Svētrunas tēma ir VĪZIJA, taču nosaukums ir nedaudz citādāks, – “Vairošanās vīzija vs piena un medus vīzija”. Savā darba istabā es mēdzu pie durvīm piespraust dažādus papīrus ar informāciju, kura man personīgi un mums kā draudzei ir aktuāla. Tie ir konkrēti mēķi, kurus vēlos sasniegt. Es tos vizualizēju. Šie mērķi ik dienas ir manā acu priekšā – lūgšanu laikā,

Līdz jaunā gada iestāšanās brīdim ir palikušas četras stundas un divdesmit minūtes. Kas zina, varbūt 2020. gadā kaut kas mainās? Tāpēc mēs esam šeit, jo mēs ticam, ka šis gads un jaunais gads būs pavisam atšķirīgi gadi. Jaunais gads būs svētīgāks un auglīgāks nekā iepriekšējais! Es ticu un zinu, ka tie draudzes cilvēki, kuri būs īpaši svētīti jaunajā gadā, šodien

Šodien mums ir šī gada pēdējais svētdienas dievkalpojums. Vēl būs viens dievkalpojums 31. decembra vakarā, kā arī talantu šovs, uguņošana un cienasts. Bet šodienas svētrunas tēma būs neikdienišķa. Es domāju par iepriekšējo gadu, uz ko es varētu atskatīties un kas man tajā ir bijis svarīgs. Es nezinu, kas ir tavā sirdī, bet es varu teikt par savu sirdi un

Pāvils raksta Timotejam un saka: “Tavā vecmātē mājoja ticība, un tavā mātē mājoja ticība. Es esmu pārliecināts, ka arī tevī mājo ticība.” Tā ir mantota ticība. Mēs ticību mantojam. Ticība mūsos nerodas pati no sevis. To dod Dievs caur cilvēkiem, kuri tev kalpo, precīzāk, caur draudzi. Bībelē ir rakstīts par pēdējiem laikiem, par neilgu laika posmu, kurā būs tādas bēdas, kādas

Debesu Tēvs, es Tev pateicos par Tavu brīnišķīgo vārdu, par Tavu Svēto Garu. Paldies, ka Tu mūs māci un cel Savos augstumos. Palīdzi mums atvērt savas ausis un acis, lai mēs dzirdam un redzam, un Tu ar Savu Garu vari nākt un darīt izmaiņas mūsu sirdī, prātā un miesā. Jēzus Kristus Vārdā, lai nāk Tava slava un godība caur

Šodien man ir gods un privilēģija būt jūsu priekšā un teikt svētrunu. Svētrunas nosaukums – “Brīvs no bailēm kļūdīties”. Mums visiem ir bailes, jo Dievs mūs tādus ir radījis. Bailes ir pavisam normāla un nepieciešama lieta. Bailes daudzkārt mūs pasargā no bīstamām situācijām, taču, ja tās mums traucē paveikt kādas lietas Dieva valstībai, tad tā ir problēma, kura jārisina. Iespējams, tev

Šodienas svētrunas tēma – “Kā Jēzus dod varu?” Svaidīšanas dievkalpojums ir pagājis. Tas bija labi, jūtami un spēcīgi, bet tālāk mums jāliek lietā galva. Mums ir prāts, griba un emocijas, un mums ir pareizi jāizprot, kādā veidā Dievs piešķir varu. Vai tiešām ar to, ka mūs pagājušajā dievkalpojumā svaidīja ar eļļu un mēs daudz ko piedzīvojām, ir pietiekami, lai

Draugi, es ticu, ka viens Dieva pieskāriens var izmainīt visu! Lai ticības dzīvē kaut ko sasniegtu, ir vajadzīga pacietība. Par pacietību ir rakstīts Bībelē. Sauls, kurš bija kristiešu vajātājs, vienā mirklī, kad viņš piedzīvoja Dieva spēku, piedzīvoja izmaiņas. Tā Sauls kļuva par Pāvilu. Pāvila ietekme šodien ir redzama visā zemeslodē. Tā bija viena tikšanās ar Dievu. 2000. gada 17.

Slava Jēzum Kristum, kurš bija, kurš ir un kurš vēl nāks! Es vēlos jums pateikt ļoti daudz, tāpēc esiet pacietīgi, lai saņemtu vārdu. Dieva vārds saka: “Iesākumā bija Vārds.” (Jāņa 1:1) Nesen atvēru savus vecos 2006. gada pierakstus un atcerējos, ka tajā gadā es pieņēmu lēmumu organizēt vairākas preses konferences. Preses konferenču mērķis bija izstāstīt žurnālistiem to, ka izglābt

Svētais Gars, mēs atveram savas sirdis Tev. Mēs ļaujam, ka Tu dari mūsu sirdīs pārmaiņas, ka Tu dari mūs līdzīgus Jēzum Kristum. Tu mūs stiprini, apgaismo, Tu atklājies Savā gudrībā, skaistumā un spēkā. Tu atklājies mums izpratnē, ka mēs ar savu prātu apzināmies to, kas ir pareizs un kas ir nepareizs, kas ir vajadzīgs un kas nav vajadzīgs. Nāc

Svētrunas tēma – “Atbildība un bezatbildība = ticība un neticība”. Ticība nav sajūtas. Ticība ir Dieva vārda pieņemšana un darīšana. Ticība ir reāla un darbīga. Ticība ir atbildīga. Ticīgs cilvēks uzņemas atbildību par savu dzīvi un arī par citu cilvēku dzīvēm, lai tajās notiktu Dieva prāts. Ticīgs cilvēks savā kalpošanā uzņemas atbildību Dieva un cilvēku priekšā. Ticība ir atbildība, savukārt

Man ir prieks šodien būt Dieva namā. Esi sveicināts, mans mīļais, dārgais, skaistais un īpašais Dieva bērns! Katru svētdienu ir svētki, jo mēs sanākam kopā Dieva namā, lai slavētu, pielūgtu un godinātu Dievu un stiprinātu cits citu. Mēs uzsmaidām cits citam, ja kāds raud, mēs noslaukām viņa asaras un samīļojam. Draudze – tas ir spēks! Tā ir Dieva klātbūtnes

Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par Tavu Dēlu, Jēzu Kristu. Mēs pateicamies, ka Tu nāci virs zemes cilvēka miesā, ka Tu uzņēmies mūsu vājības un grēkus, mūsu kaites, mūsu nabadzību, Dievs, lai mēs dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi Tevī un lai mums būtu mūžīgā dzīvība. Svētais Gars, paldies par Tavu klātbūtni. Paldies, Dievs, ka Tu mūs šodien mācīsi, vadīsi, celsi Jēzus

„Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs. Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm, tiešām, ja būsim ietērpti, tad nebūsim kaili. Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas

Es ilgi lūdzu Dievu un domāju par to, ko man sludināt šajā svētdienā. Lūdzu Dievam: “Dievs, kas ir tas, kas man jāpasaka draudzei?” Nāca prātā dažādas tēmas, bet sapratu, ka tās nav īstās. Pēkšņi ienāca prātā šī tēma – “Slāpes pēc Dieva”. Es vēlos sludināt no Dieva saņemto, nevis vienkārši apsēsties, kaut ko sagatavot un runāt. Es vēlos, lai

Bībele saka, ka Jēzus vakar, šodien un mūžīgi ir tas pats! Atverot Bībeli, mēs redzam, cik daudz brīnumu Jēzus darīja, cik daudz slimo dziedināja un pat mirušos augšāmcēla. Bībelē teikts, ka tad, kad mēs nonāksim debesīs, tur būs dzīvības koks, un, kā jebkuram kokam, tam būs lapas, un, kad tev kaut kas sāpēs, tu noplēsīsi lapiņu un pieliksi pie

Man šeit priekšā ir nolikts rāmītis ar apsolījuma vārdiem. Jau sen mūsu draudzē regulāri notiek trīs dienu semināri jeb inkaunteri (no angļu valodas ‘encounter’ - ‘tikšanās, satikšanās, satriekšanās’ ar Dievu). Viena no inkauntera tēmām ir nodošanās. Visi, kas ir bijuši inkaunterā, ir teikuši Dievam vārdus, kas rakstīti uz šīs lapas. Cits šo nodošanās lūgšanu ir ierāmējis, cits nē. Apakšā ir paraksts. Tas ir tavs

Man šodien ir tā privilēģija un gods sludināt. Pēc profesijas es esmu skolotāja un mācu cilvēkiem vācu valodu. Katrs ir gājis skolā un zina, ka ir dažādi mācību priekšmeti. Kādi priekšmeti padodas labāk, kādi ne tik labi. Pie manis nāk bērni, kuriem vācu valoda skolā ne tik labi padodas. Viņi ņem papildu stundas un maksā savu cenu gan finansiāli,

Man ir liels gods šodien runāt sprediķi. Pirms dievkalpojuma kāda meitene no draudzes pienāca pie manis un vaicāja sprediķa tēmu. Uzzinot, par kādu tēmu šodien runāšu, viņa bija izbrīnīta. Šī tēma man pašai ir izaicinājums, tā man nav viegla. Gatavojoties svētrunai, es domāju: “Dievs, kāpēc tieši šī tēma? Varbūt vajadzēja kaut ko citu?” Pie sevis spriedu, ka varbūt pēdējā

Šodienas svētrunas tēma būs par to, kā izprast savas emocijas un pareizi tās pārvaldīt. Kādēļ es izvēlējos šādu tēmu? Principā katrs cilvēks ir pazīstams ar tādu lietu kā emocijas, sievietes pat izteiktāk, bet arī vīrieši no tā nevar paslēpties, jo emocijas ir mums visiem. Šajā vasarā manā dzīvē bija dažādas situācijas, no kurām es sapratu, ka vēlos vairāk izprast