Pagājušo svētdien mēs par to mācījāmies, un es ceru, ka mēs kļuvām gudrāki, un šajā nedēļā mēs būsim vēl gudrāki. Ir tikai viens atslēgas vārds gudrībai – DARĪT! Ir tikai viens atslēgas vārds – STRĀDĀT. Ir kāds laika posms, ir kādas situācijas, kad ir jāreaģē šodien un tagad. Nav daudz to, kuri var uzsaukt, pateikt un aicināt. Tādu nav daudz, kuri

Ja cilvēks iepriekš nezināja, kas šodien ir par tēmu, tad tas nozīmē, ka viņš man neseko Facebook, jo tur es publicēju šo informāciju. Un zini, tā nav gudrības vai veiksmīga cilvēka pazīme. Par to mēs pārliecināsimies šajā svētrunā. Katrā ziņā, ja gudrības vai veiksmīga cilvēka pazīmju nav, tās var iegūt. Pats veiksmīgākais Cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis uz zemes, ir Jēzus

Pagājušā svētdienā mēs mācījāmies no Dieva vārda, ko tad Bībele saka par gudrību. Šodien mēs šo tēmu turpināsim. Es nedaudz atgādināšu, ko mēs pagājušā svētdienā iemācījāmies. Mēs iemācījāmies, ka pats Dievs ir gudrs. Dievs, kas radījis debesis, zemi un arī cilvēku, vislabāk pārzina šos procesus. Dievs ir visgudrs. Jēzus saka, ka Viņš vēlas, lai mēs būtu gudri. Katrs cilvēks

Pats svarīgākais Bībelē, Bībeles centrs ir Kristus nāve un augšāmcelšanās. Jēzus saka: “Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani. Svētīgi ir tie, kas to redz un dzird.” Tu esi svētīgs. Bet Kristus upuris ir tikai pamatu pamats. Mēs nevaram katru dienu domāt tikai un vienīgi par Kristus upuri. Mums ir dots Dieva uzdevums, vīzija, redzējums tam, kā jānodzīvo

Šodienas svētrunas tēma ir „Dievbijība”. Šis vārds ir no Bībeles tulkojuma, kurš precīzi neatbilst mūsdienām, šodienai, bet tas pareizi attaino pašu vārdu, kaut ar nelielām korekcijām, lai mēs to izprastu. Šeit nav runa par paniskām bailēm no Dieva, par bargu, ļaunu Dievu, kurš soda mūs par katru pārkāpumu. Dievbijība ir kaut kas cits. Tēzaurā par dievbijību ir rakstīts tā – ticība Dievam,

Šī būs ļoti interesanta tēma. Kad gatavoju sprediķi, man bija ļoti grūti atrast kādus pieturas punktus, jo tādu vienkārši nav.Pieklājības pēc esmu atzīmējis dažas Rakstu vietas, taču patiesībā tās nav nepieciešamas. Šodien es runāšu no sirds. Svētrunas nosaukums - “Veido savu stāstu šodien”. Es neatklāšu visas kārtis jau pašā sākumā, lai būtu intriga. Sākšu ar stāstu. Jau iepriekšējā svētrunā

Jaunpiedzimšanas fenomens ir Bībeles centrs – Kristus nāve un augšāmcelšanās. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16) Ikviens, kas tic uz Kristu, kas tic uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos, kļūst jauns cilvēks, un tas ir fenomens. Jauns cilvēks ir fenomens, un ar

Tēma, kuru izvēlējos, deg manā sirdī. Tā man pašai ir ļoti aktuāla, un es pēdējā laikā par to bieži domāju un lūdzu. Tēmas nosaukums - “Uguns vs remdenība”. Kā mēs zinām, uguns ir neatņemama civilizācijas sastāvdaļa. Uguns dod gaismu naktī, izgaismojot vistumšākos stūrus, uguns bākā naktī vada jūrniekus uz ostu, ceļotājs atrod savu mērķi. Ikviena dzīvē ir kāda vai

Šodienas svētrunas tēma ir „Bībele un labklājība. 2. daļa”. Aizpagājušajā svētdienā es mācīju, ko Bībele māca par labklājību un finansēm, un vairāk uzsvars bija uz Dieva apsolījumiem jeb ko Dievs tev dod. Šodien vairāk būs par to, ko mēs dodam Viņam. Dieva svētību iemantošana ir sadarbība starp Dievu un cilvēku. Ir kaut kas, ko daru es, un ir kaut kas,

Šodienas svētrunas tēma ir „Kā skatīties uz problēmām?”. Mēs runāsim nevis par to, kā risināt problēmas, bet kā uz tām skatīties. Ja mēs spēsim pareizi raudzīties uz savām problēmām, tad spēsim tās arī pareizi risināt un atrisināt. Kas būtu labākais paraugs, kam līdzināties un no kā mācīties? Šodien mēs nemācīsimies no psiholoģijas vai motivācijas grāmatām, bet gan tikai un vienīgi no

Šodienas svētrunas tēma ir „Bībele un labklājība”. Es pāršķirstīju šī gada sprediķus un sapratu, ka mums šajā gadā nav bijusi mācība par finansēm. Nauda ir ļoti svarīga katra cilvēka dzīves daļa. Cik stundas tu pavadi savā darba vietā? Pēc tā mēs varam noskaidrot, kas cilvēkam ir svarīgākais. Pēc tā, kam tu visvairāk velti laiku. Tas varbūt nebūs tik precīzi,

Vai tu zini, kas ir rakstīts 139. psalmā? Tas ir Dāvida psalms. Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts [..]. (Psalms 139:13) Dāvids saka: “Es Tev pateicos, Dievs, ka esmu tik brīnišķīgi radīts!” Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un

Svētrunas tēma ir „Kāpēc mēs sludinām evaņģēliju?”. Sprediķī jeb mācībā būs vairāki galvenie punkti. Pirmais punkts būs ārējie motīvi, kāpēc mēs sludinām evaņģēliju. Otrais punkts būs iekšējie motīvi, kāpēc mēs sludinām evaņģēliju. Trešais punkts būs evaņģelizācijas metodes Bībelē. Tās ir tikai dažas, bet ar tām pietiek. Ceturtais punkts būs pats evaņģēlijs jeb evaņģēlija būtība. Turpat pa vidu būs iestarpināti

Šodien ir vakarēdiena dievkalpojums, un svētrunas tēma ir "Ideāla piedošana". Kā jau solīju, šī ir trešā, beidzamā daļa, kas ļoti labi iet kopā ar vakarēdiena tēmu. Pēc svētrunas mēs visi varēsim pieņemt Svēto vakarēdienu. Būs arī ieskats tajā, kas ir vakarēdiens un kāpēc tas nepieciešams. Šajā svētrunā mēs iesim arī tālāk par ideālu piedošanu. Mēs runāsim par ideālu atbrīvošanu, ideālu

Šodien mēs turpināsim tēmu, ko iesākām pagājušā svētdienā. Pagājušās svētdienas tēma bija par sarūgtinājumu, aizvainojumu jeb apvainošanos, nepiedošanu un piedošanu. Mēs noskaidrojām, ka sarūgtinājums ir emocija, bet apvainošanās, nepiedošana un piedošana ir lēmums, kas, protams, ir arī jaukts ar emocijām. Pati svarīgākā ir mūsu attieksme pret sarūgtinājumu, jo sarūgtinājuma izjūta ir katra cilvēka dzīvē. Kādam tā ir biežāk, kādam retāk, bet

Vārda ‘sarūgtinājums’ jēga pamatā ir saistīta ar emocijām. Sarūgtinājums ir emocijas, un to izjūt jebkurš cilvēks. Cits sarūgtinājumu izjūt mazāk, cits vairāk, kāds pat katru dienu desmit reizes, bet ikviens to izjūt. Apvainošanās, savukārt, nav tikai emocijas, bet tā ir tava izvēle. Sarūgtinājums nav izvēle. Tās ir neizbēgamas izjūtas katram, tāpat kā bailes, prieks un tamlīdzīgi, turpretim apvainošanās ir tava

Šodienas svētrunas tēma ir „Kas ir svētums? Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle?”. Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle, jo ir dažādas izvēles. Labākā izvēle – svēta dzīve. Kas ir svētums? Vārds ‘svētums’ Bībelē ir minēts 900 reizes. Pats neesmu skaitījis, bet uzticos tiem, kas to ir izdarījuši. 900 reizes vārds ‘svēts’ un tā paveidi. Pats vārds ‘svēts’ Vecajā

Šodien es turpināšu tēmu, kuru iesāku pagājušajā svētdienā, kad mācījāmies par Svētā Gara kristībām. Mēs iemācījāmies, ka ir divi atšķirīgi piedzīvojumi. Pirmais piedzīvojums ir, kad cilvēks pieņem Jēzu Kristu par savu Glābēju. Tajā brīdī Svētais Gars iemājo cilvēkā. Kristus iemājo tevī, un tevī parādās Gara augļi. Pavisam ir deviņi Gara augļi, un par tiem mēs šodien mācīsimies. Otrs piedzīvojums

Šodienas svētrunas tēma ir „Svētā Gara kristības”. Šodien kalendārā ir rakstīts Vasarsvētki. Pat pasaulīgā kalendārā ir šie Bībeliskie svētki. Kas ir Vasarsvētki un ko tie mums nozīmē? Šodien es nedaudz papildināšu mūsu draudzes mācību, tikai mazās niansēs, bet tev tas palīdzēs vairāk iepazīt Dievu. Tas tev palīdzēs efektīvāk darīt Viņa darbu. Pavisam nesen mēs svinējām Kristus augšāmcelšanās svētkus jeb

“[..] Tas visu spēj, kas tic.” (Marka evaņģēlijs 9:23) Tas visu spēj, kas tic! Tā arī ir šīs svētrunas tēma. Bet bez ticības nevar patikt. [..] (Ebrejiem 11:6) Katram cilvēkam ticība ir būtiskākā daļa attiecībās ar Dievu. Ticība ir būtiskākā daļa tam, lai Dievs varētu Savu gribu izpildīt šeit virs zemes. Mēs lūdzam Tēvreizē: “Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai