Vai tu zini, kas ir rakstīts 139. psalmā? Tas ir Dāvida psalms. Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts [..]. (Psalms 139:13) Dāvids saka: “Es Tev pateicos, Dievs, ka esmu tik brīnišķīgi radīts!” Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un

Svētrunas tēma ir „Kāpēc mēs sludinām evaņģēliju?”. Sprediķī jeb mācībā būs vairāki galvenie punkti. Pirmais punkts būs ārējie motīvi, kāpēc mēs sludinām evaņģēliju. Otrais punkts būs iekšējie motīvi, kāpēc mēs sludinām evaņģēliju. Trešais punkts būs evaņģelizācijas metodes Bībelē. Tās ir tikai dažas, bet ar tām pietiek. Ceturtais punkts būs pats evaņģēlijs jeb evaņģēlija būtība. Turpat pa vidu būs iestarpināti

Šodien ir vakarēdiena dievkalpojums, un svētrunas tēma ir "Ideāla piedošana". Kā jau solīju, šī ir trešā, beidzamā daļa, kas ļoti labi iet kopā ar vakarēdiena tēmu. Pēc svētrunas mēs visi varēsim pieņemt Svēto vakarēdienu. Būs arī ieskats tajā, kas ir vakarēdiens un kāpēc tas nepieciešams. Šajā svētrunā mēs iesim arī tālāk par ideālu piedošanu. Mēs runāsim par ideālu atbrīvošanu, ideālu

Šodien mēs turpināsim tēmu, ko iesākām pagājušā svētdienā. Pagājušās svētdienas tēma bija par sarūgtinājumu, aizvainojumu jeb apvainošanos, nepiedošanu un piedošanu. Mēs noskaidrojām, ka sarūgtinājums ir emocija, bet apvainošanās, nepiedošana un piedošana ir lēmums, kas, protams, ir arī jaukts ar emocijām. Pati svarīgākā ir mūsu attieksme pret sarūgtinājumu, jo sarūgtinājuma izjūta ir katra cilvēka dzīvē. Kādam tā ir biežāk, kādam retāk, bet

Vārda ‘sarūgtinājums’ jēga pamatā ir saistīta ar emocijām. Sarūgtinājums ir emocijas, un to izjūt jebkurš cilvēks. Cits sarūgtinājumu izjūt mazāk, cits vairāk, kāds pat katru dienu desmit reizes, bet ikviens to izjūt. Apvainošanās, savukārt, nav tikai emocijas, bet tā ir tava izvēle. Sarūgtinājums nav izvēle. Tās ir neizbēgamas izjūtas katram, tāpat kā bailes, prieks un tamlīdzīgi, turpretim apvainošanās ir tava

Šodienas svētrunas tēma ir „Kas ir svētums? Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle?”. Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle, jo ir dažādas izvēles. Labākā izvēle – svēta dzīve. Kas ir svētums? Vārds ‘svētums’ Bībelē ir minēts 900 reizes. Pats neesmu skaitījis, bet uzticos tiem, kas to ir izdarījuši. 900 reizes vārds ‘svēts’ un tā paveidi. Pats vārds ‘svēts’ Vecajā

Šodien es turpināšu tēmu, kuru iesāku pagājušajā svētdienā, kad mācījāmies par Svētā Gara kristībām. Mēs iemācījāmies, ka ir divi atšķirīgi piedzīvojumi. Pirmais piedzīvojums ir, kad cilvēks pieņem Jēzu Kristu par savu Glābēju. Tajā brīdī Svētais Gars iemājo cilvēkā. Kristus iemājo tevī, un tevī parādās Gara augļi. Pavisam ir deviņi Gara augļi, un par tiem mēs šodien mācīsimies. Otrs piedzīvojums

Šodienas svētrunas tēma ir „Svētā Gara kristības”. Šodien kalendārā ir rakstīts Vasarsvētki. Pat pasaulīgā kalendārā ir šie Bībeliskie svētki. Kas ir Vasarsvētki un ko tie mums nozīmē? Šodien es nedaudz papildināšu mūsu draudzes mācību, tikai mazās niansēs, bet tev tas palīdzēs vairāk iepazīt Dievu. Tas tev palīdzēs efektīvāk darīt Viņa darbu. Pavisam nesen mēs svinējām Kristus augšāmcelšanās svētkus jeb

“[..] Tas visu spēj, kas tic.” (Marka evaņģēlijs 9:23) Tas visu spēj, kas tic! Tā arī ir šīs svētrunas tēma. Bet bez ticības nevar patikt. [..] (Ebrejiem 11:6) Katram cilvēkam ticība ir būtiskākā daļa attiecībās ar Dievu. Ticība ir būtiskākā daļa tam, lai Dievs varētu Savu gribu izpildīt šeit virs zemes. Mēs lūdzam Tēvreizē: “Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai

Šodienas svētrunas tēma ir „Ticības inkubators”. Varbūt kāds bērns ir piedzimis ātrāk nekā tas bija paredzēts, un viņš tika ievietots inkubatorā. Kas ir inkubators? Tā ir mākslīgi radīta vide. Tā var nebūt mākslīga, bet parasti tā ir mākslīgi radīta vide, kur priekšlaicīgi dzimis bērns, līdzīgi kā mātes miesās, var izdzīvot, pieaugt un pilnveidoties. Īpaši padomju laikos, kad visā Padomju

Šis nebūs tipisks sprediķis. Šodien mēs klausīsimies mācību, līdzīgi kā tas ir augstskolās vai Bībeles skolās. Būs padziļināta mācība par zīmēm, kas sastāv no astoņiem lieliem punktiem, ņemtiem no Dieva vārda. Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Cik ilgi šī tauta nicinādama Mani atmetīs? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, neraugoties uz visām tām zīmēm, ko Es esmu tās

Kas šī ir par metodi? Turpināšu tēmu par vīziju un Dieva svētītajiem. Tu esi Dieva svētīts! Es vēlos atgādināt galvenos punktus tēmai “Vīzija un Dieva svētītie”. Visa šī tēma grozās ap domām. Galvenā doma ir, ka vienīgais ceļš starp debesīm un zemi, kā tu spēj komunicēt ar Dievu, ir tavas domas. Jongi Čo to sauc par ceturto dimensiju. Mums ir vīzija

Trijos evaņģēlijos – Mateja, Marka un Lūkas – ir stāsts par kādu cilvēku, aklo Bartimeju, kurš kļuva redzīgs. Marka evaņģēlijā ir konkrēti norādīts šī cilvēka vārds, taču sludināšu no Lūkas evaņģēlija. Cilvēkiem ir tendence burtiski saprast vai darīt to, kas rakstīts Bībelē, līdz ar to nonākot lielās nepatikšanās. Bībele ir jālasa kontekstā, saprotot, ka tomēr to ir rakstījuši cilvēki

Svētrunas tēma ir „Atrast sevi”. Ap šiem diviem vārdiem valda liels misticisms. „Atrast sevi” – kas tas ir? Tas nozīmē darīt to, kas ir tavs. Saprast to, kas ir tavs, un darīt to, kas ir tavs. Mēs visi kaut ko darām, un, ja mēs kaut ko darām, tad tam vienmēr ir rezultāts. Tu dari savu iknedēļas darbu, lai nopelnītu sev iztikai.

Šīs svētrunas tēma ir no katra Bībeles evaņģēlija pēdējās nodaļas, jo visos evaņģēlijos pēdējās nodaļās tiek runāts par Kristus augšāmcelšanos. Šajās nodaļās ir nelielas atšķirības; kā kurš evaņģēlists skatās uz šo notikumu, kā tulko kādas nianses, taču visās ir kopīgas iezīmes, par kurām šodien runāsim. Pirmā kopīgā iezīme visu evaņģēliju pēdējās nodaļās ir tāda, ka tajās ir runa par

Šodienas svētrunas tēma ir „Prieks”. Pāvils teica: „Es teicu sevi laimīgu arī ciešanās.” Vēl kādā citā vietā ir teikts: „Jūs ir piemeklējis vēl tikai cilvēcisks pārbaudījums.” Iedomājies, kādi tev šodien ir piedzīvojumi. Tie paliks tavā atmiņā, tas ir tavs mantojums. Tā ir daļa no mūsu ticības dzīves, daļa no Dieva valstības. Kad apustuļi tika vajāti un viņiem aizliedza sludināt,

Šīs svētrunas nosaukumam ir dziļāka jēga, nekā varētu šķist. Apakšvirsraksts šai svētrunai varētu būt “Kā izdarīt pareizas lietas, kuras negribas darīt”. Ir lietas, par kurām mēs zinām, ka tās ir pareizas, mūsu dzīvē nepieciešamas un ir jāizdara. Problēma ir tad, kad tās negribas darīt. Bet tā nav vienmēr. Reizēm šīs lietas mēs darām ar entuziasmu un lielu degsmi, bet reizēm tās

Šodienas svētrunas tēma ir „Ticība, cerība, mīlestība”. Katrs ir lasījis šo Bībeles rakstvietu. „Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.” (1. Korintiešiem 13:13) Ticība, cerība un mīlestība. Vai tu esi domājis, kāpēc šie trīs vārdi ir minēti vienā teikumā, vienā pantā? Tās ir savā starpā ļoti saistītas un tajā pašā laikā atšķirīgas

Disciplīna, pēc skaidrojošās vārdnīcas, ir noteikta kārtība, likumi un normas; noteiktība, pastāvīgas kārtības ievērošana, kas ir obligāta, lai sasniegtu kādu mērķi. Tas attiecas gan uz kolektīvu, gan uz indivīdu. Arī katram kristietim ir obligātas normas garīgajās disciplīnās, tādās kā lūgšana, Bībeles studēšana, dievkalpojumu apmeklēšana un kalpošanas pienākumi. Šīs visas ir obligātas disciplīnas, bez kurām nav iespējams aiziet līdz galam

Būs ļoti interesanta svētrunas tēma, būs daudz vēstures, daudz Bībeles, ne Rakstu vietas, bet interesants stāsts. Tiem, kuriem patīk vēsture, tas būs saldais ēdiens, kuriem patīk Bībele, arī būs saldais ēdiens. Lietas nebūs absolūti vienkāršas, tomēr pietiekami saprotamas un noderīgas. Šīs svētrunas mērķis ir iedrošināt. Svētrunas tēma ir „Pūrīm svētki un iedrošinājums apspiestajiem”. Cilvēkus var apspiest divos veidos. Pirmais ir