bet ne lielās, globālās. Lielās lietās tik ātri tev šī vadība nebūs. Tev ir jābūt piepildītam ar Dieva vārdu.

Kā Dievs vada?

Viņš var tev dot kaut kādus impulsus, kurus tu jūti. Kā Dievs man pateica to, ka ir jāveido draudzes mūzikls vai lielā “Dievs, svētī Latviju” tautas lūgšanu sapulce oktobrī? Es saņēmu ļoti spēcīgu impulsu, un manī bija arī Dieva vārds. Dieva vadība ir tad, kad prāts saskan ar sirdi. Tā ir droša Dieva vadība, kurā vari rīkoties. Ja ir tikai prāts vai sirds, nekas nenotiks. Prātam ar sirdi ir jābūt vienotiem. Šajā gadījumā sirdī ir emocijas. Tu jūti un zini to, kur tev ir jābūt un kas jādara. Kad es saņemu Dieva vārdu un konkrētu vadību kādām lietām, es ar prātu to ļoti skaidri apzinos un ar sirdi jūtu spēcīgu apliecinājumu. Tā ir Dieva vadība. Lūk, kāpēc nevar tikai vienkārši lasīt Bībeli. Dieva vārds ir arī jādzird, jāklausās. Brīdī, kad es sludinu, Dieva Gars tev šo vēsti ieliek sirdī. Kad mēs slavējam un pielūdzam Dievu, tam seko sludināšana. Dieva vārds tiek izprasts ar prātu un iegulst sirdī. Arī tad, kad tu lasi Dieva vārdu, ne vienmēr visu vari izjust ar sirdi, taču pēkšņi, izlasot kādu konkrētu Rakstu vietu, tu sajūti, ka tā ir domāta tieši tev šodien. Tu saproti, ka tā ir rema un absolūta patiesība, un tu par to gribi stāstīt citiem.

Uz šo svētdienu es sākotnēji vēlējos sludināt par finansēm. Taču es nevaru sludināt par finansēm, ja manā sirdī ir kaut kas cits. Es varu sludināt tikai to, kur prāts un sirds darbojas kopā. Ja tā ir, tad droši rīkojies! Piemēram, ideja braukt ar mūziklu un evaņģelizāciju pa Latviju kopā ar komandu man ir gan prātā, gan arī ļoti stipri sirdī. Reiz kāda mācītāja sieva man teica par Dieva vadību tā: “Lūk, tev ir lielā Dieva pavēle! Ej un dari par mācekļiem visas tautas! Ar to pietiek!” Īpašai Dieva vadībai par to, kā pildīt Viņa gribu, nepietiek tikai ar zināšanām. Tam ir jābūt arī sirdī, un bez daudz Dieva vārda nekas nenotiks. Vispirms ir vajadzīgs daudz Dieva vārda, un pēc tam arī nāk Dieva vadība. Svētīgi ir tie, kas rīkojas Dieva vadīti. Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību. Svētīgi ir tie, kas ir Dieva vadīti un kas spēj dzirdēt Dievu. Es tev mācu ļoti svarīgas lietas. Es mācu to, kā dzirdēt Dievu. Pamatā visam ir daudz Dieva vārda, kurš tiek uzņemts regulāri un daudz. Prātam ir jāsaskan ar sirdi. Tikai tad būs panākumi un tu spēsi darīt pareizās un īstās lietas pareizā laikā. Šo visu var salīdzināt ar mūsu draudzes jaunajām telpām. Piecus gadus atpakaļ es lasīju kāda mācītāja teikto: “Katrai draudzei agri vai vēlu ir jāuzceļ savas telpas.” Tāpat arī lasīju Dieva vārdā: “Svētīgi, kas ceļ Tā Kunga namu.” Vēl kāds mācītājs man teica, ka mūsu draudzei ir vajadzīgs savs nams. Man Dievs teica, bet sirdī tas nebija. Kas būtu bijis tad, ja es agrāk šo visu sāktu darīt? Draudzē būtu bankrots. Ja tā nav Dieva vadība, tad tas ir bankrots. Tam ir jābūt gan galvā, gan sirdī un saskaņā ar Dieva vārdu, kas tevī ir DAUDZ. Pēc tam Dievs uz tevi varēs runāt caur visneiedomājamākajām ikdienas lietām, piemēram, caur komēdijām. Var būt tā, ka tu skaties muļķīgu komēdiju, un vienalga Dievs caur to runā. Man ir bijuši sprediķi, kuri rodas no kādas filmas skatīšanās, caur kuru saņēmu Dieva vadību. Ja tevī iekšā nav daudz Dieva vārda, tad, skatoties komēdiju, tevī var rasties vienīgi stulbas, perversas domas.

“[..] un jāatjaunojas savā sirdsprātā [..]” (Efeziešiem 4:23)

Vai tu šajā Rakstu vietā pamanīji interesantu vārdu salikumu? Sirdsprāts. Vai ir jāatjaunojas tikai prātā? Mēs lasām Bībeli un iegūstam zināšanas, mācāmies skolās un universitātēs, un mums ir zināšanas. Zināšanām nav nekādas jēgas, ja tās nav sirdī! Ne jau zināšanas glābj un dod panākumus, bet gan izmainīts domāšanas veids ar garu, prātu, dvēseli un sirdi. Nav cita ceļa, kā liet sevī iekšā dzīvo Dieva vārdu, lai tu būtu izmainīts ar visu savu būtību. Tas ir dzīvais ūdens. Es ierakstīju Bībeles mobilās aplikācijas meklētājā vārdu ‘sirdsprāts’, un parādījās ļoti daudz Rakstu vietu, kurās šis vārds ir minēts. Daudzi saka: “Es jūtu, ka man jāiet tur un jādara tas.” Ne tikai tas, ko tu jūti, ir svarīgi, arī galva ir svarīga. Ir svarīgi, ka tas, ko tu dari, perfekti saiet kopā ar Dieva vārdu.

“To mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un tuvāko mīlēt kā sevi pašu – tas ir vairāk nekā visi dedzināmie un citi upuri.” (Marka 12:33)

Kā jāmīl Dievs? No visa gara, spēka, prāta un dvēseles. No kā sastāv dvēsele? No prāta, emocijām un gribas. Ar prātu mēs saprotam to, kas ir pareizs, ar gribu izdarām jeb dodam pavēles savam ķermenim, un tas dara. Tieši gribai ir liela nozīme, kad vajag rakt un darīt. Tu piespied sevi rīkoties. Piemēram, kāds mūsu draudzes dalībnieks nokļūšanai dievkalpojuma zālē, kas atrodas ceturtajā stāvā, izmanto kāpnes, nevis liftu, lai gan veselības dēļ vieglāk nokļūt zālē būtu ar liftu. Iemesls, kāpēc viņš tā dara, pirmkārt, ir tāds, ka viņš apzinās sevi kā veselu cilvēku, nevis invalīdu. Vesels cilvēks var uzvesties kā invalīds, savukārt invalīds var uzvesties kā vesels cilvēks caur savu domāšanas veidu un gribu.

„[..] bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.” (Mateja evaņģēlijs 13:23)

Vārdu ir svarīgi ne tikai dzirdēt, bet arī saprast. Mums jāpiespiež sava griba un smadzenes domāt tā, kā grib Dievs. Tas mums būs veselīgi. Nevar gūt panākumus, ja, piemēram, tu šaubies, ka Dievs ir labs. Nesaki, ka Dievs tevi ir sodījis. Attiecībā uz desmito tiesu ir Rakstu vieta, kurā teikts, ka „tāpēc jau jūs esat nolādēti”. Traki, vai ne? Vai Dievs nolād? Nē. Viņš saka, ka mēs paši esam iegājuši nesvētībā, mūsu domāšana nav pareiza, tāpēc Dievs nevar mūs svētīt. Dievs grib mūs svētīt, taču mēs domājam tā, kā kāds cilvēks kādreiz mums ir iemācījis domāt. Vai tu zini, ka izglītība var kļūt par lielu problēmu, ja Dieva vārds nav tavs pamats? Tu sāksi domāt to, ko tev ir iemācījuši skolotāji, nevis to, ko domā Dievs. Tu tad domāsi caur savas profesijas, caur savas reliģijas prizmu. Uzliekot svecīti bez sevišķām paša pūlēm, kā teica Salamans, tu nesaņemsi svētību, – tie ir slima suņa murgi. Kaut kas tomēr ir jāizdara, lai saņemtu svētību no Dieva, nepietiek tikai nokristīties vai laulāties baznīcā. No tā tev nebūs nekādas svētības. Pirms tu izvēlies savu otru pusīti, vajag domāt. Ja otram kaut kas nav kārtībā ar domāšanu, tevi gaida problēmas, un pēc mēneša vari nožēlot, ka vispār apprecējies. Tāpēc pirms precībām ir vajadzīgs ilgstošs draudzības laiks, lai pietiekami labi iepazītu otru cilvēku. Mazākais putns cilvēka galvā pirms laulības pārvērtīsies par lielu putnu laulībā, un tev ar to būs jādzīvo kopā visu mūžu. Ir cilvēki, kuriem nav vērts neko skaidrot. Tāpat kā divi zirgi, viens vesels, otrs slims, iejūgti vienā pajūgā nekur nenokļūs, jo katrs vilks pa savam. Ir teikts: „Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgo.” Mēs pret daudzām lietām izturamies vieglprātīgi, taču, ja tu esi piepildīts ar Dieva vārdu, tu sapratīsi, kurš tev ir īstais cilvēks.

Kādā grāmatā nesen izlasīju interesantu atgadījumu ar kādu mācītāju, kurš kopā ar draudzes vīriešiem nolēma celt interesantu projektu. Tika izlemti uzdevumi, kurus viņi katru nedēļu patstāvīgi darīs. Taču pēc dažām nedēļām mācītājs konstatēja, ka nekas no izlemtā nenotiek. Vīri attaisnojās, aizbildinoties ar sviestu. Mācītājs saprata, ka vainīgas ir vīru sievas, tāpēc nākamo reizi tika saaicinātas un informētas viņu sievas, un tikai pēc tam paši vīri. Un uzdevumi pēkšņi tika paveikti. Caur to mēs redzam, ka šie vīrieši bija ar salauztu gribu. Tāpēc ir ļoti svarīgi mīlēt To Kungu ar visu savu prātu, dvēseli un gribu. Vajag dabūt Dieva vārdu sevī iekšā tā, ka tas ir tavā sirdī, un ar gribu pieņemt lēmumus, nevis būt lupatai. Es uzskatu, ka vīrietim būtu jābūt ģimenes galvai. Tam viņš ir radīts. Protams, ir kādas atsevišķas situācijas, kurās sievai ir teikšana. Taču, ja vīrietim nav savas gribas, viņš būs nevis galva, bet aste. Sieva tad varēs viņu pilnībā izkomandēt. Taču ir arī otrādi, jo vakar pludmalē redzēju, kā vīrs komandēja savu palielo ģimenīti, bļaujot pa visu pludmali. Man to bija ļoti nepatīkami klausīties. Ģimenīte viņa bļaušanas laikā stāvēja sastingusi miera stājā kā armijā. Pēc tam sieva sāka vilkt bērna ratus pa smiltīm. Mana sieva bija šokā par to, taču pēc tam bērna tēvs pats sāka vilkt šos ratus. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Tu nevari būt atkarīgs no kāda cita cilvēka viedokļa, bet no Dieva vārda, kurš ir ne tikai tavā galvā, bet tavā sirdī. Nepietiek tikai zināšanas, bet jāizmaina sava domāšana. Atceros kādu meiteni, kura visu laiku gribēja mācīties, taču manī bija pretestība tam, ko viņa teica. Un, ziniet, man bija taisnība – šobrīd viņa nav draudzē un nez vai vispār kur ir. Nepietiek tikai mācīties, ir jāstrādā. Sētnieks ar augstāko izglītību nekur neder.

„Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?” Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas. Tad Jēzus sacīja: “Laid viņu, to viņa manai bēru dienai ir pataupījusi!” (Jāņa evaņģēlijs 12:3-7)

Kāpēc Jūda teica tādus vārdus? Tāpēc, ka viņam bija neizmainīta domāšana, cipari galvā, tāpēc viņš arī par trīsdesmit sudraba gabaliem nodeva Jēzu Kristu. Lūk, pie kā noved neizmainīts prāts! Ir cilvēki, kuri visu laiku kaut ko mājās krāj. Henrijs Madava, viens no lielākās ukraiņu un Eiropas draudzes mācītājiem, stāstīja, ka tāda bija arī viņa mamma. Un viņš savā grāmatā raksta, ka pasakās Dievam par to, ka viņa brālis, spēlējoties ar sērkociņiem, nodedzināja māju ar visiem hlamiem. Arī es pazīstu cilvēku, kura ar mantām piekrautajā mājā, lai pārvietotos, bija atstātas šauras ejiņas. Krājot naudu un mantas tu taču neko nevari sasniegt! Nauda ir jālaiž apgrozībā! Protams, veselīgam uzkrājumam ir jābūt dzīves neparedzētajiem gadījumiem. Bet ne jau jāpiekrauj pilna māja ar krāmiem. To, ko tu esi no Dieva saņēmis, tu nedrīksti paturēt tikai sev. Dod arī citiem! Mārtiņš Luters ir teicis, ka evaņģēlija izplatību var apturēt divos veidos. Pirmais – valstī varu pārņem diktators. Otrs veids – pārliecinot kristiešus, ka viņi ir nabagi un nevarīgi.

„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11)

Ļoti reti es sastopu cilvēkus, kuru mutēs nav vārdu ”es nevaru”. Taču tie, kas no savas domāšanas ir dabūjuši ārā šo frāzi, ir čempioni. Un citādi to nevar dabūt ārā, kā tikai piepildoties ar Dieva vārdu. Tad nu veido savu domāšanas veidu saskaņā ar šo Rakstu vietu. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tu. Tev nekas nav neiespējams! Tas visu spēj, kas tic! Lūk, tā tev jādomā, jājūtas un jāiet cauri dzīvei paceltu galvu!

„Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.” (1.Korintiešiem 12:7)

Svētīts ir tas, kas rok un dod. Un Bībele saka, ka šī svētība ir jādod tālāk. Vai tu esi bijis Izraēlā? Kāpēc Nāves jūrai ir tāds nosaukums? Tāpēc, ka ūdens tajā ietek, bet neiztek. Kā ir ar augļu stādiem? Ja mēs tos nekopjam, neaplaistām, nemēslojam, augļu ir maz un kļūst ar katru gadu vēl mazāk. Tāpat ir ar cilvēku – ja viņš nedod tālāk, neevaņģelizē, nemīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu, viņam nav iespējams būt svētītam. 90% no pasaules bagātākajiem cilvēkiem prāta līmenis ir viduvējs, daudziem pat zems. Taču viņi rok, strādā, dod, sasniedz un mācās. Ja tu esi Dieva gribā, ja rīkojies gan ar prātu, gan ar sirdi, velnam ir neiespējami tev kaitēt. Velns ir radība, viņš neko nespēj pret Radītāju Dievu. Un, ja tu esi Dieva gribā, tu esi absolūtā drošībā! Ādams un Ieva dzīvoja perfektā vidē – paradīzē jeb Ēdenes dārzā ar ideālu vidi, temperatūru, apstākļiem. Caur šo pirmo cilvēku gēniem katrā cilvēkā ir ieliktas ilgas pēc šādiem apstākļiem. Ikviens no mums vēlas dzīvot paradīzē. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks reiz ir pieredzējis šo godību un pilnību. Šobrīd to var realizēt tādā veidā, ka mēs piepildāmies ar Radītāja vārdu, dabūjam to prātā un sirdī un caur gribu realizējam dzīvē. Kad es piepildos ar Dieva vārdu, es arvien vairāk redzu jaunās Jeruzālemes aprises, redzu to vīzijā, savā dzīvē, savā valstī Latvijā. Ieraugi paradīzi, pēc kuras tiecies, un ved sev līdzi arī citus. Tieši tajā laikā, kad tu pavadi laiku ar Dievu, tevī veidojas šī nojausma par paradīzi, par debesīm. Un paradīzi mēs varam sākt piedzīvot jau šajā laikā, un nav jāgaida, kad nomirsim. Padarīsim pasauli un cilvēkus labākus jau tagad!

„Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!” (Psalms 106:3)

Svētīgi ir tie, kas rok līdz dziļiem avotiem, un tie, kas dod! Svētīgi tie, kas ir kustībā un kam odi nekad nekož!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Svētīts, kas rok un dod” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija